Latviešu kinomākslas svētku dienas

No 30. septembra līdz 4. oktobrim Rīgā notika Latvijas nacionālais filmu festivāls “Lielais Kristaps”

	Nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” atklāšanā: filmas “Pūt vējiņi” operators Mārtiņš Kleins, valdonīgo meitu mātes atveidotāja latviešu teātra un kino karaliene Elza Radziņa un Ulda lomas atveidotājs aktieris Ģirts Jakovļevs; Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova un Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra direktors Bruno Aščuks Foto: A.F.I.

Festivāla atklāšanas dienā pirmizrādi Latvijā piedzīvoja atsvaidzinātā “Pūt, vējiņi!” kinolente, kas atzinīgi tikusi uzņemta jau filmu skatē Karlovivaros. Daudziem tā bija pirmā sastapšanās ar Raiņa varoņiem, jo Gunārs Piesis filmu uzņēma pirms trīsdesmit gadiem un šai laikā izaugusi jauna paaudze, kas to nav redzējusi. Skatītājus uzrunāja latviešu teātra karaliene Elza Radziņa, kas filmā atveido skarbo Mātes lomu. Vaicāta, ko šis klasikas darbs var vēstīt mūsdienu cilvēkam, māksliniece teica: “Jaunatne no tā var ļoti daudz ko mācīties. Par cilvēku savstarpējām attiecībām, par labu un ļaunu. Par to, kā dzīve jādzīvo.”

Kopš 2001. gada rudens, kad notika iepriekšējais festivāls, Latvijā tapušas 98 filmas. Konkursā piedalījās un par Lielā Kristapa balvu sacentās 41 darbs. Gan visas trīs spēlfilmas, gan dokumentālās un animācijas filmas allaž pulcināja pilnu zāli, un arī skatītāji piedalījās filmu vērtēšanā.

Festivāla noslēguma sarīkojumā, ko režisēja Valdis Liepiņš un vadīja Indra Roga un Juris Kalniņš, tika dota iespēja vēlreiz atskatīties uz visu radošās sacensības panorāmu. Par svētku kulmināciju kļuva aktrises Elzas Radziņas sumināšana, kad viņa saņēma balvu par mūža ieguldījumu latviešu kinomākslā. Elza Radziņa ar mīļu smaidu sagaidīja ik apsveicēju, neslēpa pārsteigumu par Unibankas dāsno velti un, noklausījusies Valsts prezidentes apsveikumu svētkos, dziļā goddevībā nolieca galvu: “Es pateicos par šiem svētkiem, ko jūs visi man esat sagādājuši! Tie dos man spēku tālāk dzīvot un strādāt!”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Latvijas nacionālā kino festivāla “Lielais Kristaps” noslēguma sarīkojumam

Sūtu sveicienus visiem “Lielā Kristapa” dalībniekiem un profesionālajai žūrijai!

Unificēšanās tendenču pilnajā pasaulē ir ļoti svarīgi, ka līdztekus citu Eiropas nacionālo valstu kino tiek uzņemtas arī latviešu filmas. Es līdz ar visiem skatītājiem Latvijā patiesi priecājos baudīt latviešu kinovalodu.

Latvijā ir ļoti spēcīgs gan dokumentālais kino, gan spēlfilmas, gan arī animācijas filmas, ko apliecina gan Latvijas skatītāju interese un atsauksmes, gan ārzemju kinofestivālu žūriju piešķirtās balvas.

Esmu pārliecināta, ka ar savdabīgajām un interesantajām Latvijas kino tradīcijām mēs varam bagātināt Eiropas kultūras karti. Eiropas dažādās kultūrprogrammas paredz īpašu vietu nacionālajiem Eiropas valstu filmu projektiem, tāpēc Latvijai paveras daudz jaunu iespēju ne tikai finansiāla atbalsta saņemšanā, bet arī iegūstot un nostiprinot savu vietu plašākā Eiropas mērogā.

Novēlu Latvijas kino ļaudīm atrast labāko vidusceļu starp filmām kā mākslu un filmām kā skatītājiem veidotu materiālu, saglabājot savu patību un vīziju, bet reizē uzticoties arī skatītājam! Lai jums veicas!

Vaira Vīķe-Freiberga

2003. gada 4. oktobrī

2003. gada Lielā Kristapa balva piešķirta:

Labākā debija

Atrasts Amerikā – Sandris Jūra. Par trāpīgu un pārliecinošu sociālas parādības apjēgšanu

Labākais montāžas režisors:

Maija Selecka (Operdziedātāja uz skrituļslidām). Par sarežģīta vizuālā un skaņas materiāla savienošanu mākslinieciskā vienībā

Labākais skaņu režisors:

Aivars Riekstiņš (Operdziedātāja uz skrituļslidām). Par veiksmīgu dzīves un operas skaņu partitūru

Labākais komponists:

Jānis Brunovskis (Keep Smiling!). Par izjustu un ar vizuālo tēlu saskanīgu mūziku dokumentālā filmā

Labākais animācijas mākslinieks:

Signe Baumane (Sieviete). Par suģestējoši ekspresīvu mākslinieciskā tēla radīšanu

Labākais mākslinieks:

Juris Pakalniņš (Pitons). Par delikātu attieksmi pret reālu vidi, veidojot vienotu māksliniecisku tēlu spēles filmā

Labākais scenārists:

Viktors Duks, Askolds Saulītis (Keep Smiling!). Par jūtīgu un dramaturģiski veiksmīgu kinovēstījumu un laikmetīga kino tēla radīšanu

Labākais dokumentālās filmas operators:

Uldis Jancis (Jumtu cilvēks). Par augstu profesionālo meistarību, drosmi un atjautību, filmējot sarežģītos apstākļos

Labākais spēlfilmas operators:

Gints Bērziņš (Pitons). Par fantastisku spēju izmantot gaismu un kompozīciju filmas mākslinieciskā mērķa sasniegšanai

Labākais animācijas režisors:

Roze Stiebra (par Pasaciņu ciklu). Par virtuozu animācijas iespēju izmantošanu mākslinieciska mērķa sasniegšanai

Labākais spēlfilmas režisors:

balva netiek piešķirta. Respektējot šo trīs režisoru — Lailas Pakalniņas, Unas Celmas, Arvīda Krieva – spējas un līdzvērtīgo sniegumu, žūrija uzskata par neiespējamu pazemināt mākslinieciskos kritērijus

Labākais dokumentālās filmas režisors:

Hercs Franks (Flashback). Par filozofisku un skaudru cilvēka esības pētījumu dokumentālajā filmā

Labākais aktieris/ aktrise otrā plāna lomā:

Ilze Pukinska (Pitons). Par precīzu un radošu iekļaušanos filmas stilistikā

Labākais aktieris galvenajā lomā:

Voldemārs Karpačs (Pēdējā Padomju filma). Par spēju filozofiski un ironiski attēlot realitāti, radot monolītu un lakonisku tēlu

Labākā aktrise galvenajā lomā:

Kristīne Nevarauska (Sauja ložu). Par dzīvu un juteklisku tēlojumu

Labākā animācijas filma:

Vectēva medus (rež. Vladimirs Leščovs). Par oriģinālu metaforu animācijā

Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma:

Viktorijas bērni (rež. Līga Pipare, studija Ģilde, producente Baiba Urbāne). Par sirsnību un cieņas pilnu attieksmi pret tēmu

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma:

Bet stunda nāk (rež. Juris Poškus, studija Ile Films, producente Laima Freimane). Par traģikomisku un eksistenciālu mūsdienu dzīves tvērumu

Labākā spēlfilma:

Pitons (rež. Laila Pakalniņa, kompānija Hargla, producente Laila Pakalniņa). Par spēju realizēt māksliniecisko ideju

Žūrijas specbalvas

Mārcim Lācim – par pārliecinošu aktiera debiju filmā Man patīk, ka meitene skumst;

Ivaram Zviedrim — par spēju esejas formā interpretēt dziesmu svētku jēdzienu;

filmai Ar domu par zāli – par delikātu un cilvēciski ieinteresētu mēģinājumu izprast cilvēku drāmu viņu dzīves robežsituācijās.

Labākās studentu filmas:

“Mājup”, rež. Daiga Laksa – Timinska – Lapko.

“Bērneļi”, rež. Vadims Sičovs.

“The Bonedancer”, rež. Gints Apsīts.

Skatītāju balva:

“Keep Smiling!”, rež. Askolds Saulītis.

Par mūža ieguldījumu kinomākslā:

Elzai Radziņai.