Par valsts attīstības stabilo straujumu

Latvijas tautsaimniecības izaugsme tuvākajiem četriem gadiem tiek zīmēta rožainās krāsās. Nākamgad iekšzemes kopprodukta (IK) pieauguma temps saglabāsies augsts — 6,1%. Tikai nedaudz zemāks — 6% IK pieaugums tiek prognozēts ik gadu līdz pat 2008. gadam. Tad šādai tautsaimnieciskai izaugsmei vajadzētu vainagoties ar kopprodukta pieaugumu par vairāk nekā trīs miljardiem latu, kas nozīmē — ikkatrs no mums vidēji kļūst bagātāks aptuveni par 65%, salīdzinot ar šodienu. Lai arī lielāko pasaules valstu ekonomiskā attīstība varētu nebūt tik strauja, tiek lēsts, ka Latvijai šo attīstības tempu nebūs grūti izturēt. Tiek prognozēts, ka šogad IK varētu pieaugt par 6,5%, kamēr vidēji pasaulē tikai 3,2% (piemēram, ASV — 2,6%, ES — 0,8%, Krievija — 6%).

Kā galvenais dopings, kas ekonomiskās izaugsmes spēkam neļaus izsīkt, tiek minēta Latvijas izvēle kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Papildus tiešie stimuli tautsaimniecībā tiek gaidīti no ES fondiem, kuru uzdevums būtu gan veicināt infrastruktūras sakārtošanos, gan atbalstīt uzņēmējus. Tāpat tiek prognozēts, ka Latvija ar savu «jā» ES ir kļuvusi par stabilu un prognozējamu vietu ārvalstu investoriem, kuri varētu arvien vairāk vēlēties savas idejas īstenot tieši šeit. Turklāt kā papildu āķis, ko Latvija izmet, lai piesaistītu ārvalstu naudu, ir viena no zemākajām uzņēmumu ienākuma nodokļu likmēm Eiropā — valdība ir lēmusi, ka nākamgad šis nodoklis tiks samazināts, kā solīts — līdz 15% tagadējo 19% vietā. Tāpat ne mazāk interesantas investoriem varētu likties mazās un stabilās Latvijas ekonomiskās attiecības un ģeogrāfiskais tuvums Krievijai, kura vilina ar lielo tirgu. Ekonomisti uzsver, ka Latvijas ekonomika joprojām ir cieši saistīta ar šo valsti.

Visi “Dienas” aptaujātie tautsaimnieki min, ka labās nākotnes perspektīvas var nerealizēties gadījumā, ja Latvija kūtri izmantos Eiropas Savienības sniegtās finanšu atbalsta iespējas. Pagaidām dažādos pētījumos, kā arī pašu ekonomistu izteiktās aplēsēs, tiek minēts, ka Latvija ES fondus varētu apgūt 30–70% robežās. To, kāda būs realitāte, noteiks gan Latvijas Attīstības plāns (kurš noteiks galvenās prioritātes, kam līdzekļi tiks izlietoti), gan Latvijas spēja nodrošināt nepieciešamo priekšfinansējumu un līdzfinansējumu projektiem, kā arī pašu projektu kvalitāte un dzīvotspēja. Vēl tumšus brīžus turpmākajos gados Latvijas ekonomikai var radīt ārējie satricinājumi jeb citu valstu neveiksmes ekonomiskajā izaugsmē. Ja ārvalstīs kritīsies pieprasījums pēc Latvijas produkcijas, tas var samazināt ekonomisko aktivitāti, kas savukārt gluži kā sniega pika, veļoties no kalna, var apaugt ar jaunām nepatikšanām — samazināsies valsts ieņēmumi, var rasties nestabilitāte finanšu sektorā.

Vislielākie pieauguma tempi (lielāki par vidējo 6% IK pieaugumu) jau nākamgad tiek plānoti rūpniecībai (7%), privātajiem pakalpojumiem (7,2%) un celtniecībai (7%). Privātie pakalpojumi, kur būtisku lomu ieņem tirdzniecība un finanšu pakalpojumi, tiek uzskatīti par vienu no dinamiskāk augošajiem un galvenajiem sektoriem, uz kuru straujo attīstību arī turpmāk cer valsts. FM valsts attīstības pamatnostādnēs min, ka nākotnē augs iedzīvotāju ienākumi, kas radīs arvien lielāku kāri tērēt.

Šā gada straujais eksporta pieaugums (aptuveni par 20%, salīdzinot ar pērno gadu) liecina par labiem rūpniecības attīstības tempiem. Valdība cer, ka tempi nemazināsies. Līdz ar iespēju saņemt hipotekāros kredītus, Latvijā aug arī būvniecības nozare. Jaunas iespējas uzņēmējiem var pavērt ES fondu nauda, ko iecerēts tērēt vides infrastruktūras un ceļu sakārtošanai.

Lai arī tiek prognozēts, ka Latvijā vairāk saražos lauksaimniecības produkcijas, šīs nozares izaugsme tiek plānota salīdzinoši lēnāka — nākamgad tikai 4%. Sliktāk klāsies arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuru nozares izaugsme tiek plānota tikai 1,5 procentu apjomā.

“DIENAS” pielikums “LIETIŠĶĀ  DIENA”; pēc A. Pelanes raksta “Latvijā — stabili strauja attīstība”