• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par neskaidrībām vēlētāju reģistra sakarā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.10.2003., Nr. 142 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79851

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jau drīz Rīgā būs arī Spānijas vēstniecība

Vēl šajā numurā

14.10.2003., Nr. 142

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par neskaidrībām vēlētāju reģistra sakarā

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars noraida kā nepamatotu Ministru prezidenta Einara Repšes pārmetumu CVK, ka tā nākamā gada budžetā nav pieprasījusi finansējumu vēlētāju reģistra izveidei.

CVK priekšsēdētājs atgādina, ka vakar, 13. oktobrī, Ministru kabineta Komitejā atbalstītā koncepcija ir pirmais oficiālais tiesību akts, kas ieskicē vēlētāju reģistra modeli, taču pat šis dokuments nevar būt par pamatu, lai CVK pieprasītu finansējumu vēlētāju reģistra ieviešanai. CVK finansējumu var pieprasīt, tikai pamatojoties uz spēkā esošiem likumiem konkrētām šajos likumos paredzētām funkcijām. Taču Vēlētāju reģistra likums, kurā būtu precīzi minētas visas veicamās funkcijas un par šo funkciju veikšanu atbildīgās institūcijas, pagaidām nav ne izstrādāts, ne pieņemts.

Vienlaikus, izmantojot izdevību, kad gluži nejauši gadījies nokļūt preses uzmanības lokā, CVK priekšsēdētājs atgādina, ka nākamā gada jūnijā Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču arī šim mērķim CVK vēl nav likumīga pamata finansējuma pieprasīšanai, jo arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums vēl nav ne iesniegts, ne pieņemts Saeimā.

Komentējot radušos savādo situāciju, CVK priekšsēdētājs norāda, ka visdrīzāk vēlētāju reģistra likumprojekts, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekts jau būtu izstrādāts un iesniegts Saeimā, ja vien CVK būtu likumdošanas iniciatīva, taču, kā zināms, Latvijā likumprojektus Saeimai var iesniegt tikai Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, vismaz pieci Saeimas deputāti un viena desmitā daļa vēlētāju.

“Tā nu vienīgais, ko šādā situācijā var darīt un jau gandrīz gadu ir darījusi CVK, ir atgādināt ministriem un deputātiem par to, cik ļoti šie likumi nepieciešami, un neatteikt profesionāļu viedokli ministriju izveidotajās darba grupās.”

CVK priekšsēdētājs arī norāda, ka, lai atrisinātu radušos pārpratumu, labprāt personiski tiktos ar Ministru prezidentu Einaru Repši un informētu viņu par likumā noteiktajiem CVK pienākumiem un kārtību, kā strādā CVK.

Kristīne Bērziņa, CVK priekšsēdētāja palīdze

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!