Vakar, 7. oktobrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Prasības zvejas produktu, pārtikai paredzēto akvakultūras dzīvnieku un to produktu ievešanai Latvijā, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem”.

Noteikumi nosaka prasības zvejas produktu, pārtikai paredzēto akvakultūras dzīvnieku un to produktu ievešanai Latvijā, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem. Tie neattiecas uz zvejas produktiem un akvakultūras produktiem, kas noformēti pasta sūtījumu veidā vai ir to personu bagāžā, kuras šķērso robežu, un ja: tie ir paredzēti personiskai lietošanai; to svars nepārsniedz vienu kilogramu; tie nav paredzēti tirdzniecībai; tie ir ražoti valstī, kas ir iekļauta to valstu sarakstā, no kurām ir atļauts ievest zvejas produktus un akvakultūras produktus; tie ir rūpnieciski apstrādāti un hermētiski iesaiņoti.

Noteikumu ieviešana sekmēs valsts politikas īstenošanu pārtikas drošības jomā – nodrošinās cilvēka veselībai nekaitīgas, drošas un kvalitatīvas pārtikas apriti, veicinās valsts uzraudzības un kontroles pilnveidošanu un Latvijas iekšējā tirgus sakārtošanu atbilstoši ES prasībām. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Veterinārmedicīnas likuma 42.panta 8.punktu un saskaņoti ar Eiropas Savienības direktīvām.

Pašreizējā Latvijas likumdošanā nav izstrādāti normatīvie akti, kas regulētu zvejas produktu, akvakultūras dzīvnieku un to produktu tirdzniecību ar Eiropas Savienības valstīm un trešajām valstīm atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. 2002.gadā Latvijā ievestas 29689,555 tonnas zvejas produktu, tajā skaitā 7909,052 tonnas no Eiropas Savienības valstīm. Lielākā zvejas produktu piegādātāja no NVS valstīm 2002.gadā bija Krievija – 1258,339 tonnas. 2002.gadā Latvija ir eksportējusi pavisam 85922,509 tonnas zvejas produktu. Uz Eiropas Savienības valstīm eksportētas 2384,3 tonnas zivju, vēžveidīgo un zivju konservu, uz Krieviju – 46733,148 tonnas zvejas produktu.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumos Nr.139 “Kārtība, kādā valsts iestādes un amatpersonas iegūst informāciju no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas”“.

Likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” paredz valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija” tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo ar maksātnespējas procesiem saistīto informāciju.

Praksē ir pierādījies, ka būtiska nepieciešamība ir iegūt informāciju no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (VVDZ). Tā, piemēram, lai aģentūra varētu pārbaudīt administratoru darbības likumību, tai ir jāsaņem informācija no datorizēti uzturētā nostiprinājuma žurnāla, nekustamo īpašumu lietām un personu rādītāja (zemesgrāmatu informācija) par attiecīgajam administrējamam subjektam piederošajiem vai piederējušajiem nekustamajiem īpašumiem un veiktajām darbībām ar šiem objektiem. Šāda informācija nepieciešama, lai varētu veikt arī sertificēto administratoru darbības preventīvo uzraudzību un kontroli, kā arī novērstu iespējamos administratoru likumpārkāpumus un negodprātīgu rīcību.

Lai nodrošinātu tiesu varas īstenošanu atbilstoši tiesiskuma principam, kā arī ievērojot, ka zvērināti tiesu izpildītāji un zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām, sagatavotie grozījumi paredz nodrošināt minētos subjektus ar zemesgrāmatu informāciju.

Attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem likums paredz, ka, pildot tiesas un citu institūciju nolēmumus, zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs ar amata pienākumu pildīšanu saistīto nepieciešamo informāciju pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī no visām fiziskajām un juridiskajām personām, ciktāl to neierobežo speciālās tiesību normas.

Lai radītu likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, zvērinātu tiesu izpildītāju un minēto Ministru kabineta noteikumu savstarpēju saskaņošanu, kā arī nodrošinātu valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija”, tiesai, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem notāriem tiesības saņemt zemesgrāmatu informāciju, noteikumi paredz izdarīt grozījumu noteikumu 2.punktā, nosakot, ka papildus citām tajā minētajām iestādēm arī aģentūrai, tiesai, zvērinātam tiesu izpildītājam, zvērinātam notāram ir tiesības saņemt zemesgrāmatu informāciju.

Akceptēti noteikumi “Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un īstenošanas kārtība”, kuri nosaka Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību.

Valsts investīciju programmas mērķi ir: infrastruktūras attīstībai nepieciešamos investīciju apjomus saskaņot ar pieejamajiem finanšu resursiem; saskaņot finansējamo projektu kvalitāti un atbilstību valdības, attiecīgo nozaru un plānošanas reģionu attīstības stratēģijai. Valsts investīciju programma ir valsts investīciju politikas īstenošanas instruments. Valsts investīciju programmu izstrādā nākamajam saimnieciskajam gadam un provizoriski turpmākajiem četriem gadiem.

Valsts investīciju programmu finansē no šādiem finanšu avotiem: valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem; valsts pamatbudžeta dotācija īpašiem mērķiem; ārvalstu finanšu palīdzība; aizņēmumi no pamatbudžeta; maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi; valsts galvoti aizņēmumi; investīciju projekta realizētāja rīcībā esošie līdzekļi.

Valsts investīciju programmas sagatavošanas procesā tiek izstrādāti vairāki nepieciešamie dokumenti. Ministru kabinetā akceptējamie dokumenti: Ziņojums par valsts investīcijām (informatīvs ziņojums); Valsts investīciju programmā ieguldāmo valsts budžeta līdzekļu apjoma kontrolskaitļi (pamatnostādnes); Valsts investīciju programmas pieteikums (pamatnostādnes); Valsts investīciju programma pa nozarēm (programma). Citi dokumenti: nozaru investīciju programmas; no valsts budžeta finansējamo projektu saraksts attiecīgajam saimnieciskajam gadam; investīciju projektu pieteikumi.

Tiek noteikts kompetences sadalījums Valsts investīciju programmas īstenošanā.

Ekonomikas ministrija: veic kopējo valsts investīciju un Valsts investīciju programmas analīzi, vērtējot to ietekmi uz tautsaimniecības attīstību; sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā ziņojumu par valsts investīcijām; izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā Valsts investīciju programmas pieteikumu; izvērtē nozaru investīciju programmu, tai skaitā valstiski nozīmīgu investīciju projektu ekonomisko lietderību, sagatavo priekšlikumus par nozaru investīciju programmu prioritātēm; sagatavo un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā Valsts investīciju programmu pēc nozarēm.

Finanšu ministrija: sagatavo Valsts investīciju programmā ieguldāmo valsts budžeta līdzekļu apjoma kontrolskaitļus, saskaņo tos ar Ekonomikas ministriju un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā; pamatojoties uz Ministru kabinetā apstiprināto Valsts investīciju programmu pa nozarēm un apstiprināto finansējuma apjomu, veic konkrēto projektu finansiāli ekonomisko izvērtējumu; informē ministrijas par investīciju projektu izvērtēšanas rezultātiem; sagatavo no valsts budžeta finansējamo projektu sarakstu. Minēto sarakstu apstiprina ar finanšu ministra rīkojumu; uzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Valsts investīciju programmas projektu īstenošanā atbilstoši likumā apstiprinātajiem apjomiem; sagatavo uzraudzības pārskatu veidlapas un nosaka termiņus pārskatu iesniegšanai Finanšu ministrijā.

Ministrijas: atbilstoši kompetencei izstrādā nozaru investīciju programmas un iesniedz Ekonomikas ministrijā; pamatojoties uz Ministru kabinetā apstiprināto Valsts investīciju programmu pa nozarēm, precizē nozaru investīciju programmas un koordinē līdzfinansējuma piešķiršanu; atbild parkonkrētu projektu realizāciju un finansējuma izmantošanas atbilstību projektā noteiktajam mērķim, kā arī tā pilnu finanšu vadību; ja nepieciešams, plāno valsts budžetā turpmākos uzturēšanas līdzekļus pasākumiem, kuri uzsākti saskaņā ar projektu; uzrauga investīciju projektu īstenošanu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos iesniedz attiecīgajās institūcijās pārskatus un citu informāciju par projektiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija: izstrādā vietējas nozīmes un plānošanas reģionu nozīmes investīciju programmu un iesniedz to Ekonomikas ministrijā; pamatojoties uz Ministru kabinetā apstiprināto Valsts investīciju programmu pa nozarēm, precizē vietējas nozīmes un plānošanas reģionu nozīmes investīciju programmu un koordinē līdzfinansējuma piešķiršanu; atbild par konkrētu projektu realizāciju un finansējuma izmantošanas atbilstību projektā noteiktajam mērķim, kā arī tā pilnu finanšu vadību; ja nepieciešams, plāno valsts budžetā turpmākos uzturēšanas līdzekļus pasākumiem, kuri uzsākti saskaņā ar projektu; uzrauga investīciju projektu īstenošanu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos iesniedz attiecīgajās institūcijās pārskatus un citu informāciju par projektiem.

Pašvaldības: sagatavo investīciju projektus, kas atbilst vietējām, plānošanas reģiona, nozares vai valsts prioritātēm, un kopā ar attiecīgā plānošanas reģiona attīstības padomes atzinumu iesniedz attiecīgajā ministrijā; atbild par pieteikto projektu realizāciju un finanšu izmantošanu atbilstoši projektā noteiktajam mērķim; Nacionālā reģionālās attīstības padome izvērtē Ministru kabinetā akceptējamos dokumentus un sniedz par tiem atzinumus.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 30.oktobra noteikumos Nr.460 “Putnu un trušu gaļas aprites noteikumi”“.

Grozījumi nepieciešami, lai mājas apstākļos iegūto trušu un mājputnu gaļu vietējā tirgū varētu realizēt tie zemnieki un privātpersonas, kuri trušus un mājputnus audzē nelielos daudzumos. Šādu iespēju paredz arī Eiropas Savienības likumdošana.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”“.

Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta robežu aprakstā konstatētās neprecizitātes un kļūdas, kas radušās zemes reformas un mežu sistēmas reorganizācijas rezultātā. Ar šiem grozījumiem netiek mainīta biosfēras rezervāta platība, kā arī zonu robežas.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 18.jūnija noteikumos Nr.244 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”“.

Noteikumi izstrādāti, lai novērstu nevienlīdzīgos nosacījumus starp vietējo ražotāju un preču importētāju, aprēķinot un maksājot dabas resursu nodokli, kas veidosies pēc likuma “Par muitas nodokli” spēkā stāšanās.

Noteikumi paredz kopumā saglabāt šobrīd spēkā esošo dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību.

Akceptēti divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 405 pilsonības pretendenti, tai skaitā 49 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”.

Grozījumi likumprojektā paredz noteikt, ka valsts nodeva par grozījumu ierakstīšanu citos reģistros un jaunu dokumentu (to skaitā speciālas atļaujas (licences)) izsniegšanu, kas saistīti ar uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības ierakstīšanu komercreģistrā, ir 50 procenti no samaksas par grozījumu ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā vai dokumentu izsniegšanu.

Pārejas noteikumos noteikts, ka  Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.septembrim izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu par aroddarbību, kā arī izstrādā un iesniedz projektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”.

Grozījumi likumprojektā paredz noteikt, ka valsts nodeva par grozījumu ierakstīšanu citos reģistros un jaunu dokumentu (to skaitā speciālas atļaujas (licences)) izsniegšanu, kas saistīti ar uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības ierakstīšanu komercreģistrā, ir 50 procenti no samaksas par grozījumu ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā vai dokumentu izsniegšanu.

Pārejas noteikumos noteikts, ka  Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.septembrim izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu par aroddarbību, kā arī izstrādā un iesniedz projektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

Akceptēts rīkojums “Par valdības darba grupu Rīgas Juridiskās augstskolas jautājumu risināšanai”.

Ministru kabinets apstiprināja valdības darba grupu Rīgas Juridiskās augstskolas finansēšanas un ilgtermiņa attīstības jautājumu risināšanai. Par darba grupas vadītāju apstiprināts Kārlis Šadurskis – izglītības un zinātnes ministrs. Darba grupā iekļauti: J.Čakste – Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors; I.Gaugers – Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks; E.Jaunups – Saeimas Juridiskās komisijas deputāts; M.Katvare – Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas integrācijas un ārvalstu palīdzības programmu koordinācijas departamenta Starptautisko sakaru nodaļas vadītāja; I.Nikuļceva – Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece; A.Teikmanis – Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Darba grupa pilnvarota vest sarunas ar Zviedrijas Karalistes valdības un Sorosa fonda pārstāvjiem par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanas līguma un statūtu nosacījumu maiņu.

Darba grupai līdz 2003.gada 30.novembrim uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par Rīgas Juridiskās augstskolas jautājumu risināšanas termiņiem un tās ilgtspējīgai darbībai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanas iespējām.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”“.

Likumprojekts izstrādāts, lai likumu “Par zvērinātiem revidentiem” saskaņotu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, pilnveidojot Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas darbības uzraudzības kārtību (likumprojektā paredzētie likuma 10., 11., 12., 17., 18., 22., 23., 37., 38., 39 un 40.panta grozījumi).

Likumprojekts ietver arī citus likuma grozījumus, kas nepieciešami, lai: ietvertu likumā Eiropas Komisijas izdotās rekomendācijas attiecībā uz revīziju kvalitātes kontroli un zvērinātu revidentu neatkarības nodrošināšanu (likumprojektā paredzētie likuma 34.un 36.panta grozījumi, 351.pants); precizētu noteikumus attiecībā uz revīzijas standartiem un noteiktu institūciju, kura ir tiesīga tos apstiprināt (likumprojektā paredzētie likuma 1.un 28.panta grozījumi).

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”“.

Likumprojekts nodrošinās likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” noteiktās padotības formas atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajai.

Grozījumi paredz noteikt, ka Zemessardzes dienestā nevar iesaistīt karavīrus, kuri pilda aktīvo militāro dienestu, un personas, kuras pilda dienestu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās, muitā vai citās apbruņotās militarizētās institūcijās vai ir atvaļinātas no dienesta par zvēresta laušanu vai disciplīnas pārkāpumiem.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlija noteikumos Nr.321 “Karavīru militārās disciplīnas reglaments”“.

Šā gada 3.jūlijā tika izsludināts likums “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, kuram atbilstoši Militārā dienesta likuma 75.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktais disciplinārsods “pazemināšana dienesta pakāpē vai dienesta pakāpes atņemšana” tika aizstāts ar disciplinārsodu “pazemināšana amatā”.

Ievērojot to, noteikumos “Karavīru militārās disciplīnas reglaments” ir noteikta disciplinārsodu piemērošanas kārtība, noteikumos ir jāizdara attiecīgi grozījumi, aizstājot disciplinārsoda veidu “pazemināšana dienesta pakāpē vai dienesta pakāpes atņemšana” ar pazemināšanu amatā.

Noteikts, ka karavīram ir tiesības piecu darbdienu laikā no brīža, kad viņš ir iepazīstināts ar uzlikto disciplinārsodu, to apstrīdēt, iesniedzot rakstisku iesniegumu Aizsardzības ministrijas apelācijas komisijā. Apelācijas komisijas sastāvu un darba reglamentu apstiprina aizsardzības ministrs. Apelācijas komisija izskata iesniegumu un pieņem lēmumu 15 darbdienu laikā.

Noteikts, ka profesionālā dienesta karavīru, kurš pazemināts amatā, var atjaunot iepriekšējā amatā ne agrāk kā pēc gada.

Noteikumi papildināti ar noslēguma jautājumu, kas nosaka, ka amatpersona, kura ir tiesīga uzlikt attiecīgo disciplinārsodu, līdz 2004.gada 1.janvārim aizstāj karavīram uzlikto, bet līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai neizpildīto disciplinārsodu – pazemināšanu dienesta pakāpē vai dienesta pakāpes atņemšanu - ar disciplinārsodu – pazemināšanu amatā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Likumprojekts paredz piešķirt valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija” tiesības pieprasīt informāciju par nodokļu maksātāju jautājumos, kas saistīti ar darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā un ar nodokļu maksātājiem, kuriem ir ierosināta maksātnespējas lieta.

Lai nodrošinātu iespēju Valsts civildienesta pārvaldei kontrolēt Valsts ieņēmumu dienestu valsts civildienestu regulējošo normatīvo aktu ievērošanas jomā, likums tiek papildināts ar norādi, ka valsts civildienesta kontroles funkciju nodrošināšanai jautājumos, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez maksātāja atļaujas nodokļu administrācijas ierēdnis drīkst informēt arī Valsts civildienesta pārvaldi.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments