Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 9. oktobra sanāksmē

Aizsardzības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un pretepidēmijas pasākumiem, medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanu un darbu valsts apdraudējuma gadījumā”.

Šobrīd pastāv virkne riska faktoru, kuru rezultātā var veidoties ārkārtas medicīniskās situācijas: starptautiskā terorisma akti, kuru iespējamība palielinās, Latvijai aktīvi iesaistoties cīņā ar starptautisko terorismu; ķīmiskas, bioloģiskas un radiācijas avārijas (ne tikai Latvijā, bet arī ar Latviju robežojošās valstīs); dabas apstākļu izraisītas katastrofas; masu cilvēku un dzīvnieku saslimšanas gadījumi, epidēmijas.

Noteikumu projekts nosaka: medicīniskās palīdzības apjomu iedzīvotājiem un Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un tās sniegšanas organizāciju valsts apdraudējuma gadījumā; pretepidēmijas pasākumu plānošanas un izpildes kārtību valsts apdraudējuma gadījumā; medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanas un darba kārtību valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī valsts, pašvaldību un privāto medicīnas iestāžu uzdevumus un pienākumus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā un pretepidēmijas pasākumu veikšanā valsts apdraudējuma gadījumā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietu sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām”.

Noteikumu projekts nosaka: mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānošanas, sagatavošanas un norises kārtību; pārbaužu un mācību rezultātu izvērtēšanas kritērijus; pārbaudēs un mācībās iesaistāmo tautsaimniecības resursu normas; pārbaudēs un mācībās nodarīto zaudējumu apjoma noteikšanas un segšanas kārtību.

Noteikumu projektā tiek definēti NBS un civilās aizsardzības mācību veidi. Tiesību akts dos iespēju veikt efektīvu un mērķtiecīgu NBS un civilās aizsardzības apmācību apdraudējuma situāciju pārvarēšanai vai to seku likvidācijas valsts apdraudējuma situācijās.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietu sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

Ārlietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojumu projektu “Par Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības ēkas Francijas Republikā, Parīzē, Pronī ielā (8 rue Prony) pārdošanu”.

Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības ēka Parīzē, Pronī ielā 8, tika iegādāta 1927.gadā. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības ēkā Parīzē ievācās PSRS vēstniecības pārstāvji. Šo ēku šobrīd izmanto Krievijas Federācijas diplomātiskais dienests, un tajā izvietota Krievijas Federācijas pārstāvniecība pie UNESCO un Konsulāta arhīvs. Juridiski joprojām minētā ēka ir Latvijas Republikas īpašumā, bet tā nevar izmantot savas īpašnieka tiesības. Pēc ilgas diplomātiskās sarakstes starp LR un Francijas Republikas ārlietu ministrijām 2001.gada 13.decembrī Parīzē tika noslēgta Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības Vienošanās par Latvijas Republikas sūtniecības ēku Parīzē. Šī Vienošanās tika akceptēta ar Ministru kabineta rīkojumu 2001.gada 12.decembrī. Saskaņā ar šo Vienošanos Francijas Republika apņemas noslēgt līgumu un iegādāties minēto ēku par 3 963 674 eiro.

Latvijas Republikas un Francijas Republikas līguma projekts par diplomātiskās pārstāvniecības ēkas pārdošanu paredz pārdot Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības ēku Parīzē, Pronī ielā 8, par 3 963 674 eiro (3 963,7 tūkst. eiro jeb apmēram 2 592,2 tūkst. latu saskaņā ar Latvijas Bankas 06.10.2003. eiro valūtas kursu) Francijas Republikas valdībai. Saskaņā ar šo līgumu pirmais maksājums 1 524 490 eiro apmērā tiks izmaksāts pēc pārdošanas līguma noslēgšanas. Atlikusī summa — 2 439 184 eiro — tiek nomaksāta viena gada laikā, sākot ar 2004.gada janvāri.

Rīkojuma projekts paredz akceptēt Latvijas Republikas un Francijas Republikas līguma projektu par Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības ēkas Parīzē, Pronī ielā 8 (8 rue de Prony), pārdošanu. Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Francijā pilnvarots parakstīt līgumu.

No diplomātiskās pārstāvniecības ēkas pārdošanas iegūtos finanšu līdzekļus paredzēts izmantot Ārlietu ministrijas vēsturiskās ēkas K.Valdemāra ielā 3 rekonstrukcijai.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības līgumu par Japānas valdības piešķirto neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā — Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvam dokumentu saglabāšanas iekārtu iegādei”.

Japānas vēstniecība ir informējusi Ārlietu ministriju par Japānas valdības lēmumu sniegt neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā — Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvam dokumentu uzglabāšanas iekārtu iegādei.

Šis ir jau ceturtais Japānas valdības piedāvātais grants Latvijai kultūras jomā. Pirmie trīs — Japānas valdības dāvinājums Latvijas simfoniskajiem orķestriem. Japānas valdības dāvinājums būtu būtisks atbalsts Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvam. Kopējā neatmaksājamā tehniskās palīdzības summa ir 24 000 000 jenu (divdesmit četri miljoni piecsimt tūkstoši jenu/~ 123 000 LVL).

Noteikumu projekts paredz akceptēt Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības līguma par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā — Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvam dokumentu saglabāšanas iekārtu iegādei projektu. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs pilnvarots parakstīt līgumu. Līgums tiek noslēgts diplomātisko notu apmaiņas ceļā un saskaņā ar līgumu stājas spēkā ar Latvijas Republikas atbildes notas datumu. Kultūras ministrijai uzdots koordinēt līguma saistību izpildi.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras ministrijā.

 

Ekonomikas ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25.panta pirmajā daļā noteikts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Grozījuma projekts izstrādāts, lai saskaņotu Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu, un paredz noteikt, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Valsts kancelejā.

 

Iekšlietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”.

Likumprojekts paredz pilnvarot Ministru kabinetu noteikt kritērijus, pēc kādiem objekts atzīstams par sprādzienbīstamu un ugunsbīstamu, kārtību, kādā objekts atzīstams par īpaši svarīgu, kā arī apstiprina sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu un īpaši svarīgu objektu sarakstu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””.

Šobrīd Latvijas Republikā ekspertīzes tiek veiktas gan Valsts tiesu ekspertīžu birojā, gan Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekspertīžu pārvaldē, proti, ekspertīzes veic divas dažādas valsts iestādes. 2003.gada 24.septembrī Ministru kabinets izdeva rīkojumu “Par Valsts tiesu ekspertīžu biroja un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekspertīžu pārvaldes reorganizāciju un Iekšlietu ministrijas Ekspertīžu centra izveidošanu”. Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekspertīžu pārvalde pašreiz ir Valsts policijas struktūrvienība, savukārt jaunizveidojamais Iekšlietu ministrijas Ekspertīžu centrs būs Iekšlietu ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.

Likuma grozījuma būtība ir, izveidojot Iekšlietu ministrijas Ekspertīžu centru, radīt tiesisku pamatu Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekspertīžu pārvaldes darbiniekiem arī turpmāk saglabāt policijas darbinieka statusu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā”.

Likuma grozījuma būtība ir, izveidojot Iekšlietu ministrijas Ekspertīžu centru, radīt tiesisku pamatu Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekspertīžu pārvaldes darbiniekiem arī turpmāk saglabāt policijas darbinieka statusu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 10.septembra noteikumos Nr.417 “Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss””.

Grozījumu projekts paredz noteikt, ka personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, un bēglim izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas Latvijas Republikā. Pabalstu nosaka: pilngadīgai personai — valsts noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā; nepilngadīgai personai — 30 % apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas.

Izstrādātajā noteikumu grozījuma projektā paredzētas izmaiņas, lai novērstu patvēruma procedūras ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī tādu personu ierašanos, kas vēlas izmantot Latvijas sociālās nodrošināšanas sistēmu. Grozījumi novērstu sociālo nevienlīdzību starp bēgļiem, alternatīvo statusu saņēmušajām personām un Latvijas iedzīvotājiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 5.marta noteikumos Nr.98 “Detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumi””.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai saskaņotu Ministru kabineta noteikumos lietoto terminoloģiju ar Administratīvā procesa likuma prasībām.

Projekts paredz grozīt noteikumu tekstā esošos terminus, aizstājot vārdus “licences pretendents” un “sertifikāta pretendents” attiecīgi ar vārdiem “iesniedzējs licences saņemšanai” un “iesniedzējs sertifikāta saņemšanai”, kā arī vārdu “pieteikums” ar vārdu “iesniegums” noteiktajā locījumā.

Papildu noteikumu projekta 39.punkts ir izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka licencēšanas komisijas lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos, kas regulē administratīvo aktu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu, noteiktajā kārtībā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumos Nr.80 “Ziņu iesniegšanas Sodu reģistram un Sodu reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas noteikumi””.

Normatīvajā aktā veiktie papildinājumi paredz, ka Sodu reģistram sniedz ziņas: par personām, kuras ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, bet pret kurām krimināllietas tika izbeigtas vai tika atteikts tās ierosināt; par personām, pret kurām krimināllietas tika izbeigtas, personas nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Noteikts, ka ziņas Sodu reģistram sniedz arī iestādes, kuras: reģistrē (sastāda) administratīvo pārkāpumu protokolus par fizisko vai juridisko personu administratīvajiem pārkāpumiem.

Vienlaikus noteikumos tika iestrādāti papildinājumi, kas nodrošinātu, lai Sodu reģistrā tiktu saņemtas pilnīgākas ziņas par krimināllietās veiktajām procesuālajām darbībām, fizisko vai juridisko personu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, piemērotajiem administratīvajiem sodiem un sodu izpildi, kā tas noteikts Sodu reģistra likumā.

Attiecīgi veiktajiem grozījumiem veiktas arī korekcijas Ministru kabineta noteikumu pielikumā esošajos Sodu reģistra paziņojumu veidlapu paraugos.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Satiksmes ministrijā, Ģenerālprokuratūrā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Valsts programma cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.–2008.gadam”.

Valsts programma cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004. — 2008. gadam sagatavota, lai sekmētu cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu.

Ņemot vērā to, ka Latvija ir kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuru sūtītājvalsti, tranzītvalsti un arī saņēmējvalsti, nepieciešams īstenot mērķtiecīgus preventīvos, izglītības, kā arī atbalsta pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem pasākumus; apvienot valsts un sabiedrisko organizāciju centienus, lai novērstu cilvēku tirdzniecību.

Programmas realizācija nodrošinās koordinētas sistēmas, kur ministrijām un valsts pārvaldes iestādēm ir noteikta atbildība un pienākumi cīņai pret cilvēku tirdzniecību, funkcionēšanu:

• būs sagatavoti nepieciešamie tiesību aktu projekti, lai pildītu Latvijai saistošus starptautiskos līgumus un realizētu starptautiskās likumdošanas nosacījumus un starptautisko organizāciju rekomendācijas par cilvēku tirdzniecības novēršanu;

• būs izstrādāta sistēma informācijas sniegšanai par cilvēku tirdzniecības novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu;

• būs uzlabota bezvēsts pazudušo personu meklēšana;

• būs realizēta profilaktiskās izglītības programma skolās;

• būs radīta sociālās palīdzības sistēma, kas novērsīs jaunu upuru iesaistīšanu cilvēku tirdzniecībā;

• būs radīti nepieciešamie apstākļi būtiskas sociālās, psiholoģiskās un tiesiskās palīdzības sniegšanai;

• būs izveidota atbalsta pakalpojumu sistēma cilvēku tirdzniecības upuriem un nodrošinātas iespējas viņu reintegrācijai sabiedrībā;

• būs paplašināta starptautiskā sadarbība un sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām.

Programmas projekta realizēšanai nepieciešama papildu valsts budžeta līdzekļu piesaistīšana 2005. gadā, un turpmākajos gados tā ir jāizskata kopā ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem.

Valsts programmu cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004. — 2008. gadam izstrādāja Iekšlietu ministrijas izveidota starpinstitūciju darba grupa, kuras sastāvā bija iekļauti pārstāvji no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta, Ģenerālprokuratūras, Rīgas domes, Starptautiskās migrācijas organizācijas, vairākām sabiedriskajām organizācijām.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Izglītības, Labklājības, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus”.

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izsaukumam noteikts ārkārtējo situāciju tālruņa numurs “112” vai tālruņa numurs “01”.

Paredzēts, ka ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesaista: iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus; Valsts policiju; Valsts robežsardzi; Nacionālos bruņotos spēkus; speciālos dienestus (neatliekamās medicīniskās palīdzības, gāzes avāriju, elektrotīklu avāriju u.c. dienestus).

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, saņemot izsaukumu uz ugunsgrēku vai glābšanas darbiem, nekavējoties nosūta uz notikuma vietu tuvāko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienību un nepieciešamības gadījumā iesaista šajos noteikumos minētos dienestus un iestādes.

Saņemot izsaukumu uz citiem glābšanas darbiem, gadījumos, kad nepastāv draudi cilvēku dzīvībai un veselībai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vienību uz notikuma vietu nosūta atbilstoši tehniskajam nodrošinājumam un iespējām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošina savas vienības ierašanos notikuma vietā: republikas pilsētās — 5 minūšu laikā pēc izsaukuma saņemšanas; pārējās pilsētās un lauku teritorijās ar iedzīvotāju blīvumu 10 un vairāk cilvēkiem uz 1 km2 — 15 minūšu laikā pēc izsaukuma saņemšanas; lauku teritorijās ar iedzīvotāju blīvumu, mazāku par 10 cilvēkiem uz 1 km2 — 25 minūšu laikā pēc izsaukuma saņemšanas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļi uz notikuma vietu pārvietojas pa visīsāko ceļu ar optimālo ātrumu, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus.

Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs, vadot ugunsgrēku dzēšanu vai glābšanas darbus, dod mutiskus norādījumus un kontrolē to izpildi.

Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanas prioritātes notikuma vietā ir: cilvēku glābšana, evakuācija un aizsardzība; ugunsgrēka vai avārijas izplatīšanās ierobežošana; ugunsgrēka dzēšana ar iespējami minimāliem materiālajiem zaudējumiem.

Ja notikuma vietā ir cietušie, līdz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu ierašanās brīdim pirmo palīdzību sniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki.

Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu taktiku nosaka ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu reglaments.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 20.oktobrim.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā valsts un pašvaldību institūcijas iesaistās mežu ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos”.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 6.panta otro daļu un nosaka kārtību, kādā Valsts meža dienests iesaista valsts un pašvaldību institūcijas mežu ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos.

Noteikumu projektā piedāvātā kārtība būtiski neatšķiras no kārtības, kura bija noteikta ar 1994.gada 21.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.128 “Par valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību sadarbību meža ugunsgrēku dzēšanā” (zaudēja spēku sakarā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma stāšanos spēkā 2003.gada 1.janvārī).

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, saskaņojumi jāsniedz līdz 20.oktobrim.

 

Izglītības

un zinātnes ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem””.

Grozījumi noteikumos paredz noteikt, ka kredītu izsniedz un apkalpo Studiju fonds — Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

Grozījumi nosaka, ka studiju kreditēšanas finanšu līdzekļus veido aizņēmumi no valsts pamatbudžeta atbilstoši kārtējā gada likumam par valsts budžetu, kā arī mērķa iemaksas noteiktai studiju programmai. Līdzekļi no valsts pamatbudžeta tiek aizdoti Studiju fondam saskaņā ar aizdevuma līgumu starp Valsts kasi un Studiju fondu.

Projektā paredzēts, ka kredītlīgumā nosaka, ka kredīta ņēmējs par katru nokavēto maksājuma dienu maksā līgumsodu 0,1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās summas. Studiju fonds ir tiesīgs noteikt papildu līgumsodu viena procenta apmērā no kredīta summas, ja kredīta ņēmējs nesniedz informāciju par dzīves vietas maiņu, par studiju pārtraukšanu, atrašanos akadēmiskajā atvaļinājumā, studiju turpināšanu citā studiju programmā vai atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā.

Kredītu dzēš, ja kredīta ņēmēja pamatdarba vieta ir iekļauta sarakstā. Par katru pilnu nostrādāto gadu kredīta ņēmējam dzēš 10 procentus no kopējās kredīta summas. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru pilnu nostrādāto gadu viņam dzēš piecus procentus no kopējās kredīta summas.

Saskaņo studiju kredīta atmaksas termiņa pagarinājumu sakarā ar piešķirto bērna kopšanas atvaļinājumu ar Darba likumā noteikto (līdz pusotram gadam).

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Labklājības, Zemkopības ministrijā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumos Nr.445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts””.

Projekts precizē noteikumu Nr.445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts” redakciju sakarā ar speciālā budžeta “Studējošo un studiju kreditēšana” iekļaušanu valsts pamatbudžetā; precizē studējošo kredītu dzēšanas kārtību no valsts budžeta līdzekļiem — kredīta ņēmējam jāstrādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai; precizē to, ka rīkojumu par valsts un pašvaldību institūciju un profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem kredīts tiek dzēsts no valsts budžeta līdzekļiem, Ministru kabinets apstiprina katru gadu; saskaņo studējošo kredīta atmaksas termiņa pagarinājumu sakarā ar piešķirto bērna kopšanas atvaļinājumu ar Darba likumā noteikto (līdz pusotram gadam); precizē studējošo kredīta atmaksas termiņa pagarinājumu, ja kredīta ņēmējs turpina studijas.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Labklājības, Zemkopības ministrijā.

 

Labklājības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Koncepcija par bīstamības grupu noteikšanas nepieciešamību sociālajā apdrošināšanā pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.

Saskaņā ar likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 10.pantu, kas paredz bīstamības grupu un tām atbilstošu obligāto iemaksu likmju ieviešanu obligātajā sociālajā apdrošināšanā pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, un šā likuma pārejas noteikumu 6.punktu, kurā noteikts, ka pārejas periodā iemaksu likme ir vienota, Labklājības ministrijas izveidotā darba grupa ir izstrādājusi koncepcijas “Par bīstamības grupu noteikšanas nepieciešamību sociālajā apdrošināšanā pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” projektu.

Koncepcijas projekts piedāvā trīs variantus, kā risināt jautājumu saistībā ar sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmes noteikšanu apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. 1. un 2.variants paredz minētās iemaksu likmes diferenciāciju, sadalot uzņēmumus bīstamības grupās pēc nozaru principa, kā arī ņemot vērā citus kritērijus, bet 3.variants paredz saglabāt vienotu iemaksu likmi.

Koncepcijas projekta 1. un 2.varianta īstenošanai būs nepieciešami papildu resursi sistēmas darbības nodrošināšanai. Koncepcijas projekta 3.varianta īstenošanai papildu budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Veselības, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

Tieslietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.184 “Ēku kadastrālās vērtēšanas noteikumi””.

Noteikumu projekts paredz noteikt: pārejas periodu par datu piecu gadu aktualitātes prasību līdz 2006.gada 1.janvārim; izsniegt vērtēšanas protokolu pēc rakstiska pieprasījuma par visām kadastrāli vērtējamajām ēkām visām ieinteresētām fiziskām un juridiskām personām

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

Veselības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Obligātās nekaitīguma prasības ar jonizējošo starojumu apstrādātai pārtikai un papildus prasības tās marķējumam”.

Noteikumu projekts nosaka obligātās nekaitīguma prasības ar jonizējošu starojumu apstrādātai pārtikai un papildu prasības tās marķējumam. Projekta pielikumā norādīti pārtikas produkti, kurus atļauts apstrādāt ar jonizējošo starojumu, tie ir — kaltēti garšaugi, garšvielas un garšvielas ar dārzeņiem to sastāvā. Noteikumu projektā ir ieviestas prasības, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām 1999/2/EC un 1999/3/EC.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību”.

Noteikumu projekts nosaka vispārīgās prasības ģenētiski modificēto organismu vai to komponentu ierobežotai izmantošanai un apzinātai izplatīšanai vidē un tirgū, lai aizkavētu vai novērstu jebkādu kaitējumu cilvēku veselībai un videi. Noteikumos norādīta monitoringa veikšanas kārtība un noteikti monitoringa plāna sastādīšanas vispārīgie principi. Noteikumu projektā ir ieviestas prasības, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām 2001/18/EC, 1990/219/EEC un Padomes lēmumiem 2002/623/EC un 2002/811/EC.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

Zemkopības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Prasības pārtikas ražošanai mājas apstākļos un tās izplatīšanai”.

Eiropas Savienības (ES) likumdošana nenosaka prasības mājās ražotas pārtikas ražošanai un izplatīšanai, atstājot to dalībvalstu nacionālās likumdošanas ziņā. ES dalībvalstu nacionālās likumdošanas prasības pārtikas ražošanai mājas apstākļos ir atšķirīgas. To lielā mērā nosaka valstu atšķirīgās tradīcijas minētajā jomā.

Latvijas Republikā šobrīd pārtikas produktu ražošana mājas apstākļos izplatīšanai tirgū ieņem nozīmīgu vietu gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes pārtikas produktu jomā. Sakarā ar to, ka likumdošana pašlaik neparedz personu, kas ražo pārtiku mājas apstākļos, reģistrāciju Pārtikas un veterinārajā dienestā, nav iespējams precīzi apzināt šīs ražošanas apjomus. Vienlaikus arī trūkst normatīvo aktu, kas reglamentētu mājas apstākļos ražoto pārtikas produktu klāstu, prasības ražošanas higiēnai, prasības mājas apstākļos ražotas pārtikas izplatīšanai, noteiktu nepieciešamos ierobežojumus dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktu tirdzniecībai.

Latvijas Republikas Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta 6.daļā noteikts, ka prasības attiecībā uz mājas apstākļos ražotas pārtikas ražošanu un izplatīšanu nosaka Ministru kabinets.

Noteikumu projekts nosaka mājas apstākļos ražotas pārtikas pieļaujamo klāstu, vispārējās prasības pārtikas ražošanai mājas apstākļos, higiēnas prasības telpām, aprīkojumam, izejvielām, produktu iepakošanai, uzglabāšanai, prasības ražošanā iesaistīto personu higiēnai, apmācībai, speciālās prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanai, prasības mājās ražotas pārtikas izplatīšanai, ierobežojumus dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktu tirdzniecībai.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Veselības, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

Kultūras ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.jūlija rīkojumā Nr.442 “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzības padomes sastāvu””.

Rīkojuma projekts paredz izdarīt izmaiņas Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzraudzības padomes sastāvā. Sakarā ar L.Bokšas ievēlēšanu Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājas amatā no padomes sastāva tiek izslēgta N.Ikstena.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 15.oktobrim.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas  Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks