• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par gaidīto Latvijas atgriešanos Eiropā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.2003., Nr. 139 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79669

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par "Laumas" prasmi iet līdzi laikam

Vēl šajā numurā

08.10.2003., Nr. 139

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par gaidīto Latvijas atgriešanos Eiropā

“Latviešu “jā” Eiropas Savienībai nojauc pēdējās robežas Eiropas kartē, kuras tur iezīmēja 1939. gada Molotova–Ribentropa pakts,” sacīja prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pēc tam, kad tika paziņots nobalsošanas rezultāts. Līdzīgi Igaunijai un Lietuvai, kas jau agrāk bija nobalsojušas par ES, ES piekritēju puses stiprākā kārts bijusi drošība no Krievijas un ekonomiskais pieaugums nākotnē.

Pēc “Aftenposten”

 

Nepārprotamais latviešu “jā” līdzdalībai ES ir iespaidīgās mūsu tautu demonstrācijas vainagojums kontinenta austrumos. Viņi ar pārliecinošu vairākumu nobalsoja par “atgriešanos Eiropā”. ES paplašināšana deva jūtamu ieguldījumu reformvalstu stabilizēšanā. Kandidātvalstīs izredzes iestāties ES aktivizēja centienus īstenot politiskās un ekonomiskās reformas. Lai sagatavotos iestājai ES, šīs valstis visīsākajā laikā panāca milzīgas pārmaiņas. Turpretī pašreizējām ES dalībvalstīm trūkst dedzības, lai arī no savas puses sagatavotos Savienības paplašināšanai — īstenotu institucionālās reformas, lai arī lielākā ES būtu rīcībspējīga.

Eiropas projekts pamatīgi izmainīs mūsu kontinenta politisko karti. Piemēram Baltija, vēl pirms dažiem gadiem Krievija meta lielu ēnu uz Igauniju, Latviju un Lietuvu. Krievu lācis ierūcās ikreiz, tiklīdz baltieši izteica vēlmi piederēt pie ES un jo īpaši — NATO. Turpretī šodien Krievija uz baltiešu iestāšanos ES raugās pozitīvi un tā vairs nav arī pret šo valstu uzņemšanu NATO. Tagad baltieši ar Krieviju varēs runāt kā līdzīgs ar līdzīgu.

Pēc “Salzburger Nachrichten”

 

Tas būtu bijis liels pārsteigums, ja Latvija nobalsotu pret iestāšanos ES, kad abas Baltijas kaimiņvalstis bija teikušas atklātu un pārliecinošu “jā” Eiropai. Tāpat kā Viļņā un Tallinā raizes, pēc dzejnieces Māras Zālītes jaukā izteiciena, par “vēstures labošanu”, lai sarautu saites ar padomju pagātni, beidzot izgaisa Rīgā, kur referendumā 67% iedzīvotāju nobalsoja par un tikai 31% pret iestāšanos ES. Balsošana parādīja, cik šis ir vēsturiski nozīmīgs brīdis, jo iedzīvotāju aktivitāte bija ļoti augsta — 72,5% vēlētāju piedalījās referendumā, un īpaši mobilizējušies bija ārzemju latvieši.

No visiem jautājumiem stratēģiskais arguments, bez šaubām, nospēlēja galveno lomu latviešu izvēlē, apstiprina laikraksta “Neatkarīgā” žurnāliste Aija Lulle. “Neaizmirsīsim, ka katrs trešais ir cietis no Staļina represijām, tas ir, katra ģimene. Pretī lielajam kaimiņam Krievijai mums ir vajadzīga Eiropa.”

Pēc “Le Figaro”

 

“Es necerēju, ka rezultāts būs tik augsts,” atzina Latvijas prezidente Vaira Vīķe Freiberga. “Mērķus, kurus mēs izvirzījām, tas ir, pievienošanās ES un NATO, kļūs par realitāti 2004.gadā”, viņa priecājās. Nav alternatīvas. Tāpat kā abas Baltijas kaimiņvalstis, Latvija, kurā ir 2,3 miljoni iedzīvotāju, Otrā pasaules kara laikā tika pievienota PSRS un atguva neatkarību 1991.gadā. Lietuva un Igaunija referendumos nobalsoja par iestāšanos ES un, ja Latvijā “nē” būtu guvis virsroku, tas Latviju novietotu lielā izolācijā blakus Baltkrievijai un Krievijai. Bez eiroentuziastiem liekas, ka neizlēmušie vēlētāji galu galā izvēlējās reālismu, apzinoties, ka nav alternatīvas. Vēlētāju aktivitāte (72,53% no balsstiesīgajiem) bija pat augstāka nekā pēdējās likumdošanas institūciju vēlēšanās 2002. gada oktobrī.

Rezultāti tomēr parādīja lielo atšķirību, kas pastāv starp latviešu izcelsmes iedzīvotājiem un lielo krievu minoritāti, kura sastāda vairāk kā vienu trešo daļu no valsts iedzīvotājiem. Latvijas krievu lielākā daļa bija pret integrāciju ES.

Pēc “Liberation”

 

Arī Latvija nobalso par iestāšanos — ES paplašināšanās uz Austrumiem ir izdevusies. Mazā valsts ielika pēdējo pamatakmeni. Divkāršs svars ir 67% balsu “par”, ar kurām latvieši ir piekrituši iestāties Eiropas Savienībā. No vienas puses — mazajā valstī ar sarežģīto pagātni un nedrošo šodienu sekmīgi ir beidzies referendums, kas politiskā ziņā nekādā gadījumā nebija uzskatāms par pilnīgi drošu. No otras puses — līdz ar to ir beidzies vēsturiska apjoma pasākums. Kopš marta līdz septembrim astoņās tautas aptaujās sākot no Slovēnijas, Ungārijas, Lietuvas un Slovākijas, turpinot ar Poliju un Čehiju un, visbeidzot, ar Igauniju un Latviju, ir tikusi ratificēta ES paplašināšanās austrumu virzienā. 1993.gada Kopenhāgenas galotņu sanāksmē ievadītais process, ko desmit gadus sarunās turpināja valdību un komisiju eksperti, labā demokrātiskā stilā ir novests līdz galam. Ir notikusi vislielākā pārmaiņa, ar kādu kopš savas dibināšanas ir nācis sastapties Eiropas Kopienai.

Pēc “Tagesspiegel”

 

Skaidrais latviešu atbalsts līdzdalībai ES bija pēdējais no astoņiem referendumiem Centrālās un Austrumeiropas valstīs par iestāšanos Savienībā. Visiem šiem referendumiem kopīgs ir viens: ņemot vērā aptaujas, to, kuri teica “jā”, bija ievērojami vairāk nekā varēja gaidīt. Nevienā valstī ES pretiniekiem neizdevās pārvērst balsīs plaši izplatīto skepsi iepretī Savienībai un bailes no svešās virskundzības Briselē.

Ne tikai valstīs, kuras, tāpat kā Baltijas valstis, neatkarību atguva pēc 1989. gada, tieksmi pēc lielākas drošības ir pastiprinājusi pieredze ar svešinieku virskundzību. Arī Polijā bieži mēdz teikt, ka komunistiskās virskundzības beigas iezīmēja “neatkarības atgūšanu”. Šādi ir jāsaprot arī Latvijas Ministru prezidenta Eināra Repšes paziņojums, ka Latvija vēlas kļūt par aktīvu Savienības dalībnieci — šādus izteikumus varēja dzirdēt visās kandidātvalstīs. Par iestāšanos izteicās arī dažs labs no tiem, kuri uz ES raugās skeptiski, jo tikai dalībvalstīm ir izredzes ietekmēt Savienības struktūru, taču tās lēmumi skartu arī tad, ja paliktu ārpusē.

Principiālais “jā” Eiropas Savienībai referendumos nenozīmē piekrišanu visiem Briseles iestāžu un līdzšinējo dalībvalstu plāniem. Arī nākamo dalībvalstu centieni jaunajā ES konstitūcijā nostiprināt mazāko dalībvalstu pozīcijas sniedz priekšstatu par to, kas sagaida Savienību. Uz integrācijas padziļināšanu Centrālā un Austrumeiropa raudzīsies kritiskāk nekā Rietumi, jo tā saistās ar atteikšanos no suverēnajām tiesībām. Tas, cik liela būs gatavība — šoreiz patiesi brīvprātīgi — atkal deleģēt tikai nesen no Maskavas atkarotās tiesības, būs atkarīgs no tā, vai ES izpildīs uz to liktās cerības ekonomikas un drošības politikas jomās.

Pēc “Frankfurter  Allgemeine Zeitung”

 

Ar ģermāņu bruņinieku spēku kristietībai pievērstajiem latviešiem bija jāatsakās no savas pagāniskās ticības, kuru apspieda daudzi citi vāciešu, zviedru un, protams, krievu iekarotāji. Šajās grūtībās nostiprinājās mazās Baltijas valsts nacionālā identitāte. Kāds Eiropas novērotājs apstiprina, ka ir fascinēts, “ar kādu ātrumu Latvija atradusi sava starpnieka un tilta lomu” starp Rietumiem un milzīgo Krieviju.

Tomēr milzīga aizdomu ēna runā pretī šim optimistiskajam skatam. Apmēram 500 000 personu, kas pieder krievvalodīgo minoritātei, nav joprojām nokārtojuši valodas eksāmenu, kurš viņiem dotu iespēju iegūt Latvijas pilsonību. Tas ir ļoti liels skaits, kas rada draudus sabiedrībai.

Pēc “Le Figaro”

 

21. septembrī Latvija ar 67% “jā” noslēdza referendumu procesu par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Šī rezultāta lielais pārsvars, tāpat kā augstā vēlētāju aktivitāte (72,53%) pārsteidza šīs mazās valsts ar 2,3 miljoniem iedzīvotāju atbildīgās amatpersonas, ieskaitot Latvijas prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, jo šī bijusī sociālistiskā republika tika uzskatīta par viseiroskeptiskāko Austrumeiropas valsti.

Latvija bija pēdējā no desmit valstīm, kas oficiāli pievienosies ES 2004. gada 1. maijā, kura pauda savu viedokli ar referenduma starpniecību. Malta pirms sešiem mēnešiem bija pirmā, un Kipra izvēlējās ratifikāciju parlamentā.

Visās šajās balsošanās rezultāts bija pozitīvs, un lielākajā daļā valstu pārsniedza 67%, ieskaitot Igauniju, valsti, kura arī tika uzskatīta par atturīgu nākotnē atdot savas suverenitātes daļu sabiedrības kopumam ar supranacionālu tendenci. Šo referendumu patiesas nepieciešamības trūkums (pievienošanās princips tika plaši atbalstīts) izskaidro to, ka vēlētāju aktivitāte visur nebija vienādi augsta. Piemēram, Ungārijā tā sasniedz tikai 45,6%.

Latvijas referendums ir pirmspēdējais akmens stiprās “lielās Eiropas” būvē ar 450 miljoniem iedzīvotāju, jo 15 ES dalībvalstīm vēl jāratificē pievienošanās līgums. Šis nav riskants process, jo to apstiprinās vienīgi parlamenti.

Pēc “Le Monde”

 

Vairumā referenduma rezultātu apskatu kā galvenais iemesls pozitīvam balsojumam minēta ES sniegtā drošība pret Krieviju. Citi atgādina ilgstošo “nē” puses pārsvaru diskusijās un uzskata, ka izšķirošais pagrieziena punkts bija Igaunijas “jā”. Analizēta arī Latvijas plašsaziņas līdzekļu reakcija, norādot, ka laikraksta “Diena” pirmā lappuse savus lasītājus pēc referenduma sveica ar vārdiem: “Labdien Eiropā!”.

Minēts, ka Latvijai ir stabils ekonomisks pieaugums. Citviet atgādināts, ka Latvija būs viena no ES trūcīgākajām valstīm pēc IKP uz vienu iedzīvotāju.

“Dagens Nyheter” reportieris Ēriks Ulssons īsi pirms referenduma norādīja, ka atbalsts ES Latvijā ir diezgan vājš, un ka diskusija par dalības perspektīvām ES tā arī īsti nekad nebija sākusies. Publikācijā raksturotas pret ES pozitīvi noskaņoto jauniešu sabiedrisko organizāciju aktivitātes. Atzīmēts, ka no valdības puses premjers Repše un tautā populārā prezidente Vaira Vīķe–Freiberga gan pauž aktīvu atbalstu dalībai ES, tomēr kampaņa bijusi neinteresanta un nepamanāma kā no “jā”, tā “nē” aizstāvju puses. Citēts Sabiedrisko pētījumu institūta vadītājs Valts Kalniņš, kurš šo faktu skaidro ar mazo un vājo partiju trūcīgajiem ekonomiskajiem resursiem.

Balsošana aktualizē pretrunas starp latviešiem un krievu minoritāti. Vairākums krievu tautības nepilsoņu ieceļoja pēc padomju okupācijas 40. gadā, sakarā ar Staļina brutālo pārkrievošanas operāciju. Pirms Otrā pasaules kara Latvijā bija 75% latvieši, tagad tikai 58%. Integrācija attīstījusies lēni.

Var runāt par divām sabiedrībām. Ap 680 000 krievi dzīvo savā pasaulē ar savām avīzēm, radiostacijām un televīzijas programmām. To bērni iet krievvalodīgās skolās. Lai kļūtu par Latvijas pilsoni, jānoliek valodas eksāmens, jāzina himna un svarīgie momenti valsts vēsturē. Jeļena Slusareva (žurnāliste “Večernaja Riga”): “Daudzi jūtas sveši latviešu sabiedrībā un uzskata par apvainojošu pieprasīt pilsonību valstī, kur viņi ir dzimuši. Latvijas valdība nav tikusi līdz valsts būvēšanai, ņemot vērā kopējus vērtējumus. Tā pieķērusies domai, ka varai jābūt vienas etniskas grupas rokās.” No 2,3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju 800 000 ir nepilsoņi, 500 000 no tiem krievi. Tie nevarēja piedalīties referendumā. Daugavpilī 67% nobalsojušo “pret” Latvijas dalību ES.

“Latviešu “jā” iznīcina pēdējās atliekas no tās Eiropas kartes, kas radās pēc 39. gada Molotova–Ribentropa pakta” (Vaira Vīķe–Freiberga). “50 gadu padomju okupācija ievainoja mūsu sabiedrību. Tagad mēs beidzot atgriežamies tur, kur mums vienmēr ir bijušas mājas” (Einars Repše). “Mēs nekad vairs neredzēsim tankus Doma laukumā Rīgā” (Aivars Ozoliņš).

“Latvieši jūtas, ka atgriezušies mājās Eiropā. Savukārt, krievi baidās, ka sarežģīsies kontakti pāri robežai ar radiem Krievijā” (Prezidentei VVF tuvu stāvošs politiskais analītiķis). Referendums vērtēts kā “Viens no trim svarīgākajiem notikumiem valsts vēsturē kopš neatkarības pasludināšanas un atbrīvošanās no PSRS 1991. gadā” (E. Repše). “Mēs esam bijuši māsas un brāļi ciešanās — tagad mēs arī būsim māsas un brāļi panākumos” (Vaira Vīķe–Freiberga).

“Latvija ir maza valsts, kurai vajag stingras saites ar citām valstīm. Labāk piederēt Eiropas, nevis Maskavas ietekmes sfērai.” (Privātpersona Rikards Lismanis). “Ja mums būs atvērtas robežas, Latvijā ieplūdīs krievu bezdarbnieki no Narvas.” (Privātpersona). “Otrā pasaules kara laikā es cīnījos vācu pusē pret boļševikiem, kas nogalināja manu tēvu, un par to esmu lepns. Latvijai ir tikai viens ceļš, un tas ir uz Eiropu.” (Privātpersona). “Ja Latvija iestājas ES, tad ievērojami pieaugs cenas precēm, kas šobrīd ir lētas, kā degviela un alkohols.” (Daunis Auders).

Vairākās publikācijās pamanīts, ka E. Repše apsūdzēts diktatoriska stila piekopšanā, un ka pieprasīta viņa nomaiņa. Citās norādīts, ka krīze ir kļuvusi grūtāka sakarā ar Repšes pieprasījumu samazināt budžetu, nekonsultējoties ar koalīcijas partneriem. Atzīmēts, ka balsojums pret jaunā KNAB direktora iecelšanu novērtēts kā deputātu protests, kuri paši ir valdības koalīcijā. Daži avoti citē Ērika Jēkabsona izteikumu, ka “Repše grib pārņemt varu, kontrolēt drošības dienestu un ievest autoritāru režīmu”. “Uppsala Nya Tidning” citē Repšes atbildi Jēkabsona izteikumiem, kurā pieklusināts partiju pretrunu šķietamais dramatisms: “Tiek spēlēta latviešu dramaturģija. Mums riebjas garlaicīga dzīve. Tagad mēs tiešām esam uzveduši kārtīgu dramaturģiju.” Šai pašā publikācijā pieminēti strīdi par valdības ietekmi uz Rīgas ostu.

“Dagens Nyheter” nāk klajā ar skarbāku secinājumu: “Latvijā vispār neeksistē politiskas partijas, tie drīzāk ir ekonomiski birokrātiski grupējumi.” Savukārt, “Svenska Dagbladet” atzīmēts, ka Repše paudis nožēlu par daļas koalīcijas partneru rūpēm un darbošanos savu korumpēto interešu vārdā.

Pēc Zviedrijas preses

 

“Berlingske Tidende”: Ar pārliecinošu balsu vairākumu — 67 procenti “par”, 32 procenti “pret” — Latvija kā pēdējā no jaunajām ES valstīm nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvijas premjerministrs Einars Repše pēc balsojuma pateicās tautai par atbalstu, kas ļauj Latvijai “atgriezties Eiropā”. Viņš šo lēmumu ierindo starp trim svarīgākajiem Latvijas vēsturē — līdzās Latvijas neatkarības pasludināšanai 1918. gadā un neatkarības atgūšanai pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā.

Tieši jautājums par neatkarību bija viena no būtiskākajām tēmām diskusijās pirms referenduma. ES pretinieki uzskata, ka Latvija, iestājoties ES, kļūs tikpat atkarīga no Briseles, cik savulaik no Maskavas. Turpretī ES piekritēji apgalvo, ka vienīgi dalība ES būs garants, lai Latvija līdzīgi Moldovai nekļūtu par salu starp Krieviju un ES. Negatīvs balsojums radītu ekonomisku un politisku nestabilitāti; Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis pat brīdina, ka negatīvs balsojums varētu apdraudēt Baltijas drošību.

“Politiken”: Referendumā teiktais “jā” Latvijas dalībai ES bija pārliecinošāks, nekā pat paši lielākie optimisti atļāvās cerēt. Latvija un Igaunija, kas balsoja par pievienošanos ES 14. septembrī, bijušas vienas no eiroskeptiskākajām kandidātvalstīm. Tas, ka gan vienā, gan otrā valstī balsojums beidzās ar 67 procentiem “par”, liek vaicāt, kādēļ Latvijas un Igaunijas proeiropeiskās politiskās elites līdz pēdējam brīdim šaubījās par balsotāju izvēli.

Eiroskeptiķu stiprās pozīcijas viesa bažas, ka īpaši Latvija varētu iet pret straumi un balsot pret iestāšanos ES. Tas skaidrojams ar pretrunīgo noskaņojumu tautā: no vienas puses — mazvērtības sajūta, ka valsts Eiropas Savienībā tiks pilnībā izkonkurēta, no otras puses — pašpārvērtēšana. Ja jau Latvijā un Igaunijā kopš deviņdesmito gadu vidus ir bijis rekordaugsts ekonomikas pieaugums, kāpēc gan nepalikt ārpusē līdzīgi Norvēģijai un Šveicei. Par noskaņojuma maiņu šajās valstīs galvenokārt jāpateicas divām personām, diviem prezidentiem — Igaunijas Arnoldam Rītelam un Latvijas Vairai Vīķei–Freibergai.

Pēc Dānijas preses

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas un “LV” redakcijas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!