Par darbinieku aizsardzību un valsts budžetu 2004. gadam

Saeimas priekšsēdētājai I. Ūdres k-dzei

Ministru prezidentam E. Repšes k-gam

Ministru prezidenta biedram A. Šlesera k-gam

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājai B.Brigmanes k-dzei

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai J. Stalidzānes k-dzei

Finanšu ministram V. Dombrovska k-gam

Tieslietu ministram A. Aksenoka k-gam

Ekonomikas ministram J. Lujāna k-gam

Ministru kabinets 2003.gada 29.septembra ārkārtas sēdē akceptēja un nolēma nosūtīt Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” un likumprojektu “Par valsts budžetu 2004. gadam”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” paredz Darbinieku prasījumu garantiju fonda (turpmāk – fonda) līdzekļu atlikumu izlietošanu darbinieku prasījumu apmierināšanai nākamajā saimnieciskajā gadā.

Savukārt Ministru kabineta akceptētais likumprojekts “Par valsts budžetu 2004.gadam” neatspoguļo fonda līdzekļu pārpalikuma 2003.gadā pārcelšanu uz 2004.gadu, kas saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto prognozi būs Ls 3 295 948. Šis pārpalikums ir izveidojies tādējādi, ka no fonda 2003.gadā maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumiem ir izmantoti tikai Ls 203 816 jeb 11% no plānotā.

Tā kā likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka: “Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi tiek izlietoti tikai darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā”, un šī likuma 6.pants par finansējuma avotu likumā noteikto garantiju realizēšanai noteica uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, kuras apmēru ik gadu nosaka Ministru kabinets, rodas bažas par vairāk nekā 3 miljonus latu lielā fonda pārpalikuma tālāko likteni, jo saskaņā ar likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 27.panta trešo daļu fonda līdzekļu atlikums nevar tikt automātiski izlietots nākamajā gadā, tātad vienīgā iespēja šo līdzekļu pārcelšanai ir iekļaut tos likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”.

Bez tam vēršam jūsu uzmanību uz to, ka, neraugoties uz likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” noteikto sasaisti starp uzņēmējdarbības riska nodevas ieviešanas mērķi un iekasēto līdzekļu izlietošanas kārtību, valsts pamatbudžeta ieņēmumos tiek plānoti ieņēmumi no uzņēmējdarbības riska nodevas Ls 5,2 milj., savukārt izdevumos (programma 35.00.00.) Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšana -- Ls 4,672 milj., tai skaitā no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem Ls 4,634 milj. Tādējādi starpība ir Ls 565 tūkst., kas varētu tikt izlietoti citiem mērķiem, pēc Tieslietu ministrijas sniegtās informācijas, Ls 166 tūkst. tiek plānoti Valsts ieņēmumu dienesta funkciju veikšanai, kas ir 3% no nodevas apmēra un ir nesamērīgi augsts rādītājs. Ievērojot visu augstākminēto, šāda situācija ir pretrunā ar šīs jomas speciālo likumu un ir novēršama.

Jautājums par uzņēmējdarbības riska nodevu un darbinieku prasījumu fonda atlikumu izmantošanu 2004. gadā tika skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 2003.gada 10.septembra sēdē likumprojekta “Par valsts budžetu 2004. gadam” izskatīšanas gaitā, NTSP atbalstīja finanšu ministra V. Dombrovska un Tieslietu ministrijas priekšlikumu izmantot Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus 2004. gadā.

Latvijas Darba devēju konfederācija lūdz Saeimu iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2004. gadam” saistīto likumu paketē un uz likumprojekta “Par valsts budžetu 2004. gadam” izskatīšanu otrajā lasījumā iekļaut tajā grozījumus valsts pamatbudžeta ieņēmumos un programmā Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšana.

Ar cieņu —

Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas aktivitātēm, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības riska nodevas apmēra samazināšanu 2004. gadā no Ls 9 (par vienu strādājošo) līdz Ls 2,40 (par vienu strādājošo)

Latvijas Darba devēju konfederācija ir sagatavojusi un nosūtījusi vēstuli augstākajām par valsts budžeta pieņemšanu atbildīgajām amatpersonām, paužot savas bažas par iespējamo aptuveni Ls 3 miljonu lielā (precīzs atlikums būs zināms 2003. gada beigās) Darbinieku garantiju fonda līdzekļu atlikuma neieskaitīšanu nākamā gada Darbinieku garantiju fonda ieņēmumos jeb faktisku šo speciālajam mērķim paredzēto līdzekļu novirzīšanu citiem mērķiem, kas ir pretrunā ar likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” un neatbilst arī finanšu ministra izteikumiem Nacionālās Trīspusējas sadarbības padomes (NTSP) š.g. 10. septembra sēdē. Šāda situācija var izveidoties, jo pastāv neatbilstība starp Ministru kabineta 2003.gada 29.septembra ārkārtas sēdē akceptēto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” un likumprojektu “Par valsts budžetu 2004. gadam”.

Latvijas Darba devēju konfederācija vērš amatpersonu uzmanību arī uz faktu, ka, neskatoties uz likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” noteikto sasaisti starp uzņēmējdarbības riska nodevas ieviešanas mērķi un iekasēto līdzekļu izlietošanas kārtību, valsts pamatbudžeta ieņēmumos tiek plānoti ieņēmumi no uzņēmējdarbības riska nodevas Ls 5,2 mlj. savukārt izdevumos (programma 35.00.00.) Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšana — Ls 4,672 milj, tai skaitā no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem Ls 4,634 milj. Tādējādi starpība ir Ls 565 tūkst., kas varētu tikt izlietoti citiem mērķiem, pēc Tieslietu ministrijas sniegtās informācijas, Ls 166 tūkst. tiek plānoti Valsts ieņēmumu dienesta funkciju veikšanai, kas sastāda 3 % no nodevas apmēra un ir nesamērīgi augsts rādītājs. Ievērojot visu augstākminēto, šāda situācija ir pretrunā ar šīs jomas speciālo likumu.

Ir pamats uzskatīt, ka šāda situācija nebūtu izveidojusies, ja valdība likumu “Par valsts budžetu 2004. gadam” atbilstoši Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes nolikumam būtu savlaicīgi un pēc būtības apspriedusi ar sociālajiem partneriem, nevis tikai tos informējusi pēc sociālo partneru vairākkārtēja pieprasījuma 2003. gada 10. septembra NTSP sēdē.

Latvijas Darba devēju konfederācijas direkcija