Lai Eiropas nauda kalpotu Latvijai

Lai ērta un videi draudzīga satiksme

Par Eiropas atbalstu transporta attīstībai

Andulis Židkovs, SM Investīciju departamenta direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

Eiropas Savienības (ES) valstīs arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta videi draudzīgo transporta veidu attīstībai. Ja salīdzinām dažādu transporta veidu radītās netiešās jeb ārējās izmaksas (piemēram, atmosfēras piesārņojums, ar ceļu satiksmes negadījumiem un sastrēgumiem saistītās izmaksas), tad skaidri redzams, ka autopārvadājumiem tās ir ievērojami lielākas nekā pārvadājumiem pa dzelzceļu un jūru.

Tā kā Eiropas Savienībā pēdējos gados autopārvadājumi attīstījušies ievērojami straujāk nekā dzelzceļa un jūras transports, arī transporta negatīvā ietekme uz vidi ievērojami palielinājusies. Turklāt nepārtraukti vērojama autotransporta infrastruktūras pārslodze, rodas sastrēgumi, un jaunu autoceļu un maģistrāļu būvniecība vairs nespēj atrisināt problēmas, sevišķi pilsētās. Tāpēc 2001.gada beigās apstiprinātā jaunā Eiropas transporta politika ir vērsta uz videi draudzīgo transporta veidu — jūras un dzelzceļa — pārvadājumu attīstību.

Lai gan Latvijā no Rīgas attālākajos reģionos šīs problēmas vēl nav samilzušas, galvaspilsētā un tās tuvumā problēmas ir jūtamas. Tās parādās arī starptautiskajos pārvadājumos, piemēram, Polijas autoceļi ir pārslogoti, tāpēc Polija ievieš tranzīta autosatiksmes ierobežojumus. Jau tuvākajā nākotnē arī mēs varam saskarties ar nopietnām problēmām satiksmē ar Eiropas centrālās un rietumu daļas valstīm, kas kavēs mūsu saimniecisko attīstību un integrāciju kopējā Eiropas ekonomiskajā telpā. Tāpēc kā alternatīviem transporta veidiem satiksmē ar Rietumeiropu ir jāattīstās jūras ceļam vai dzelzceļam. Līdz ar to prāmju satiksmes attīstībai un mūsdienu prasībām atbilstošas dzelzceļa satiksmes izveidei starp Baltijas valstīm un Viduseiropu un Rietumeiropu nākotnē tiks pievērsta sevišķa uzmanība.

Kur ņemt naudu transporta attīstībai

Diemžēl Valsts autoceļu fonda, Dzelzceļa infrastruktūras fonda līdzekļi, kā arī ostu pārvalžu līdzekļi ir nepietiekami investīciju projektu realizēšanai vajadzīgajā apjomā, tādēļ atbalsts tiek saņemts arī no Valsts investīciju programmas valsts budžeta dotāciju un valsts galvoto kredītu veidā. Taču vislielākais finansējums pēdējos gados transporta infrastruktūras attīstībai tiek saņemts no Eiropas Savienības.

Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, no 2004. līdz 2006.gadam transporta attīstībai un vides aizsardzībai kopumā būs pieejams finansējums no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda no 433,65 līdz 606,78 miljoniem eiro atkarībā no projektu skaita un apjoma. No šī finansējuma Eiropas Savienība 50 procentus — apmēram 80 miljonus eiro gadā — plānojusi piešķirt tieši transporta infrastruktūras attīstībai. Tātad trijos gados transporta jomai no Eiropas Savienības līdzekļiem var tikt piešķirti ap 240 miljoni eiro. Kohēzijas fonda mērķis ir sniegt atbalstu vājāk attīstītām ES dalībvalstīm — tām, kurām iekšzemes kopprodukts ir zemāks par 90 procentiem no Eiropas Savienības vidējā iekšzemes kopprodukta.

Kas ir Kohēzijas fonds, un kā to izmantot

Kohēzijas fonda nosacījumi ir līdzīgi ISPA (ES pirmsiestāšanās finanšu instruments, kas sniedz palīdzību liela mēroga vides un transporta infrastruktūras projektiem ES kandidātvalstīm) nosacījumiem. Arī Kohēzijas fonda līdzekļi izmantojami TEN-T (Transeiropas transporta tīkla) attīstībai. Galvenās atšķirības ir tās, ka līdzekļi no Kohēzijas fonda tiek novirzīti lieliem projektiem ar kopējām izmaksām vismaz desmit miljonu eiro apmērā, un finansējums ir iespējams līdz pat 85 procentiem no projekta kopējām izmaksām. Nacionālais līdzfinansējums ir vajadzīgs tikai 15 procentu apmērā. Šī fonda līdzekļi tiek piešķirti konkrētiem projektiem. Konkursi tiek rīkoti saskaņā ar nacionālo likumdošanu, nevis Eiropas Savienības vadlīnijām, kā tas ir ISPA gadījumā.

Kohēzijas fonda un ISPA projektu ieviešanas kārtība un nosacījumi ir līdzīgi. Tomēr, piešķirot līdzekļus no Kohēzijas fonda, Latvijai tiks dota ievērojami lielāka patstāvība. Tā kā mēs jau būsim ES dalībvalsts, iepirkumu dokumentācija nebūs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Līdz ar to paātrināsies iepirkumu process, taču krietni palielināsies Latvijas institūciju atbildība, jo Eiropas Komisija paturēs tiesības veikt izlases veida kontroli pār procesu atbilstību Eiropas Komisijas nosacījumiem. Ja tiks konstatēti būtiski pārkāpumi, nauda būs jāatmaksā atpakaļ, un šādi precedenti Eiropā jau ir bijuši. Tāpēc pašlaik veicam nopietnu sagatavošanos — ir izveidota atbilstoša par ES līdzekļiem finansēto projektu ieviešanas sistēma un sagatavots personāls.

Atšķirībā no ES strukturālajiem fondiem Kohēzijas fonda projektu pieteikumus mēs sūtīsim uz Briseli, un finansējumu no šī fonda dabūsim pēc tam, kad Brisele būs tos akceptējusi. Savukārt attiecībā uz strukturālo fondu pasākumiem Eiropas Komisija naudu piešķirs tikai tiem projektiem, kuri atbildīs Attīstības plānā noteikto prioritāšu pasākumu aprakstiem.

Mēs esam izstrādājuši dokumentu “Kohēzijas fonda stratēģija”. Šajā stratēģijā periodam no 2004. līdz 2006.gadam esam paredzējuši pavisam vienpadsmit projektu jeb pasākumu realizāciju, tostarp autoceļu, ostu pievedceļu, dzelzceļa un lidostu projektus. Veidojot Kohēzijas fonda apgūšanas stratēģiju, mēs lūdzām iesniegt projektus arī pašvaldībām un ostu pārvaldēm un esam saņēmuši projektu pieteikumu koncepcijas. Tās tika izvērtētas, un ir noteikti tie pasākumi, kuri tiks realizēti vispirms.

Ar mērķi labot un būvēt autoceļus

Pirmais pasākums ir TINA autoceļu tīkla uzlabojumi, 1.projekts, kas aptver vairākus valsts galveno autoceļu posmus, kā Skulte–Svētciems, Ādaži–Gauja, Bauska–Grenctāle, Priedaine–Sloka, Sēnītes autoceļa mezgls, tilti autoceļā “A–2” (paredzēti jauni tilti pār Liepupi un Vitrupi) un ceļa posms Jēkabpils—Varakļāni, kas iekļauti tā sauktajā nākotnes Transeiropas transporta tīklā jeb TINA tīklā, kurš pēc iestāšanās ES būs vienotā Transeiropas transporta tīkla (TEN–T) sastāvdaļa. Šis tīkls tiek veidots ar mērķi savienot ES dalībvalstis, nodrošinot mobilitāti starp tām. Latvijā šajā tīklā ir iekļauti valsts galvenie autoceļi, galvenās dzelzceļa līnijas (Austrumu–Rietumu koridors un arī Ziemeļu–Dienvidu virziens), lielās ostas un lidostas. Kohēzijas fonda līdzekļi ir izmantojami tikai šā tīkla ietvaros, atsevišķos gadījumos arī pievedceļiem.

Šis pasākums ietver atsevišķu šā transporta tīkla daļu rekonstrukciju — tos projektus, kuri ir ātrāk sagatavojami, kurus varētu pieteikt jau 2004.gadā un sākt realizēt 2005.gadā, jo, veidojot Kohēzijas fonda stratēģiju, mēs vadījāmies arī pēc tā, cik ātri būs iespējams projektus sagatavot, lai apgūtu pirmajos gados paredzēto Kohēzijas fonda naudu. Pirmajā TINA autoceļu tīkla uzlabojumu projektā mēs iekļāvām tos ceļa posmus, kur nav jārisina jautājumi, teiksim, par papildu zemes iegādi, publiskām apspriešanām utt. Šim pasākumam no Kohēzijas fonda indikatīvi plānots piešķirt 53,6 miljonus eiro, bet nacionālajam līdzfinansējumam jābūt 9,5 miljoni eiro.

Autoceļu projektus administrēs Autoceļu direkcija, un nacionālais līdzfinansējums būs jārod no valsts budžeta līdzekļiem, jo sevišķi tagad, kad ir likvidēts speciālais budžets — Valsts autoceļu fonds.

Otrais pasākums ir E22 posms Rīga–Koknese, kuru sākts realizēt jau astoņdesmitajos gados. Jau toreiz satiksmes intensitāte prasīja izbūvēt otru paralēlu ceļu pa pilnīgi jaunu maršrutu, kurš neiet cauri apdzīvotām vietām. Šāds maršruts varētu būt Krape–Koknese ar pieslēgumu Koknesē autoceļam Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža. Perspektīvā esam plānojuši šī ceļa turpinājumu līdz Pļaviņām. Braucot Jēkabpils virzienā, vecais ceļš gar Daugavu iet cauri daudzām vietām, kur ātruma ierobežojums ir 50 kilometri stundā, un tas nav piemērots tranzītsatiksmei. Šo maršrutu, kurš jau daļēji izbūvēts, plānojam pabeigt par Kohēzijas fonda naudu. Autoceļu direkcija lēš, ka šā projekta pabeigšanai būtu vajadzīgi 48,2 miljoni eiro. Maksimālo līdzekļu daļu, t.i., 40,9 miljonus eiro, prasīsim no Kohēzijas fonda, un 7,2 miljoni eiro ir jārod mums pašiem kā nacionālais līdzfinansējums.

Trešais pasākums ir E67 “Via Baltica”, posms Rīga–Ķekava. Pašlaik par ISPA līdzekļiem mēs veicam šī projekta izpēti. Pēc izpētes rezultātiem būs zināms optimālais risinājums un tiks sagatavots šī projekta pieteikums Kohēzijas fondam. Jāteic, ka ceļa posmā Rīga–Ķekava transporta plūsmas intensitāte ir liela, pašreizējais divu joslu ceļš neatbilst reālajam noslogojumam. Šo ceļa posmu pašlaik pēta dāņu konsultanti, un pēc izpētes tas tiks rekonstruēts. Tiks palielināta ceļa caurlaides spēja, iespējams, tas būs četru joslu ceļš. Nepieciešamās izmaksas lēšam 14 miljonu eiro apmērā, no Kohēzijas fonda ceram saņemt 11,9 miljonus eiro un līdzfinansējumu no valsts budžeta — 2,1 miljonu eiro.

Ceturtais pasākums ir TINA autoceļu tīkla uzlabojumi, 2.projekts. Šis projekts, tāpat kā TINA autoceļu tīkla uzlabojumu 1.projekts, ietver valsts galveno autoceļu tīkla posmus, kā Lielupe–Ķemeri–Tukums, autoceļa “A–2” posms no Rīgas apvedceļa līdz Garkalnei un Sēnītei, tilti Rīgas apvedceļā un autoceļa “A–6” pievads Jēkabpilij, kuriem nepieciešama rekonstrukcija. Objekti vēl tiek precizēti un var arī mainīties. Šis projekts Eiropas Komisijai tiks pieteikts vēlāk, jo tajā iekļautos ceļa posmu projektus ir sarežģītāk sagatavot.

Šā pasākuma realizēšanai, pēc Autoceļu direkcijas aplēsēm, ir nepieciešami 60 miljoni eiro. 51 miljonu eiro ceram saņemt no Kohēzijas fonda un 9 miljonus eiro — nacionālo līdzfinansējumu no valsts budžeta.

Piektais pasākums — E22 posms Rēzekne–Terehova. Šim pie Krievijas robežas esošajam ceļa posmam ir nepieciešama rekonstrukcija, varētu pat teikt — daļēji jauna ceļa izbūve pa jaunu maršrutu Ludza–Terehova. Pašreizējais ceļš atrodas purvainā apvidū, tāpēc ekonomiski lietderīgāk ir izbūvēt jaunu maršrutu nekā kapitāli rekonstruēt veco. Tas ir speciālistu viedoklis. Šim pasākumam, domājams, būs nepieciešami 40 miljoni eiro. Ceram, ka 34 miljonus eiro mums piešķirs Kohēzijas fonds un seši miljoni eiro tiks iedalīti no valsts budžeta.

Vai būs maksas ceļi

Iepriekšminētos projektus realizēs Autoceļu direkcija, projektu īpašniece būs Satiksmes ministrija. Piesaistīt finansējumu no privātām kompānijām pagaidām neplānojam, kaut arī Eiropā šādas shēmas eksistē, piemēram, Lielbritānijā un pat Polijā. Tādā gadījumā tam vispirms ir jābūt politiskam lēmumam, jo izvirzās jautājums, vai Latvija ir gatava maksas ceļu ieviešanai. Taču tas varētu būt viens no risinājuma variantiem, ja valstij vai pašvaldībai pietrūks līdzekļu autoceļu attīstībai.

Eiropas nauda — arī Latvijas ostām

Liepājas pilsētas dome un Ventspils brīvostas pārvalde pieteikušas divus projektus, kas saistīti ar ostu pievedceļiem.

Sestais pasākums — Liepājas ostas pievedceļi. Tā ietvaros paredzēta gan dzelzceļa, gan autoceļa optimizācija. Ir paredzēts izbūvēt divas nelielas jaunas dzelzceļa stacijas Liepājas pilsētas teritorijā, jo Liepājas osta attīstās un esošais dzelzceļa mezgls nenodrošina tranzīta kravu pārvadāšanai nepieciešamo jaudu, kā arī ierobežo Liepājas ostas tālāko attīstību.

Otra šī projekta daļa ir autoceļa projekts, kas paredz izbūvēt autoceļus uz ostas termināļiem. Pašreizējā satiksme pilsētas ielās neatbilst ne drošības, ne vides kritērijiem, smagais autotransports intensīvi kursē garām dzīvojamajām mājām. Tiks izbūvēts atsevišķs maršruts, lai novirzītu smagā autotransporta plūsmu no dzīvojamajiem rajoniem. Nepieciešamie līdzekļi tiek lēsti 12,5 miljoni eiro. No Kohēzijas fonda paredzam saņemt 10,7 miljonus eiro un nacionālo līdzfinansējumu — indikatīvi 1,9 miljonus eiro. Lai gan paredzam, ka var rasties arī problēmas — Liepājas pilsētas dome var nespēt rast līdzfinansējumu, un tad jau būs politisks lēmums, vai valsts sniegs atbalstu Liepājas pašvaldībai.

Septītais pasākums ir pievedceļu rekonstrukcija Ventspils ostas termināļiem. Šo projektu Ventspils brīvostas pārvalde jau sāka gatavot kā potenciālo ISPA projektu, diemžēl tā sagatavošana aizkavējās, jo bija nepieciešama papildu izpēte. Šā pasākuma ietvaros paredzēts veikt tilta rekonstrukciju pār Ventu Ventspilī, arī viadukta būvniecību pār dzelzceļa atzariem no Rīgas puses un ceļu rekonstrukciju līdz termināļiem. Ventspils pilsētas dome plāno rekonstruēt pievedceļus no visiem virzieniem Ventspilī, tai skaitā no Pāvilostas, Kolkas un Kuldīgas puses. Ņemot vērā sadarbības pieredzi ar Eiropas Savienību, realizējot ISPA projektus, paredzams, ka Eiropas Komisija atbalstīs tikai vienu galveno maršrutu, proti, — pievedceļu Ventspils ostai no Rīgas puses, kas ir iekļauts TINA tīklā. Tāpēc mēs indikatīvi izmaksas paredzējām zemākas nekā nepieciešamos līdzekļus visa projekta pieteikumam. Kopējās attiecināmās izmaksas projekta realizēšanai esam norādījuši 33 miljonus eiro, no Kohēzijas fonda paredzam saņemt 21 miljonu eiro un 9,7 miljoni eiro būs jānodrošina pašiem kā nacionālais līdzfinansējums, kura lielāko daļu plānots rast no Ventspils pašvaldības vai arī no Ventspils brīvostas budžeta.

Cik naudas tiks dzelzceļa attīstībai

No Kohēzijas fonda ir paredzēts finansēt arī trīs dzelzceļa pasākumus.

Astotais pasākums — Sliežu atjaunošana austrumu — rietumu koridora posmos. Šis projekts jau tiek finansēts par Eiropas Investīciju bankas kredīta līdzekļiem, un ir paredzams, ka turpmāk tas tiks finansēts ar Kohēzijas fonda atbalstu. Šā projekta ietvaros paredzēts veikt atsevišķu sliežu ceļu rekonstrukciju, t.i., sliežu un gulšņu nomaiņu un uzbēruma atjaunošanu. Projekta kopējās izmaksas ir 88,9 miljoni eiro kopā ar minēto kredītu, no Kohēzijas fonda paredzēts saņemt 49,3 miljonus eiro, un Latvijas līdzfinansējumam jābūt 39,6 miljoni eiro, ko VAS “Latvijas dzelzceļš” iecerējis segt no saviem līdzekļiem. Vai Ministru kabinets atbalstīs līdzfinansējuma piešķiršanu VAS “Latvijas dzelzceļš” — tas būs politisks lēmums.

Devītais pasākums ir otra sliežu ceļa būvniecība posmā Rīga — Krustpils. Šis projekts paredz izbūvēt otru sliežu ceļu no Skrīveriem līdz Krustpilij, lai paaugstinātu visa dzelzceļa koridora kapacitāti un visa iecirkņa Krustpils–Rīga caurlaides spējas. Rīgas osta attīstās, un nodrošināt kravu pārvadājumus uz Rīgas ostu ir viena no prioritātēm. VAS “Latvijas dzelzceļš” lēš, ka kopējās projekta izmaksas varētu būt 55,3 miljoni eiro, Kohēzijas fonda finansējums ir plānots 47 miljonu eiro apjomā, nacionālais līdzfinansējums — 8,3 miljoni eiro.

Šajos projektos, iespējams, būs nepieciešamas korekcijas, jo potenciālais projekts “Rīgas dzelzceļa mezgla rekonstrukcija” ir atlikts uz 2007.gadu. Taču Rīgas ostā strauji attīstās termināļu būvniecība, ievērojami pieaug pārvadājumu apjoms caur ostu, un, iespējams, šo projektu vai daļu no tā vajadzēs realizēt agrāk, līdz ar to kāda cita projekta īstenošana tiks atlikta uz vēlāku laiku, jo Kohēzijas fonda stratēģijā esam paredzējuši, ka no visiem Latvijas transporta attīstības projektiem līdz 2006.gadam dzelzceļa projekti indikatīvi varētu veidot 41,6 procentus (ieskaitot ISPA projektus). Tas atbilst Eiropas Komisijas vadlīnijām, ka dzelzceļa projektiem jāparedz apmēram 45 procenti no transporta infrastruktūras attīstībai paredzētājiem ISPA un Kohēzijas fonda līdzekļiem saskaņā ar jauno Eiropas transporta politiku.

Desmitais pasākums ir “Rail Baltica” projekta izpēte. Baltijas valstīs ir sākts pētīt dzelzceļa satiksmes atjaunošanas iespējas maršrutā Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava–Berlīne, lai izbūvētu sliežu ceļu atbilstoši mūsdienu prasībām un izveidotu sasaisti ar pārējo dzelzceļa tīklu Viduseiropā un Rietumeiropā. Jau 2001.gada 7.novembrī Pērnavā visu triju Baltijas valstu transporta ministri parakstīja vienošanos par turpmāko sadarbību šā jautājuma risināšanā. Projektu “Rail Baltica” aktīvi atbalsta arī Vācija. Jaunas dzelzceļa līnijas izbūvei, turklāt ātrgaitas pasažieru vilcieniem, kas kursētu ar ātrumu pat līdz 200 kilometriem stundā, kādi Eiropā kursē, izmaksas ir milzīgas. Tāpēc pagaidām līdzekļi paredzēti tikai šādas dzelzceļa līnijas izbūves izpētei. Tuvākais mērķis ir veikt detalizētāku izpēti, kurā kā galvenie tiktu noskaidroti šādi jautājumi: maršruts (atjaunot esošos sliežu ceļus vai būvēt jaunus); kāda platuma sliežu ceļus būvēt (Eiropas platuma vai Krievijas standarta); kustības ātrums gan kravu, gan pasažieru vilcieniem, pieturvietas u.c. jautājumi. Kopējās šā izpētes darba izmaksas varētu būt viens miljons eiro, 0,85 miljonus eiro no šīs summas plānots segt no Kohēzijas fonda un 0,15 miljonus eiro no Latvijas puses. Paredzams, ka projekta pirmās fāzes — priekšizpētes — finansēšanai varētu tikt piesaistīti arī ES “Interreg IIIB” līdzekļi (šis ir Eiropas Savienības fonds, kas atbalsta pārrobežu sadarbības projektus). Iespējams, ka varētu tikt piesaistīti arī Transeiropas transporta tīkla TEN–T attīstībai paredzētā fonda līdzekļi.

Visu dzelzceļa projektu īpašniece jeb līdzekļu saņēmēja būs VAS “Latvijas dzelzceļš”, izņemot projektu “Rail Baltica”, kura izpēti veiks Satiksmes ministrija.

Atbalsts arī gaisa satiksmei

Vienpadsmitais pasākums ir VAS Starptautiskās lidostas “Rīga”skrejceļa pagarināšanas un apgaismojuma sistēma. Šis projekts paredz pagarināt lidostas “Rīga” skrejceļu, lai tā varētu uzņemt lielākas lidmašīnas, un modernizēt skrejceļa apgaismojuma sistēmu, kas ir svarīgi lidmašīnu nosēšanās drošībai. Šis projekts jau ir izstrādāts (to veikusi Starptautiskā lidosta “Rīga”). Projekta īstenošanai pavisam nepieciešami 14,7 miljoni eiro, no Kohēzijas fonda tiek plānots saņemt 12,5 miljonus eiro, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt 2,2 miljoni eiro. Tā kā ir likvidēts lidostas speciālais budžets, aktuāls ir jautājums, vai Latvijas puses līdzekļus nodrošinās Starptautiskā lidosta “Rīga” vai tie tiks rasti no valsts budžeta.

Kā tiks realizēti projekti

Uz iepriekšminēto projektu realizēšanu tiks izsludināti atklāti konkursi, kuri būs publicēti Eiropas Komisijas oficiālajā mājaslapā un tās oficiālajā presē.

Satiksmes ministrija jau ilgāk nekā gadu strādā pie Eiropas finansēto projektu ieviešanas sistēmas izveides, jo viens no Kohēzijas fonda līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem ir — izveidot atbilstošu projektu ieviešanas sistēmu jeb Ieviešanas aģentūru (IA). Tai jābūt akreditētai Eiropas Komisijā, un mēs jau varam teikt, ka šādu aģentūru esam izveidojuši. Arī projektu sagatavošanu esam sākuši laikus, un pilnīgi droši varu teikt, ka Kohēzijas fonda līdzekļus mēs spēsim apgūt.

Par Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem

Latvijas Attīstības plānā izvirzītās prioritātes “Līdzsvarotas attīstības veicināšana” ietvaros Satiksmes ministrijas kompetencē ir apgūt arī ES Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus diviem pasākumiem:

1) pieejamības un transporta sistēmas attīstībai, kas veido 44 procentus no šīs prioritātes pasākumiem kopumā;

2) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība, kas veido desmit procentus no minētās prioritātes pasākumiem.

Pieejamības un transporta sistēmas attīstības ietvaros paredzēts attīstīt to transporta infrastruktūru, kas nav iekļauta TEN–T tīklā, bet kas nodrošina savienojumus ar TEN–T tīkla elementiem. Galvenokārt tie ir 1. kategorijas valsts autoceļi un pilsētu tranzītielas. Atbalsts tiks sniegts grants ceļu asfaltēšanai, melno ceļu segumu un tiltu rekonstrukcijai, kā arī satiksmes drošības uzlabošanai pilsētās un transporta sistēmas optimizācijai , galvenokārt Rīgā (pasākumi, kas vērsti uz sastrēgumu likvidēšanu, piemēram, tranzītielu attīstība, luksoforu vadības sistēmas izveide u.c). Par ES Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem paredzēta arī mazo ostu molu un viļņlaužu atjaunošana.

Iespējamie ERAF projekti lielā mērā jau ir apzināti, saskaņoti ar pašvaldībām un reģioniem, un ir sākti sagatavošanas darbi.

Šim pasākumam Eiropas Savienība ir plānojusi piešķirt 71,16 miljonus eiro trijos gados, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt vismaz 25 procenti jeb 23,4 miljoni eiro.

Otrs pasākums minētās prioritātes ietvaros, kas deleģēts Satiksmes ministrijai, ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība. Vispirms jāteic, ka Latvija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanā atpaliek ne tikai no ES dalībvalstīm, bet arī no kaimiņvalstīm.

Šā pasākuma ietvaros ietilpst šādi apakšpasākumi:

1) informācijas sistēmu izveide un attīstība, ieskaitot informācijas resursu digitalizāciju, piemēram, visi projekti, kas saistīti ar e–pārvaldi, bibliotēku un muzeju saslēgšanu kopējā informācijas tīklā un resursu digitalizāciju u.c.;

2) atbalsts publisko informācijas un komunikāciju pieejas punktu izveidei, piemēram, sabiedriskajās bibliotēkās, pašvaldībās, izglītības iestādēs;

3) atbalsts IKT nodrošināšanai cilvēkiem ar speciālām vajadzībām (par to atbildīgā ir Labklājības ministrija);

4) atbalsts informācijas un komunikācijas tīklu izveidē ģeogrāfiski attālinātajās teritorijās.

Šim pasākumam Eiropas Savienība ir ieplānojusi 16,17 miljonus eiro, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt vismaz 5,4 miljoni eiro.

Potenciālie atbalsta saņēmēji būs pašvaldības, valsts institūcijas, valsts un pašvaldību uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas.

Vai pratīsim izmantot visas iespējas

Esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienības strukturālā fonda naudu mēs spēsim apgūt. Piemēram, autoceļu projektus jau laikus esam sākuši gatavot.

Taču finansēšanas shēmu ziņā ar ES strukturālajiem fondiem situācija ir citāda nekā ar Kohēzijas fondu, jo ES Reģionālās attīstības fonda līdzekļus no Eiropas Komisijas mēs dabūsim tikai tad, kad projekts būs pilnībā realizēts. Izņēmums varētu būt lielie projekti, kuri īstenojami vairākos gados, jo būs iespējami arī starpposmu maksājumi, taču pārsvarā ERAF projekti būs īstenojami vienā būvniecības sezonā. Tas nozīmē, ka projekts sākumā būs jārealizē par saviem līdzekļiem. Valsts projektiem, protams, ir jārod finansējums no valsts budžeta, bet, vai valsts dotēs arī pašvaldību projektus, lai nodrošinātu priekšfinansējumu un arī daļu no obligātā līdzfinansējuma, tas jālemj politiķiem. ES struktūrfondu atbalstīto projektu priekšfinansējumam mēs nākamā gada valsts budžetā esam pieprasījuši 20,6 miljonus latu. Jo ES ir noteikusi tādu kārtību, ka mēs vispirms finansējam visus projektus par Latvijas līdzekļiem un tad sūtām attaisnojošos dokumentus uz Briseli, kas tikai pēc tam atmaksā paredzēto summu. Ja valsts budžetā minētajiem mērķiem nevarēs rast līdzekļus priekšfinansējumam, tad, manuprāt, valdībai būs jālemj par kredīta ņemšanas iespējām. Pretējā gadījumā, ja līdzekļi netiks rasti, fondi netiks apgūti.

Sagatavoja Dace Pumpure