Par Pacientu tiesību aizsardzību

Vakar, 2. oktobrī, notika konference “Pacientu tiesību aizsardzības likumprojekta sabiedriskā apspriede”, kurā diskutēja par Veselības ministrijas izveidotās darba grupas sagatavoto pacientu tiesību likumprojektu. Darba grupā, kas izveidota maijā, darbojās ieinteresēto pušu pārstāvji – Veselības ministrijas pārstāvji, pacienti un ārsti.

Veselības ministre Ingrīda Circene konferences dalībniekiem uzsvēra, ka pacientu tiesības ir būtiskas visiem iedzīvotājiem. “Mūsu valstī ir gan Ārstniecības likums, gan likums par prakšu ārstiem, gan citi vairāki normatīvie akti, kas regulē pašu ārstniecības procesu, taču mēs atduramies kā pret sienu tajos gadījumos, kad runa ir par pacientu tiesību jautājumiem. Ministre arī uzsvēra, ka svarīgs aspekts pacientu un ārstu attiecībās ir savstarpējā sapratne un arī ārstniecības personai ir jāizprot pacienta tiesības uzzināt pilnīgu informāciju par savu diagnozi, par nepieciešamajiem izmeklējumiem, par šo izmeklējumu efektivitāti, iedarbību un izmaksām, kā arī informāciju par iespējamajiem variantiem un citām ārstniecības alternatīvām. Svarīgs aspekts šajā situācijā ir arī datu aizsardzība un pacientu tiesības uz konfidencialitāti.

Ministre arī uzsvēra, ka konferencē apspriežamais likumprojekts nav galīgais variants, tas tiks pilnveidots un papildināts atbilstoši diskusijā izskanējušajiem viedokļiem, priekšlikumiem un Eiropas Savienības 14 pamatprincipiem. Paredzēts, ka līdz šā gada beigām tiks sagatavots Pacientu tiesību likums un iesniegts Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā. I.Circene atzina, ka mediķu, pacientu un juristu domas vairākos jautājumos noteikti atšķirsies, tādēļ jo svarīga ir šāda kopīga diskusija.

Konferencē savu viedokli par sagatavoto likumprojektu sniedza arī Pasaules veselības organizācijas (PVO) eksperts pacientu tiesību juridiskajos jautājumos Larss Fallbergs. Viņš atzīmēja, ka pacientu tiesības aizsargājoši likumi jau ir Islandē, Dānijā, Grieķijā, Beļģijā, Izraēlā, Francijā, Norvēģijā un citās valstīs. L.Fallbergs uzsvēra galvenos aspektus pacientu tiesību jomā: likumam par pacientu tiesībām ir jābūt pieejamam visiem sabiedrības locekļiem; likuma valodai ir jābūt skaidrai un katram saprotamai; likumā ir jābūt noteiktiem reālistiskiem mērķiem un uzdevumiem; likumam ir jāsniedz pacientu tiesiskā aizsardzība u.c.

Runājot par darba grupas sagatavoto likumprojektu, PVO eksperts atzina, ka tas ir pirmais solis, taču būtu jāuzlabo likumprojekta struktūra un jānovērš pretrunas starp pašreizējā likumprojekta pantiem. Eksperts arī aicināja turpināt diskusiju par pacientu tiesību ombudu jeb tiesībsargu, izlemjot, kāds variants Latvijai būtu vairāk piemērots. Eksperts uzsvēra, ka pacientu tiesību likumam ir jāaizsargā pacientu intereses, nevis ārstniecības personas, un ka abām pusēm ir jāstrādā vienā komandā.

Saistībā ar pacientu tiesību likumu uzmanība tika veltīta arī nepilngadīgo pacientu tiesību īpatnībām ārstniecības procesā, pacientu ar garīgās veselības traucējumiem tiesību īpatnībām ārstniecības procesā u.c.

Koreferātu autori konferencē vairākkārt atbalstīja viedokli, ka pacientam un ārstam ir jāspēj kopīgi sadarboties, jo tās nav divas karojošas puses.

Latvijas Sieviešu invalīdu asociācijas “Aspazija” prezidente Ilze Laine atzina, ka izstrādātais likumprojekts ir labs, jo “nostāda ārstu un pacientu vienā barjeras pusē”, paskaidrojot, ka līdz šim tas, ko sacīja ārsts, bija likums, taču pacientu tiesību aizsardzības likums ļaus arī pašiem pacientiem piedalīties ārstniecības procesā. I.Laine arī atzina, ka šis būs ļoti demokrātisks likums, jo tā pirmais variants jau tiek izdiskutēts sabiedrībā.

Likuma projekta mērķis ir nodrošināt un aizsargāt pacientu tiesības saskaņā ar vispārējām cilvēktiesībām, nosakot viņu tiesisko stāvokli un likumīgās intereses attiecībā uz ārstniecību, kā arī veicināt labvēlīgas attiecības starp pacientiem un ārstniecības procesā iesaistītajām personām, rosinot pacientus uz aktīvu līdzdalību ārstniecībā.

Likumprojektā ir norādītas pacientu tiesības, pacientu pienākumi, strīdu izskatīšana ārstniecības procesā, pacientu tiesību ievērošanas uzraudzība, kā arī atbildība par veselībai nodarīto kaitējumu.

Veselības ministrijas  Komunikāciju nodaļa