Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

A.Kalvītis

Uz jaut. Nr.66 - dok. Nr.2055

Par "Latvenergo" privatizācijas noteikumiem

Ekonomikas ministrija iesniedz atbildes uz deputātu jautājumiem

1. Privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizācijas noteikumi vēl nav izstrādāti, tāpēc jāpieņem, ka cienījamie deputāti savā jautājumā ir domājuši Ministru kabineta 2000. gada 22. februāra rīkojumu Nr.82 "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstrukturēšanas un privatizācijas nosacījumiem". Sagatavojot šā rīkojuma projektu, zināmā mērā tika izmantots materiāls, ko sagatavoja "Deutsche Bank" un tās nolīgtās konsultāciju firmas. Privatizācijas aģentūra un privatizējamā valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" līgumu ar "Deutsche Bank" par audita veikšanu un ieteikumu sniegšanu "Latvenergo" pārstrukturēšanas un privatizācijas jautājumos noslēdza 1996.gadā. Jāpiezīmē, ka minētie ieteikumi paredzēja gan "Latvenergo" sīkāku sadalīšanu, neveidojot koncernu, gan daudz lielākas "Latvenergo" struktūru pamatkapitāla daļas privatizāciju. Izstrādājot Ministru kabineta rīkojuma projektu, izmantotas arī atziņas, kas gūtas, piedaloties dažādās starptautiskās konferencēs enerģētikas jomā.

2. Elektroenerģijas realizācijas tarifi privatizējamai valsts akciju sabiedrībai "Latvenergo" aprēķināti, pamatojoties uz Energoapgādes regulēšanas padomes apstiprināto "Elektroenerģijas tarifu aprēķinu metodiku PVAS "Latvenergo" koncerna struktūras variantam". Esošā metodika neparedz atvieglojumus maznodrošinātiem enerģijas patērētājiem (īpašus tarifus pensionāriem, invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm).

Šāda pieeja atbilst 1999.gada 30. novembrī Ministru kabineta sēdē akceptētās Latvijas Republikas valdības politikai enerģētikā pamatnostādnēm (1.5. punkts), kurā ir teikts, ka maznodrošināto enerģijas patērētāju aizsardzībai kalpo sociālās palīdzības programmas.

3. Elektroenerģijas tarifu palielinājums līdz 2003.gadam

Šobrīd esošais vidējais elektroenerģijas realizācijas tarifs 0,03028 Ls/kWh ir spēkā no 1998.gada 1.janvāra un 2000.gadā to nav paredzēts mainīt. Atsaucoties uz Latvijas Republikas valdības politikas nostādnēm enerģētikā, lai elektroapgādes uzņēmumi varētu ilglaicīgi nodrošināt savas pakalpojuma sniegšanas saistības, nodrošinot attīstību, jārēķinās ar iespējamu ikgadējā vidējā elektroenerģijas realizācijas tarifa līdz 10% pieaugumu tuvākajos gados. Tarifa pieauguma līmenis tuvākajos gados galvenokārt atkarīgs no obligāti iepērkamās elektroenerģijas daudzuma par paaugstinātu tarifu atbilstoši Enerģētikas likuma 33.panta trešajai daļai un iepriekšējā gada hidroelektrostaciju izstrādes.

4. Investīcijas pārvades un sadales tīkliem

4.1.Esošais stāvoklis

Pārvades un sadales tīkls intensīvi izveidojās laika posmā no 50.gadu beigām līdz 90.gadu sākumam, lietojot bijušajā PSRS ražotās elektroiekārtas.

"Latvenergo" energosistēmas pārvades tīklus veido 330 kV un 110 kV elektriskās līnijas un apakšstacijas. Kopējais abu spriegumu līniju garums ir 5180 km un transformatoru apakšstaciju skaits ir 127 ar summāro jaudu 6734kVA. 330 kV tīkli nodrošina enerģijas piegādi valsts slodžu centriem, kā arī tās pārvadi starp Baltijas valstu energosistēmu apvienības ziemeļu un dienvidu daļām. 110 kV tīkls kalpo elektroenerģijas piegādei līdz lielākajām slodzes pievienojuma vietām, kur ar 110 kV transformatoriem enerģiju nodod sadales tīkliem.

No 127 pārvades tīklu augstsprieguma apakšstacijām 50 ir izbūvētas pirms 1970.gada, un tās ir ekspluatācijā vairāk par 30 gadiem. Apakšstacijās uzstādītās elektroiekārtas pārsniedz PSRS iekārtu izgatavošanas standartos atļauto iekārtu ekspluatācijas mūžu - 25 gadi.

Fiziski un morāli novecojusi ir ar elektromehāniskajiem relejiem izveidotā releju aizsardzības un pretavārijas automātikas sistēma, par divām paaudzēm atpaliekot no pašlaik šiem mērķiem izmantotajām ciparu tehnikas iekārtām.

Šīs iekārtas nevar garantēt drošu un bez atteikuma darbību atbilstoši tehniskajā dokumentācijā uzdotajiem parametriem, līdz ar to ir paaugstināts iekārtas darbības atteikumu līmenis, un tas var izraisīt avārijas situācijas elektroapgādes sistēmā vai izsaukt piegādes pārtraukumu.

"Latvenergo" sadales elektrotīkli izveidoti pamatā 1950.-1980.gados, bet daļa Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Jelgavas pilsētu un apkārtnes tīklu - 1920.-1930.gados. Pilsētās ir 10-0,4 kV tīkli, bet laukos 20-0,4 kV tīkli. Sadales tīklu garums ir 97 tūkst. km.

Vidējā sprieguma un zemsprieguma tīkli galvenokārt ir gaisa vadu līnijas uz koka balstiem. Līdz 1994.gadam lietotā balstu koksnes impregnēšanas tehnoloģija nodrošināja vidēji 25 gadus ilgu gaisa vadu līniju kalpošanas laiku.

Sakarā ar tautsaimniecības infrastruktūras izmaiņām sadales tīklos būtiski ir izmainījušies slodzes centri pilsētās un laukos. Sadales tīklos nepieciešams paaugstināt elektroapgādes drošību, kvalitāti un tīklu darbības efektivitāti, samazināt komerciālos un slodzes zudumus un attīstīt elektrotīklus, kas ļautu pieslēgt jaunas klientu elektroiekārtas, lai nekavētu tautsaimniecības attīstību. Kā piemērs tam ir no trīsdesmitajiem gadiem saglabātā 220V elektroapgādes sistēma Rīgas centrā, kas būtiski ierobežo jaudas palielināšanas iespējas klientiem, šīs sistēmas pārveidošana 400V sistēmā uzsākta 1999.gadā.

Sakarā ar pamatlīdzekļu nepamatoti zemo vērtību amortizācijas atskaitījumi no 1991.līdz 1996.gadam nesedza atjaunošanas izdevumus . Attīstībai iespējamā peļņas daļa bija jāizmanto atjaunošanai, kas kopā ar amortizācijas atskaitījumiem ļāva izpildīt tikai 20-30% no tehniski nepieciešamajiem atjaunošanas darbiem.

1991.-1996.gada hroniskais budžeta deficīts būtiski samazināja pārvades un sadales tīklu darbaspējas, pieauga tīkla fiziskais nolietojums, tīkls novecoja. 1996.gada beigās vidējais tīklu nolietojums sasniedza 70 procentus un tika apdraudēta licences prasību izpilde par elektroenerģijas piegādi lietotājiem.

1997. gadā būtiski uzlabojās finansiālā situācija un notika tehniskās politikas maiņa - vairāk līdzekļu tika novirzīti tīklu atjaunošanai, modernizācijai un elektroenerģijas komercuzskaites sakārtošanai.

1998. un 1999.gadā ieguldījumi pārvades un sadales tīklos salīdzinājumā ar 1997. gadu palielinājās vairāk nekā divas reizes un deva iespēju 1999.gadā palielināt tīklu atjaunošanas apjomus tuvu vēlamajiem (3. tabula).

Palielinātās investīcijas 1997.-1999. gadā apturēja bojājumu skaita pieaugumu sadales tīklos un iezīmēja bojājumu skaita samazināšanās tendenci.

Lai ekonomiski un efektīvi ieguldītu līdzekļus, ir izstrādāta "Latvenergo" attīstības programma līdz 2010. gadam, kā arī lielāko pilsētu elektroapgādes attīstības plāni: Rīgai - līdz 2020.gadam; Ventspilij un Liepājai - līdz 2010.gadam.

Realizējamiem projektiem katra filiāle saskaņā ar investīciju plānu sagatavo rekonstrukcijas un modernizācijas tehniski ekonomisko pamatojumu.

Prioritāti projektu izvēlē nosaka pēc vairāk nekā desmit kritērijiem. Galvenie kritēriji ir iekšējā peļņas norma un atmaksāšanās laiks, kā arī elektroapgādes drošība, tīklu iekārtu drošība un caurlaides spējas. Pamatā projektus var iedalīt trīs grupās, t.i., tie, kuri atmaksājas: 3-8 gadu laikā; 9-20 gadu laikā un 21 un vairāk gadu laikā. Priekšroka tiek dota projektiem ar atmaksāšanās laiku līdz 8 gadiem.

Realizējot projektus, tiks rekonstruēti objekti, kuros:

1) atsevišķas iekārtas un ietaises ir amortizējušās un izsmēlušas savus darba resursus,

2) iekārtas neatbilst oriģinālo tehnisko noteikumu prasībām un nespēj pilnībā pildīt tām paredzētās funkcijas,

3) iekārtu tālāka ekspluatācija apdraud tehnoloģisko procesu vai rada bīstamību apkalpojošam personālam un apkārtējai videi,

4) iekārtu tehniskā nepiemērotība (nespēja pildīt jaunās drošības un standartu prasības),

5) esošo iekārtu nesavietojamība ar jaunām tehnoloģijām, kas tiek ieviestas šo vai citu apsvērumu dēļ.

Pārvades tīklu darbaspēju saglabāšanai un modernizācijai katru gadu jāatjauno 2-3 apakšstacijas pilnīgi un 3 daļēji. Desmit gados jārekonstruē 32 apakšstacijas. 330/110kV sistēmā vecākas par 30 gadiem ir 50 apakšstacijas, daļēji rekonstruētas laikā no 1970.-1996.gadam ir 17 apakšstacijas un daļēji un pilnīgi rekonstruētas 1997.-1999.gadā - 13 apakšstacijas.

Nopietni apjomi jāizpilda līdz 1966.gadam izbūvēto 330 un 110kV elektrolīniju renovācijā, nomainot metāla korozijas bojāto vairāk nekā 1000 gabalu līniju dzelzsbetona balstu un 3000 km zibens aizsardzības troses.

Atjaunojot sadales tīklus , kas nokalpojuši savu laiku, tie jāpārstrukturē un jāpastiprina atbilstoši sagaidāmajam elektroenerģijas patēriņa pieaugumam un mūsdienu prasībām.

Sadales tīkli ir jāatjauno, jārekonstruē un jāpārstrukturē:

1. Jāpastiprina sadales tīkli tur, kur ir augošs elektroenerģijas patēriņš, lai samazinātu slodzes zudumus un palielinātu elektroenerģijas realizāciju;

2. Jārekonstruē tīkli, elektroenerģijas komercuzskaites sistēma un mēraparāti, lai saņemtu apmaksu par visu piegādāto elektroenerģiju;

3. Jāatjauno apakšstaciju 6-20 kV slēgiekārtas un līnijas, kas pārsniegušas normatīvo kalpošanas laiku;

4. Ievērojot 25 gadu kalpošanas laika ciklu 0,4 kV gaisa vadu līnijām un 33 gadu ciklu 10-20 kV gaisa vadu līnijām, turpmāk ik gadu ir jāatjauno, jārekonstruē un jāpārstrukturē līdz 2400 km vidējā un zemsprieguma elektrotīklu.

4.2. Investīcijas

Sākot ar 1996.gadu, tiek izstrādāts "Latvenergo" Finansu vadības plāns, kas tiek precizēts 2 reizes gadā, atbilstoši izmaiņām tarifos, nodokļos, izmaksās un kredītu nosacījumos.

Balstoties uz finansu vadības plāna datiem, tiek sastādīta prognoze (Investīciju programma) par naudas līdzekļiem, kuri pieejami "Latvenergo" investīcijām 10 gadu laikā.

Valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" attīstības programmā līdz 2010. gadam, kuru 17.11.99. pieņēma "Latvenergo" valde, tika apskatītas pārvades un sadales elektrotīklu problēmas un formulēti galvenie tīklu attīstības virzieni, noteiktas mazāko izmaksu investīcijas tīklos un galvenie tīklu atjaunošanas un attīstības apjomi, vadoties no "Latvenergo" kopējās iespējamās naudas plūsmas nākamo 10 gadu laikā, ar plānoto elektroenerģijas tarifu palielinājumu.

Pārvades tīklos galvenie atjaunošanas un attīstības apjomi noteikti, modelējot tīkla darbu desmit gadu perspektīvā un ņemot vērā izstrādātās reģionālās tīklu attīstības programmas. Mazāko izmaksu investīcijas elektroenerģijas pārvadē ir dotas 1. tabulā.

Šī investīciju plūsma atbilst plānoto darbu apjomiem. Tā ir uzskatāma par minimāli nepieciešamo, lai nodrošinātu energosistēmas pārvades tīklu rekonstrukciju un attīstību. Gadījumā, ja "Latvenergo" finansiālā situācija būs labāka, tad investīciju apjomi ir jāpalielina, lai lielākā apjomā veiktu savu laiku nostrādājušo tīklu elementu nomaiņu.

1. tabula

Nepieciešamās investīcijas pārvades tīklos, milj. Ls

Tabulā uzrādīta energosistēmas kopējo zudumu absolūtās vērtības GWh (miljons kilovatstundu). No 1990. līdz 1996. gadam Latvijā, tāpat kā visās postsociālisma valstīs, notika straujš elektroenerģijas zudumu pieaugums. Tam pamatā bija krasās pārmaiņas tautsaimniecībā - lielo rūpnīcu ar maziem elektroenerģijas zudumiem un kooperatīvās lauksaimniecības ar koncentrētu slodzi sagruvums. Tas savukārt radīja tīklu noslodzes struktūras izmaiņu un tehnisko zudumu pieaugumu. Terminu "tehniskie zudumi" enerģētikā saprot arī kā enerģijas neizbēgamu patēriņu tās transportam.

Vēl lielāks iespaids uz kopējo zudumu pieaugumu bija nepieredzētam komerczudumu pieaugumam. Ar terminu "komerczudumi" šeit saprotam pārējos elektroenerģijas zudumus, kas nav tiešā veidā tehniski saistīti ar enerģijas pārvadi. Pamatā tos veido nozagtā vai savlaicīgi neapmaksātā patērētā elektroenerģija, kā arī uzskaites mēraparātu kļūdas.

Sākot ar 1997. gadu, kad radās praktiska iespēja ieguldīt līdzekļus zudumu samazināšanā, zudumu pieaugums tika apturēts. Pasludinot prioritāti komerczudumu samazināšanai un izstrādājot virkni pasākumu straujai to samazināšanai, jau 1997. gadā tika sasniegti pirmie panākumi. Jāatzīmē, ka ieguldītie līdzekļi komerczudumu samazināšanai atmaksājas ātrāk (no 1 līdz 7 gadiem, it sevišķi pirmajos gados), bet tehnisko zudumu samazināšanai - tikai no 6 līdz 12 gadiem.

Ar cieņu, -

2000. gada 8. jūnijā ekonomiskas ministrs A.Kalvītis