Par mazākumtautību jautājumu

Pagājušajā nedēļā, 3. oktobrī, viesnīcas “Rīdzene” zālē bija pulcējušies Latvijas valdības, sabiedrisko organizāciju un mazākumtautību pārstāvji, lai pārspriestu aktuālās problēmas minoritāšu sekmīgai integrācijai Latvijā pēc Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Abas šīs organizācijas kā vienu no galvenajiem uzdevumiem min demokrātijas principu īstenošanu, kuri sevišķi būtiski pamatnācijas iedzīvotāju saskarsmē ar mazākumtautību iedzīvotājiem.

Ar uzrunām klātesošajiem konferenci atklāja Latvijas Transatlantiskās organizācijas priekšsēdētāja biedrs Toms Baumanis un Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētājs Jānis Kukainis. Nākamie uzstājās īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš.

Konferences pirmā daļa bija veltīta Latvijas ārlietu politikas atspoguļojumam Latvijas krievu presē. Par šo tēmu referēja Sergejs Kruks, Latvijas Universitātes Komunikāciju studiju nodaļas pasniedzējs, Ksenija Zagorovska, laikraksta “Čas” izdevēja, Anna Stroja, Latvijas cilvēktiesību un etnisko studiju centra pārstāve, Pauls Raudseps, laikraksta “Diena” žurnālists, un Sergejs Tiščenko, laikraksta “Vestji segodņa” ārpolitikas žurnālists. Referātos tika atzīmētas vairākas problēmas. Viena no tām ir neatbildētais jautājums – ko solīja prese mazākumtautību lasītājiem 1991. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un kā solītais ticis realizēts. Toreiz presē dominēja divi varianti – optimistiskais, kas solīja mazākumtautību iedzīvotāju vieglu iekļaušanu Latvijas pilsoņu skaitā, otrs – pesimistiskais, apgalvojot, ka mazākumtautību integrācijai Latvijā būs garš un grūts ceļš. Vairākkārt runātāji skāra tēmas, kuras šodien dominē Latvijas krievu laikrakstos. Tās vairumā ir par ekonomiskajiem jautājumiem, daudz mazāk tiek rakstīts par politiskām tēmām. Latvijas krievu presē nav pietiekamas dažādu viedokļu daudzveidības. Palaikam vairāki laikraksti kopē cits cita paustās domas. Runātāji atzīmēja arī nepietiekamo Latvijas valdības lomu sabiedriskās domas veidošanā, tā gandrīz atstāta pašplūsmā.

Diskusijā tika apspriests jautājums, vai laikrakstam jāizdabā lasītājam, paužot tam tīkamas domas un secinājumus. Vairākums diskutētāju domāja, ka laikrakstiem, tāpat kā jebkuram pārdevējam, jāapmierina pircēju intereses. Kā piemērs tika minēts dažādais Latvijas pagātnes novērtējums sakarā ar Brāļu kapu atklāšanu Lestenē.

Konferences otrajā daļā tika apspriesti jautājumi, kuri skar arī citas Latvijas iedzīvotāju minoritātes. Diskusijā uzstājās Aleksandrs Ržavins, Latvijas Krievu kopienas pārstāvis, Vjačeslavs Vasins, biedrības “Pilsoniskā iniciatīva 21” biedrs, Dmitrijs Nikolajevs, Latvijas nacionālās komisijas “Rietumu krievi” prezidents, Romualds Levedeckis, Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājs, Eduards Davidenko, Latvijas Ukraiņu biedrības loceklis, Ivans Naļivaiko, Ukraiņu kultūrizglītības biedrības priekšsēdis, un Vjčeslavs Telešs, Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības valdes loceklis.

Runātāju paustās domas un problēmas bija visai atšķirīgas. Poļu minoritāšu pārstāvis atzīmēja Latvijas valdības teicamo sadarbību ar poļiem. Tās rezultātā arī Polijas varas iestādes daudz palīdz Latvijas poļiem, sevišķi atbalstot poļu skolas. Poļu skolēniem nebūs problēmu, pārejot uz vidusskolu priekšmetu daļēju mācīšanu latviešu valodā. Savukārt ukraiņu pārstāvis pauda neizpratni par Latvijas izglītības un kultūras ministru negatīvo attieksmi pret ukraiņu universitātes filiāles atvēršanu Latvijā.

Diskusijā uzstājās arī Latvijas bruņoto spēku pārstāvis pulkvežleitnants Balodis ar informāciju par Latvijas karavīru etnisko sastāvu. Profesionālo karavīru vidū ir samērā maz mazākumtautību pārstāvju, bet obligātā dienesta karavīru vidū to ir trīs līdz četras reizes vairāk. Bruņotajos spēkos no dienesta brīvajā laikā kareivjiem, kuriem ir grūtības ar valsts valodu, tiek rīkoti kursi valodas apgūšanai.

Konferences nobeigumā Latvijas Transatlantiskās organizācijas priekšsēdētāja biedrs Toms Baumanis pateicās referentiem par interesantajiem priekšlasījumiem un klausītājiem par aktivitāti diskusijās. Sevišķa atzinība tika pausta Pasaules brīvo latviešu apvienībai par materiālo atbalstu konferences sarīkošanai.

Konferences dalībnieki bez maksas varēja saņemt literatūru par Ziemeļatlantijas transatlantisko organizāciju.

Auseklis Skaidris Ozoliņš,  Latvijas Transatlantiskās organizācijas biedrs, — “Latvijas Vēstnesim”