Par Latvijas tēla koncepciju

Vakar, 9. oktobrī, Latvijas institūtā notika preses konference, kurā direktors Ojārs Kalniņš iepazīstināja ar pētījumu par Latvijas atpazīstamības zīmes izstrādi. Šo pētījumu jūlijā pēc Latvijas institūta pasūtījuma veica četri Oksfordas universitātes maģistranti Oksfordas Biznesa koledžas profesora Valija Olinsa vadībā.

Pētījumā aplūkots, cik pazīstama ir Latvija pasaulē, un uzsvērtas mūsu valsts stiprās un vājās puses tās tēla attīstīšanai, kā arī definēti pieci dažādi Latvijas zīmola (termins apstiprināts LZA Terminoloģijas komisijā 2003. gada 13. maijā – red.) varianti, izvirzot, pēc pētījuma autoru domām, optimālo.

Latvijas institūta direktors žurnālistiem pastāstīja, ka institūta sadarbība ar Oksfordas profesoru V.Olinsu sākusies 2002. gadā, iepazīstoties ar šī autoritatīvā zinātnieka pētījumiem Spānijā, Portugālē un vairākās citās valstīs. Pētījums Latvijā izmaksājis tikai 900 latus. Ar šo summu apmaksāta četru Oksfordas maģistrantu uzturēšanās Latvijā un transporta izdevumi, veicot aptaujas ne vien Rīgā, bet arī Ventspilī, Cēsīs, Siguldā un vairākās citās Latvijas pilsētās. Pēc O. Kalniņa vārdiem, līdzīga pētījuma pilna izmaksa būtu vismaz 30 tūkstoši latu.

Pētījuma autori intervējuši vairāk nekā pussimt cilvēku Latvijā, kā arī vairākas personas ārzemēs, gūstot ļoti būtiskas atziņas.

Vispirms — Latvijas pašreizējais tēls ārzemēs būtiski atšķiras no daudz pozitīvākās mūsu valsts realitātes.

Otra ļoti zīmīga atziņa: ārzemnieki, iepazīstot Latviju, mūsu valsti vērtē daudz pozitīvāk nekā paši latvieši.

“Šis ir pirmais nopietnais ārvalstu speciālistu pētījums par Latvijas starptautisko atpazīstamību jeb “brendu”,” uzsvēra Latvijas institūta direktors, piedāvājot šo pētījumu kā izejmateriālu diskusijai par Latvijas tēla optimālu variantu. Oksfordas zinātnieku pētījums iesniegts Valsts prezidentei, Ministru prezidentam un vadošajām valsts institūcijām.

Ojārs Kalniņš arī pastāstīja, ka Valsts kancelejai iesniegts likuma “Par Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanu” (Latvijas institūta likuma) projekts.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kādu nozīmi Latvijas tēla veidošanā pētījums piešķir plašsaziņas līdzekļiem, Ojārs Kalniņš paskaidroja, ka tik detalizēti projekts vēl nav izstrādāts. “Šobrīd galvenais ir pievērst valdības uzmanību Latvijas tēla veidošanas aktualitātei,” teica O.Kalniņš, piebilstot, ka četru gadu laikā, kopš viņš pilda Latvijas institūta direktora pienākumus, neviena valdība par šo problēmu nav izrādījusi reālu interesi. Igaunijā pirms diviem gadiem izstrādāta valsts tēla veidošanas koncepcija, kas izmaksājusi gandrīz miljonu dolāru.

Ojārs Kalniņš definēja arī galvenos mērķus, kam kalpotu valsts tēls: tūrisma un ārējo investīciju veicināšana, Latvijas eksporta preču popularizēšana un valstu diplomātisko attiecību uzlabošana. Viņš arī uzsvēra, ka katra mērķa sasniegšanai nepieciešama individuāla pieeja, akcentējot tieši konkrētajam vektoram atbilstošos faktus un elementus.

“Mēs neveidosim vispārīgu Latvijas tēlu, “uzsvēra Latvijas institūta direktors. “Latvijas tēlu var veidot samērā šaurā lokā — kā tūrisma zemes tēlu, investīcijām pievilcīgas valsts tēlu utt.”

Ojārs Kalniņš arī akcentēja nepieciešamību izveidot pastāvīgi darbojošos Latvijas tēla padomi, kuras darbību koordinētu Latvijas institūts. Tagad dažādu ar Latvijas tēlu saistītu jautājumu izlemšanai tiek veidotas darba grupas. Tāda tiks izveidota, arī lai lemtu par Latvijas eventuālo piedalīšanos pasaules izstādē “Expo 2005” Japānā.

Ojārs Kalniņš un arī vairāki žurnālisti bija vienisprātis, ka Oksfordas pētnieku ieteiktā koncepcija — “Latvija — Baltijas centrs” vai “Latvija — Baltijas vārti” — ir tiešām veiksmīga. “Ir taču tā, ka jēdzienu “Baltijas valstis” pasaulē zina daudz labāk nekā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vārdus,” teica O. Kalniņš, atgādinot Igaunijas ne reizi vien pausto vēlmi vairāk identificēties ar Ziemeļvalstīm un Lietuvas orientēšanos uz Viduseiropas valstīm. “Akcentējot reālo faktu, ka Latvija ir Baltijas centrs, un šādi definējot Latvijas tēlu, mēs varētu gūt unikālu rezultātu,” teica Latvijas institūta direktors. “Daudzas valstis joprojām apliecina savu piederību Eiropai, kaut par to jau sen neviens vairs nešaubās.”

Pēc Oksfordas speciālistu domām, šāda koncepcija arī veiksmīgi atšķirtu Latviju citu postkomunistisko valstu vidū, no kurām lielākā daļa savās atpazīstamības zīmēs akcentē piederību Eiropai. Tā, piemēram, Ungārija pretendē būt Eiropas būtība, Čehija atgādina, ka atrodas Eiropas sirdī, kamēr Polija pati grib būt Eiropas sirds. Slovēnija ir Eiropas zaļā puse, bet Lietuva kārtējo reizi apgalvo, ka ir Eiropas centrs. (Lasot šo kaimiņu apgalvojumu, sāp Latvijas institūciju intereses trūkums par Krišjāņa Valdemāra zinātnisko teoriju, kas uzskatāmi parāda, ka Eiropas centrs ir Kolkā – aut.).

“LV” jautājums: — Kalniņa kungs, cik plaši, jūsuprāt, Latvijas pašreizējā tēla neatbilstība realitātei izskaidrojama ar informācijas trūkumu ārzemēs un cik — ar mērķtiecīgo ārvalstu sabiedrības dezinformāciju, kas pēdējā laikā īpaši aktivizējusies?

O.Kalniņš: — Mums ir jācīnās arī ar piecdesmit gadu padomju dezinformācijas sekām, jo visus piecdesmit okupācijas gadus informācija par Latviju ārzemēs nonāca tikai caur Padomju Savienību Maskavas traktējumā. Taču es nedomāju, ka šobrīd meli par Latviju spētu ārzemniekus atturēt no tūrisma braucieniem uz Latviju. Cita lieta, ka mums trūkst līdzekļu informācijas izplatīšanai. Latvijas institūta budžets ir tikai 90 tūkstoši latu gadā, nākamā gada budžetā mums paredzēti tikai 83 tūkstoši. Tādēļ mēs cenšamies informāciju par Latviju izplatīt ar ārzemju žurnālistu starpniecību. Pēdējos gados mēs institūtā esam uzņēmuši vairāk nekā sešsimt ārzemju žurnālistu, katru nedēļu trīs četrus. Ar viņu publikācijām pozitīvā informācija par Latviju sasniedz miljoniem lasītāju, būtiski veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors