Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 8. jūnija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija): Šodien bija ļoti daudz interesantu debašu par diviem būtiskiem jautājumiem. Tas ir, par Alkohola aprites likumu un par "Grozījumiem likumā "Par pašvaldībām"". Abi šie likumprojekti saistīti ar alkohola tirdzniecību, ar alkohola tirdzniecības laika ierobežošanu. Mūsu frakcija neatbalstīja izmaiņas Alkohola aprites likumā, jo šis jautājums jārisina kompleksi. Tas jārisina Alkohola aprites likumā, izejot no principa, ka šeit jāiesaista pamattēze, ka latviešu tauta jāglābj no nodzeršanās, un jādomā par to, lai mūsu jaunatnei būtu likumdošana, lai alkohola tirgotājiem ar likumu būtu noteikts, kad un kā viņi drīkst pārdot alkoholu, lai kategoriski tiktu aizliegts alkoholu pārdot jauniešiem līdz pilngadības sasniegšanai. Šādi likumi ir daudzās valstīs, un tie neko sliktu valstij ne ekonomiskā, ne kādā citā ziņā nav nesuši, bet toties devuši iespēju šīm valstīm rūpēties par to, lai jaunatne nenodzertos. Šis jautājums nav tik vienkāršs. Te kopā jāstrādā pašvaldību lietu ministram Jānim Krūmiņam, Tieslietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Izglītības ministrijai, jāveido ļoti nopietna darba grupa, kas pie šā jautājuma strādā, un tad jācer, ka šis jautājums tiks novests līdz galam. Atliek tikai novēlēt ministra kungam, lai viņam izdodas izveidot labu darba grupu, kas aktīvi strādātu pie šā likuma izmaiņām.

Bet pašreiz ar izmaiņām Pašvaldību likumā ir atrisināts tas jautājums, kad pašvaldības drīkst noteikt alkohola tirgošanas ierobežojumu laikus, un tas šobrīd jau zināmā mērā atrisinās tās problēmas, kas jau izskanējušas sakarā ar Valmieras un citu pašvaldību izdotajiem aizliegumiem, kuri īsti neatbilda likumdošanai.

Otrs ļoti svarīgs jautājums bija jautājums par mūsu objektu — it kā tādu izsludinātu nacionālo objektu — par Nacionālo bibliotēku. Šajā jautājumā mūsu frakcijas domas dalījās tāpēc, ka daudz un ilgi par šo jautājumu ir runāts. Gan par to, ka šis projekts ir daudz par dārgu, gan par to, ka šim projektam, jāatrod citi finansēšanas avoti, bet līdz šim brīdim nekas šajos jautājumos nav izdarīts. Tāpēc arī frakcija drīkstēja balsot pēc katra sirdsapziņas šajā jautājumā.

Katrā gadījumā mēs neesam pret to, ka bibliotēka ir vajadzīga, bet ne par tādām summām, jo mēs te saskatām tādu lietu — kad sāksies šī bibliotēkas būvniecība, tad būs jāveido atkal kāda izmeklēšanas komisija, kas skatīsies, kur un kā šie līdzekļi aizgājuši, jo tajā materiālā, ko deputāti saņēma, tas nebija precīzi un konkrēti pateikts.

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Es gribētu uzsvērt trīs lietas, kas, manuprāt, bija svarīgas šonedēļ. Viena bija Vācijas kanclera Šrēdera vizīte, kas, manuprāt, bija ļoti izdevusies. Kā neoficiāla informācija vēsta, Latvijā tā bija pat veiksmīgāka nekā vienā otrā kaimiņvalstī. Domāju, ka tas ir liels gandarījums valstij. Ne tikai saviesīgajā ziņā, ne tikai tajā ziņā, ka Tallinā pūta stiprs vējš un Lietuvā lija lietus, bet Latvijā tajā dienā spīdēja saulīte, lai gan arī tādām lietām šādās nozīmīgās vizītēs mēdz būt nozīme. Svarīgi, ko Šrēdera kungs pateica un kāda nozīme vispār pasaules ārpolitiskajā kontekstā ir tam faktam, ka tāda lielvalsts kā Vācija simboliski signalizē citām pasaules valstīm savu ieinteresētību tajā vai citā reģionā.

Otrkārt, par Saeimas darbu. Par to, ka tika noraidīta ideja ieviest tā saucamo progresīvo, šo kāpjošo, bagātākiem cilvēkiem dārgāko nodokli Latvijā. "Latvijas ceļš" nebalsoja par šāda nodokļa ieviešanu galvenokārt divu iemeslu dēļ. Manuprāt, tie ir svarīgi iemesli.

Pirmais iemesls ir tāds, ka Latvija vēl joprojām vēlas saglabāt un arī sekmēt to slavu, kas mums pagaidām vēl nav slava, bet tikai tāda sīka ziņa, kas palaista pasaulē. Es gribētu to tiešām padarīt par slavu. Kā valsti, kurai mūsdienīga un atvērta ekonomika, kā valsti, kas aicina un piesaista ne tikai savu naudu, jo mēs, kā zinām, esam kaut ar mazu ekonomiku, bet arī ārzemju naudu. Šāds lēmums, tas ir vispār zināms fakts — progresīvi nodokļi ir šīs ārzemju naudas aizbiedējošs, nevis piesaistošs mehānisms.

Otrkārt, arī tīri no iekšpolitiskā aspekta, skaidrs ir viens, un to valstu pieredze, kurās šāds nodoklis ir, liecina par to, ka cilvēki arvien biežāk atrod iespējas, kā nemaksāt šādus kāpjošus nodokļus, slēpjot savus ienākumus, slēpjot savus īpašumus un tā tālāk. Un galu galā, ja tiek radīta kāda militarizēta sistēma, kādā šos ienākumus, kas arī valstī izmaksā ļoti dārgi, šos nodokļus iekasēt, tad beigu beigās, kā no vienas otras Skandināvijas valsts, spējīgākie un turīgākie cilvēki vienkārši aizmūk un emigrē uz tādām valstīm, kur nav šādu nodokļu.

Visbeidzot es gribētu izteikt ziņojumu gandrīz vai par to, ka Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu ir atzinusi nepieciešamību dāvināt valstij un nākamajām paaudzēm tādu milzīgu nepārvērtējamu dāvanu kā Nacionālo bibliotēku un visas valsts informatizāciju un vienotu informācijas telpu. Taču es gribētu paust zināmas bažas par to, ka var būt arī tāds notikumu scenārijs, ka Saeimas frakcijām nav iespējams vienoties par konkrēto finansēšanas mehānismu, un tas bibliotēkas celtniecībai var izrādīties liels klupšanas akmens. Katrā ziņā smagākā darba daļa vēl ir priekšā, un šobrīd priecāties ir pāragri, tā ka, vai vaimanāt par kādu nabadzības slogu, ko tas it kā uzliek cilvēkiem. Pagaidām nekas netiek uzlikts.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija): Es gribētu uzsvērt trīs likumprojektus. Tautas partijas frakcija neatbalstīja likumprojektu, kuru bija iesnieguši kreiso partiju frakciju pārstāvji "Grozījums "Alkohola aprites likumā"", jo uzskata, ka tiesības noteikt pārdošanas laikus jādod pašvaldībām likumā "Par pašvaldībām". Tātad mēs atbalstām, ka pašvaldībām šīs tiesības ir, un likumā šīs izmaiņas tiks iestrādātas.

Otrs, man ir gandarījums, ka šodien pieņēma grozījumus Prokuratūras likumā un tika novērstas tās pretrunas, kas bija iepriekš pieņemtas, par kaut kādu pilnīgi nepamatotu prokuroru sodīšanu. Tagad sistēma tiek sakārtota un piemērota visai kopīgajai tieslietu sistēmai. Tātad tās pretrunas ir novērstas, un tas ir ļoti labi.

Pats galvenais, ko mēs šodien izdarījām, ir likumprojekta "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" pieņemšana pirmajā lasījumā. Es nevaru piekrist tiem cilvēkiem, kas saka, ka mēs, dzīvodami valstī, kurā ir tāda pilsēta kā Rīga, kurā savulaik viss, kas tika būvēts, bija vai nu labākais, vai lielākais pasaulē, vai tas būtu pasaulē augstākais koka tornis, Pēterbaznīca, vai lielākās ērģeles, vai lielākais Centrāltirgus, ka mēs tagad esot slima trūcīga postpadomju valsts un nav īstais laiks celt kaut kādas bibliotēkas. Varētu domāt, ka tādas valstis, kas ir jaunattīstības valstis, kas ir uzcēlušas pasaulē lielākas celtnes, piesaistot lielas investīcijas un tūristus, dzīvotu daudz labāk, jeb šajās valstīs iedzīvotāji dzīvotu daudz labāk par latviešiem. Bet es gribētu novērst šeit trīs mītus, kas pašreiz ir ļoti izplatīti.

Pirmais, ka bibliotēkas mūsdienās vairs netiekot celtas, jo ir informācijas tehnoloģijas laikmets. Es gribētu atgādināt, ka visvairāk ceļ visattīstītākajā valstī, Amerikas Savienoptajās Valstīs, kur nav problēmu ar šīm modernajām tehnoloģijām.

Otrs, ka par elektrību maksāšot tikai trūcīgie un bibliotēka tikšot celta uz trūcīgo cilvēku rēķina. Es gribētu nomierināt cilvēkus, ka tā nebūs.

Ja runāja par individuālajiem maksātājiem, tad, protams, ka būs spiesti maksāt tie, kuri patērē daudz elektrības ēku apsildei, dažādu peldbaseinu uzturēšanai, mājas kinozāļu uzturēšanai un tā tālāk. Vienistabas un divistabu dzīvokļos dzīvojošie cilvēki nemaksās vairāk par vienu vai diviem santīmiem. Bet pamatots jautājums ir par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem varbūt elektrības ražošana, elektrība ir diezgan liels īpatsvars viņu saražotās produkcijas vērtībā. Es gribētu atgādināt, ka šādas sabiedriskās ēkas ne tikai bibliotēka, bet arī, teiksim, "Latvenergo" modernizācija, spēkstaciju pārbūve, piesaistot ārzemju investīcijas, dod milzīgi lielu apgrozījuma palielinājumu Latvijas iekšējā tirgū un pasūtījumus tiem, kas ražo Latvijā. Tie ir vietējie uzņēmēji, latviešu uzņēmumi, Latvijas pilsoņu uzņēmumi, Latvijas iedzīvotāju uzņēmumi, kas ražo cementu, ģipša plātnes, paraugkonstrukcijas, logus, durvis, mēbeles un tā tālāk. Tā kā tas, plus nodokļi, būs milzīgs apgrozījums, kas nāks atpakaļ valsts budžetā.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šī nedēļa, kurā Latvijā ir daudz lijis, patiešām aktualizējusi arī politisko dzīvi. Nedēļas sākumā notika Latvijai ļoti svarīgs pasākums — Baltijas forums, kurā pulcējās Latvijas politiķi, ekonomisti un Krievijas politiķi, politologi un ekonomisti un sprieda par savstarpējām attiecībām. Šis neformālais dialogs, ko bieži vien Latvijas valdība un valdošais vairākums nekā nespēj organizēt, izdevās mūsu politisko organizāciju apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Ir patiešām daudz nopietnu problēmu. Ir pagājuši 10 gadi, un mums visiem ir jātiekas un jārunā, kā dzīvot tālāk, kā organizēt kopēju biznesu, vai arī, kādas būs kaimiņu attiecības. Radās daudz jautājumu. Patīkami, ka varbūt novembrī notiks nākošā kārta, kura norisināsies Sanktpēterburgā. Par šī foruma augsto līmeni liecina tas, ka piedalījās cienījamais Birkava kungs, Lemberga kungs, "Aldara" direktors Gavrilova kungs un vēl daudzi Latvijā pazīstami cilvēki tikās un diskutēja ar Krievijas vadošajiem politiķiem un Domes deputātiem. Tas bija viens no svarīgajiem jautājumiem, un patīkami, ka neformāli ledus laušana notiek Latvijā un varbūt būs tālāk virzība un tas ir perspektīvs moments.

Otrs ir tas, ka Latvijā sākusies parakstu vākšana par "Latvenergo" privatizācijas nepieciešamību vai neprivatizēšanu. Domāju, ka daudzi jau devušies parakstīties un nav atlikuši to uz pēdējo dienu, jo tas ir ļoti svarīgs jautājums. Šī monopola cenas, kas noteiks, kā rokās tas būs un kāda būs tā nākotne, tas skar gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus, un šinī brīdī gaidīt atkal kādus brīnumus no privatizācijas diez vai būtu pareizi.

Un vēl bibliotēka. Mūsu frakcija vienmēr iestājusies par bibliotēkas celtniecību, bet jautājums ir — kādi ir mehānismi. No kā tiks iekasētas šīs summas. Es nevarētu piekrist Tautas partijas pārstāvju viedoklim, ka vienīgais un optimālais risinājums ir aplikt ar papildu nodokli elektroenerģiju. Tas nav vienīgais. Tas ir visvienkāršākais. Ir cita lieta, ka patiešām ir jāmeklē, jādomā un jāatrod tie kompromisi, lai neaizskartu tās iedzīvotāju grupas, kurām var atstāt to brīvprātības kārtībā — nopirkt marku vai ziedot, bet neuzlikt par pienākumu cilvēkiem, kuri saņem minimālo pensiju, vēl veikt papildu maksājumus. Tas būtu ļoti ciniski un neglīti. Tā kā Latvijā bijis daudz notikumu, ceru, ka arī nākamā nedēļa būs politiski aktīva un būs daudz interesantu lietu, un mēs varēsim pēc kvalitatīvi veikta darba doties vasaras pārtraukumā īsi pirms Jāņiem.

Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Es gribētu akcentēt četras lietas. Pirmā lieta, protams, ir plašākā mērogā, Šrēdera vizīte Latvijā. Tā parādīja, ka viena no ietekmīgākajām Eiropas valstīm, Vācija, kuras augstākā amatpersona apmeklē mūsu valsti, dod signālu, ka mēs tiekam atbalstīti Eiropā un ka mums šis ceļš ir ejams ļoti strauji un pārliecinoši.

Otrā lieta, ko es gribētu akcentēt, ir pieņemtie grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu". Tas ir svarīgs likumprojekts, un šie grozījumi ir ļoti būtiski. Līdz ar to pieņemšanu mēs daudz labāk varam kontrolēt caur banku sistēmu un citām sistēmām, kā plūst nauda un kur ir aizdomīgi darījumi, un mēs varētu sākt pievērst tam uzmanību, atšifrēt un mēģināt šīs lietas sakārtot.

Bet pats galvenais, protams, ir nulles deklarācija. Nulles deklarācija ir pats pamatu pamats jebkurai korupcijas un nelegālo līdzekļu legalizācijas novēršanai, lai novērstu valstī šīs lielās problēmas. Nulles deklerācija un tās ieviešana tuvākajā laika ir šīs Saeimas uzdevums.

Vēl par alkohola tirzniecību pašvaldībās. Pašvaldībām pašām jāizlemj, kā tās savās pašvaldībās rīkojas. Tas ir viņu uzdevums un tām labāk redzams. Lai veiksme pašvaldību vadītājiem viņu darbā un cīņai pret šo slikto parādību — alkoholismu!

Par Nacionālās bibliotēkas projektu. Mūsu frakcija to atbalstīja, jo Nacionālā bibliotēka ir nepieciešama šinī valstī un, protams, svarīgs maksāšnas veids, kā tiks iekasēta šī nauda, no kādiem finansu līdzekļiem tas notiks. Par to vēl debatēs. Mūsu frakcijai ir savs viedoklis. Tas nesaistās ar elektroenerģiju. Protams, ir jādebatē par to, un, domāju, pie konsensusa mēs nonāksim. Bibliotēkai jābūt, bet par saprātīgu cenu.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās stādnieku partijas frakcija): Sākšu ar to, kam jau pievērsa uzmanību daudzi mani kolēģi. Šonedēļ Latvijā bija viena no augstākajām amatpersonām Eiropā, Vācijas kanclers sociāldemokrāts G.Šrēders, kas veica vizīti Baltijas valstīs. Tas varētu būt signāls tam, ka mēs varam nonākt Eiropā tad, kad mēs būsim patiešām demokrātiski, nevis tā kā šobrīd, kad imitējam demokrātiju. Bet nu par likumprojektu, kurā mūsu frakcija ierosināja ieviest Latvijā progresīvo nodokli. Tas ir mēģinājums piespiest labējo partiju valdošo koalīciju samazināt Latvijā esošo trūcīgo cilvēku slāni, veidojot lielu, spēcīgu un bagātu vidusslāni, kurš patiešām var nodrošināt demokrātiju brīvā tirgus apstākļos. Protams, atskanēja kritika. Es jau noklausījos Tautas partijas un "Latvijas ceļa" pārstāvju kritiku Skandināvijas virzienā, tomēr, ņemot vērā daudzus braucienus uz Skandināviju, man ir dziļa pārliecība, ka viņi dzīvo krietni bagātāk par mums.

Turpinot tēmu par Nacionālo bibliotēku, sociāldemokrātu frakcija arī izsaka bažas par nepareizi izvēlēto finansējumu, jo saimnieciskās darbības rezultātā valsts novesta līdz tādam stāvoklim, ka nav naudas valsts budžetā un kārtējo reizi griežamies pie pilsoņu un iedzīvotāju maciņiem. Viegli runāt tam, kuram liela alga vai lieli parādi un kredīti, ka tas nav svarīgi, daži santīmiņi būs, bet, ņemot vērā to stāvokli, kādā ir pensionāri, bezdarbnieki, ļoti daudzi Latvijas cilvēki, šie santīmiņi varētu būt liels atrāvums no maciņa. Tāpēc mēs neesam pārliecināti par to, ka šis finansējuma avots ir pareizs. Arnis Kalniņš savā runā parādīja vairākus finansējuma variantus, kuri neapmierina tos, kuri aizstāv iepriekš veiksmīgi veikušos privatizāciju, no kuru maciņiem varētu saņemt krietni lielākas naudas arī šī pieminekļa radīšanai. Piemineklis tautas pašapziņai, piemineklis labējo partiju nemācēšanai saimniekot.

Pēdējais, kam es gribētu pievērst uzmanību, — ir sākusies "Latvenergo" privatizācijas referenduma norise. Process sācies ar parakstu vākšanu, kur es aicinātu jūs piedalīties. Un šodien pulksten 17.00 es aicinu jūs klausīties radio, jo mums ir informācija, ka Ministru prezidents vai viņa vietā ekonomikas ministrs sniegs atbildes uz sociāldemokrātu frakcijas jautājumiem, kas tieši saistīti ar "Latvenergo" tālāko attīstību, tālāko iespēju iespaidu uz tautsaimniecības attīstību Latvijā. Saņemts rakstiskas atbildes variants, kurš, godīgi sakot, ir kompilējums no dažādiem sacerējumiem un absolūti neatspoguļo esošo stāvokli, tātad izvairīšanās no atbildes, bet varbūt ministru mutiskās atbildes būs pārliecinošākas.

Saeimas preses dienests