Lai saņemtu ES struktūrfondu līdzekļus

Par Latvijas Attīstības plāna komentāriem un papildinājumiem

Latvijas Attīstības plānu, kas būs mūsu valsts pamatdokuments Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu saņemšanai, Latvija pamatā ir jau izstrādājusi, un pašlaik notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par šā plāna uzlabošanu un papildināšanu, lai tas vēl pilnīgāk atspoguļotu Latvijas attīstības virzienus, kuriem nākotnē būtu novirzāms ES struktūrfondu finansiālais atbalsts.

No 7. līdz 9.oktobrim Briselē turpinās Latvijas sarunas ar Eiropas Komisiju par Latvijas Attīstības plānu, tā komentāriem un nepieciešamajiem papildinājumiem. Latvijas delegācijas sarunu mandāts ir apstiprināts Ministru kabinetā. Attīstības plāna projekts uz Eiropas Komisiju tika nosūtīts jau šā gada martā, tādējādi pakāpeniska darbība plāna uzlabošanā un pilnveidē notiek jau ilgāku laiku.

Latvijas galvenie mērķi, kas definēti Attīstības plānā, ir līdzsvarotas valsts attīstības veicināšana, infrastruktūras attīstība, biznesa vides un cilvēkresursu attīstība.

Attīstības plāns ir programmēšanas dokuments ES struktūrfondu finansējuma saņemšanai laikā no 2004. līdz 2006.gadam, kurā ietverta Latvijas valdības stratēģija un prioritātes, kurām novirzāmi struktūrfondu līdzekļi. Attīstības plāns kalpos par projektu Vienotajam programmdokumentam, uz kura pamata tiks piešķirts ES finansējums un kuru vienpusēji apstiprinās Eiropas Komisija. Kļūstot par ES dalībvalsti, Latvija pretendēs saņemt ES struktūrfondu līdzekļus — finansējumu sociālekonomisko apstākļu izlīdzināšanai valstī.

Attīstības plāna pamatā ir detalizēta un vispusīga Latvijas pašreizējās situācijas analīze — gan makroekonomiskā griezumā, gan pēc ekonomikas nozarēm, gan reģionālā izvērsumā. Tādējādi tiek noteiktas Latvijas stiprās un vājās puses, attīstības iespējas un draudi attīstībai.

Latvijas stabilā makroekonomiskā vide kalpo par pamatu Attīstības plāna stratēģisko mērķu noteikšanai un īstenošanai. Latvijas spēja nodrošināt ekonomikas izaugsmi, apjomīgas ārvalstu tiešo investīciju plūsmas, zems valsts parāda līmenis un zema inflācija nodrošina bāzi arī turpmākai ekonomikas izaugsmei.

Tomēr, neraugoties uz straujo ekonomikas pieauguma tempu, būtu jāveicina arī nodarbinātības pieaugums un sociālekonomisko apstākļu izlīdzināšana visā valsts teritorijā. Kā vadošie sektori Latvijā tiek identificēti divi — kokrūpniecība un pakalpojumi. Arī Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis, labi attīstītais transporta tīkls, cilvēku un dabas resursi nodrošina labas uzņēmējdarbības attīstības iespējas — ar nosacījumu, ka tiek novērsti trūkumi, kas kavē konkurētspēju.

Pašlaik Attīstības plānā ir iekļautas šādas prioritātes:

1. prioritāte. Līdzsvarotas attīstības veicināšana:

kapacitātes celšana reģionālajā attīstībā; vides un infrastruktūras kvalitātes uzlabošana; pieejamības un transporta sistēmas attīstība; informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība; veselības un izglītības infrastruktūras attīstība.

2. prioritāte. Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana:

pasākumi pielietojamo pētījumu, inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanai uzņēmumos; uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība; atbalsts uzņēmumu konkurences palielināšanai; finansējuma pieejamības uzlabošana uzņēmējdarbībai.

3. prioritāte. Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana:

nodarbinātības veicināšana; izglītības un tālākizglītības attīstība; sociālās izstumtības apkarošana.

4. prioritāte. Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana:

investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos; atbalsts jaunajiem zemniekiem; lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana; zemes uzlabošana; lauku ekonomikas dažādošana; ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstība; lauku ainavas saglabāšana; vietējās kapacitātes attīstīšana, atbalstot ilgtspējīgas lauku kopienas LEADER; apmācība; konsultācijas; apmežošana.

5. prioritāte. Ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana:

zvejas intensitātes sabalansēšana; flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana; zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana; akvakultūras attīstība; zvejas ostu aprīkojums; neliela apjoma piekrastes zveja; sociālekonomiskie pasākumi; jaunu noieta tirgu apgūšana un veicināšana; atbalsts tirgus dalībniekiem un ražotāju organizācijām.

Finanšu ministrijas preses dienests