Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Sākam Saeimas 2.oktobra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā.

Ministru prezidents lūdz papildus iekļaut Saeimas 2003.gada 2.oktobra sēdes darba kārtībā pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Ministru kabineta 2003.gada 23.septembra un 29.septembra sēdē akceptētos un 30.septembrī nosūtītos likumprojektus — budžeta likumprojektu paketi. Tātad likumprojekti “Par valsts budžetu 2004.gadam”, “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””, “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, “Grozījumi Sporta likumā”, “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””, Valsts Kultūrkapitāla fonda likums, “Grozījums Zvejniecības likumā”, “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””, “Grozījums Likumā par ostām”, “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, “Par akcīzes nodokli”, “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”, “Grozījumi Dzelzceļa likumā” un “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par minētās budžeta likumprojektu paketes iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 28, neviens deputāts neatturas. Likumprojektu pakete darba kārtībā iekļauta.

Saeimas Ārlietu komisija lūdz 2.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā 9. darba kārtības jautājumu izskatīt pirms otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2.oktobra sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās 7.punktu — lēmuma projektu “Par Arnolda Valda Laufmaņa atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. “Pret” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Izskatāmais likumprojekts skar vairāk nekā ceturtdaļu valsts iedzīvotāju un vairāk nekā pusi krievvalodīgo kopienas pārstāvju tiesisko statusu. Likumprojektu pēc sava nozīmīguma var droši pielīdzināt centieniem grozīt Pilsonības likumu. Tieši tādā plaknē to arī vajag izvērtēt.

Acīmredzot, ka gadījumā, ja likumprojekts tiks pieņemts, šo Latvijas neatzīto pilsoņu loks sašaurināsies. Tiek ieviests visai nenoteikts piederības pie nepilsoņa statusa nosacījums: viņu pamata dzīvesvieta ir Latvijas Republika. Tāds ierobežojums ir klajā pretrunā ar Civillikuma pamatiem, bet konkrēti ar tā 7.pantu: dzīvesvieta, domicels ir tā vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tiešu vai klusēti izteiktu nodomu tur dzīvot vai darboties. Vienai personai var būt arī vairākas dzīvesvietas. Pagaidu uzturēšanās nerada dzīvesvietas tiesiskās sekas un ir apspriežama ne pēc tās ilguma, bet pēc nodoma.

Turklāt likumprojekts ir tādā veidā formulēts, ka tam tiek piešķirts atpakaļejošs spēks. Bez tam pārejas noteikumu 2.punkta izsvītrošana no likuma faktiski izslēdz nepilsonim neaizskaramības garantiju līdz tam laikam, kamēr nepilsonim viņa statuss netiks atņemts vai atjaunots ar tiesas lēmumu. Tādēļ likuma grozījumi ir pieņemami tikai pēc Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā.

Turklāt likuma 8.panta otrās daļas pieņemšanai piedāvātā redakcija ir acīmredzams trieciens tiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas bija spiesti pieņemt kaimiņvalstu — Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas — pilsonību. Uz viņiem vairs netiks izplatītas garantijas saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros, tradīcijas, kā arī netikt izraidītiem no Latvijas, izņemot gadījumu, kad izraidīšana notiek likuma noteiktajā kārtībā un ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmās personas.

Pirms iesniegt šādu likumprojektu Saeimai, Ministru kabinetam vajadzētu vismaz konsultēties ar šo valstu ārzemju Ārlietu ministrijām, bet ko mēs redzam anotācijā? Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas, konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas. Patiešām — bērnudārza līmenī. Un arī sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti. Tas nozīmē, ka nepilsoņi, kas dzīvo ārzemēs, pat nesaņēma informāciju, ka viņi var zaudēt savu tiesisko statusu.

Taisnīguma labad vajadzētu atzīmēt, ka tās apspriežamā likumprojekta daļas, kas vienkārši būtu jāsaskaņo ar jaunajiem likumiem, ir nobriedušas jau sen. Tādēļ piedāvāju dot Ministru kabinetam iespēju labot šīs kļūdas un neiesniegt Saeimā tādu likumprojektu, kas neradītu spriedzi sabiedrībā un neaizskartu tuvāko kaimiņu intereses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. “Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Protams, būs tādi cilvēki un tādas organizācijas, un tādas valstis, kas izmantos jebkuru iespēju, lai traucētu Latvijai tālāk attīstīties. Par to nebūtu ko brīnīties. Mums ir tādi deputāti Saeimā, kas izmanto tik gļēvus paņēmienus kā mazus, nepilngadīgus bērnus kā savu vairogu saviem politikāniskajiem mērķiem un tad pēc tam vēl plātās ar to. Pašiem bailes uzstāties publiski, un sūta savā vietā nepilngadīgus bērnus! Tātad arī šeit pietiks te gaudot par tiem nepilsoņiem! Izslaukiet asaras, nomierinieties un saprotiet, ka nepilsoņu jautājums ir mierīgi jāatrisina! Un tagad ir vienkārši smieklīgi, ja jūs gribat, ka bijušais PSRS pilsonis, aizbraucis no Latvijas projām, mierīgi dzīvo kaut kur, un vēl viņš grib pretendēt uz nepilsoņa statusu Latvijā. Vai jums pašiem smiekli par to nenāk? Viņš taču galīgi nekādā veidā vairs ar Latviju nav saistīts, izņemot varbūt ar kādu te sarakstās vai kaut kādas sīkas “šeftītes” organizē. Vairāk jau nu neko citu.

Tātad kāda ir problēma? Šis te bijušais PSRS pilsonis valstī, kurā ieradies, var iegūt tās valsts pilsonību. Neviens taču viņam to netraucē. Varbūt precīzi nolasīt jums šo trešās daļas 5.punktu? “Personām, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija bija vai ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas (pierakstītas) dzīvesvietā neatkarīgo valstu sadraudzības dalībvalstīs vai kuras ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ārvalstīs.” Ko tad jūs vēl gribat? Šitie visi mazgadīgie kliedzēji, kas te nupat bļaustījās, kuriem ir vājas zināšanas par Latvijas vēsturi, taču arī var aizbraukt mierīgi no Latvijas ar mūsu dažiem Saeimas deputātiem priekšgalā, nomesties tur uz pastāvīgu dzīvi un mīlēt tās valstis, kurās viņi ir ieradušies. Kāpēc viņiem vajadzīgs turēties pie Latvijas? Kāpēc vajadzīgs tam nepilsonim vēl sapņos redzēt Latviju?

Tā ka, cienītie kolēģi, pilnīgi pareizi ir tas, ka šos jautājumus Latvijai pašai ir jāsakārto. Neceriet, draugi mīļie, uz “strasbūrām”, “ragoziņiem”, “žirinovskiem” un visādiem putnubiedēkļiem! To jūs varat turpināt cerēt, protams, vienalga, jums tur nekas nesanāks. Kā jūs redzat, nesanāk. “Ragoziņam” jau vairs nepatīk Eiropas Padome, nu viņam kaut kāda cita organizācija būs jāmeklē. Tā ka nepilsoņu jautājums ir tikai laika jautājums. Beigu beigās Latvijā, es domāju, būs apmēram tā — 0,5 nepilsoņu, jo visu pārējo jautājumi būs jāatrisina un daļa no viņiem aizbrauks projām. Nu viens otrs taču kļūs par pilsoni galu galā.

Tā ka nāciet, runājiet, protams, vēl jums ir iespēja septiņus mēnešus te paārdīties. Pēc tam jūs paliksiet stingri klusāki.

Tā ka nekādā gadījumā nebalsosim pret šo priekšlikumu. Taisni otrādi — šis priekšlikums palīdzēs sakārtot lietas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts runājis “par”, viens — “pret”. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Antai Rugātei par procedūru! Lūdzu!

A.Rugāte (TP). Ierosinu nodot likumprojektu arī Pilsonības likuma izpildes komisijai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad deputātiem iebildumu nav. Tātad lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Pilsonības likuma izpildes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 9, atturas — 2. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Bezvalstnieku likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Antai Rugātei!

A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi! Lūdzu arī Bezvalstnieku likumu nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsot par likumprojekta “Bezvalstnieku likums” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Pilsonības likuma izpildes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Aizturēšanas un apcietinājuma izpildes likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Vai deputāts Viesturs Šiliņš vēlas runāt par procedūru? Nē. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2004.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 17, atturas — 25. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 33. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 32. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 4, atturas — 25. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 4, atturas — 26. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 4, atturas — 24. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju.

Tā, pirms mēs balsojam par procedūru, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (JL). Lūdzu nozīmēt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad balsojam par likumprojekta “Valsts Kultūrkapitāla fonda likums”... es atvainojos, balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 5, atturas — 24. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts Kultūrkapitāla fonda likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu...

Es atvainojos, ieslēdziet mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei, lūdzu!

B.Brigmane (JL). Es lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodot kā atbildīgajai komisijai šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad balsojam par likumprojekta “Valsts Kultūrkapitāla fonda likums” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 6, atturas — 24. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Zvejniecības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (JL). Es lūdzu arī šo likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Kā atbildīgajai komisijai.

B.Brigmane. Jā, kā atbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsojam par to, ka likumprojektu “Grozījums Zvejniecības likumā” nodod Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 24, atturas — 17. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir noteikta kā atbildīgā komisija par likumprojektu “Grozījums Zvejniecības likumā”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Zvejniecības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 5, atturas — 24. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (JL). Lūdzu nozīmēt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju kā atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsojam par to, lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tiktu noteikta kā atbildīgā komisija likumprojektam “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 28, atturas — 12. Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir noteikta kā atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 10, atturas — 19. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 10, atturas — 18. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par ostām” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (JL). Noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu... Ir? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsojam par to, ka likumprojektam “Grozījums Likumā par ostām” atbildīgā komisija ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 42, atturas — 9. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav atzīta kā atbildīgā komisija likumprojektam “Grozījums Likumā par ostām”. Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Likumā par ostām” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 4, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (JL). Lūdzu nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu par to, ka likumprojektam “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju kā atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 29, atturas — 16. Tātad likumprojektam “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir noteikta kā atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 29. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 4, atturas — 25. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (JL). Lūdzu noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju arī šim likumprojektam kā atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Tātad balsojam par to, ka likumprojektam “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbildīgā komisija ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 28, atturas — 16. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir noteikta kā atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 4, atturas — 27. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par akcīzes nodokli” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 6, atturas — 23. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 21, atturas — 20. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (JL). Lūdzu noteikt šim likumprojektam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju kā atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Balsosim par to, ka likumprojektam “Grozījumi Dzelzceļa likumā” kā atbildīgā komisija tiek noteikta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 42, neviens deputāts neatturas. Likumprojektam “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, kā atbildīgā komisija ir noteikta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 4, atturas — 25. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (JL). Lūdzu noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju kā atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par to, ka likumprojektam “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbildīgā komisija ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 38, atturas — 6. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir noteikta kā atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 6, atturas — 36. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā runās deputāte Inese Vaidere. Bet, pirms mēs izskatām šo darba kārtības jautājumu, tā kā šis ir konstitucionāls jautājums, mums ir jāreģistrējas kvorumam. Cienījamie deputāti! Es vēlreiz atgādināšu par kvoruma reģistrāciju. Pēc tam, kad būs atskanējis skaņas signāls un pults ekrānā zem uzraksta “reģistrs” mirgos dzeltena lampiņa, jums ir jānospiež taustiņš, kurš atrodas tieši zem uzraksta “reģistrs”. Ja esat reģistrējies, tad sāk mirgot lampiņas “pret”, “atturas” un “par”. Visas lampiņas mirgos. Tātad ir jāspiež podziņa, kas ir zem uzraksta “reģistrs”. Tātad lūdzu, cienījamie deputāti, reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kopā ir reģistrējušies 92 deputāti. Tātad mums ir kvorums, un varam šo jautājumu izskatīt.

Lūdzu Ārlietu komisijas vārdā — Ārlietu komisijas vadītāja — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Pirms desmit dienām Latvijas tauta piedzīvoja vienu no saviļņojošākajām dienām savā vēsturē, proti, tai bija iespēja balsot, izteikt savu viedokli tautas nobalsošanā par pievienošanos Eiropas Savienībai. Vēlētāju aktivitāte, balsotāju aktivitāte bija neparasti augsta. Un kā jūs visi pēc tam redzējāt, arī atbalsts iestājai Eiropas Savienībā bija pārliecinošs.

Ārlietu komisija dokumentu, kas pašlaik tiek celts jums priekšā, izskatīja jau 17.jūnijā. Arī šis datums ir simbolisks Latvijas tautai, bet šoreiz tas kļuva simbolisks jau pozitīvā nozīmē. Ārlietu komisija, atbalstot toreiz likumprojektu pirmajā lasījumā, tomēr lēma, ka Saeimas plenārsēdē mēs celsim priekšā šo dokumentu tikai pēc tam, kad tauta būs izteikusi savu viedokli. Un nu tas ir noticis, tāpēc mēs jūsu izskatīšanai nododam minēto likumprojektu.

Jāsaka, ka kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas iekļaušanās Eiropas un arī transatlantiskajās struktūrās ir bijusi nenoliedzama prioritāte. Jau iepriekš Saeima ir lēmusi un uzsvērusi, ka iekļaušanās un iestāšanās Eiropas Savienībā ir būtiska latviešu tautas izdzīvošanas un Latvijas valsts saglabāšanas iespēja. 1995.gada 12.jūlijā tika parakstīts līgums par asociācijas izveidošanu starp Latviju, no vienas puses, un Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no otras puses. Šis līgums joprojām ir Latvijas un Eiropas Savienības attiecību juridiskais pamats. Tomēr Kopenhāgenā 2002.gada 13.decembrī, panākot abām pusēm — Latvijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm — pieņemamus nosacījumus, tika parakstīts pievienošanās līgums.

Kas ir pievienošanās līgums? Pievienošanās līgums ir Latvijas un pārējo deviņu kandidātvalstu un Eiropas Savienības dalībvalstu sarunu rezultātu noformējums starptautiska, pusēm juridiski saistoša līguma veidā. Šajā līgumā ir fiksēti noteikumi, saskaņā ar kuriem Latvija un pārējās deviņas kandidātvalstis pievienosies Eiropas Savienībai.

Godātie kolēģi! Pievienošanās līgums sastāv no līguma pamatteksta, pievienošanās akta, 18 pielikumiem, 10 protokoliem un daudzām deklarācijām. Šajā līgumā ir noteikts, ka 10 kandidātvalstis kļūs par Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja līdz 2004.gada 1.maijam ir šo līgumu ratificējušas.

Nu, protams, ja kāda no kandidātvalstīm līgumu neratificētu, tas arī nestātos spēkā, bet tikai šajā konkrētajā valstī.

Kā jau jūs zināt, pievienošanās aktā un pielikumos ir pausti nosacījumi, uz kādiem Latvija un pārējās kandidātvalstis gatavojas pievienoties Eiropas Savienībai. Pielikumi ir veltīti arī atsevišķu kandidātvalstu pārejas noteikumu uzskaitei. Pievienošanās līgums ir intensīva darba rezultāts, bet sevišķi šis darbs intensificējās 2002.gada vasarā. Saskaņošanas procesā bija iesaistītas visas valsts pārvaldes institūcijas, jo pievienošanās skar visas valsts tautsaimniecības nozares.

Eiropas Savienība ir demokrātisku valstu savienība, un tāpat kā valsts var iestāties Eiropas Savienībā, tā dalībvalsts var arī izstāties no šīs savienības. Jāsaka, ka ļoti svarīgā institūcija — Konvents — savu darbu ir veicis un ir darbu nodevis tālāk risināšanai starpvaldību konferencei, kurā tiks tālāk pilnveidots Eiropas konstitucionālā līguma projekts. Šis līgums nenoliedzami palielina demokrātiju Eiropas Savienībā, jo Eiropas Savienības tiesību sistēmā tiek iekļauta pamattiesību harta. Šis līgums, šī līguma projekts paredz tiesības jebkurai dalībvalstij brīvi izstāties no Eiropas Savienības. Mums ļoti svarīgi ir tas, ka šis likums nosaka, ka Eiropas Savienībai ir jāievēro katras dalībvalsts nacionālā identitāte. Līgums paredz arī Eiropas Savienības kultūras un valodnieciskās daudzveidības saglabāšanu un aizsargāšanu.

Pēc divām dienām — 4.oktobrī — tiks sasaukta starpvaldību konference, kurā mūsu valsts turpinās aizstāvēt savu pozīciju gan tā saucamajos definētajos būtiskajos jautājumos par komisāru skaitu un balsstiesībām, par nosacījumiem, vienādiem nosacījumiem lēmumu pieņemšanā, par Eiropas Savienības kopējo aizsardzības politiku un tās īstenošanu, par to, ka Eiropas Parlamentā būtu jāsaglabā Nicas līgumā noteiktā dalībvalstu pārstāvniecība, mazākā pārstāvniecība — 5 deputāti. Mēs arī uzskatām, ka īpašas likumdošanas padomes izveidošana nebūtu atbalstāma. Ir arī mazāk būtiski jautājumi, bet katrā ziņā starpvaldību konferencē darba būs pilnas rokas.

Godātie deputāti! Aicinu tāpat kā Ārlietu komisija Ārlietu komisijas vārdā atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Atis Slakteris. Lūdzu!

A.Slakteris (TP). Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šodien mēs balsojam par pievienošanās līgumu Eiropas Savienībai, kuru referendumā ir atbalstījusi tauta. Nicas līguma nosacījumi Latvijai ir izdevīgi. Taču diemžēl jāsaka, ka valdība, Repšes valdība ar ārlietu ministri priekšgalā, jau ir paspējusi paust atbalstu jaunajam Eiropas pamatlīguma projektam, kurš būtiski atšķiras no Nicas līguma un Latvijai nav izdevīgs.

Pirmām kārtām nav izdevīgs tāpēc, ka nav paredzēts komisārs katrai valstij. Tātad Latvija var palikt bez pilntiesīga pārstāvja Eiropas valdībā. Ir plānots samazināt mūsu deputātu skaitu Eiropas Parlamentā, un daudz vairāk lēmumu paredzēts pieņemt ar vienkāršu vairākuma balsojumu, kas faktiski nozīmē mazo valstu ietekmes būtisku samazinājumu.

Jājautā: “Kāpēc ir bijis pašreizējās valdības un Ārlietu ministrijas atbalsts šādai Latviju diskriminējošai Konstitūcijai, ko pat starptautiskā prese jau ir nosaukusi par “federālistu puču”?” Rodas iespaids, ka mūsu valdība drīzāk pārstāv Briseli Latvijā, nevis Latviju Briselē. Par laimi, ir vairākas — gan vecās, gan jaunās Eiropas — valstis, kurām rūp mazo valstu liktenis. Vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka rīkos referendumu par jauno Konstitūciju, ja federālisma idejas gūs virsroku. Arī Tautas partija nopietni domā par iespēju ierosināt tautas nobalsošanu par jauno Eiropas Konstitūciju, ja citādi nespēsim aizstāvēt mūsu intereses.

Protams, šis pamats, šis konstitucionālais līgums pašlaik ir projekta stadijā, un vēl ir cerība ko mainīt starpvaldību konferencē Romā, kur jāpieņem pamatlīguma galīgais variants. Piemēram, Čehijas premjers Klauss jau ir paudis, ka viņš neuzstāsies ar savu runu, kur Čehijai atvēlētas tikai trīs minūtes. Arī tādas ir metodes, kā cīnīties par savām tiesībām. Diemžēl tajā pašā laikā Latvijas ārlietu ministre jau pirms sanāksmes ir paspējusi paust piekrišanu jebkādiem kompromisiem, kuri vēl pat nav zināmi. Es saprotu, ka daudzi “Jaunā laika” aktīvisti līdzīgā veidā ir piekrituši katram Repšes vārdam, pirms viņš vēl sācis runāt. Tomēr šai iekšpolitikā ievazātai “repšistu” pazemībai nav vietas, ja jāaizstāv Latvijas intereses ārpolitikā. Tā vietā, lai apvienotos ar citām mazajām valstīm un cīnītos par savām interesēm, valdība iet franču un vācu federālistu pavadā. Nav saprotams, kāpēc Latvija jau ir gatava atbalstīt ceļu uz lielvalstu diktātu Eiropas Savienībā.

Taču šodien mums ir jābalso par Latvijai izdevīgu pievienošanās līgumu. Atkāpšanās no tā ir pieļaujama tikai ar tautas mandātu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ministru kabineta vārdā vārds ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (ārlietu ministre). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Nav pagājušas vēl divas nedēļas, kad mēs visi kopā nepacietībā gaidījām tautas lēmumu 20.septembra referendumā, lai pēc tam svinētu ilgi gaidīto Eiropā atgriešanās brīdi.

No daudzajiem mirkļiem, ko pēdējās desmitgades laikā esam saukuši par vēsturiskiem, 20.septembris paliks mūsu atmiņā kā saulaina rudens diena, kurā beidzot esam atgriezušies īstajā Eiropā — ne ģeogrāfiskajā, kur vienmēr esam bijuši, bet brīvajā un atkal apvienotajā Eiropā, kas mums bija liegta vairāk nekā 50 gadus. Šodien jūs — tautas vēlētie priekšstāvji — esat tie, kam atlicis šo tautas gribu piepildīt. Tādēļ es aicinu jūs ratificēt Latvijas pievienošanās līgumu Eiropas Savienībai. Šis līgums, ko Valsts prezidente, Ministru prezidents un es šopavasar parakstījām Atēnās, ir mūsu pievienošanās sarunu rezultātu noformējums starptautiska, abām pusēm juridiski saistoša līguma veidā. Vairāk nekā 6000 lappušu biezajā dokumentā ir līguma pamatteksts, pievienošanās akts, 18 pielikumi, 10 protokoli un daudzas deklarācijas.

Pievienošanās līgumā teikts, ka 10 līdzšinējās kandidātvalstis kļūs par Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja līdz 2004.gada 1.maijam ir šo līgumu ratificējušas. Ja kāda no kandidātvalstīm līgumu neratificē, tas nestājas spēkā tikai šajā konkrētajā valstī.

Pievienošanās aktā un tā pielikumos ir izklāstīti nosacījumi, ar kādiem Latvija un pārējās kandidātvalstis pievienojas Eiropas Savienībai. Lielākā daļa kandidātvalstu šo līgumu jau ir ratificējušas. Vai arī Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti — tas atkarīgs no jūsu šodienas lēmuma, jo šī līguma neratificēšana nozīmētu vien to, ka Latvijā tas nestājas spēkā. Taču šādu situāciju pēc tam, kad 67% Latvijas iedzīvotāju referendumā ir pateikuši skaidru “jā” Eiropas Savienībai, es iedomāties nevaru.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Valdības vārdā es vēlētos šodien jums pateikties par lielisko sadarbību, kas ļāva mums uzņemšanas sarunās ar Eiropas Savienību panākt Latvijai tik izdevīgus pievienošanās nosacījumus.

Finansiālais ieguvums uz vienu Latvijas iedzīvotāju Latvijai un abām pārējām Baltijas valstīm ir vislielākais, salīdzinot ar citām kandidātvalstīm. Latvija strukturālo fondu un lauksaimniecības atbalsta formā uz vienu iedzīvotāju ir ieguvusi vairāk nekā 300 eiro, bet lielākajā daļā kandidātvalstu šis ieguvums ir tikai nedaudz vairāk par 100 vai pat zem 100 eiro. Pārejas periodu un citu izņēmumu ziņā esam nodrošinājuši mūsu valstij, pašvaldībām un uzņēmējiem iespēju pakāpeniski ieviest Eiropas Savienības standartus.

Vairāk nekā 32 sarunu pozīcijās panāktās atrunas Latviju pasargās no pārāk smagas finansiālo saistību nastas, ja mums nāktos vienā dienā pilnībā ieviest Eiropas Savienības likumdošanu.

Visas Latvijas pozīcijas sarunām ar Eiropas Savienības valstīm ir tikušas saskaņotas Saeimas Eiropas lietu komisijā. Parlamentā ir rīkotas regulāras debates par Eiropas Savienības jautājumiem, un šī labā sadarbība, es ceru, nebeigsies līdz ar pievienošanās līguma ratifikāciju. Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvija kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm piedalīsies Eiropas Savienības jauno likumu izstrādē. Arī šajā procesā parlamenta viedoklim Latvijas nacionālo interešu formulēšanā būs nozīmīga loma.

Eiropas Savienības jaunā konstitucionālā līguma izstrāde ir pirmais un nozīmīgākais Latvijas kā nākamās Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums, kurā esam iesaistījušies jau no pagājušā gada. Gan valdības, gan parlamenta pārstāvji kopā ir strādājuši Eiropas Konventā un piedalījušies šā līguma projekta sagatavošanas procesā. Tagad mums priekšā ir grūtākais — starpvaldību sarunas. Pēc konsultācijām ar Saeimas Eiropas lietu komisiju valdība šonedēļ ir apstiprinājusi Latvijas pozīciju starpvaldību konferencei, kura šosestdien tiks atklāta Itālijas galvaspilsētā Romā. Šīs sarunas, kurās Latvija savā pozīcijā ir vienota ar vismaz 15 citām Eiropas valstīm, Eiropas Savienības būtību nemainīs. Tā nekļūs nedz par federāciju, nedz pārņems no dalībvalstīm jaunas kompetences. Tieši otrādi. Pirmo reizi Eiropas Savienības un tās suverēno dalībvalstu kompetenču sadalījums ir izklāstīts tik skaidri un tik strikti definēts. Tādēļ Eiropas konstitucionālais līgums Eiropas Savienību padarīs gan rīcības spējīgāku pēc Latvijas un citu jauno dalībvalstu pievienošanās, gan arī sabiedrībai un ikvienam vieglāk saprotamu.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ceļa gabals, kuru Latvija ir nogājusi, lai atgrieztos Eiropā, ir garš. Bet mums priekšā nu jau kā pilntiesīgai dalībvalstij paveras plašs jaunu iespēju un arī pārbaudījumu lauks. Mūsu līdzšinējā pieredze Eiropas Savienībā mūs ir norūdījusi un sagatavojusi Latviju pilntiesīgai dalībai. Mēs esam gatavi un apņēmības pilni izmantot Eiropas dotās iespējas Latvijas attīstībai un ikviena iedzīvotāja labklājības uzlabošanai. Mēs esam gatavi Eiropai un citām dalībvalstīm piedāvāt savu pieredzi un idejas.

Tādēļ es aicinu jūs, cienījamie deputāti, savā balsojumā atbalstīt šo Latvijas tautas izvēli un ratificēt līgumu, kas ir mūsu nākotnes pamats! Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Godājamā ārlietu ministre! Diemžēl man jānāk šeit ar smagu sirdi kā deputātam un cilvēkam, kurš ir iepazinies ar šo valdības anotāciju.

Jūs zināt, ka tūlīt būs pagājis gads kopš iepriekšējām vēlēšanām. Veselu gadu mums ir jauna valdība. Un pēc gada darba mēs esam saņēmuši dokumentu, kas ir pielikts klāt pie šā līguma, ka valdības anotācija... nosauksim to par valdības redzējumu jeb vīziju... Mēs ilgi nesapratām, kā tas var būt, ka laiku pa laikam neapstiprina mūsu nacionālās attīstības plānus. Mums tos pirmo reizi atsviež atpakaļ, mums liek otrreiz tos pārstrādāt, bet tagad, iepazīstoties ar šo valdības dokumentu, kas jums ir pielikts klāt, man kļuva skaidrs, ka, ja valdība par kartupeļu cieti raksta daudz vairāk nekā par transeiropas tīkliem vai, teiksim, ātrgaitas dzelzceļa attīstību, tad skaidrs, ka valdībai šī redzējuma nav.

Divas dienas atpakaļ Eiropas Savienības komisārs Ferhoigens ziņoja Ārlietu komisijai, Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejām par stāvokli Eiropas Savienības kandidātvalstīs. Un ziniet, ko viņš minēja attiecībā uz Latviju? Jūs to varat izlasīt internetā. Novembrī būs sīkāks progresa ziņojums komisijā. Atkal tās pašas vecās lietas: par ko tika noņemts Sončiks, par ko tika mainīta Valsts ieņēmumu dienesta vadība, un mēs šajā Ferhoigena ziņojumā lasām — atkal nav sakārtotas muitas savienojamības problēmas, tātad muitas informātika, nav atrisinātas veterinārijas problēmas, nav atrisināta nodokļu administrēšana kā tāda. Nu un, protams, vesela rinda sīkākas tehniskākas lietas, kas attiecas uz savstarpējo diplomu atzīšanu vai brīvu cilvēku kustību. Jautājums ir — kā tas ir iespējams, ka pēc gada darba mēs atkal runājam par to pašu, par ko mēs runājām divus, trīs un četrus gadus atpakaļ.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai vienai nodaļai — par infrastruktūru. Ja trīs, četros gados mēs saņemsim milzīgus līdzekļus — kaut kur vairāk par vienu miljardu eiro, tad ir ļoti svarīgi, kā valdība redz šo infrastruktūras attīstību.

Un tagad enerģētika. Ko mēs varam izlasīt? Tiks liberalizēts gāzes un elektrības tirgus, tas tiks atvērts un katrs patērētājs varēs izvēlēties gāzes piegādātāju. Piedodiet, dārgie kolēģi! Gāzes piegādātāju mēs varēsim izvēlēties tikai savām šķiltaviņām, jo šajā dokumentā jūs neatradīsit neko ne par nepieciešamību izbūvēt otru alternatīvo gāzes krātuvi, ne — cik tas maksā, ne par to, vai ir vajadzīgs vēl kāds gāzes vads. Mēs zinām, ka somi cīnās pašreiz par gāzes vada izbūvi no Norvēģijas. Kāpēc somi to dara, ja viņi var iegādāties ļoti lētu Krievijas gāzi? Acīmredzot viņi zina, kāpēc to dara. Šī cīņa notiek ar komisiju, protams, arī viņiem ir tās pašas problēmas, kas Latvijai, — mazs iedzīvotāju skaits, šis projekts nav visai rentabls, tomēr Somijas valdība zina, kāpēc par to ir jārunā.

Godājamā ārlietu ministre! Jūs labāk par mani zināt, ka 2001.gadā jau Eiropas Komisija norādīja Latvijas valdībai par nepieciešamību izpētīt ātrgaitas dzelzceļa problēmas Latvijā un kā šeit uzbūvēt ātrgaitas dzelzceļu, jo mums pašreiz vispār nav normālas pasažieru satiksmes. Tagad ir pagājuši gandrīz trīs gadi, un mēs esam nonākuši tik tālu, ka Eiropas Savienības komisārs zvana Lietuvas prezidentam un saka: “Ziniet, mēs jums ar varu šo dzelzceļu uzbūvēsim!”

Visu laiku mēs dzirdam no valdības, ka mēs esam maza tauta, mēs esam reti apdzīvoti, mums nav, ziniet, līdzekļu, un tas viss ir nerentabli. Un nekas šajā jomā netiek darīts. Tie ir tikai daži piemēri par to, ka nav šī lielā redzējuma jeb šīs vīzijas. Es domāju, protams, ka mēs ratificēsim un mēs šodien nobalsosim par šo līgumu, bet es tomēr gribētu pievērst valdības uzmanību tādām lietām.

Ja mēs nerunājam varbūt par tādām lielām lietām kā infrastruktūra, kā enerģētika, tad ļoti daudzus mūsu cilvēkus interesē, ko tad šī Eiropas Savienība un šis līgums dos šim mazajam uzņēmējam. Mazā un vidējā uzņēmēja darbība.

Jā, un šeit atkal, ārlietu ministre, jūs ļoti labi zināt, un arī valdība zina, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām pasaulē pēc uzņēmumu skaita uz 1000 cilvēkiem. Nu, jaunajos laikos, es sapratu, ka valdība to vien dara kā veselu gadu strādā pie tā, kā palīdzēt mazajiem uzņēmumiem tālākajos Latvijas reģionos, teiksim, Latgalē.

Mēs zinām, ka ir paredzēti ļoti lieli līdzekļi, piemēram, tuvākajos divos, trijos gados tie paši mazie un vidējie uzņēmumi varēs saņemt apmēram 106 miljonus latu uzņēmējdarbības konkurētspējas palielināšanai. Šo naudu administrēs attīstības aģentūra. Tikai viena nelaime. Uzņēmējam ir jārealizē projekts par savu naudu, pēc tam, kad šis projekts būs realizēts, nerunājot par visu birokrātiju, tā saskaņošanu un tā tālāk, tad viņš varēs dabūt daļu no šīs komisijas līdzekļiem, piešķirtajiem komisijas līdzekļiem atpakaļ. Tātad kur mazais uzņēmējs, piemēram, Latgalē, kam problēma ir tūkstotis vai pieci tūkstoši latu, varēs dabūt, teiksim, 50 vai 100 tūkstošus latu, lai uzbūvētu, attīstītu kaut kādu tur infrastruktūru vai nodarbotos ar savu darbinieku pārkvalifikāciju? Viņš var dabūt šo naudu divos veidos — vai nu no bankas, bet viņām nav šīs ķīlas, vai nu acīmredzot no kādām kredītgarantiju aģentūrām. Būdams ļoti naivs, es domāju, ka mums šajās kredītgarantiju aģentūrās nu vismaz ir kādi 10 procenti, nu, 10 miljoni... nu 7, 8 miljoni. Un biju ļoti pārsteigts, ka tur ir savukārt pāris simts tūkstoši... tagad varbūt drusciņ virs pusmiljona. Tātad jautājums ir par līdzfinansējumu, bet ne tikai lielajiem infrastruktūras objektiem, jautājums ir par mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstīšanu kā tādu.

Un pēdējais. Es laika trūkuma dēļ negribu arī jūsu uzmanību aizkavēt, bet man ir novēlējums valdībai, tikai es vairs nezinu, kā man būtu jāsaka — vai šai valdībai vai jaunajai valdībai. Un es gribētu novēlēt varbūt šai jaunajai valdībai, kas sāks strādāt, četras lietas.

Pirmais. Vīziju. Precīzu vīziju, ko Latvija grib. Vai mēs gribam ātrgaitas dzelzceļu, vai mēs gribam, lai būtu savienota Latvija, Igaunija, Somija ar Poliju, ar Berlīni, ar Briseli, vai mēs to negribam. Ja mēs to gribam, tad mums nav jāstāsta šeit, ka mēs esam reti apdzīvota teritorija, ka mums nav naudas. Mums ir jāstrādā dienu un nakti pie šī projekta realizācijas.

Otrs. Līdzekļu koncentrācija. Dārgie draugi! Ja ministrs pēc gada darba nāk šeit, un pirms tam citas valdības bija strādājušas trīs gadus, un saka: ziniet, man ir četri redzējumi uz pašvaldību reformu, man ir viens projekts ar 102 pašvaldībām, man ir otrs projekts ar 88, ar 33 trešais, ceturtais — ar 5... un piektais ar vienu. Tad ziniet, ka nav vajadzīgs ne šāds ministrs, ne šāda valdība un mums ir skaidrs, ka šie līdzekļi netiks koncentrēti un nevienu projektu mēs te nerealizēsim.

Trešais, ko es gribētu novēlēt šai valdībai, — atrisināt šo līdzekļu līdzfinansējuma problēmu. Un šeit es runāju par infrastruktūras objektiem, bet es domāju, ka tikpat svarīgi ir zinātne un tehnoloģijas, tātad augstskolu, zinātnes finansējums, piedalīšanās visās šajās programmās, nevis dibināt jaunas ministrijas, kuras prasa vairāk naudas nekā vajag, lai mēs piedalītos šajās zinātnes izpētes un tehnoloģiju programmās.

Un pēdējais. Nolaidīsimies arī līdz šim mazajam uzņēmumam un palīdzēsim mazajam uzņēmējam un palīdzēsim arī atrisināt šīs viņa problēmas.

Tātad vēlreiz atkārtoju. Lai nākamajā valdības anotācijā par kartupeļu cieti nebūtu vairāk rakstīts kā par enerģētiku, transportu vai par kaut ko, teiksim, daudz būtiskāku — zinātni un tehnoloģijām.

Paldies par uzmanību. Un es aicinu nobalsot pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Latvijas cilvēki! Nerunāšu par referendumu, runāšu par nākotni. Parīt Romā tiks parakstīta vienotās Eiropas Konstitūcija. Un līdz ar to nacionālo valstu laikmets mūsu kontinentā principā būs beidzies. Apspriežamais likumprojekts ir rezultāts ilggadējai Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Mūsu frakcija 8.Saeimā izteica atbalstu Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Bet tagad vesela virkne valstsvīru apšauba to, ka Latvijai jāpievienojas arī vienotajai Eiropas Konstitūcijai. Mēs dzirdam pārspīlējumus, jūtam aizdomīgumu, mūs biedē ar nākamo Briseles supervaras ietekmi uz Latviju. Dažreiz runā, ka krievi ir eiropesimisti. Tā nav! Kā es skatos, eiropesimisti mūsu parlamentā sēž labajā pusē. (No zāles deputāts Dobelis: “Nerunā muļķības!”)

Runājot atklāti. Es un mani kolēģi no PCTVL frakcijas ir pārliecināti eirofederālisti. Mēs domājam, ka nevar būt daļējas grūtniecības, un, ja Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tad tai ir jāpakļaujas vienotam standartam, kura izstrādāšanā mums, protams, jāpiedalās. Bet neviens eiroreferendums mums vairs nav jādara. Tā ir vienkārši lieka naudas tērēšana.

No šāda traktējuma izriet arī mūsu izpratne par cilvēktiesību ievērošanu Eiropas Latvijā. Nevar būt tā, ka kurds ar Vācijas pasi var brīvi iebraukt Latvijā un brīvi šeit balsot pašvaldību vēlēšanās, bet baltkrievs, pat pusgadsimtu dzīvodams mūsu republikā, vēl joprojām nepiedalās politiskajā procesā.

Nesen lieliska delegācija no Latvijas, pāris desmit Latvijas krievvalodīgo skolēnu, apmeklēja otro Eiropas Savienības galvaspilsētu Strasbūru. Tur viņi tikās, sirsnīgi tika uzņemti, un augsta ranga Eiropas Savienības ierēdņi demonstrēja izpratni par krievu valodas izglītības problēmām mūsu valstī. Pretēji Dobeļa kunga kliegtajam Eiropas valstsvīri mūs saprata un ir par cilvēktiesībām plašākajā nozīmē.

Jo mēs ātrāk pievienosimies vienotajai Eiropai, jau drīzāk beigsim starpetnisko auksto karu un dzīvosim modernā valstī. Lūdzu balsot “par”! (No zāles deputāts Dobelis: “Kabanov, nāc atpakaļ!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs lemjam par nosacījumu apstiprināšanu, ar kādiem Latvija pievienosies Eiropas Savienībai. Tautas nobalsošanā vairākums Latvijas pilsoņu ir atzinuši šos nosacījumus par labiem. No šī brīža mums ir skaidri jāapzinās, ka Eiropas Savienība vairs nav ārpolitika. Eiropas Savienības jautājumi — tā ir iekšpolitika. Un tāpēc mani nepatīkami pārsteidz tā rosīšanās, tā relaksētā atmosfēra, kas Saeimas zālē iestājās tad, kad tika pieteikts šis te likumprojekts.

Latvijai ir jāatbilst Eiropas Savienības dalībvalstu prasībām. Latvijai ir, apstiprinot šo līgumu, jākļūst par reālu Eiropas Savienības dalībvalsti ar visām tām saistībām, kas nāk līdzi šim statusam un šai lielajai atbildībai. Mēs gaidām līdz novembra sākumam, līdz 5.novembrim, būs Eiropas Komisijas Uzraudzības padomes pēdējais ziņojums, kurš arī konstatēs, vai Latvija atbilst Eiropas Savienības dalībvalsts statusam vai neatbilst un kurās jomās neatbilst.

Pievienošanās līguma sagatavošana parādīja daudzas problēmas mūsu valsts administratīvajā sistēmā, mūsu institūciju rīcībspējā, kas arī atspoguļojas, protams, pievienošanās līgumā, bet nekādā gadījumā es to negribētu saistīt ar to cilvēku lielo darbu, kas gatavoja šo līgumu un pārstāvēja Latviju sarunās ar Eiropas Komisiju par šī līguma sagatavošanu un Latvijas puses pozīcijas formulēšanu. Parādījās mūsu institūciju, kā es minēju, administratīvā mazspēja, sektoru redzējuma trūkums, kas daudzos gadījumos šajā te līgumā nav iekļāvis sektoru intereses, nav ļāvis Latvijas pusei noformulēt, ilgtermiņa redzējumam trūkstot, sektora intereses, kas, protams, radīs problēmas tai vai citā sektorā nākotnē. Bet gluži vienkārši nav izstrādāta politika. Tāpat arī parādījās starpinstitūciju koordinācijas problēmas, kaut vai par to pašu zemes tirgu... tirdzniecību brīvā zemes tirgū un iespēju iegādāties zemi Latvijā Eiropas Savienības pilsoņiem, kur Latvija izrādījās vienīgā no kandidātvalstīm, kas nebija pieprasījusi pārejas periodu, un Eiropas Komisija bija tā, kas piedāvāja, lai Latvija iekļautu šo normu savos nosacījumos par iestāšanos Eiropas Savienībā. Institūcijas, savstarpēji nekoordinējoties, nebija pamanījušas kopējo tendenci sarunās, kāda tā bija Eiropas Komisijā ar citām dalībvalstīm... kandidātvalstīm.

Tātad es gribētu teikt, ka šis ir pēdējais laiks, un nevis relaksēšanās laiks, bet pēdējais laiks, kad sākt pārdomāt, kā būtiski paaugstināt mūsu valsts administratīvo spēju šoreiz vienīgi un tikai mūsu interesēs, ko bieži uzsver, faktiski pastāvīgi uzsver Eiropas Komisija, citas atbildīgās Eiropas Savienības institūcijas. Mums ir skaidri jāredz savi nākamie soļi — vismaz gadu, divu gadu, trīs gadu redzējums —, ir jābūt mūsu redzējumam ir jābūt mūsu rīcībā. Attīstības plāna sagatavošanas problēmas parāda to, ka šāda redzējuma mums pietrūkst daudzos sektoros, un, kaut arī mēs sarunās ar Eiropas Savienību esam jau vairāk nekā divus gadus, esam gājuši cauri visiem sektoriem, bet vēl aizvien pietrūkst šī redzējuma.

Latvijas Eiropas Savienības politikai ir jābūt precīzi formulētai un agresīvi realizētai. Pretējā gadījumā ieguvumi no Eiropas Savienības var izrādīties ierobežoti un reizēm pat pretrunīgi vērtēti. Mums ir jābūt skaidrībai, kuri jautājumi Latvijai ir nozīmīgi, jo mums nepietiks resursu un politiskā svara, lai vienlīdz labi aizstāvētu savas intereses visās jomās.

Par praktiskajiem soļiem. Esmu jau no šīs tribīnes runājis par to, ka būtu, manuprāt, jānovērš kļūdas gan administratīvajās spējās konkrētās institūcijās, gan pirmkārt starpinstitūciju koordinācijā.

Bet vēlreiz es vēlos uzsvērt to, ka Eiropas politiku izstrādei ir jāveido spēcīga, labi atalgota, ļoti labi atalgota profesionāļu komanda, kodols tiešā Ministru prezidenta pakļautībā. Šie soļi ir sākti realizēt. Ir izveidots nolikums par šāda biroja izveidi tieši Ministru prezidenta pakļautībā. Diemžēl nākamā gada budžetā es neredzu finansējumu, kas varētu piesaistīt šim te birojam spēcīgus profesionāļus, pārvilināt tos no banku sektora, arī no Latvijas Bankas, jo atalgojuma līmenim šai te, es teiktu, nacionālajai elitei, kam jāsāk veidoties pašā mūsu izpildvaras centrā, būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu starpinstitūciju saikni. Sektoru ministrijas nevar, neviena no sektoru ministrijām nevar nodrošināt šo saikni. Tā ir Ministru prezidenta iespēja, ko parādīja arī tās prakses, ko Latvija realizēja, stājoties Eiropas Savienībā, integrācijas sākuma periodā un arī vēlākajos posmos. Un šim te uzsvaram ir jābūt faktiski centrālajam punktam, uz ko šobrīd valdībai būtu jāfokusējas.

Tāpat vēl aizvien netiek veidota akadēmiskā bāze, tas finansējums, kas varētu būt akadēmiskās bāzes stiprināšanai, respektīvi, tā robu aizpildīšanai, analītisko materiālu problēmu izvirzīšanai, jaunu ideju ģenerēšanai resursi nav nākamā gada budžetā paredzēti. Nevaram prasīt no civildienesta, lai civildienesta ierēdņi aizpildītu šo robu. Civildienestam ir citi uzdevumi.

Par Saeimas uzdevumiem. Parlamenta loma Eiropas Savienības dalībvalstīs ir atšķirīga, bet tā ir atkarīga no tā, cik aktīvi parlamentārieši paši vēlas iesaistīties šajos procesos. Līdz šim apmēram 50% likumu, ko nacionālās valstis ievieš savos tiesību aktos, tiek gatavoti ārpus nacionālajām valstīm, galējo noformējumu tie gūst Eiropas Savienības institūcijās.

Šajā procesā, šo likumu veidošanā, nacionālās valdības, parlamenti var aktīvi piedalīties, un valdības, protams, arī piedalās, bet parlamenti, kā es jau teicu, daudzējādā ziņa nosaka paši savu iesaisti, cik aktīvi parlamenti seko tam, kādu pozīciju ietur tā vai cita valdība Eiropas Savienības institūcijās. Latvija ir izvēlējusies to aktīvo modeli, ko ir pārbaudījušas praksē Skandināvijas valstis, un tas ir, ka ir izveidota īpaša Eiropas lietu komisija, kas ir proporcionāli pārstāvēta no Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām un to īpatsvara parlamentā, faktiski veidojot mazo parlamentu, kurš aktīvi var sasaukt sēdes, lai skatītu jebkuru pozīciju, kuru valdība, konkrētas ministrijas ved uz Eiropas Savienības institūcijām, kur arī veidosies likumi.

Daudzējādā ziņā Eiropas Savienības jaunajā konstitucionālajā projektā paredzētās pieejas vēl vairāk pārcels lēmumu pieņemšanu uz Eiropas Savienības centrālajām institūcijām — tātad likumu pieņemšanu, tajā pašā laikā aptverot vēl plašākas iespējas nacionālajiem parlamentiem aktīvi iesaistīties šajā te procesā.

Eiropas lietu komisija jau ir sākusi no šī gada uzklausīt visas pozīcijas, ko Latvijas valdības pārstāvji ved uz Eiropas Padomi. Šī procesa kvalitāti noteiks, protams, arī mūsu pašu deputātu sagatavotība un daudzējādā ziņā arī tehniskā personāla sagatavotība. Mēs esam piedāvājuši no Eiropas lietu komisijas shēmu, kā iesaistīt visas nozaru speciālās Saeimas komisijas šajā darbā, lai panāktu to, ka tiešām parlaments varētu dot mandātu, pietiekami precīzu mandātu, ministriem, kas dosies uz Eiropas Padomi, lai virzītu, atbalstītu, neatbalstītu, argumentētu par to vai citu likumprojektu, kas taps Eiropas Savienības institūcijās.

Tāpēc es aicinu visu mūsu Saeimu, visus deputātus nevis relaksēties, ka mēs esam sasnieguši kaut kādu būtisku etapu šobrīd, jā, tas tā ir, bet faktiski mēs esam iegājuši jaunā, kvalitatīvi jaunā aktivitātes etapā, kas prasa no mums daudz vairāk ieguldījumu, daudz vairāk darba tam, lai mēs jau varētu iepriekš veidot savu pozīciju par tām vai citām tiesību normu izmaiņām, kas vēl tikai tiek gatavotas Eiropas Savienības institūcijās.

Jāsaka, ka līdzšinējā, salīdzinoši gan neilgā prakse liecina, ka šīs aktivitātes mums pietrūkst. Regulāri Eiropas lietu komisija cieš no kvoruma trūkuma, līdz ar to mēs nevaram realizēt Saeimas Kārtības rullī paredzētās tiesības — lemt par to vai citu valdības, ministriju sagatavoto pozīciju apstiprināšanu. Apstiprināšanu un nevis konsultēšanos, kā uzsvēra ārlietu ministre.

Es gribu uzsvērt to, ka Saeimai šobrīd ir ļoti liela loma. Spēlējam šajā procesā! Atbildība ir ārkārtīgi liela, bet katrā ziņā mēs to varēsim realizēt tikai tad, ja mēs patiešām aktīvi šajā procesā iesaistīsimies. Vēlu mums visiem veiksmi!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Tautas saskaņas partija vienmēr konsekventi atbalstīja Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, un, protams, mēs balsosim “par” šo likumprojektu.

Šobrīd mums notiek tāda savdabīga diskusija par to, kura partija labāk aizstāv vai var aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses. Man šķiet, ka šī nav īsti tā vieta un īstais laiks šādai diskusijai, jo...

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Es ļoti lūdzu aicināt deputātus netraucēt runātāju. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Kārtības rullis atļauj! Ir atļauts!”) Labi. Tātad, ja augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze uzskata, ka viss ir kārtībā, tad es atļaušos turpināt.

Vispār mēs runājam par nacionālo interešu aizstāvēšanu. Vai tas ir labākais veids, kā šo problēmu formulēt? Pret ko aizstāvas? (Starpsauciens: “Kā jūti!”) Aizstāvas parasti pret ienaidnieku. Vai Eiropas Savienība ir mūsu ienaidnieks? Atzīsimies godīgi, ka Eiropas Savienība ir pietiekoši sarežģīta institūcija. Ļoti daudzi cilvēki... cilvēkiem ir diezgan grūti saprast, kas ir Eiropas Savienība, tāpēc to uztver tīri psiholoģiskas uztveršanas līmenī. Un, kad cilvēki dzird, ka par Eiropas Savienību runā tādus vārdus kā “pret kaut ko jāaizstāvas”, tad viņiem arī veidojas savdabīgs priekšstats par Eiropas Savienību. Es uzskatu, ka mums būtu jāpadomā par to, kā varbūt šo problēmu labāk formulēt. Vai nebūtu labāk runāt par interešu saskaņošanu? Būtībā par ko ir runa? Runa ir par to, ka šobrīd mēs esam daļa no Eiropas Savienības. Eiropas Savienības problēmas kļūst par mūsu problēmām, savukārt mūsu problēmas kļūst par Eiropas Savienības problēmām. Tātad pareizā... Vispār dīvaini, pavasaris it kā tālu, kas notiek ar dažiem...deputātiem. Labi, tātad mums faktiski jāveido kopīgi ar esošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm vienota Eiropa tādā veidā, lai tā atbilstu šīs vienotās Eiropas iedzīvotāju interesēm. Un varbūt... te ir daudz, par ko pārdomāt.

Fakts ir tāds. Mēs stājamies Eiropas Savienībā visi kopā. Pozīcija un opozīcija, labējās un kreisās partijas, latvieši un krievi, pilsoņi un nepilsoņi. Un galvenā problēma manā skatījumā šobrīd ir tāda, kā jutīsies tie cilvēki, tā trešdaļa Latvijas pilsoņu, kas balsoja “pret” pievienošanos Eiropas Savienībai referendumā. Es uzskatu, ka tas ir ļoti būtiski... nepieļaut, lai šie cilvēki justos par zaudētājiem, lai šie cilvēki priecātos par iespējamām neveiksmēm, ko pārdzīvos Eiropas Savienība savā attīstībā. Mums jādomā ļoti nopietni par to, kā iesaistīt šos cilvēkus, šos eiroskeptiķus kopīgā procesā, kā mums visiem kopā — gan šeit, Latvijā, gan arī kopā ar mūsu, es teiktu, līdzpilsoņiem Eiropas Savienībā — veidot labāku Eiropas Savienību, kas kalpos cilvēku interesēm. Un neaizmirsīsim par to, kārtojot savas starppartiju un citas attiecības. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātā Ārlietu komisija! Lūdzu tūlīt pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputātei Baibai Brigmanei. Lūdzu!

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pulcējas pēc divām minūtēm Dzeltenajā zālē šeit pat.

Sēdes vadītāja. Deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP). Sociālo un darba lietu komisija uz sēdi lūdz Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Deputātam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (LPP). 7.oktobrī Latvijas un Šrilankas parlamentu sadarbības grupas tikšanās Saeimas Viesu zālē. 7.oktobrī — Latvija un Šrilanka.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Aldis Kušķis, Indulis Emsis, Edgars Jaunups, Pēteris Kalniņš, Artis Kampars, Sarmīte Ķikuste, Aigars Pētersons, Anta Rugāte, Mareks Segliņš, Atis Slakteris, Dainis Turlais, Arvīds Ulme, Inese Vaidere. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Turpinām sēdi. Nākošais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Jā, viens posms mūsu darbā ir beidzies. Un tagad ir jādomā par savu turpmāko darbību. Tieši mūsu, Saeimas deputātu, darbību. Un tāpēc viss ir jāsaliek atbilstošajās vietās.

Latvijas Republikas pilsoņi, vairākums, ir nobalsojuši “par”. Pārliecinoši. Vairāk nekā Igaunijā. Uzsvēršu. Tātad mūsu pilsoņi ir pat vairāk pozitīvi noskaņoti par darbošanos Eiropas Savienībā nekā kaimiņi. Un mums, protams, šis balsojums ir jāievēro un, neapšaubāmi, jāatbalsta arī šodien izskatāmais līgums.

Taču šis mūsu balsojums būs tikai viena un nebūt ne lielākā daļa no mūsu turpmākās darbības šajā lauciņā, jo jau tagad Latvijas pārstāvjiem ir plašas iespējas darboties Eiropas Savienībā, un arī Saeima ir apstiprinājusi deviņu deputātu pilnvaras darboties kā novērotājiem Eiropas Parlamentā.

Bet tagad ir tieši tas jautājums, par ko te iepriekšējie arī runāja, ka mums vajadzētu saskaņoti darboties, vienoti darboties. Jā, esmu par to! Lai vienoti darbotos, ir jābūt pamatam. Un pamats ir Latvijas valsts un tās intereses. Un tad ir jautājums: vai visi šie deviņi novērotāji darbojas Latvijas valsts interesēs? Un jāsecina, ka nekā tamlīdzīga. Viens novērotājs, kas plātās ar savām lieliskajām zināšanām cilvēktiesību jomā, organizē braucienu konkursa “Parādīsim mēli izglītības reformai!” uzvarētājiem — tātad garākās mēles īpašniekiem —, braucienu ārpus Latvijas. Un kam? Pusaudžiem, nepilngadīgiem bērneļiem, kam ir ārkārtīgi vājas zināšanas par Latviju, par tās vēsturi. Nebūt pēdējais nav tas, ka lielākā daļa no viņiem galīgi neprot runāt latviešu valodā. (No zāles deputāts J.Pliners: “Prot visi!”) Lūk, tāda ir tā bēdīgā pieredze! Un šie te bērneļi aizbrauc un laikam domā, ka briesmīgi varenu darbu izdarījuši. Lielie onkuļi sēž blakus un smīn, jo viņu politikānisms iet uz priekšu. Un tad tur parādās daži stulbeņi no Krievijas domes, kuri Latvijā neko citu kā izsmieklu iegūt nevar. Vienam jau ir iebraukšanas atļauja noņemta, tagad ir laiks arī otram parādīt durvis. Nav viņam te ko vazāties pa Latviju! Nu ir šausmīgi sašutis, ka Ferhoigena kungs ir skaidri un gaiši norādījis Krievijai tās vietu. Lūk! Un nu ir lielais sašutums, un nu vairs Eiropas Padomei naudu nedos Krievija, vismaz dos trešdaļu tikai no tā, kas ir līdz šim bijis.

Lūk tā! Tā tas viens te darbojas. Ko dara otrs? Otrs novērotājs tā vietā, lai iepazītos ar to, kas Latvijai ir vajadzīgs, izplata tukšus papīreļus Eiropas Parlamentā, pilnus ar meliem par Latviju, par tās likumiem, un tos papīreļus, protams, arī neviens nelasa, jo krievu valoda vispār Eiropas Savienībā nav pārāk bieži dzirdama. Nu iztulko jau viņam palīdzīgi Maskavas mīlētāji franču valodā šo papīreli. Es ceru, ka Saeima novērtēs šo pēdējo rīcību attiecīgi, un, iespējams, šī novērotāja vietā vajadzētu sūtīt citu novērotāju.

Nu un līdz ar to jāsaka arī daži vārdi par to, ko novērotājs var izdarīt šodien, runājot tieši par šo te jauno Eiropas Savienības Pamatlikuma projektu, jo, darbojoties dažādās politiskajās grupās, mēs varam ar saviem priekšlikumiem šo procesu ietekmēt. Darbojoties Eiropas Nāciju apvienības politiskajā grupā, es jau esmu iesniedzis vienu priekšlikumu dokumentam, kas skar Eiropas Savienības un ASV attiecību attīstību. Šo priekšlikumu Eiroparlaments savā sesijā arī atbalstīja ar balsu vairākumu. Tālāk manas aktivitātes galvenokārt ir vērstas, runājot par jaunā Eiropas Pamatlikuma projektu. Un dažus vārdus tomēr par to es gribētu šeit pateikt, kā šī darbība izpaužas. Jā, kopumā šis projekts, ko ir sagatavojis konvents, šodien ir tikai pamats tālākām diskusijām un nebūt ne galadokuments. Un tāpēc mums tomēr ir jāmēģina patlaban darīt visu, lai iestrādātu šajā projektā tās normas, kas Latvijai ir vairāk vai mazāk pieņemamas. Tad, kad strādāja Konvents, tad mūsu pārstāvji tur cīnījās. Patlaban šī procedūra jau tuvojas balsojumam Eiropas Parlamentā. Un līdz ar to novērotāji var aktīvāk šajā brīdī te piedalīties.

Sadarbojoties ar mūsu politisko grupu, tātad ar Eiropas Nāciju apvienības politisko grupu, es esmu sagatavojis vairākus grozījumus.

Un nedaudz par prioritātēm. Prioritātes galvenokārt sakrita arī mūsu politiskajā grupā, galvenokārt visos pamatjautājumos. Un tās skāra jautājumu par Eiropas Savienības rotējošās prezidentūras saglabāšanu, lai katrai dalībvalstij arī turpmāk būtu iespēja pusgadu darboties kā prezidējošai valstij, tātad arī Latvijai šādas iespējas būtu jāmēģina iegūt, gan arī saglabāt principu — viena valsts, viens komisārs. Lai mūsu pārstāvis, Latvijas pārstāvis, varētu komisijā sekmīgi darboties. Un izvairīties no jaunu institūciju un jaunu amatu veidošanas. Nedomāju, ka tas uzlabos darbu Eiropas Savienībā, jo, ja izveidos šādu Eiropas Savienības Padomes prezidentu, tad tieši starp institūcijām līdzsvars tiks izjaukts, jo, neapšaubāmi, tuvošanās zināmam autoritārismam sarežģī demokrātiskos procesus.

Līdz ar to pamatā politiskajā grupā man izdevās panākt, ka mēs šeit ļoti līdzīgi domājam, un galvenais ir visu Eiropas Savienības dalībvalstu vienlīdzības principa saglabāšana. Un katrā ziņā pilnīgi kategorisks “pret” federālas Eiropas supervalsts veidošanas tendencēm.

Jā, mūs te aicina tagad daži kolēģi, vispirms savārījuši pamatīgas ziepes Latvijai, tā viņi domā, vismaz cer, ļoti cer. Tad nāk te maigi tribīnē: “Nu tagad sastrādāsimies!” Vispirms izplata melus par Latviju un tad nāk un saka: “Nu, un tagad draudzēsimies!” Tas ir ārkārtīgi vecs paņēmiens.

Kādreiz Anglijas premjers Čērčils par Krieviju tā teica. Viņš teica, ka krievs, es domāju šoreiz ne tautības pārstāvi, es domāju padomju Krievijas pārstāvi, jo toreiz par krieviem sauca visus, neatkarīgi no tautības, viņš atnāks pa dienu, cerēdams, ka neviens nav mājās, un mēģinās pie jums iekāpt pa logu. Neticis iekšā pa logu vai aizturēts, viņš steigšus aizbēgs un vakarā laipni ieradīsies un lūgs pieņemšanu. Šķiet, ka šie te paņēmieni joprojām tiek pielietoti, un vispār, godīgi sakot, es nevaru iedomāties kaut ko nožēlojamāku politiķa darbībā, kā izmantot mazgadīgus bērnus, kuriem nav ne saprašanas, ne zināšanu, nekā, kuri ir piebāzti ar vēlamo un kuriem ir ļoti liels prieks paskraidīt, pabļaustīties. Nu, godīgi sakot, ja Latvijas parlamentārietis līdz tam ir nokļuvis, nu tad jāsaka tā, ka jāizsaka viņam nožēla, protams, un pēc iespējas jāliedz iespēja tādiem parlamentāriešiem kaut kur pārstāvēt Latvijas valsti.

Jebkurā gadījumā es aicinātu kolēģus tiešām nopietni padomāt, kā mēs tālāk strādāsim.

Godājamie klātesošie! Šeit jau nav runa par pozīciju vai par opozīciju. Tad, kad mēs aizbraucam tur Briselē, Strasbūrā, Luksemburgā vai vēl citās vietās, tur taču nav Latvijas pozīcija vai opozīcija. Tur ir Latvijas valsts interešu pārstāvēšana. Un tad tas ir galvenais. Un, ja ar to mēs tiksim galā, ja mēs panāksim, ka mūsu valsts var ieņemt pietiekamu vietu Eiropas Savienībā ar savām tiesībām, ar spēju paust savu viedokli un arī reizēm pārliecināt visus partnerus, tad tas jau ir tas galvenais. Ja mēs skraidīsim riņķī, sūdzēsimies par to, cik Latvijā ir šausmīga dzīve, pie tam melosim sūdzēdamies, nu tad es nedomāju, ka Eiropas valstīs šie sūdzmaņi iegūs milzīgu cieņu. Ne jau velti jūs redzat, ka galvenie atbalstītāji tie paši Krievijas pārstāvji vien ir, ne jau kāds cits. Un ja jau tāds supermuļķis kā Žirinovskis ir dažu mūsu Saeimas deputātu galvenais domubiedrs, nu tad viss ir skaidrs. Nav jau tālāko jautājumu.

Līdz ar to, jā, es esmu par sadarbību, neievērojot tur kaut kādas zināmas viedokļu atšķirības, bet sadarbībai jābalstās uz noteikta pamata. Un ja šāds pamats mums būs, un es ceru, ka vismaz septiņiem novērotājiem Eiropas Parlamentā šāds pamats ir, tad mēs arī varēsim sadarboties. Šodien, protams, ir jānobalso un jādomā par turpmāko darbību. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis (JL). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pagājušajā nedēļā, trešdien, 24.septembrī, partija “Jaunais laiks” valdes sēdē apstiprināja nostāju par starpvaldību konferences darbu un Eiropas Savienības konstitucionālā līguma projektu, kur bija arī divi punkti vairāku starpā.

1. Katrai Eiropas Savienības dalībvalstij nodrošināmas tiesības nozīmēt vienu komisāru neatkarīgi no dalībvalstu skaita. Visiem komisāriem jābūt līdztiesīgiem.

Un 2. Eiropas Parlamentā saglabājama Nicas līgumā noteiktā mazākā dalībvalstu pārstāvniecība ar pieciem pārstāvjiem.

Pagājušās nedēļas piektdienā Saeimā Eiropas lietu komisijā tika apstiprināta valdības pozīcija par būtiskiem jautājumiem, pirmkārt, Eiropas Komisijā no katras Eiropas Savienības dalībvalsts ir viens komisārs. Katram komisāram ir balsstiesības un atbildības joma. Un vēl. Eiropas Parlamentā jāsaglabā Nicas līgumā noteiktās dalībvalstu pārstāvniecība, mazākā valsts pārstāvniecības Eiropas parlamentā ir pieci deputāti.

Dienu pēc šīs apstiprinātās valdības pozīcijas Tautas partija savā konferencē un Tautas partijas līderis Atis Slakteris pauda izbrīnu, ka pašreizējā Latvijas valdība un Ārlietu ministrija ir atbalstījusi Latviju diskriminējošu Eiropas Konstitūcijas projektu, jo nostāja pret Konstitūciju ir negatīva, jo netiek paredzēts komisārs katrai valstij. Ir plānots samazināt mūsu deputātu skaitu Eiropas Parlamentā.

Vienkārši tālāk secībā. Šonedēļ otrdien Ministru kabinets 30.septembrī apstiprināja Latvijas pozīciju starpvaldību konferencē par Eiropas konstitucionālā līguma projektu.

Pirmkārt, Eiropas Komisijas sastāvs. No katras dalībvalsts tajā ir jābūt vienam komisāram ar pilnām balsstiesībām un noteiktu atbildības apjomu.

Otrkārt, pārstāvniecība Eiropas Parlamentā. Tajā jāsaglabā Nicas līgumā noteiktā dalībvalstu pārstāvniecība. Mazākajām valstīm Eiropas Parlamentā nedrīkst būt mazāk par piecām vietām.

Šodien atkal no Saeimas tribīnes mēs dzirdam, ka Latvijas valsts un valdība neaizstāv savas intereses un uzskata, ka nav mums jābūt vienam komisāram un nav jāievēro Nicas līgumā paredzētie noteikumi, kas palīdzētu saglabāt mums mūsu deputātu skaitu. Šajā gadījumā jāsaprot, ka acīmredzot polittehnologi ir pārcentušies, veidojot asu viedokli, kurš īstenībā pēc 20.septembra ir krasi redzams, ka kreisajā pusē ir parādījies ļoti konkrēts sarkans eirooptimisms un labajā pusē ir parādījies ļoti konkrēts oranžs eiropesimisms. Kolēģi, vai nevajadzētu pārtraukt negatīvo attieksmi pret sevi, pret savu valsti un pievērsties pozitīvākām lietām, kā tas ir mūsu darbā, jo, pateicoties “Jaunā laika” darbam, mēs no negatīvisma vai no iepriekšējās valdībās piekoptās politikas mēģināsim Eiropas lietās pieļaut mazāko iespējamo ļaunumu. Mēs skatāmies uz tām nepieciešamajām pozitīvajām lietām, kuras ir nepieciešamas Latvijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā.

Būsim pozitīvi, tāpat kā šodien mēs nodevām izskatīšanai komisijām Latvijas valsts budžetu, kur viena no prioritātēm ir līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un subsīdijām lauksaimniecībai 50 miljonu latu apmērā. Plus vēl tas, ko atradīs par iespējamu pašvaldības vai ministrijas no saviem līdzekļiem.

Šajā gadījumā, manuprāt, mums ir jābalstās uz pozitīvām vērtībām. Nemeklēsim negatīvismu... negatīvismu kreisajā pusē pret valsti, negatīvismu labajā pusē pret valdību, strādāsim kopā, lai Eiropas Savienībā mēs pilnīgi reālistiski varētu aizstāvēt savas pozīcijas!

Tāpēc aicinu deputātus balsot “par” likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Pašreiz Saeimā balsos par pievienošanos Eiropas Savienībai. Eiropas Savienības Konstitūcijas projektā paredzēts, ka Eiropas Savienība būs federācija. Latvijas Republikas likumi būs zemāki par Eiropas Savienības likumiem un Eiropas Savienības Konstitūcijai būs lielāks spēks nekā Latvijas Republikas Satversmei. Mēs Latvijā zaudēsim lielāko daļu savas suverenitātes.

Es gribu atgādināt visiem deputātiem, ka vēl pašreiz darbojas Krimināllikums, un tur paredzēta atbildība par vēršanos pret Latvijas Republikas neatkarību un suverenitāti. Un padomājiet par to, balsojot par šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!.... Tad debates slēdzam.

Vai Ārlietu komisijas vārdā deputāte Inese Vaidere vēl vēlētos ko teikt?

I.Vaidere. Godātie deputāti! Ārlietu komisijas vārdā sirsnīgi pateicos par intensīvajām debatēm un par visnotaļ konstruktīvajiem ierosinājumiem. Īpaši vēlētos atzīmēt to, ka vairāki deputāti uzsvēra, ka parlamentu loma pieaugs, parlamentu loma starpvaldību konferences darbā, kura ir ļoti nozīmīga, būs izšķiroša un nevis pakārtota. Tātad paldies par jūsu gatavību iesaistīties šajos procesos ar konstruktīvām piezīmēm, domām un savu reālo darbu! Ārlietu komisijas vārdā aicinu visus atbalstīt šo vēsturisko dokumentu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 4, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts arī saskaņā ar Satversmē noteikto, ka apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums, kas ir pārliecinošs. Paldies! Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Godātā Saeima! Aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 17. oktobri!

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 17. oktobris.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Valsts prezidentes lūgumu — otrreizējai caurlūkošanai izskatīt likumu “Grozījumi Likumā par ostām”. Šo dokumentu mēs nododam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrreizējās caurlūkošanas, izskatīšanas laiku Saeimas sēdē!

A.Seile (TB/LNNK). Komisijas vārdā ierosinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu 10.oktobri un izskatīt 23.oktobra sēdē. (Starpsauciens: “Labs priekšlikums!”)

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10.oktobris un izskatīšana — 23.oktobris.

Tātad deputātiem iebildumu nav. Un turpinām darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu”.

Lūdzu Balsu skaitīšanas komisijas... balsu skaitītāju vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne!

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad šodien mums ir te jāievēl Nacionālajā radio un televīzijas padomē seši locekļi (dokumenta numurs 1273).

Iepazīstināšu ar lēmumu, kāda ir balsošanas kārtība. Tātad kandidātus vēlēšanu zīmē ieraksta pēc pieteikšanās secības. Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta vārdam un uzvārdam tiek paredzēta viena atzīme “par” un “pret”. Aizklātā balsošana ar vēlēšanu zīmēm notiek šādi. Saeimas deputāti pa divi tiek aicināti Mazajā zālē. Balsu skaitītāji izsniedz katram deputātam personiski vienu noteiktas formas vēlēšanu zīmi un īpašu aploksni. Deputāts ieiet balsošanas kabīnē, kur vienatnē var izdarīt nepieciešamās atzīmes, pēc savas izvēles pašrocīgi atzīmējot ar atzīmi “par” vai “pret”. Atrodoties balsošanas kabīnē, deputāts ieliek vēlēšanu zīmi aploksnē un aizlīmē to. Aizlīmēto aploksni deputāts pašrocīgi iemet vēlēšanu kastē, kas atrodas Mazajā zālē. Vēlēšanu zīmē aizliegts izdarīt papildu atzīmes vai citādi iezīmēt nolūkā padarīt iespējamu deputāta vai noteiktas deputātu grupas identificēšanu. Balsošanas laikā Mazajā zālē uzturas tikai balsu skaitītāji, divi deputāti, kuri balso. Balsu skaitītāji var uzaicināt Saeimas Kancelejas pārstāvjus tehniskās palīdzības sniegšanai. Ja kāds deputāts, izdarot atzīmes vēlēšanu zīmē, ir kļūdījies, tādējādi sabojājis to, balsu skaitītāji sabojāto vēlēšanu zīmi dzēš un izsniedz deputātam citu aploksni un citu vēlēšanu zīmi.

Es gribu vēl jūs arī iepazīstināt ar tām visiespējamākajām kļūdām, kādas varētu būt. “Par” atzīmēto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par seši, jo mums ir jāievēl seši locekļi. Ja “par” atzīmēto kandidātu skaits būs lielāks par seši, vēlēšanu zīme tiek uzskatīta par nederīgu. Par nederīgu tiek uzskatīta arī tāda vēlēšanu zīme, kurā par kādu kandidātu vienlaikus atzīmēta atbilde gan “par”, gan “pret”, vai par kādu kandidātu nav atzīmēts ne “par”, ne “pret”. Šāda vēlēšanu zīme arī ir nederīga.

Tāpat nedrīkst izdarīt papildu atzīmes vai citādi iezīmēt nolūkā padarīt iespējamu deputātu vai noteiktas deputātu grupas identificēšanu. Šajā sakarā kabīnēs ir pildspalvas. Un ir lūgums lietot tās arī atzīmju izdarīšanai, lai pēc tam nebūtu domstarpību.

Pēc zvana balsotāji varēs pa šīm durvīm nākt, kā vienmēr, uz šo procedūru, kura notiks Mazajā zālē. Balsu skaitītājus lūdzu uz Mazo zāli!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Reģistrācija nebūs.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Vārds Balsu skaitīšanas komisijas pārstāvei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi! Tātad mans uzdevums ir iepazīstināt jūs ar balsošanas rezultātiem par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu. Tātad protokols nr.14 no 2.oktobra un vēlēšanu zīmes nr.12. Kopumā izsniegtas 110 vēlēšanu zīmes. Kopā bija izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 98 vēlēšanu zīmes. Sabojāta un nomainīta 1 vēlēšanu zīme. Dzēstas atlikušās 12 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 97 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 88, par nederīgām atzītas 9. Par nederīgām šīs 9 zīmes atzītas tādēļ, ka nebija izteikta attieksme ar atzīmi “par”, “pret” par katru kandidātu.

Tātad pret visiem kandidātiem balsojušo nav. Tātad par Aleksandru Šuņinu ir nobalsojuši “par” 37 deputāti; par Pēteri Bankovski ir nobalsojuši 44 deputāti; par Vadimu Baraņņiku ir nobalsojuši 39 deputāti; par Aidu Prēdeli nobalsojuši 40 deputāti; par Imantu Rākinu nobalsojuši 49 deputāti; par Didzi Šēnbergu nobalsojuši 44 deputāti; par Unu Ulmi–Silu ir nobalsojuši 87 deputāti; par Aivaru Berķi nobalsojuši 88 deputāti; par Imantu Skrastiņu — 82 deputāti.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu Nacionālās radio un televīzijas padomē ir ievēlēti Imants Rākins, Una Ulme–Sila, Aivars Berķis un Imants Skrastiņš.

Tātad no 6 vietām, kas mums bija, šobrīd ir aizpildītas četras. Un seko komisijas locekļu septiņi paraksti.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs turpinām ar nākamo vēlēšanu kārtu. Pēc zvana tiksim aicināti zālē.

J.Stalidzāne. Nākamajā vēlēšanu kārtā tātad vēlēšanu zīmēs tiek ierakstīti pieci kandidāti, kuri šajā vēlēšanu kārtā nav ievēlēti. Nākamajā vēlēšanu kārtā tātad mums vēlēšanu zīmē ar atzīmi “par” jāatstāj divi kandidāti.

Es vēlreiz lūgtu tomēr deputātus ļoti uzmanīgi izlasīt to instrukciju, kas šajā ir vēlēšanu zīmē, ka jāizsaka attieksme pret katru kandidātu. Un pēc zvana, lūdzu, tātad tiksiet aicināti Mazajā zālē un balsu skaitītāji lūdzu uz Mazo zāli!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Deputāte Jevgenija Stalidzāne. Lūdzu!

J.Stalidzāne. (LPP). Cienījamie kolēģi! Tātad otrajā kārtā, balsojot par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu, protokols Nr.15, vēlēšanu zīme nr.13.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 97 zīmes, sabojātas un nomainītas — 2. Dzēstas atlikušās 13 zīmes, no vēlēšanu kastes izņemtas 95 zīmes. Par derīgām atzītas 94 zīmes, par nederīgu atzīta 1 zīme. Pret visiem kandidātiem balsojušo nav.

Par Aleksandru Šuņinu nobalsojuši 5 deputāti, par Pēteri Bankovski nobalsojuši 47 deputāti, par Vadimu Baraņņiku ir nobalsojuši 42 deputāti, par Aidu Prēdeli ir nobalsojuši 52 deputāti un par Didzi Šēnbergu nobalsojuši 42 deputāti.

Tātad saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu Nacionālās radio un televīzijas padomē otrajā kārtā ievēlēta Aida Prēdele.

Seko septiņi paraksti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu informāciju par nākošo balsošanas kārtu.

J.Stalidzāne. Tātad nākošajā balsošanas kārtā mums vēlēšanu zīmēs būs četri kandidāti. Mums ir palikusi viena vieta. Tātad katram deputātam, saņemot vēlēšanu zīmi, ir iespējas atzīmēt “par” atzīmi par vienu kandidātu, par trim kandidātiem ir jāatzīmē “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Gaidām uzaicinājumu uz balsošanu.

J.Stalidzāne. Pēc zvana lūdzu zālē. Balsu skaitītājus lūdzu uz mazo zāli.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne. (LPP). Tātad atļaujiet man iepazīstināt jūs ar balsu skaitītāju sēdes protokolu numur 16 “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu”. Vēlēšanu zīmes numurs 14.

Tātad kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes. Sabojātu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 16 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 94, par derīgām atzīta 91 vēlēšanu zīme, par nederīgām atzītas 3 vēlēšanu zīmes.

“Pret” visiem kandidātiem ir balsots vienā vēlēšanu zīmē.

Tātad par Aleksandru Šuņinu ir nobalsojis 1 deputāts, par Pēteri Bankovski nobalsojuši 30 deputāti, par Vadimu Baraņņiku nobalsojuši 22 deputāti, un par Didzi Šenbergu nobalsojuši 37 deputāti.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu neviens no kandidātiem nav ievēlēts Nacionālajā Radio un televīzijas padomē par locekli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu informējiet par tālāko balsojumu!

J.Stalidzāne. Sakarā ar to pēc Kārtības ruļļa tātad par šiem pašiem kandidātiem mums ir jābalso otro reizi.

Sēdes vadītājs. Gaidām zvanu.

J.Stalidzāne. Tātad atkal vēlēšanu zīmēs būs četri kandidāti. Mums jāizvēlas viens, kuru mēs vēlamies redzēt par Radio un televīzijas padomes locekli. Un pēc zvana lūdzu mazajā zālē uz balsošanu!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Stalidzāne. (LPP). Cienījamie deputāti! Tātad Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols nr.17 “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”. 2.oktobrī, vēlēšanu zīmes numurs 15.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes, deputātiem izsniegtas 94, sabojātas, nomainītas — 2, dzēstas atlikušās 16.

No vēlēšanu kastes izņemtas 92, par derīgām atzīta 91, par nederīgu atzīta viena vēlēšanu zīme.

Pret visiem kandidātiem nav balsots. Par Aleksandru Šuņinu nobalsots 5 zīmēs, par Pēteri Bankovski ir nobalsots 27 zīmēs, par Vadimu Baraņņiku — 20 zīmēs, par Didzi Šenbergu ir nobalsots 39 zīmēs.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli nav ievēlēts neviens no kandidātiem.

Septiņi balsu skaitīšanas komisijas... (Saucieni no zāles.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību, kolēģi! Ir saņemts piecu deputātu ierosinājums pagarināt šīsdienas plenārsēdes darba laiku līdz pulksten 19.00. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo piecu deputātu ierosinājumu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 32, atturas — 3. Lēmums nav pieņemts. (Saucieni no zāles, smiekli, aplausi. Starpsauciens: “Pārtraukumu!”)

Ņemot vērā, ka atlikušai balsošanas kārtai laika ir par maz, lūdzu reģistrāciju kvorumam! Nu nevar neko dabūt iekšā... Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Indulis Emsis, Ēriks Jēkabsons, Oskars Kastēns, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Jānis Straume, Jānis Strazdiņš, Staņislavs Šķesters, Dainis Turlais, Arvīds Ulme, Ausma Ziedone–Kantāne. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta. Balsošanu turpināsim nākošo ceturtdien pulksten 9.00. Pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt izglītības un zinātnes ministra atbildi uz deputātu grupas jautājumiem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Ir pienācis laiks uzklausīt izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska atbildi uz deputātu Plinera, Sokolovska, Kabanova, Buzajeva un Tolmačova jautājumu. Lūdzu, ministra kungs!

K.Šadurskis (izglītības ministrs). Godājamais priekšsēdētājas biedra kungs! Godājamie deputāti! Esmu saņēmis deputātu jautājumu, kurā man tiek jautāts par informācijas avotu... Es neatceros precīzi jautājuma formulējumu, bet informācijas avotu par to, kurā vietā un kad ir demonstrēts, kādos masu pasākumos plakāts “Mēs gribam runāt Staļina valodā!”, uz kuru es esmu atsaucies savā intervijā laikrakstam “Lauku Avīze”. Šajā sakarā informēju godājamos deputātus, ka esmu šo plakātu redzējis — neliela formāta plakātu, kuru demonstrēja mītiņa dalībnieks 23.maija mītiņā Esplanādē Rīgā, un informāciju par to esmu guvis no televīzijas, tas tika demonstrēts televīzijas sižetā par šo mītiņu. Esmu redzējis, esmu par to runājis savā intervijā “Lauku Avīzē”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds papildjautājumam deputātam Plineram. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL). (Seko klusums, jo dep. J.Pliners nerunā mikrofonā.)

K.Šadurskis. Nevaru precīzi atcerēties no galvas. Ja jūs man iedosiet, labprāt iemetīšu aci. (Seko ilga pauze.) Citēju žurnālista jautājumu: “Kā jūs vērtējat faktu, kas arī izraisa “Lauku Avīzes” lasītāju sašutumu, ka šajos mītiņos ir iesaistīti nepilngadīgie?” “Šajos mītiņos” ir daudzskaitlis. Tā kā mītiņi 23.septembrī ... 23.maijā un 4.septembrī bija apmēram par vienu tematiku, ir ļoti loģiski, tie abi bija pret izglītības reformu, ir ļoti loģiski tos saistīt kopā. Un mana atbilde ir par šiem mītiņiem, nevis par vienu konkrētu mītiņu. Plakāts “Mēs gribam runāt Staļina valoda” bija vienā mītiņā, Krievijas karogi bija otrā mītiņā.

Sēdes vadītāja. Paldies! Vārds otram papildjautājumam. Lūdzu!

(Klusums)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ministra kungs!

K.Šadurskis. Es uzskatu, ka, jau sniedzot atbildi uz pirmo jautājumu, es būtībā esmu atbildējis arī uz šo jautājumu. Protams, cilvēkam vienmēr ir iespēja skaldīt matus vai neskaldīt matus. Un griezties tiesā ir katra pilsoņa suverēnas tiesības, un es domāju, ka šeit man vairāk nav ko paskaidrot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ministrs atbildi uz jautājumu ir sniedzis. Sēde ir slēgta.