Pēc 2003.gada 2.oktobra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija):Šodien bija vēsturiska diena un Saeimas deputātiem bija iespēja balsot par likumprojektu, kas apliecina, ka mēs pievienojamies Eiropas Savienībai. Šis balsojums bija pamatots ar referendumu, kuru atzinīgi novērtējusi Eiropas Savienība, un pievienošanos ES — visa Latvijas tauta un Latvijas pilsoņi. Ar nosacījumiem, kas mūsu valstij ir izdevīgi — tie ir Nicas līguma nosacījumi.

Šajā pašā laikā notiek debates par jauno Eiropas konstitūciju jeb konstitucionālo līgumu, un, manuprāt, valdība nepietiekami aktīvi aizstāv mazo valstu intereses. Šajā stadijā jaunais pamatlīgums mūsu valstij nav tik izdevīgs, un Tautas partija apsver iespēju ierosināt tautas nobalsošanu, ja gadījumā starpvaldību konferencē tiks pieņemti tādi nosacījumi, kas Latvijas intereses varētu neapmierināt. Piemēram, nav paredzēts pastāvīgs komisārs katrai dalībvalstij. Tas nozīmē, ka Latvija kādu brīdi varētu būt nepārstāvēta pietiekami augstā līmenī Eiropas Savienībā. Jāsaka, ka balsojums par šo likumprojektu bija pozitīvs. Lielā vienprātībā deputāti atbalstīja likumprojektu, un Latvijai visas formalitātes tagad ir nokārtotas, lai mēs būtu pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts.

Tālākā dienas daļa vairs nebija tik skaista, jo visu laiku nodarbojāmies ar to, ka vēlējām pārstāvjus Nacionālajā radio un televīzijas padomē. Faktiski visu dienu frakcijas “Jaunais laiks” deputāti mēģināja panākt, lai ievēlē viņu kandidātu, un tā arī tas nesekmīgi beidzās. Darbadienai pienākušas beigas, un balsošana turpināsies nākamo ceturtdien. Cerēsim, ka turpmāk lēmumu projekts virzīsies ātrāk.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien bija ārkārtīgi neinteresanta plenārsēde. Formāli svarīgākais izskatāmais likumprojekts bija līgums par desmit kandidātvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai. Daži politiskie spēki ir neapmierināti ar līgumu, uzskatot, ka tas ir solis jaunas federācijas izveidošanai, un grib jaunu referendumu. “PCTVL” frakcija tieši pretēji uzskata, ka federācijas izveidošana būs Latvijai tikai par labu, un atbalsta šo dabisko procesu, nobalsojot par likumprojektu.

Otrs svarīgais jautājums ir valsts budžets, kas bija iekļauts izskatīšanai kā papildjautājums. Iznāk tā, ka Ministru prezidents baidās no koalīcijas partneriem un negrib dot viņiem laiku sarunāt ar opozīciju. Projekts, neskatoties uz “PCTVL” pretestību, tika nodots komisijām.

Šodien bija arī Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu vēlēšanas, kas turpinājās četrās kārtās un pagaidām nav pabeigtas. Opozīcijas viedoklis, kā vienmēr, netika ņemts vērā, kaut gan mums bija augstas kvalifikācijas kandidāts. Interesanti, ka koalīcijas partneri neatbalstīja arī frakcijas “Jaunais laiks” kandidātu.

“PCTVL” frakcija neatbalstīja arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””, kas stingri ierobežo nepilsoņu tiesības. Likumprojekts skar vairāk nekā ceturtdaļas valsts iedzīvotāju un vairāk nekā puses krievvalodīgo kopienas pārstāvju tiesisko statusu. Tas sašaurina mūsu neatzīto pilsoņu loku un izslēdz nepilsoņu neaizskaramības garantiju laikā pirms attiecīgā tiesas sprieduma. Šāda prakse, pēc “PCTVL” uzskata, neveicina sabiedrības integrāciju un nerada sapratni starptautiskajā cilvēktiesību aizstāvošo organizāciju vidē. “PCTVL” negrib, lai Latviju publiski sauktu par rasistisku valsti un balsoja “pret”.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Šī diena bija nozīmīga ar vairākiem notikumiem — gan Valsts prezidentes lēmums atgriezt izskatīšanai jautājumu par ostām, gan Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu vēlēšanas, kā arī jau minētā referenduma rezultāti. Katrā gadījumā lauku ļaudīm vissvarīgākie ir jautājumi par zaudējumu atlīdzināšanu, kas saistīti ar ieilgušajām lietavām rudens sākumā un ar neatgriezto naudu subsīdijās.

Zaļo un Zemnieku savienība kopā ar Zemkopības ministriju iesniegusi valdībai grozījumus šā gada budžetā, kurā mēs lūdzam, lai mums atgriež šo summu atpakaļ — apmēram 8,7 miljonus latu. Mēs ceram uz valdības un premjera izpratni šajā jautājumā, ka solītos līdzekļus lauksaimniekiem atdos.

Runājot par Valsts prezidentes lēmumu otrreiz caurlūkot likumu “Grozījumi “Likumā par ostām”” skaidrs, ka to Valsts prezidente argumentēja un balstīja uz vairāku juristu atzinumu. Saeimā gaidāmas ļoti karstas debates, šo jautājumu skatot atkārtoti.

Nobeigumā varu teikt, ka jaunajā Nacionālajā radio un televīzijas padomē tagad ir Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji — labi zināmais žurnālists Aivars Berķis un radio raidījuma vadītājs Mājas svētība, aktieris Imants Skrastiņš.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija): Tautas saskaņas partija pozitīvi vērtē faktu, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga nodod otrreizējai caurlūkošanai Saeimā likumu “Grozījumi “Likumā par ostām””. Mēs uzskatām, ka prezidente šajā gadījumā rīkojusies pareizi. Nedrīkst pakļauties mirkļa populismam, jo, izvērtējot Ministru kabineta ierosinātos grozījumus likumā “Par ostām”, nākas secināt, ka problēmu risinājumam izvēlētais veids nav samērīgs ar izvirzīto mērķi. Biežās likuma izmaiņas, pašvaldību viedokļa nerespektēšana un Latvijas Ostu padomes negatīvā attieksme pret šiem grozījumiem var izraisīt prasību valstij kompensēt pašvaldību ievērojamos ieguldījumus ostu attīstībā. Bez tam neskaidra tiesiskā vide var radīt neuzticību Latvijas ostām.

Tagad par to, kas attiecas uz valsts budžetu. Diemžēl valdības iesniegto projektu dažos vārdos var raksturot tikai kā nepiepildīto solījumu budžetu. Iesniegtajā projektā faktiski nav paredzēti līdzekļi pašvaldību attīstībai, mediķu un skolotāju algām. Toties varas partiju pārstāvjiem tiek plānots atvēlēt 500 000 latu kaut kādiem šaubīgiem projektiem. Tas ir tā saucamais ar Saeimas lēmumu sadalāmais finansējums. Līdz ar to nākas secināt, ka nekādi jaunie laiki nav iestājušies — korupcija un liekulība turpinās.

Tautas saskaņas partija uzskata, ka korupciju nevar apkarot, izstrādājot aizvien jaunas programmas un deklarācijas, kā arī nemitīgi grozot likumus un veidojot jaunas struktūras. Apkarojot korupciju, jārada situācija, lai neviena amatpersona, tajā skaitā arī Repše, nebūtu droša, ka tās likumpārkāpums paliks bez ievērības, lai negodīga rīcība amatpersonai kļūtu bīstama un neizdevīga.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”): Šodien visnozīmīgākais balsojums bija par iestāšanās līgumu Eiropas Savienībā. Šai sakarā mēs mazliet diskutējām arī par jauno konstitucionālo līgumu.

Gribētu precizēt jautājumu par komisāriem, kuri būtu pārstāvēti Briselē — katrai valstij savs. Šobrīd tas tā ir un būs vēl četrus gadus; jaunajā līgumā paredzēts, ka pēc tam katrai valstij būtu savs komisārs, bet visiem nebūs balsstiesību. Tas ir viens no punktiem, par ko valdība un arī Saeimas pārstāvji iestājās ES Konventa laikā, kad šis līgums tika izstrādāts. Par to vēl tiks turpmāk diskutēts arī starpvaldību konferencē. Tāpat arī citi ne tik veiksmīgi punkti kā, piemēram, prezidenta loma Eiropas Savienībā — to nepieciešams definēt vēl precīzāk. Latvijai nozīmīgs ir arī parlamenta pārstāvju skaits Eiropas Parlamentā — to mēs esam atkārtoti un vienmēr teikuši gan Briselē, gan arī tad, kad Briseles parlamentārieši bija šeit.

Mūsu nostāja ir tāda, ka šis pamatlīgums ir pieņemams, jo, ņemot vērā, ka ir divdesmit piecas valstis, no katras valsts Konventā darbojas seši pārstāvji plus vēl citi dalībnieki, kas mēģināja vienoties par vienu kopīgu un ļoti svarīgu dokumentu. Kopumā var teikt, ka dokuments nav slikts. Protams, katram ir savas vēlmes, ir par ko runāt, un to mēs arī noteikti darīsim.

Kas attiecas uz Nacionālās radio un televīzijas padomes vēlēšanām, mūsu frakcijas deputāti noteikti mēģinās ievēlēt savu kandidātu, tāpat kā Tautas partija vai citas partijas mēģināja ievēlēt savus pārstāvjus. Šodien mums tas neizdevās tā, kā mēs to gribētu, tāpēc redzēsim, kā būs nākamo ceturtdien.

Par Ostas likumu varētu teikt, ka Valsts prezidente izmanto savas tiesības, un mēs ļoti nopietni izskatīsim viņas pretenzijas. Tomēr esam pārliecināti, ka grozījumi Ostu likumā ir vajadzīgi, un 23.oktobrī mēs tos varēsim pieņemt.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Arī Latvijas Pirmā partija ir ļoti apmierināta ar to, ka šodien pirmajā lasījumā akceptēts līgums par mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā. Svarīgi, kā tālāk mūsu cilvēki strādās pie dažādu normu sagatavošanas, kā arī pie konstitūcijas. Latvijas Pirmā partija ļoti aktīvi bija iesaistījusies aģitācijas procesā, lai tauta nobalsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tauta ir nobalsojusi, un būtu brīnums, ja mēs kā tautas pārstāvji balsotu citādi.

Būtiski ir arī tas, ka intensīvi sāks izskatīt budžetu, jo visi to pavadošie likumprojekti jau nodoti komisijām. Par budžetu būs debates, un domāju, ka tik vienkārši kā Ministru kabinetā budžeta pieņemšana nenotiks, kad pusminūtes laikā tas tika akceptēts. Valsts budžets ir dokuments, kas iespaidos to, kā visu nākamo gadu dzīvos mūsu pašvaldības un strādās daudzi cilvēki.

Sociālo un darba lietu komisijai tika nodots likumprojekts “Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”, bet par to es šobrīd vēl neko konkrēti nevaru pateikt, jo tas vēl jāskata komisijā. Šobrīd izdienas pensija nevienai citai profesijai nav noteikta.

Latvijas Pirmā partija jau bija izteikusi savas pretenzijas pret likumu par ostām, un uzskatām, ka Valsts prezidentes Kanceleja ļoti labi izanalizējusi šo likumu un saskatījusi tās nepilnības, kādas tajā bija. Tagad visām partijām ļoti nopietni būs jāstrādā pie šiem grozījumiem, lai likumu sagatavotu tādā saturā un kārtībā, lai nākamajā reizē Valsts prezidente to varētu apstiprināt.

Ļoti patīkami, ka Latvijas Pirmās partijas virzītā Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa kandidāte Una Ulme–Sila tika ievēlēta jau pirmajā kārtā, par balsojot astoņdesmit septiņiem deputātiem. Žēl, ka šodien netikām līdz tam, lai būtu ievēlēti visi seši padomes locekļi, bet pieci ir ievēlēti, un Nacionālā radio un televīzijas padome var sākt strādāt.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK): Sākšu ar šīsdienas spilgtāko notikumu — ar Saeimas balsojumu par Eiropas līgumu atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Mūsu frakcijai tas ir īpašs brīdis, jo gan Ārlietu komisija, kuru deputāti man uzticējuši vadīt, gan arī Saeimas Eiropas lietu komisija, kuru vada mūsu frakcijas deputāts Guntars Krasts, ļauj teikt, ka mūsu frakcijai bijis savs nopelns šī panākuma kaldināšanā. Pirms referenduma mēs lēmām, ka pagaidām nesūtīsim likumprojektu uz Saeimu, bet tagad, kad mūsu tauta izteikusi tik pārliecinošu atbalstu iestājai Eiropas Savienībā, var runāt par gandarījumu, ka šodien notika šis atbalstošais balsojums pirmajā lasījumā.

Es gribētu uzsvērt, ka tagad nopietns darbs notiks starpvaldību konferences ietvaros, kura savu darbu sāks jau 4.oktobrī. Un pretēji tam, ko teica Tautas partijas pārstāvis, es gribētu teikt, ka mēs pagaidām vēl nebūt neatbalstām tādu konstitūcijas projektu, kāds tas ir, jo definēti vairāki būtiski jautājumi, par kuriem mums nāksies pacīnīties, proti, par to, lai katram, arī mūsu valsts komisāram, būtu balsstiesības un atbildības joma, tātad, līdztiesīga loma. Mēs gribam piedalīties uz līdztiesīgiem pamatiem lēmumu pieņemšanā aizsardzības politikā; mums ir arī citi jautājumi, kas skatāmi. Es domāju, ka šajā ziņā parlamentā sāksies nopietns darbs. Tāpēc arī mūsu frakcija šodien uzsvēra parlamenta īpašo lomu.

Kā vienu no frakcijas veiktajiem darbiem gribētu atzīmēt to, ka mēs iesniedzām Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijā jautājumu izskatīt deputāta M.Bekasova vēstuli, ko viņš izplatījis Eiropas Parlamentā un kurā tika konstatēti apmelojoši fakti, kas faktiski diskreditē mūsu valsti. Mandātu un iesniegumu komisija, balstoties uz šo mūsu iesniegumu, lēma, ka lūgs frakciju “PCTVL” deleģēt citu pārstāvi novērotāja darbam Eiropas Parlamentā. Es domāju, ka šajā darbā jāatrodas cilvēkiem, kuri ciena savu valsti un aizstāv tās nacionālās intereses.

Es gribētu atzīmēt arī nozīmīgo faktu, ka Saeima pirmajā lasījumā sāka izskatīt valsts budžetu, un gribētu arī apsveikt mūsu izvirzīto kandidātu Aidu Prēdeli ar ievēlēšanu Nacionālajā radio un televīzijas padomē.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija): Gribu pievērst uzmanību trim Saeimas sēdes darba kārtības jautājumiem.

Šodien iesniegts valsts budžeta projekts — ļoti patīkams brīdis šajā sēdē. Pēc Latvijas Sociālistiskās partijas domām, to var novērtēt ļoti vienkārši — tas ir pretvalstisks projekts. Mēs nejūtam, ka valdība rūpējas par tautu, bet mūsu valsts prioritātes ir Eiropas Savienība, NATO, armija un ierēdņi, kuru ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijā būs vismaz par pustūkstoti vairāk nekā tagad. Valdība drudžaini meklē naudu, kuras nav. Atrasta ļoti parasta, neoriģināla izeja — atņemt tautai. Kā piemēru varu nosaukt nodokļu projektu automobiļiem, piemēram, ja automobilis ir trīs gadus vecs, maksā nodokli 125 latu, vienpadsmit gadus — 100 latu, piecpadsmit gadu — 170 latu, septiņpadsmit gadu — pāri par 200 latu, bet automobiļiem, kas vecāki par 19 gadiem, — jau 250 latu. Tas vēlreiz liecina par to, ka tas ir izdzīvošanas, nevis Latvijas attīstības budžets.

Otrais jautājums — pirmajā lasījumā pieņemts dokuments par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kā rezultātā sperts vēl viens solis Latvijas neatkarības zaudēšanai. Tāpēc, ka Eiropas federācijā jādzīvo pēc federācijas likumiem, bet ne Latvijas.

Treškārt, turpinās ņirgāšanās par Latvijas tautu — nepilsoņiem. Nodots komisijai likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””, kas paredz, ka nepilsoņi, kuri izbrauc uz ārzemēm un saņem tur atļauju dzīvot, strādāt un uzturēt savu ģimeni, automātiski zaudē Latvijas nepilsoņa statusu bez tiesas sprieduma.

Saeimas preses dienests