Par valsts maksājumu bilanci 2.cet.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2003. gada 2. ceturksnī bija 150,4 miljoni latu jeb 10,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP; 2002. gada 2. ceturksnī — 107,3 miljoni latu jeb 8,4% no IKP). Pirmajā pusgadā tekošā konta negatīvais saldo bija 8,2% no IKP. Tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu noteica preču un ienākumu negatīvā saldo palielināšanās un pakalpojumu pozitīvā saldo samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo būtiski pieauga. Preču eksports palielinājās par 15,2%, lai gan tautsaimniecības attīstība Eiropā vēl aizvien bija gausa. Preču importa kāpumu (18,5%) galvenokārt noteica kapitālpreču un starppatēriņa preču importa pieaugums. Preču negatīvais saldo sasniedza 19% no IKP. Pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo sedza 56,6% no preču negatīvā saldo.

Tekošā konta deficīts

Preču eksports salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu īpaši strauji (par 28,5%) pieauga uz ES valstīm. Eksports visvairāk palielinājās uz Lielbritāniju, Zviedriju un Vāciju. Uz NVS valstīm un pārējām valstīm eksporta kāpums bija neliels.

Latvijas preču eksportā dominēja koksne un tās izstrādājumi (38,4% no eksporta kopapjoma), metāli un to izstrādājumi (12,6%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (11,5%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visvairāk pieauga koksnes un tās izstrādājumu (galvenokārt zāģmateriālu) eksports. Nozīmīgs bija arī metālu un to izstrādājumu, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu un tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu izveduma kāpums.

Nozīmīgākās importa preces bija mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (19,5% no importa kopapjoma), transportlīdzekļi (11,1%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (10,5%), metāli un to izstrādājumi (9,5%) un minerālie produkti (8,9%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās visu preču grupu imports, bet visvairāk — metālu un to izstrādājumu, mašīnu un mehānismu un elektrisko iekārtu, kā arī transportlīdzekļu ievedums.

Pakalpojumu pozitīvais saldo (6,1% no IKP) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 8,8 miljoniem latu, un tā sarukumu galvenokārt noteica citu pakalpojumu pozitīvā saldo kritums. Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājās par 2,8 miljoniem latu, lai gan situācija naftas tranzītā joprojām bija nelabvēlīga. Visvairāk pieauga nerezidentiem sniegto dzelzceļa transporta un autotransporta pārvadājumu pakalpojumu apjoms. Braucienu pakalpojumu negatīvais saldo palielinājās (pieaugums — 3,4 miljoni latu), jo rezidentu tēriņu kāpums ārvalstīs bija lielāks nekā ārvalstu viesu tēriņu pieaugums Latvijā. Savukārt citu pakalpojumu pozitīvais saldo, straujāk palielinoties no nerezidentiem saņemto citu pakalpojumu apjomam, saruka par 8,2 miljoniem latu. Zemāku nerezidentiem sniegto citu pakalpojumu apjoma kāpumu noteica tiem sniegto tirdzniecības starpniecības un citu ar tirdzniecību saistīto pakalpojumu apjoma kritums (7,8 miljoni latu).

Ienākumu negatīvā saldo pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (11,9 miljoni latu) galvenokārt noteica nerezidentu Latvijā gūto tiešo investīciju ienākumu kāpums.

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo sasniedza lielāko apjomu pēdējo gadu laikā. Kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo kāpumu (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu — 30,9 miljoni latu) galvenokārt noteica citu sektoru (t.sk. privātpersonu) saņemto pārvedumu apjoma pieaugums.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo sasniedza 108,4 miljonus latu (t.sk. 54,9% — ārvalstu tiešās investīcijas).

Tiešo investīciju pozitīvais saldo sasniedza 59,5 miljonus latu jeb 4,2% no IKP un sedza 39,6% no tekošā konta negatīvā saldo. Savukārt 2003. gada 1. pusgadā tiešo investīciju pozitīvais saldo bija 122 miljoni latu jeb 4,5% no IKP un sedza 55% no tekošā konta negatīvā saldo.

Portfeļieguldījumu saldo bija negatīvs (19 miljoni latu). Rezidenti (galvenokārt bankas) par 32,9 miljoniem latu palielināja ieguldījumus portfeļieguldījumu aktīvos (galvenokārt parāda vērtspapīros), bet nerezidenti par 14 miljoniem latu kāpināja ieguldījumus Latvijas uzņēmumu līdzdalību apstiprinošajos vērtspapīros (akcijās) un valdības parāda vērtspapīros.

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo sasniedza 131,1 miljonu latu. Rezidentu citu ieguldījumu pasīvi pieauga par 227,3 miljoniem latu — galvenokārt bankas piesaistīja aizņēmumus (termiņnoguldījumus) un pieprasījuma noguldījumus, bet rezidentu citu ieguldījumu aktīvu apjoms palielinājās par 96,2 miljoniem latu.

Pieaugot latu resursu pieprasījumam un Latvijas Bankai veicot valūtas mijmaiņas darījumus, rezerves aktīvi 2. ceturksnī palielinājās par 73,3 miljoniem latu.

Edžus Vējiņš, Latvijas Bankas preses sekretārs

Latvijas maksājumu bilance (tūkstošos latu)

1Dati precizēti