Mums jāsadarbojas miera un labklājības vārdā

Aizvadītajā nedēļā Latvijā uzturējās Francijas Senāta senators Seržs Lagošs

Pie Saeimas priekšsēdētājas biedra

Piektdien, 3.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume tikās ar Francijas Republikas Senāta senatoru Seržu Lagošu, kurš ieradies Latvijā, lai sagatavotu ziņojumu Francijas Senātam par Latvijas gatavību dalībai Eiropas Savienībā (ES).

Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar ES paplašināšanos.

Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume pauda patiesu prieku, ka Latvijas tauta skaidri izteikusi savu izvēli — būt ES dalībvalstij, kā arī uzsvēra Latvijas un Francijas veiksmīgo sadarbību, kas izveidojusies pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. J.Straume atzina, ka ceļš uz integrāciju ES ir tikai sākuma posmā un Latvija turpina darbu prioritāro jomu, piemēram, tiesu sistēmas reformas, saskaņošanai ar ES normām. Īpaši tika akcentēts parlamenta un Saeimas Eiropas lietu komisijas paveiktais. Saeimas priekšsēdētājas biedrs atzina, ka pirmo reizi ES vēsturē notikusi tik daudzu kandidātvalstu uzņemšana un šajā vēsturiskajā situācijā savs vārds sakāms arī Latvijai. J.Straume uzsvēra, ka mūsu valsts parlamentāriešiem ir svarīga nacionālo parlamentu loma ES, kā arī darbs pie likumdošanas saskaņošanas ar ES institūciju prasībām. Viņš augstu novērtēja Francijas valsts ieguldījumu un pateicās par tās lielo atbalstu Latvijai ceļā uz integrāciju ES.

Francijas Republikas Senāta senators S.Lagošs izteica Francijas gandarījumu, uzzinot Latvijas tautas izvēles rezultātus ES referendumā. Viņš arī uzsvēra, ka Latvija izrādījusi savu gribu, lai integrācija ES noritētu pēc iespējas ātrāk. Pie vēl veicamajiem uzdevumiem S.Lagošs minēja administratīvās reformas īstenošanu, kas jāpielāgo ES prasībām. Viņš arī iepazīstināja ar Francijas situāciju šajā jomā, kā arī pauda savas valsts gatavību palīdzēt Latvijai turpmākajā darbā pie prioritārajām jomām. S.Lagošs arī aplūkoja jautājumus par Starpvaldību konferences darbu un atzina, ka katrai dalībvalstij jābūt pa vienam komisāram, kā arī minēja iespējamās izmaiņas ES konstitūcijā.

J.Straume, runājot par Latvijas un Francijas sadarbību kultūras jomā, atzinīgi novērtēja pašreizējās Latvijas ārlietu ministres Sandras Kalnietes lielo ieguldījumu un atcerējās viņa pagājušā gada vizītes laikā atklāto mākslinieka Ilmāra Blumberga izstādi Parīzē. Tieši kultūras sakari ir tā joma, kur attiecību kapacitāte ir ļoti augsta, atzina J.Straume.

Tikšanās gaitā abas puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar mazākumtautību konvencijas ratifikāciju un sabiedrības integrāciju. S.Lagošs pastāstīja, ka Francijā minoritāšu tiesību aspektā tiek aizstāvētas individuālas, nevis kolektīvas intereses, un atzina vienas valsts valodas koncepciju.

Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume novēlēja Francijas Republikas senatoram S.Lagošam veiksmīgu vizītes turpinājumu Daugavpilī.

Saeimas preses dienests

Sarunā ar Latvijas žurnālistiem

Francijas Senāta pārstāvis Seržs Lagošs aizvadītajā nedēļā, jau trešo reizi uzturoties Latvijā, Francijas vēstniecībā tikās arī ar “Latvijas Vēstneša”, “Lauku Avīzes” un “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnālistiem.

Tikšanās sākumā senators pauda gandarījumu par pozitīvo 20. septembra referenduma rezultātu Latvijā, uzsverot: “Kaut arī sākumā Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīs izskanēja bažas, vai sabiedrība nobalsos par iestāšanos ES, tagad pozitīva atbilde ir dota un nākamajām ES dalībvalstīm jāveltī spēki savu kārtējo problēmu risināšanai. Es domāju, ka visu jauno ES dalībvalstu integrācija šajā organizācijā būs veiksmīga.”

“LV”: — Senatora kungs, lūdzu, raksturojiet detalizētāk savu viedokli par referenduma rezultātu Latvijā! Kā zināt, latvieši ar savu pārliecinošo balsojumu “par” tomēr bija vieni no piesardzīgākajiem starp ES uzaicinātajām valstīm. Savukārt mūsu aktivitāte referendumā bija viena no augstākajām.

S.Lagošs: — Es uzskatu, ka, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju sastāvu, kā arī jūsu valsts sarežģīto vēsturi, referenduma rezultāts Latvijā bija lielisks. Es zinu, ka tā sauktie “krievvalodīgie” pilsoņi Latvijas dalībai ES pauda mazāku atbalstu. Zināmas bažas bija arī jūsu zemniekiem. Tomēr cilvēki parādīja, ka viņu galvenā ideja ir Latvija vienotā Eiropā. Es domāju, nevajag Latviju salīdzināt ar Igauniju, Poliju vai kādu citu valsti. Vērtējot tā vai cita referenduma rezultātu, jāņem vērā konkrētās valsts īpatnības un ceļš, pa kādu valsts nonākusi pie šī rezultāta. ES ir liela ģimene, kas paplašinās, un katram, kas tajā ienāk, ir savas īpatnības, savs pasaules redzējums un savas ambīcijas. Galvenais, ka mēs visi sadarbojamies, lai pastāvētu miers un augtu tautas labklājība. Šis solidaritātes aspekts ir ārkārtīgi būtisks. Protams, kā ikvienā ģimenē, arī ES var gadīties kāds dalībnieks, kam varbūt ir slikts raksturs. Tā, piemēram, daži Francijas prezidenta Žaka Širaka izteicieni šā gada sākumā par ES kandidātvalstu patstāvīgo viedokli Irākas sakarā nebija veiksmīgākie. Bet mums atklātības apstākļos katrā gadījumā ir iespējams pēc tam izskaidroties, izrunāt visu neskaidro un turpināt kopīgo Eiropas celtniecību.

— Kāds ir Francijas viedoklis par pilsonības iegūšanas iespējām Latvijā?

S.Lagošs: — Protams, man grūti runāt visas Francijas vārdā. Taču dažas pārdomas man radušās. Piemēram, es domāju, tiem, kuri dzimuši samērā nesen, pēc 1990. gada, Latvijas pilsonību varētu piešķirt automātiski. Runa varētu būt arī par atvieglojumiem gados veciem cilvēkiem, kam nepieciešama lielāka piepūle, apgūstot latviešu valodu. Pret viņiem varētu parādīt lielāku toleranci. Es domāju, latviešiem vajag parādīt ceļu un labu gribu, lai varētu straujāk virzīties uz atšķirību izzušanu sabiedrībā. Tādā gadījumā, iespējams, “krievvalodīgajiem” būtu lielāks stimuls censties iegūt Latvijas pilsonību un viņi atzītu, ka nelielā piepūle pilsonības iegūšanai ir ļoti reāls solis.

Jums jau pastāv valodas kursi, bet tos vajadzētu vēl intensificēt. Tad, es domāju, jūs nonāksit pie pozitīva rezultāta. Protams, vienmēr būs arī tādi, kas nevēlēsies integrēties, taču nepilsoņu vairākums, domāju, būs noskaņots pozitīvi.

Žurnālistes replika: — Es gribu precizēt, ka Latvijas pilsonību jau automātiski piešķir pēc 1991. gada dzimušajiem, bet viņi ir ļoti pasīvi, un daudzi pat necenšas iesniegt dokumentus pilsonības noformēšanai.

S.Lagošs: — Valdībai jāuzrunā šie jaunās paaudzes pārstāvji, sakot: šī ir jūsu valsts, kurā esat dzimuši. Lai arī kāda bijusi pagātne, jūs tagad esat šajā valstī. Tā ir arī jūsu valsts.

“LV”: — Tas skan ļoti skaisti, tas pat varētu būt labs virsraksts avīzē. Taču manas kolēģes teiktais ir ļoti būtisks. Uzskatāms piemērs nelatviešu pasivitātei ir arī attieksme pret Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Mums ir neliela armija, kurā liela nozīme ir karavīru profesionālajai sagatavotībai, jo ar nākamā gada 1. maiju Latvija būs arī NATO dalībvalsts. Daudzi nelatvieši vilcinās iegūt Latvijas pilsonību, lai nebūtu jādienē armijā. Savukārt no obligātajā dienestā iesauktajiem jauniešiem daudzi nemāk latviešu valodu. Virsniekiem nākas tērēt militārai apmācībai paredzēto laiku, lai šiem puišiem vispirms iemācītu latviešu valodu. Latvijas valdība cenšas risināt šo problēmu ar izglītības reformu, pārkārtojot mācību programmu krievu skolās, taču šie centieni saduras ar politizētu pretdarbību. Kā jūs šajā kontekstā vērtējat Eiropas Savienības paplašināšanās komisāra Gintera Ferhoigena atbildi Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājam Dmitrijam Ragozinam, kurā Ferhoigena kungs pauda ES viedokli, ka Latvija pilnībā atbilst ES demokrātijas standartiem?

S.Lagošs: — Es domāju, šeit vienkārši nevarēja būt citāda atbilde, jo Latvija sekmīgi integrējas ES un šī integrācija nebūtu iespējama, ja Latvija neatbilstu ES kritērijiem. Runājot par armiju, gribu teikt, ka Francijā, kur vairs nav obligātā militārā dienesta, mēs apsveram iespēju izveidot obligātu civilo dienestu, kurā tiktu iesaistīti visi jaunieši. Lai viņi izjustu savu piederību valstij. Es no Francijas pieredzes arī zinu, ka jaunieši atrod tūkstoti un vienu iemeslu, lai izvairītos no armijas. Jūs sakāt, ka nelatvieši Latvijas armijā neprot latviešu valodu. Pie mums armijā savukārt ir diezgan augsts analfabētisma līmenis, un arī daudzi jaunieši sākumā īsti nesaprot, ko viņiem saka. Es domāju, armijai ir arī šī papildu funkcija — dot jauniešiem papildu izglītību un palīdzēt apgūt sociālu vai citu iemeslu dēļ iekavēto. Es domāju, Latvijas armijā šiem karavīriem ir iespēja pilnveidot zināšanas latviešu valodā, un dienesta beigās viņi šo valodu sapratīs. Armijas loma ir arī veicināt saskaņu visās jomās, vai tie būtu sociālie aspekti vai aizsardzības jautājumi.

— Kādu rezultātu jūs prognozējat Francijas parlamenta balsojumā par ES Pievienošanās līguma ratifikāciju?

S.Lagošs: — Šī balsošana notiks novembrī, un tur nebūs nekādu problēmu. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par labējiem vai kreisajiem. Iespējams, ka komunisti atturēsies, jo viņiem ir atturīgāka attieksme pret ES. Bet komunistiem parlamentā nav īpaši daudz vietu. Runājot par pārējām frakcijām, balsojumā nevar būt nekādu problēmu. Piemēram, es pats esmu sociālists. Mēs šo jautājumu esam jau apsprieduši un neredzam nekādas problēmas balsojumā par Latvijas uzņemšanu ES.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors

Pie Saeimas komisijas priekšsēdētāja

Foto: A.F.I.

Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Francijas Republikas Senāta senatoru Seržu Lagošu.

G.Krasts sveica S.Lagošu Latvijā un pateicās par senatora neatslābstošo interesi par mūsu valstī notiekošajiem procesiem. Savukārt senators izteica prieku par Latvijas tautas izvēli, referendumā atbalstot savas valsts dalību Eiropas Savienībā.

S.Lagošs atzina, ka Latvijā noticis ievērojams progress virzībā uz ES, lai tādējādi sasniegtu pārējo ES dalībvalstu attīstības līmeni. Tomēr viņš norādīja, ka arī dalībvalstīm samērā lielas grūtības sagādā tieši administratīvo jautājumu risināšana, piemērojoties ES prasībām. “Mēs visi esam kā viena liela ģimene, kur katrs tās loceklis dod savu ieguldījumu, bet kur ir arī problēmas,” teica senators. Arī G.Krasts uzsvēra, ka lielākā mūsu valsts augšupejas problēma ir valsts administratīvo spēju kapacitātes kāpināšanas jautājumu risināšana pietiekami augstā kvalitātē. Viņš teica, ka pašlaik nepieciešams uzlabot tieši valdības un parlamenta darba koordināciju, jo jau tagad Saeimas Eiropas lietu komisija ir ieguvusi prioritāti Eiropas Savienības jautājumu risināšanā, konsultējot valdību par dažādiem procesiem ES un Latvijas pozīciju tajos.

Runājot par Latvijas infrastruktūras sakārtošanas perspektīvām, G.Krasts atzina: lai gan administratīvo spēju kapacitāte ir ievērojami augusi, tomēr nevaram būt pietiekami apmierināti ar esošo situāciju, jo arī augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana prasa ievērojamu laiku. Kā piemēru viņš minēja Latvijas robežas sakārtošanu atbilstoši ES prasībām, jo reizēm dažādu institūciju darba koordinācijas problēmas ir radījušas dažādus šķēršļus un neskaidrības izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Sarunas noslēgumā uz S.Lagoša jautājumu par situāciju korupcijas apkarošanā G.Krasts atbildēja, ka daudzos gadījumos ir vērojamas pretrunas atsevišķos jautājumos, kas radušās no politiķu vai amatpersonu izteikumiem vai konkrētu personu nozīmēšanas kādā amatā. Kā piemēru G.Krasts minēja Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdoto likumu “Grozījumi “Likumā par ostām””, kura sagatavošana, izskatīšana un pieņemšana izraisījusi plašu rezonansi gan valdošajā koalīcijā, gan arī sabiedrībā. G.Krasts uzsvēra, ka pašlaik tomēr nesaskata būtiskas pretrunas valdības un parlamenta sadarbībā, jo arī visas konfliktējošās puses apgalvojušas, ka vēlas saglabāt šo koalīciju un šīs valdības modeli. “Latvija ir apzinājusi savas problēmas un nekautrējas tās arī atzīt,” teica G.Krasts.

Saeimas preses dienests