Par cilvēktiesību  ievērošanu Latvijā

Lai pārrunātu cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšanas situāciju Latvijā, vakar, 6. oktobrī, Valsts cilvēktiesību birojā (VCB) Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Alvaro Hils-Robless un komisāra biroja pārstāvji tikās ar VCB direktoru Olafu Brūveru, direktora vietnieci Diānu Šmiti un Analīzes daļas vadītāju Līgu Biksinieci.

Sarunas sākumā VCB direktors iepazīstināja viesi ar VCB struktūru, funkcijām un galvenajiem uzdevumiem. O. Brūvers informēja, ka galvenās problēmas, kas izriet no saņemtajām sūdzībām, ir iedzīvotāju smagais sociāli ekonomiskais stāvoklis – personas tiesības uz mājokli, sociālās garantijas, kā arī pensiju un pabalstu piešķiršana. Aktuāla problēma ir arī ilgais periods, kas personām apcietinājumā ir jāgaida uz lietas izskatīšanu tiesā. VCB direktors īpaši minēja situāciju Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatoros. Lai arī situācija pamazām uzlabojas, tikai dažos no tiem uzturēšanās apstākļi pilnībā atbilst pieņemtajiem standartiem.

EP cilvēktiesību komisārs piekrita šim VCB viedoklim un pauda, ka, apmeklējot Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatoru, guvis iespaidu, ka aizturēto personu uzturēšanās apstākļi izolatoros nav pieņemami. Alvaro Hils-Robless arī ieteica lielāku uzmanību pievērst likumdošanas sakārtošanai un tādas situācijas izveidošanai, kurā aizturētajai personai iespējami mazāku laiku vajadzētu palikt policijas kontrolē.

EP cilvēktiesību komisārs tikšanās laikā interesējās par problēmām, kas saistītas ar nacionālo minoritāšu, nepilsoņu un valodas jautājumiem. Viņu interesēja, kāpēc Latvijā joprojām ir tik liels nepilsoņu skaits, kāpēc aptuveni 16 000 Latvijā pēc neatkarības atgūšanas dzimušie bērni nav reģistrēti kā Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī jautājumi, kas saistīti ar izglītības iestāžu pāreju uz mācībām latviešu valodā un spriedzi, ko šī reforma rada sabiedrībā.

Kā atzina VCB direktors, problēmas ar pāreju uz mācībām valsts valodā pastāv, taču atsevišķi politiķi un interešu grupas tās pārspīlē. Lēmums par šo reformu pieņemts jau pirms vairākiem gadiem, un pedagogiem, kas tiešām vēlējās sakārtot izglītības iestādes atbilstoši jaunajiem standartiem, bija visas iespējas to izdarīt. Bez tam, tiekoties ar izglītības iestāžu, to skaitā ar krievu mācībvalodas skolu, audzēkņiem, neizskan nopietnas pretenzijas. Savukārt, komentējot pilsonības jautājumus, O. Brūvers informēja, ka absolūti lielākajai daļai nepilsoņu ir tiesības naturalizēties, līdz ar to iegūstot visas pilsoņu tiesības, un VCB uzskata, ka atbildīgā institūcija – Naturalizācijas pārvalde – ļoti godprātīgi veic savu darbu. Vecākiem nepilsoņiem ir tiesības reģistrēt savus bērnus kā LR pilsoņus, un VCB praksē ir bijuši gadījumi, kad paši vecāki šim jautājumam nepievērš vajadzīgo uzmanību, nokārtojot visus nepieciešamos dokumentus.

Sarunas nobeigumā EP cilvēktiesību komisārs pauda viedokli, ka varbūt visiem Latvijā dzimušajiem bērniem automātiski būtu jāpiešķir pilsonība un, ja vecāki to nevēlētos, no pilsonības varētu atteikties, savukārt gados vecākiem cilvēkiem varētu atvieglot naturalizācijas procedūru. Viņš arī ieteica apdomāt iespēju dot tiesības nepilsoņiem vēlēt pašvaldības, kā arī reģionos, kur liels cittautiešu skaits, atļaut pašvaldībās iesniegt dokumentus arī citās valodās.

VCB Informācijas un  sabiedrisko attiecību daļa