Ministru kabineta noteikumi Nr.553

Rīgā 2003.gada 7.oktobrī (prot. Nr.53, 6.§)

Prasības zvejas produktu, pārtikai paredzēto akvakultūras dzīvnieku un to produktu ievešanai Latvijā, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 42.panta 8.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības zvejas produktu, pārtikai paredzēto akvakultūras dzīvnieku un to produktu (turpmāk — akvakultūras produkti) ievešanai Latvijā, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem.

2. Noteikumi neattiecas uz zvejas produktiem un akvakultūras produktiem, kas noformēti pasta sūtījumu veidā vai ir to personu bagāžā, kuras šķērso robežu, un ja:

2.1. tie ir paredzēti personiskai lietošanai;

2.2. to svars nepārsniedz vienu kilogramu;

2.3. tie nav paredzēti tirdzniecībai;

2.4. tie ir ražoti valstī, kas ir iekļauta to valstu sarakstā, no kurām ir atļauts ievest zvejas produktus un akvakultūras produktus;

2.5. tie ir rūpnieciski apstrādāti un hermētiski iesaiņoti.

3. Šo noteikumu II un III nodaļā noteiktās prasības (izņemot prasības par liegumiem, kas piemērojami dzīvnieku infekcijas slimību dēļ) neattiecas uz zvejas produktiem un akvakultūras produktiem, ja tie:

3.1. saskaņā ar pavaddokumentiem ir paredzēti izstādēm un zinātniskiem pētījumiem, nevis izmantošanai cilvēku uzturā;

3.2. paredzēti starptautisko kuģu, lidmašīnu vai vilcienu pasažieru un apkalpes ēdināšanai.

II. Eksportētājvalstis un uzņēmumi, kuriem atļauts eksportēt uz Latviju zvejas produktus un akvakultūras produktus

4. Latvijā atļauts ievest zvejas produktus un akvakultūras produktus no tām valstīm vai to administratīvi teritoriālajām vienībām un uzņēmumiem (zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem, saldētājkuģiem un apstrādes kuģiem), kas ir iekļauti zvejas produktu un akvakultūras produktu eksportētājvalstu un eksportētājuzņēmumu sarakstos. Eksportētājvalstu un eksportētājuzņēmumu sarakstus izveido un uztur Pārtikas un veterinārais dienests, un tos apstiprina zemkopības ministrs.

5. Pārtikas un veterinārais dienests iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus par valsts iekļaušanu šo noteikumu 4.punktā minētajā sarakstā, ja:

5.1. tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, kurai ar Eiropas Komisijas lēmumu ir atļauts eksportēt produkciju uz Eiropas Savienību;

5.2. tā nav iekļauta attiecīgajā Eiropas Komisijas sarakstā par tiesībām eksportēt produkciju uz Eiropas Savienību, bet Pārtikas un veterinārais dienests ir izvērtējis attiecīgās valsts atbilstību šo noteikumu 7.punktā minētajām prasībām.

6. Pārtikas un veterinārais dienests iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus par eksportētājuzņēmuma iekļaušanu šo noteikumu 4.punktā minētajā sarakstā, ja:

6.1. Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmums, kas ar Eiropas Komisijas lēmumu ir atzīts un reģistrēts, eksportē produkciju uz Eiropas Savienības dalībvalstīm;

6.2. uzņēmumam, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmums, ar Eiropas Komisijas lēmumu ir piešķirta atļauja eksportēt zvejas produktus un akvakultūras produktus uz Eiropas Savienības dalībvalstīm;

6.3. Lietuvas vai Igaunijas kompetenta institūcija ir piešķīrusi tiesības uzņēmumam eksportēt zvejas produktus un akvakultūras produktus uz Latviju.

7. Ja valsts, tās administratīvi teritoriālā vienība vai uzņēmums nav iekļauts šo noteikumu 4.punktā minētajos sarakstos, Pārtikas un veterinārais dienests pēc attiecīgās valsts, tās administratīvi teritoriālās vienības vai uzņēmuma pieprasījuma novērtē:

7.1. valsts normatīvos aktus;

7.2. valsts uzraudzības un kontroles iestādes struktūru un pilnvaras;

7.3. zvejas produktu un akvakultūras produktu veselības stāvokli, īpašu uzmanību pievēršot epizootiskām dzīvnieku slimībām un vides veselības situācijai (piesārņojumam), kas varētu apdraudēt cilvēku un dzīvnieku veselību Latvijā;

7.4. kārtību, kādā valsts sniedz informāciju par dzīvnieku slimību diagnosticēšanu, īpaši par Starptautiskā epizootiju biroja A un B grupas sarakstā noteiktajām slimībām (regularitāte un operativitāte);

7.5. valsts sniegtās garantijas, lai nodrošinātu šo noteikumu izpildi;

7.6. attiecīgā uzņēmuma atbilstību higiēnas prasībām, tā paškontroles sistēmu un ražotās eksporta produkcijas atbilstību Latvijas normatīvajos aktos pārtikai noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām;

7.7. vides piesārņojumu, kas var ietekmēt cilvēku, zvejas produktu un akvakultūras produktu veselības stāvokli.

8. Ar šo noteikumu 7.6.apakšpunktā minēto novērtēšanu saistītos izdevumus sedz tās pieprasītājs.

9. Pārtikas un veterinārais dienests pēc valsts vai tās daļas novērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 7.punktā minētajām prasībām iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus par attiecīgās valsts, tās daļas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iekļaušanu attiecīgajā sarakstā vai svītrošanu no saraksta.

10. Pārtikas un veterinārā dienesta priekšlikumus par eksportētājvalsts vai eksportētājuzņēmuma, kuram ir atļauts eksportēt uz Latviju zvejas produktus un akvakultūras produktus, iekļaušanu attiecīgajā sarakstā vai svītrošanu no tā izskata zemkopības ministra izveidota komisija (turpmāk — komisija).

11. Pārtikas un veterinārais dienests publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šo noteikumu 4.punktā minētos sarakstus un to grozījumus.

III. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas drīkst Latvijā ievest zvejas produktus un akvakultūras produktus

12. Latvijā zvejas produktus un akvakultūras produktus drīkst ievest uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas iekļauts zemkopības ministra apstiprinātajā sarakstā.

13. Pārtikas un veterinārais dienests pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītāja vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma izvērtē uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām pārtikas aprites prasībām.

14. Pārtikas un veterinārais dienests pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izvērtēšanas iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumu par attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iekļaušanu zvejas produktu un akvakultūras produktu ievedēju sarakstā, ja tas:

14.1. ir atzīts vai reģistrēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai pārtikas atzīšanas un reģistrācijas kārtībai;

14.2. ir Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē;

14.3. ir noslēdzis līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) par zvejas produktu un akvakultūras produktu uzglabāšanu, ja tas nevar nodrošināt zvejas produktu uzglabāšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par pārtikas produktu uzglabāšanu;

14.4. ievēro Pārtikas aprites uzraudzības likumā noteiktās prasības.

15. Komisija izskata priekšlikumu par izvērtētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iekļaušanu zvejas produktu un akvakultūras produktu ievedēju sarakstā.

16. Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) — zvejas produktu un akvakultūras produktu ievedējs — izdara grozījumus šo noteikumu 14.3.apakšpunktā minētajā līgumā, tas piecu darbdienu laikā par to informē Pārtikas un veterināro dienestu.

17. Pārtikas un veterinārais dienests zemkopības ministra noteiktajā kārtībā reizi gadā pārreģistrē zvejas produktu un akvakultūras produktu ievedējus uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības). Pārreģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstu pēc tā izskatīšanas komisijā apstiprina zemkopības ministrs.

18. Pārtikas un veterinārais dienests publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šo noteikumu 12.punktā minēto sarakstu un tā grozījumus.

IV. Prasības zvejas produktu un akvakultūras produktu ievešanai Latvijā

19. Zvejas produktus un akvakultūras produktus Latvijā drīkst ievest, ja:

19.1. tie nozvejoti, izkrauti, iepakoti, apstrādāti, marķēti, uzglabāti un transportēti atbilstoši zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū noteiktajām higiēnas prasībām;

19.2. to sastāvā nav šādu dzimtu indīgo zivju: četrzobju adatzivs (Tetraodontidae), mēnesszivs (Molidae), ežzivs (Diodontidae), aspurnu adatzivs (Canthigasteridae), kā arī tie nesatur biotoksīnus vai muskuļu paralīzi izraisošus toksīnus;

19.3. akvakultūras dzīvnieki atbilst normatīvajos aktos noteiktajām veterinārajām prasībām un ar pārtikas apriti saistītajām prasībām;

19.4. tie nav apstrādāti ar jonizējošu vai ultravioletu starojumu;

19.5. tie atbilst normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām un to svaiguma kritēriju pārbaude veikta atbilstoši noteiktajām prasībām par svaiguma un lieluma kritēriju noteikšanu zvejas produktiem, kas paredzēti piedāvāšanai tirgū.

20. Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors ir tiesīgs aizliegt ievest zvejas produktus no valstīm vai to administratīvi teritoriālajām vienībām, kas iekļautas šo noteikumu 4.punktā minētajā sarakstā, ja valsts vai tās administratīvi teritoriālā vienība saskaņā ar Starptautiskā epizootiskā biroja izstrādāto Starptautisko dzīvnieku veselības kodeksu ir uzskatāma par infekcijas slimību skartu vai ir atklājies kāds cits iemesls, kura dēļ ir apdraudēta cilvēku un dzīvnieku veselība un pastāv risks ievest ar attiecīgo slimību inficētus zvejas produktus vai akvakultūras produktus.

21. Ja krava izvesta no eksportētājvalsts vai tās administratīvi teritoriālās vienības pirms valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojuma par zvejas produktu un akvakultūras produktu ievešanas aizliegumu, Pārtikas un veterinārais dienests, izvērtējot risku, var atļaut ievest šo kravu Latvijā.

22. Pārtikas un veterinārais dienests riska faktoru novērtē, pamatojoties uz Pasaules tirdzniecības organizācijas Sanitāro un fitosanitāro līgumu, Starptautiskā epizootiskā biroja rekomendācijām, kā arī Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajiem aktiem veterinārmedicīnas jomā.

23. Visus izdevumus, kas saistīti ar kravas pārvietošanu atpakaļ uz eksportētājvalsti šajos noteikumos minēto aizliegumu dēļ, sedz kravas ievedējs.

V. Zvejas produktu un akvakultūras produktu veterinārā kontrole

24. Kravas ievedējs 24 stundas pirms zvejas produktu un akvakultūras produktu ievešanas paziņo Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas (turpmāk — Sanitārā robežinspekcija) kontroles punktam par kravas nogādāšanas vietu, robežas šķērsošanas paredzamo datumu un laiku. Sanitārā robežinspekcija informē kravas ievedēju par ievešanas kārtību.

25. Valsts robežas kontroles punktos, brīvajās muitas zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās valsts sanitārais robežinspektors — veterinārārsts — veic kravas veterināro pārbaudi atbilstoši kārtībai, kāda noteikta veterinārās kontroles veikšanai uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās.

26. Pārtikai paredzēto zvejas produktu un akvakultūras produktu ievešanai nepieciešams Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināts veterinārais (veselības) sertifikāts (oriģināls). Sertifikātu izsniedz kompetenta eksportētājvalsts institūcija. Veterinārais (veselības) sertifikāts (oriģināls) pēc robežas šķērsošanas paliek kontroles punktā.

27. Veterinārais (veselības) sertifikāts apliecina, ka zvejas produkti un akvakultūras produkti atbilst šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām veterinārajām un obligātajām nekaitīguma prasībām. Veterinārais (veselības) sertifikāts ir derīgs, ja tas:

27.1. aizpildīts angļu, vācu vai krievu valodā;

27.2. kravas transportēšanas laikā ir pie kravas ievedēja (kopija) un kopā ar kravu tiek nodots tās saņēmējam;

27.3. noformēts uz vienas lapas vai vairākām lapām. Ja sertifikāts noformēts uz vairākām lapām, tās sastiprina tā, lai nebūtu iespējams atdalīt lapas, nebojājot sastiprinājumu;

27.4. izsniegts kravas nosūtīšanas dienā;

27.5. noformēts katrai kravai un izsniegts katram kravas ievedējam;

27.6. ir eksportētājvalsts kompetentas institūcijas pilnvarota inspektora parakstīts un apzīmogots. Ja sertifikātā ir labojumi vai svītrojumi, tiem jābūt apstiprinātiem ar parakstu un zīmogu.

28. Pārtikas un veterinārais dienests, izvērtējot iespējamo risku patērētāja veselībai vai strīda gadījumā, nosaka zvejas produktu un akvakultūras produktu papildu parazitoloģiskos, mikrobioloģiskos, toksikoloģiskos vai ķīmiskos izmeklējumus, lai pārliecinātos par attiecīgo produktu atbilstību obligātajām nekaitīguma, higiēnas un svaiguma prasībām.

29. Izdevumus, kas saistīti ar papildu laboratoriskajiem izmeklējumiem, sedz kravas ievedējs.

30. Ja konstatē neatbilstību normatīvajos aktos par pārtikas apriti noteiktajām prasībām, valsts sanitārais robežinspektors — veterinārārsts — vai pārtikas inspektors ir tiesīgs aizliegt zvejas produktu un akvakultūras produktu ievešanu un:

30.1. aizturēt kravu iznīcināšanai, kā arī uzraudzīt to līdz brīdim, kad tās uzraudzību pārņem Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība, ja pastāv draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvībai vai videi. Šādā gadījumā nekavējoties informē pārējos robežkontroles punktus par iegūtajiem datiem un produktu izcelsmi;

30.2. nosūtīt kravu atpakaļ uz eksportētājvalsti, ja tā nav bīstama cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvībai vai videi;

30.3. novērtējot risku, pēc zvejas produktu un akvakultūras produktu ievedēja vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma lemt par kravas pārstrādi, iznīcināšanu, izmantošanu citiem mērķiem (nevis patēriņam cilvēku uzturā) vai nosūtīšanu atpakaļ saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta norādījumiem. Kravu iznīcina ar Pārtikas un veterināro dienestu saskaņotā vietā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par izplatīšanai nederīgas pārtikas iznīcināšanas kārtību. Iznīcināšanas procedūru nosaka Pārtikas un veterinārais dienests.

31. Izdevumus, kas saistīti ar kravas izņemšanu no apgrozības, iznīcināšanu, piespiedu pārstrādi, nogādāšanu pārstrādes vai iznīcināšanas vietā un kravas nosūtīšanu atpakaļ uz eksportētājvalsti, sedz kravas ievedējs.

32. Vedot identificējamus un Pārtikas aprites uzraudzības likuma prasībām atbilstošus zvejas produktus un akvakultūras produktus tranzītā vai pārtrauktā tranzītā, tos drīkst pārkraut vai veikt ar tiem citas darbības, iepriekš par to paziņojot Sanitārajai robežinspekcijai, tikai Sanitārās robežinspekcijas inspektoru uzraudzībā.

33. Zvejas produktu un akvakultūras produktu izvešanai no Latvijas ir nepieciešams Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināts veterinārais (veselības) sertifikāts. Veterināro (veselības) sertifikātu izsniedz Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots inspektors.

34. Ja zvejas produktus Baltijas jūrā vai Rīgas jūras līcī ir nozvejojuši citu valstu zvejas kuģi, kuriem ir reģistrācijas numurs un kuri atrodas savas valsts kompetentas iestādes uzraudzībā, bet kravu izkrauj Latvijas ostās un tai nav veterinārā (veselības) sertifikāta, Pārtikas un veterinārais dienests izkrauto zvejas produktu kontroli veic tāpat kā Latvijas kuģiem.

VI. Noslēguma jautājums

35. Noteikumu II un III nodaļa zaudē spēku ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 91/493/EEC un 97/78/EEC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 11.oktobri.