Rūpēs par Baltijas jūras tautu nākotni

Vakar, 6.oktobrī, Rīgā tikās triju Baltijas valstu prezidenti un piedalījās 5. Baltijas Attīstības foruma galotņu sanāksmē

5. Baltijas Attīstības forumā: Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Lietuvas prezidents Rolands Pakss Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 6. oktobrī, Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vadībā Rīgā tikās triju Baltijas valstu prezidenti.

Sarunā prezidenti vēlreiz akcentēja nepieciešamību panākt dažāda līmeņa Baltijas reģiona kopīgo projektu īstenošanu, apspriedās par tālāko Latvijas, Igaunijas, Lietuvas sadarbību līdz pilntiesīgai dalībai ES un valstu perspektīvu ES ietvaros, kā arī par ES Starpvaldību konferences rezultātiem.

Tikšanās laikā prezidente uzsvēra, ka Baltijas mērķis ir panākt, lai trīspusējie infrastruktūras projekti ceļu, enerģētikas un citās jomās pilnībā iekļautos daudzpusējos Eiropas infrastruktūru ceļos, kas padarītu par pilnasinīgu Baltijas reģiona attīstību. Viņa arī atzīmēja nepieciešamību meklēt alternatīvus enerģijas avotus, kas būtu ekonomiski izdevīgi un videi nekaitīgi. Puses pauda ieinteresētību par Baltijas jūras vides tīrību un drošību.

Latvijas prezidente akcentēja, ka Baltijas valstu ieguvums reformu ceļā līdz dalībai ES ir unikāls un pieredzes bagāts, tāpēc ir būtiski šo pieredzi nodot tālāk citām valstīm, kam tās ir svarīgas demokrātijas un reformu procesos, piemēram, Balkānu reģionā, kā arī citur pasaulē.

Tikšanās noslēgumā pieņemts kopīgs prezidentu paziņojums.

Valsts prezidenta preses dienests

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentu kopīgais paziņojums

Rīgā 2003. gada 6. oktobrī

Mēs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti, apsveicam Baltijas Attīstības foruma sabiedrisko organizāciju un privātpersonu partnerības garu, veidojot Baltijas jūras reģionu kā dinamisku ekonomikas līderi Eiropā.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dalība Eiropas Savienībā nodrošinās brīvu darbaspēka, kapitāla plūsmas, preču un pakalpojumu kustību starp Baltijas valstīm un veicinās ekonomikas izaugsmi Baltijas jūras reģionā.

Musdienīgu Transeiropas tīklu (TET) infrastruktūras projektu īstenošana Baltijas jūras reģionā ļaus mums dot būtisku ieguldījumu mūsdienīgas un konkurētspējīgas Eiropas Savienības sistēmās integrētas transporta sistēmas attīstībā, kā arī ļaus savienot Baltijas jūras reģiona energosistēmas ar kopējo Eiropas eletroenerģijas tīklu.

Mēs aicinām reģiona un Eiropas Savienības valdības un biznesa kopienu sniegt finansiālu atbalstu un investēt līdzekļus TET enerģētikas un transporta projektu īstenošanā Baltijas jūras reģionā, lai mūsu reģions turpinātu sekmīgi integrēties kopējā Eiropas ekonomikā.

Mēs kā Baltijas jūras valstu prezidenti transporta un enerģētikas kontekstā uzsveram nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību jūras transporta drošībai un vides aizsardzībai, lai līdz minimumam samazinātu iespējamā naftas, ķīmisko produktu un bīstamo vielu piesārņojuma risku Baltijas jūras telpā.

Par Baltijas jūras reģiona lomu pasaulē

Foto: A.F.I. Baltijas Attīstības foruma dibinātājs un vadītājs bij. Dānijas ārlietu ministrs Ufe Ellemans Jensens un Latvijas Ministru prezidents Einars Repše

Svētdien, 5.oktobrī, Ministru prezidents Einars Repše Latvijas Nacionālajā operā atklāja 5. Baltijas Attīstības foruma sammitu, kas pirmoreiz Rīgā pulcē Baltijas jūras valstu politiķus, biznesa pārstāvjus, zinātniekus un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus ikgada sanāksmē.

Uzrunā sanāksmes dalībniekiem E. Repše uzsvēra Baltijas jūras reģiona pieaugošo lomu pasaules ekonomikā. Ministru prezidents atzīmēja, ka ir pienācis laiks noteikt jaunas prioritātes, kas ļautu īstenot reģiona plašās iespējas.

E.Repše atzīmēja, ka viens no pamatmērķiem ir veidot biznesa attīstībai draudzīgu vidi, kas ļaus iegūt vadošas pozīcijas starptautiskā līmenī.

Šādu iespēju, pēc Ministru prezidenta Einare Repšes domām, nodrošina vairāki Baltijas jūras reģiona rādītāji: tas ir reģions, kas Eiropā attīstās visstraujāk; līdz ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos gandrīz visas Baltijas jūras valstis būs ES dalībvalstis ar vienotu likumdošanas, administratīvo sistēmu un ES iekšējo tirgu; reģionā ir augsti izglītoti, daudzas valodas pārvaldoši darbinieki.

E. Repše uzsvēra partnerības lomu starp valsts un privāto sektoru reģiona ekonomiskās izaugsmes stiprināšanā, kas ir viena no Baltijas Attīstības foruma sammita galvenajām diskusiju tēmām.

Uzrunas noslēgumā Ministru prezidents atzinīgi novērtēja foruma izveidotāja un vadītāja, bijušā Dānijas ārlietu ministra Ufes Ellemana–Jensena ieguldījumu Baltijas valstu atjaunotās neatkarības atzīšanā. E.Repše atzina, ka Baltijas Attīstības forums paver plašas iespējas valsts, privātā sektora un mediju pārstāvjiem radīt vienotu platformu diskusijām par reģiona attīstībai nozīmīgiem jautājumiem, kā arī jaunu kontaktu un partnerību izveidei.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Preses konferencē

5. Baltijas Attīstības forumā: Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Lietuvas prezidents Rolands Pakss Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 6. oktobrī, Rīgā 5. Baltijas Attīstības foruma laikā notika arī Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas, Igaunijas prezidenta Arnolda Rītela un Lietuvas prezidenta Rolanda Paksa preses konference. To ievadot, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga teica:

“Mēs tikko noslēdzām trīs Baltijas valstu prezidentu kārtējo tikšanos. Mēs, Igaunijas un Latvijas prezidenti, tikko varējām viens otru apsveikt ar mums laimīgo un priecīgo referendumu noslēgumu Latvijā un Igaunijā. Ar to, ka trīs Baltijas valstis neatgriezeniski atgriežas kopīgā, paplašinātā jaunveidojamā Eiropas telpā. Tas arī bija viens no galvenajiem sarunu tematiem. Pēc šiem mūsu ārpolitikas panākumiem, ko esam sasnieguši, jo esam uzaicināti iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO, nākamais solis būs Baltijas reģiona ekonomiskā attīstība. Tas ir jautājums, par ko runājām arī šī rīta ekonomikas forumā. Ekonomiskā sadarbība bija arī viens no galvenajiem tematiem mūsu trīspusējās tikšanās laikā. Mēs pieņēmām arī īsu komunikē, kas norāda uz prioritātēm, ko mēs šajā brīdī uzskatām par vissvarīgākajām. Šāda prioritāte, piemēram, ir rūpes par Baltijas jūru, tās tīrību, panākot tankkuģu drošību.”

Lietuvas prezidents Rolands Pakss teica: “Vispirms es gribu pateikties Latvijas prezidentei par sirsnīgo uzņemšanu. Jau piekto reizi notiek Baltijas Attīstības forums, šoreiz tas sarīkots Rīgā. Es arī apsveicu Latvijas Valsts prezidenti un Latvijas tautu, kā arī Igaunijas prezidentu un Igaunijas tautu ar sekmīgo referendumu par iestāšanos ES. Šie referendumi bija pēdējā barjera, kas mums bija jāpārvar ceļā uz ES. Savus ārpolitikas stratēģiskos mērķus – iestāties ES un NATO – mēs tik ātri sasniedzām tāpēc, ka darbojāmies kopīgi. Baltijas valstu sadarbība jāturpina visās jomās. Mums kopīgi jāpārstāv Baltijas reģions arī ES institūcijās. Jo ciešāk mēs turēsimies kopā, jo labāk mūs sadzirdēs ES. Baltijas jūras reģionā ir vieni no straujākajiem attīstības tempiem Eiropā. Tagad aktuāls uzdevums ir atrast mūsu interešu saskares punktus – katrai valstij atsevišķi un visām kopā. Es minēšu kaut vai projektus “Rail Baltic”, “Via Baltica”, enerģijas tīklu savienojamības projektus. Kopumā es ļoti priecājos par šo Baltijas attīstības forumu.”

5. Baltijas Attīstības foruma ietvaros Rīgā 6.oktobrī tikās Latvijas ekonomikas ministrs Juris Lujāns, Lietuvas ekonomikas ministrs Petrs Česna un Igaunijas ekonomikas ministrs Mēliss Antonens Foto: A.F.I.

Igaunijas prezidents Arnolds Rītels: “Es vispirms gribu izmantot izdevību, lai pateiktos Latvijas Valsts prezidentei par uzaicināšanu piedalīties šajā forumā un par Baltijas valstu prezidentu trīspusējās tikšanās organizēšanu. Es arī gribu pateikties Latvijas Valsts prezidentei par to, ka jūs īsi pirms Igaunijas referenduma apciemojāt mūsu valsti un paudāt savu viedokli par ES. Tas noteikti pievienoja mūsu pozitīvajam balsojumam referendumā vēl vairākus procentus. Paldies jums par to!

Iestāšanās ES ir ļoti nozīmīgs lēmums, ko mūsu tautas tagad ir pieņēmušas. Jau šobrīd mūsu valstīs paātrinājusies attīstība. Runājot par reģionālajiem jautājumiem, mēs sapratām, ka iestāšanās ES pati par sevi vien vēl nepaātrinās mūsu ekonomikas attīstību – mums tam jāizmanto visas iespējas, ko sniedz ES. Viss būs atkarīgs no mūsu darba un reģionālās sadarbības efektivitātes. Jāņem vērā ļoti nozīmīgs mūsu sadarbības faktors – energoresursi, vispirms dabasgāze un elektroenerģija, kā arī informātika un loģistika, kas šodienas pasaulē kļūst par arvien svarīgāku nozari. Ļoti svarīgs sadarbības aspekts ir Baltijas jūra. Tā ir arī viena no vissarežģītākajām sadarbības jomām. Baltijas jūra ir ļoti piesārņota, bet naftas tranzīts pa jūras ceļiem joprojām palielinās. Tas rada aizvien lielākus draudus mūsu jūrai. Krievija nolēmusi celt vēl vienu naftas piestātni pie Sanktpēterburgas. Taču Somu jūras līcis aizsalst un pagājušajā ziemā tankkuģi pa to varēja izbraukt tikai ledlaužu pavadībā. Tas ir ārkārtīgi bīstami, pārvadājot naftu. Mums jādara viss, lai mazinātu šos draudus Baltijas jūrai. Mūsu sadarbība bijusi ļoti cieša un auglīga. Tieši pateicoties tai, mums izdevies tik sekmīgi īstenot mūsu politiskos mērķus. Tagad mūsu uzdevums ir tikpat veiksmīgi sadarboties ekonomikā.”

Pēc tam Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti atbildēja uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu: – Kādu nozīmi jūs piešķirat Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbībai kvalitatīvi jaunajos apstākļos, kad Latvija, Lietuva un Igaunija būs ES dalībvalstis?

V. Vīķe–Freiberga: – Arī Baltijas Attīstības forums šo jautājumu uzsvēra īpaši, akcentējot ne vien Baltijas valstu un Ziemeļvalstu, bet arī Vācijas kā Baltijas jūras valsts sadarbības nozīmīgumu. Šī ciešā sadarbība jāturpina. Šāda reģionālā sadarbība ir arī, piemēram, starp Vidusjūras valstīm. Un šāda reģionālā sadarbība neizslēdz arī bilaterālās un multilaterālās sadarbības aktualitāti.

R.Pakss: – Es gribētu atbildēt ar konkrētu piemēru – “Rail Baltic” projektu. Ja katra mūsu valsts atsevišķi būtu centusies panākt šajā jomā attiecīgo Eiropas Komisijas lēmumu, tas būtu ļoti grūti. Bet, ja mēs, visu trīs Baltijas valstu prezidenti, runājam kopīgu valodu, tad Eiropas Komisija šo projektu apstiprina kā prioritāti.

A. Rītels: – No savas puses atkārtoti gribu uzsvērt, ka mūsu iestāšanās ES nodrošinās paātrinātu attīstību, un Baltijas jūras reģions jau tagad attīstībā ir viens no straujākajiem Eiropā. Arī no ģeogrāfiskā viedokļa, loģistikas attīstība strauji veicinās mūsu kontaktu padziļināšanos ar Ziemeļvalstīm. Strauji paaugstināsies dzīves līmenis, kas ir ļoti nozīmīgs attīstības faktors. Kāpēc gan lai mēs, Baltijas valstis, neizmantotu savu ziemeļu kaimiņu pieredzi, kas savā attīstībā aizsteigušies mums tālu priekšā. Loģiski, ka mēs ar Ziemeļvalstīm turpināsim cieši sadarboties.

Jānis Ūdris,  “LV” ārlietu redaktors

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna 5. Baltijas Attīstības foruma galotņu sanāksmes “Jaunā Eiropa tiekas ar veco Eiropu – Baltijas jūras reģions kā globālais līderis” prezidentu plenārsēdē: “Kas ir vecais, un kas ir jaunais? Eiropa pēc ES paplašināšanās” Rīgā 2003. gada 6. oktobrī

Prezident Rītel! Prezident Paks! Priekšsēdētāja kungs (Ufe Ellemans-Jensens)! Ekselences! Dāmas un kungi!

Es priecājos sveikt jūs visus piektajā ikgadējā Baltijas Attīstības foruma galotņu sanāksmē Rīgā un esmu gandarīta, ka šodien šeit sapulcējies tik iespaidīgs dalībnieku un respektējamu runātāju skaits.

Es gribētu izteikt īpašu apbrīnu par Ufes Ellemana-Jensena kunga, Baltijas Attīstības foruma iniciatora un vadītāja, pielikto vadošo un organizatorisko spēku. Kopš Berlīnes mūra krišanas viņš ir sekojis līdzi vīzijai, kuras atbalstītāju pulks arvien pieaug, – vīzijai par Baltijas jūras reģionu kā pārtikušu un stabilu apvienotas Eiropas daļu, ko caurvij sadarbības saites, sniedzot visiem labvēlīgus rezultātus.

Tagad šī vīzija ir savam piepildījumam tuvāk nekā jebkad agrāk. Pēc dažiem mēnešiem četras šā reģiona valstis – Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija – īstenos savu sapni iestāties Eiropas Savienībā. ES paplašināšanās austrumu virzienā kombinācijā ar triju Baltijas valstu iestāšanos nākamgad NATO aliansē atstās milzīgu politisku un ekonomisku iespaidu uz Baltijas jūras reģionu, un es nešaubos, ka šis iespaids būs pozitīvs. Šie divi svarīgie notikumi ne tikai sekmēs šī reģiona stabilitāti, bet arī darīs to pievilcīgāku investīcijām un uzņēmējdarbībai.

Gaidāmā Eiropas Savienības paplašināšanās pavērs daudz biznesa iespēju tūkstošiem uzņēmēju gan vecajās, gan jaunajās ES dalībvalstīs, kā arī dos taustāmu ekonomisko labumu miljoniem iedzīvotāju visā paplašinātajā savienībā. Tas stiprinās arī vienu no lielākajiem tirgiem pasaulē, kas drīz aptvers 500 miljonus patērētāju. Es esmu cieši pārliecināta, ka šī veco un jauno demokrātisko valstu, nobriedušu un attīstošos tirgu, iesakņojušos struktūru un jaunu alianšu savienība izvērtīsies par spēku, nevis par vājumu.

Taču Baltijas jūras reģionam – tāpat kā patiesībā arī pašai Eiropas Savienībai – priekšā stāv lieli izaicinājumi. Viens no tiem ir uzdevums samazināt starp ES esošajām un nākamajām dalībvalstīm joprojām pastāvošās lielās ekonomiskās atšķirības un darīt to pēc iespējas ātrāk. Jo tikai tad, kad būs likvidētas atšķirības starp Veco un Jauno Eiropu, vismaz attiecībā uz ekonomikas attīstības un labklājības līmeni, Eiropas Savienības būve būs pilnīgi pabeigta. Tieši tāpēc šodien ir tik aktuāls šīs plenārsēdes centrālais jautājums – kas ir vecais, un kas ir jaunais?

Runājot par ģeogrāfisko aspektu, neviena no tā sauktās Jaunās Eiropas nācijām nav jaunienācēja Eiropā. Mēs šeit esam bijuši vienmēr, neraugoties uz to, ka uz vairākiem gadu desmitiem dažas mūsu valstis bija noslaucītas no Eiropas politiskās kartes. Mūsu kultūras tradīcijas un mūsu valodas sakņojas gadsimtiem ilgā pagātnē, tieši tāpat kā tas ir tā sauktajā Vecajā Eiropā.

Pēc dažiem gadiem desmit jaunas ES dalībvalstis pievienosies divpadsmit pašreizējām dalībvalstīm, pieņemot eiro kā savu nacionālo valūtu. Latvijā, piemēram, to ir paredzēts izdarīt 2008. gada 1. janvārī. Ja līdz tam laikam trīs savienības vecākās dalībvalstis to joprojām nebūs paveikušas, jautājums, kas ir vecais un kas ir jaunais, vairs pat neradīsies.

Viens no rīcības variantiem, ko ES dalībvalstis var izvēlēties, lai samazinātu atšķirības starp “veco” un “jauno”, ir pieņemt attīstības modeļus, kas jau ir pierādījuši sevi kā sekmīgus. Tās var mācīties gan no ES esošo dalībvalstu panākumiem, gan kļūdām, lai pilnā mērā izmantotu Briseles piedāvāto palīdzību. Mehānisms, ko ES spēj pielietot reģionālo atšķirību samazināšanai, ir nenoliedzami efektīvs. Tās izlīdzināšanas programmas un attīstības fondi ir devuši dzīvotspējīgus un taustāmus rezultātus un ievērojami veicinājuši dzīves līmeņa celšanos vienā jaunā dalībvalstī pēc otras, tai skaitā Īrijā, Spānijā, Portugālē un Grieķijā.

Tomēr, neraugoties uz tirdzniecības un investīviju plūsmas pieaugumu, vairums kandidātvalstu joprojām saskaras ar grūtībām savu institūciju reformēšanā, savas administratīvas kapacitātes veidošanā, ES normatīvu ieviešanā un korupcijas apkarošanā. Šie jautājumi saglabās savu aktualitāti arī pirmajos eirointegrācijas gados. Tie liks ES jauno dalībvalstu valdībām pielikt nopietnas, koncentrētas un neatslābstošas pūles vairāku turpmāko gadu garumā. Arī šajā aspektā atšķirība starp “veco” un “jauno” pakāpeniski izzudīs. Cik ātri tas notiks, tas būs atkarīgs no katras jaunās ES dalībvalsts centienu intensitātes un politiskās gribas stipruma.

Dāmas un kungi!

Ja gribam, lai Baltijas jūras reģions palielinātu savu konkurētspēju un sniegtu ieguldījumu visas Eiropas ekonomiskajā attīstībā, nav nekādu šaubu, ka tā valstīm būs jāveic ievērojami ieguldījumi izglītībā un zinātnē. Latvijai, piemēram, noteikti nāksies palielināt atbalstu zinātnei un tehnoloģiju attīstībai. Jaunajām dalībvalstīm obligāti būs jāpalielina moderno zināšanu un augsti attīstīto tehnoloģiju lietošana ražošanā un jāturpina pāreja no ekonomikas, kas balstīta uz darbaspēku, uz ekonomiku, kas pamatojas zināšanās. Tālejošu un savstarpēji izdevīgu kopprojektu izstrādei būtu vēlama ciešāka Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība izglītības jomā.

Mūsu reģiona turpmākie panākumi būs atkarīgi no tā spējas noteikt kopīgas prioritātes un izstrādāt kopīgu stratēģiju konkurencei ar citiem vadošajiem reģioniem. Tas nozīmē, ka mūsu valstīm plāni būs jāizstrādā kopīgi un jāizvēlas, kurus ekonomikas sektorus tās vēlas izvirzīt kā prioritāti. Mēs varbūt pat izlemsim izvērst katras valsts kompetences nozares reģiona mērogā, lai katra valsts spētu pēc iespējas pilnīgāk attīstīt savas salīdzinošās priekšrocības.

Gadsimtiem ilgi Baltijas jūra ir kalpojusi kā tirdzniecības ceļš, un tās ģeogrāfiskais novietojums krustcelēs starp austrumiem un rietumiem piedāvā iespējas, ko nevajadzētu palaist garām. Šajā sakarā būtiski nozīmīga ir labi izplānotas un koordinētas transporta sistēmas attīstība. Reģiona sazarotā infrastruktūra un tā tuvums NVS tirgiem jau ir nodrošinājis ievērojamu tranzīta plūsmu. Taču būtiski svarīga ir vēl modernākas reģionālās nozīmes ceļu, dzelzceļu, energotīklu un komunikāciju infrastruktūras attīstība, lai celtu reģiona konkurētspēju Eiropā un pasaulē.

Es no sirds ceru, ka tuvākajos gados tiks pabeigts “Via Baltica” ceļš un “Rail Baltica” tīkls saņems ES finansiālo atbalstu. Šo abu lielo infrastruktūras projektu realizēšana noteikti būs ievērojams ekonomiskais ieguvums šim reģionam.

Nākamā gada maijā ārpus Eiropas Savienības paliks tikai divas Baltijas jūras reģiona valstis – Norvēģija un Krievija. Norvēģija, kā mēs labi zinām, ir noslēgusi īpašu tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību. Kas attiecas uz Krieviju, tās pakāpeniska integrācija kopējā Eiropas ekonomiskajā telpā, manuprāt, ir būtisks nosacījums reģiona un visa kontinenta stabilitātei. Krievijas Federācija jau ir panākusi ievērojamu progresu savās ekonomikas reformās, un tai ir labas izredzes turpināt ekonomikas izaugsmi. Mēs ceram, ka Krievija drīz noslēgs savu iestāšanās procesu Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Neraugoties uz grūtībām, ar kādām mēs saskaramies, es ļoti optimistiski raugos uz Baltijas jūras reģiona nākotni. Tam ar vairāk nekā 100 miljoniem iedzīvotāju ir potenciāls kļūt par jaunu un dinamisku izaugsmes centru Eiropā. Tā “vecajā” daļā atrodas dažas no pasaules visnovatoriskākajām un visattīstītākajām valstīm – Somija, Zviedrija, Dānija, Norvēģija un Vācija. Tagad priekšā stāvošais uzdevums ir turpināt to pieredzi un zināšanas nodot to “jaunajām” kaimiņvalstīm, intensificēt ekonomisko “vecā” un “jaunā” mijiedarbību un turpināt, pat paātrināt panākšanas procesu, ko kandidātvalstis līdz šim tik sekmīgi veikušas.

Mūsu galvenais uzdevums ir visapkārt Baltijas jūrai attīstīt spēcīgas, demokrātiskas valstis ar labi funkcionējošu tirgus ekonomiku un nodrošināt esošo starpreģionālo atšķirību pakāpenisku izzušanu. Es ceru, ka šī galotņu sanāksme būs vēl viens solis šajā progresa ceļā. Es ticu, ka tas palīdzēs mums atklāt šī reģiona stiprās un vājās puses, precīzāk definēt tā lomu paplašinātajā ES un ka tas dos mums impulsu dažādiem īpašiem projektiem, gan lieliem, gan maziem. Tagad ir mūsu, valstu, kas šo Baltijas jūras reģionu sauc par savu, rokās padarīt to tādu, ar kādu mēs varētu lepoties.