Domās par Eiropas nākotni

11.oktobrī no vizītes Šveicē un Vācijā atgriezās Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Foto: Juris Krūmiņš Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar Eiropas Parlamenta prezidentu Patu Koksu, Eiropas Komisijas prezidentu Romano Prodi, Eiropas Savienības ārpolitikas koordinatoru Havjeru Solanu un Eiropas Komisijas paplašināšanās komisāru Ginteru Ferhoigenu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien, 10.oktobrī, Briselē tikās ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Romano Prodi. Romano Prodi apsveica Latviju sakarā ar pozitīvajiem referenduma rezultātiem. “Mēs bijām ļoti priecīgi un gandarīti, redzot, ka Latvijā ir tik pārliecinošs referenduma iznākums,” sacīja Prodi.

Sarunā pārrunātas tās jomas, kurās Latvija īsteno reformas, lai panāktu pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā (ES). Abas puses apspriedās arī par Starpvaldību konferences rezultātiem, un Valsts prezidente vēlreiz izklāstīja Latvijas nostāju tā dēvētajā komisāru jautājumā par to, ka katrai dalībvalstij ir jābūt pārstāvētai ar savu komisāru. R.Prodi savukārt raksturoja ES konventa darbu, atzīmējot, ka Latvijas prasība ir pamatota un leģitīma, kā arī pilnībā saskan ar komisijas viedokli. Prezidente arī uzsvēra līdztiesības principu kā vienu no būtiskākajiem jaunās Eiropas darbībā. V.Vīķe-Freiberga un R.Prodi apspriedās, pēc kādiem principiem ir lietderīgi izvēlēties dalībvalstu komisārus.

Abas puses apspriedās par ES attiecībām ar kaimiņvalstīm. R.Prodi atzīmēja, ka ES vēlas veidot stabilas attiecības ar kaimiņiem no Marokas līdz Krievijai, kas ietvertu sadarbību iekšlietu jomā, tirdzniecībā, kultūrā, izglītībā, bet izslēdz piedalīšanos lēmumu pieņemšanā. Prezidente uzsvēra, ka arī Latviju interesē stabilas attiecības ar ES kaimiņiem.

Runājot par sabiedrības integrācijas jautājumiem Latvijā, R.Prodi pēc tikšanās ar Valsts prezidenti žurnālistiem uzsvēra, ka Latvija atbilst visiem starptautiskiem kritērijiem šajā jomā un EK atbalsta Latvijas politiku sabiedrības integrācijā, atzīmējot, ka Latvija virza daudzas svarīgas reformas un sabiedrības integrācijas politikai Latvijā ir pareiza gaita.

Vakarā Valsts prezidente tikās ar Eiropas Komisijas komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu. Tikšanās laikā apspriests gaidāmais Eiropas Komisijas progresa ziņojums par Latviju. G.Ferhoigens uzsvēra, ka ziņojums visumā ir pozitīvs, novērtējot to, ka kopumā Latvija ir progresējusi savā attīstībā un tai arī ir redzams plāns tuvāko uzdevumu veikšanai. Abas puses pārrunāja tos darbus, kas Latvijai veicami līdz pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā (ES) – 2004.gada 1.maijam, tajā skaitā muitas dienestu un veterināro dienestu savietojamība ar ES sistēmām, nodokļu iekasēšanas sistēmas savietojamība ar ES, kā arī savstarpēja izglītības diplomu atzīšana. Valsts prezidente apliecināja, ka pastāvīgi seko līdzi šo jautājumu virzībai un rūpēsies par to, lai līdz 2004.gada 1.maijam Latvija spētu tikt galā ar šiem uzdevumiem.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Latvijas vētnieks Vācijā Mārtiņš Virsis; Vaira Vīķe–Freiberga un Hesenes Ministru prezidents Rolands Kohs Foto: Juris Krūmiņš

Pārrunājot referenduma rezultātus Latvijā par valsts dalību ES, Valsts prezidente pateicās G.Ferhoigenam par viņa ieguldījumu pirmsreferenduma procesā, skaidrojot Latvijas iedzīvotājiem jautājumus, kas saistīti ar valsts iestāšanos ES. Savukārt ES paplašināšanās jautājumu komisārs atzīmēja, ka tautas nobalsošanas rezultāti Latvijā ir bijuši negaidīti pārliecinoši – divas trešdaļas iedzīvotāju paustais atbalsts valsts dalībai ES ir augsts, tāpat nozīmīga ir lielā iedzīvotāju dalība referendumā.

Abas puses apspriedās par to, kā šobrīd notiek iestāšanās līgumu ratifikācija dalībvalstu parlamentos. G.Ferhoigens stāstīja, ka šobrīd apceļo ES valstu parlamentus un seko līdzi tam, lai līdz 2004.gada 1.maijam visas ratifikācijas būtu notikušas. Viņš sacīja prezidentei, ka šobrīd nesaredz nekādu problēmu, lai tā nenotiktu.

V.Vīķe-Freiberga un G.Ferhoigens apspriedās par Starpvaldību konferences rezultātiem. Valsts prezidente vēlreiz izklāstīja nacionālo pozīciju dažādos jautājumos, tajā skaitā attiecībā uz dalībvalstu komisāru skaitu un to pilnvarām ES. G.Ferhoigens sacīja, ka Latvijas pozīcija pilnībā sakrīt ar Eiropas Komisijas pozīciju.

G.Ferhoigens augstu novērtēja Valsts prezidentes 9.oktobrī sacīto runu Eiropas Parlamentā, uzsverot, ka “tā notikusi īstajā laikā un bijusi spēcīga runa”. Komisārs arī atzīmēja, ka šī runa teikta simboliski svarīgā laikā, apliecinot, ka ES paplašināšana ir vēsturiska.

Abas puses apspriedās arī par ES attiecībām ar partnervalstīm.

Vaira Vīķe-Freiberga 10.oktobrī Frankfurtē tikās ar Hesenes Ministru prezidentu Rolandu Kohu.

Hesenes Ministru prezidents pauda prieku, ka attiecības starp Latviju un Hesenes federālo zemi kļūst aktīvākas, un pauda ieinteresētību sadarboties dažādās jomās. Viņš sacīja, ka Hesene, tāpat kā visa Vācija, ir priecīga redzēt Latviju Eiropā, un atzīmēja, ka Vācijai ir svarīgas arī tā dēvētās mazās partnervalstis Eiropā. Abas puses bija vienisprātis, ka Eiropu nedrīkst dalīt lielajās un mazajās valstīs vai tā dēvētajās vecajās un jaunajās. Sadarbības pamatā ir citi kritēriji. Hesenes Ministru prezidents pauda interesi par Latvijas ekonomisko situāciju un vēlējās uzzināt, kādās jomās Latvija būtu gatava sadarboties ciešāk ar Vāciju un Hesenes zemi. Viņi pārrunāja šībrīža aktualitātes, tai skaitā Frankfurtes grāmatu gadatirgu. Abas puses apspriedās par aktualitātēm, kas saistītas ar mazu valodu, kultūru un nacionālo literatūru atbalstīšanu. Valsts prezidente uzsvēra, ka ir nepieciešams atbalstīt nacionālo orģinālliteratūru un veicināt ciešākus kontaktus Eiropā, lai arī, piemēram, latviešu autoru darbi tiktu tulkoti citās Eiropas valodās.

Bet sestdien, 11.oktobrī, Valsts prezidente Frankfurtes grāmatu gadatirgū piedalījās grāmatas “In the Name of Freedom” atvēršanas svētkos.

Atverot grāmatu, Eiropas Padomes deputāts no Zviedrijas, Šūmana fonda pārstāvis Pērs Stenmarks sacīja: tiek atklāta grāmata par tādas personības dzīvi, kas nākotnē vēl spoži liks sevi manīt jaunajā Eiropā. Viņš atzīmēja, ka 2002.gada noslēgumā Kopenhāgenā Eiropa beidzot pāršķīra jaunu lappusi savā vēsturē, kas izbeidza Otrā pasaules kara sekas, kas Latvijai bija nozīmējušas 50 okupācijas gadus, un vēl pirms dažiem gadiem ne pārāk daudzi ticēja tam, ka jau šajā paplašināšanās kārtā Latvija tiks uzaicināta kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti. P.Stenmarks atzīmēja, ka V.Vīķe-Freiberga ar savu personību ir daudz devusi Latvijai un tās attīstībai kā ārpolitikā, tā valsts iekšpolitikā un viņa ir padarījusi nozīmīgu darbu vērtību stiprināšanā valstī. “Tā ir grāmata gan par Latvijas sasniegumiem, gan par pašas Vairas Vīķes-Freibergas sasniegumiem. Briselē pirms pāris dienām, uzrunājot Eiropas Parlamentu, jūs sacījāt, ka Latvija savā vēsturē ir gājusi cauri īstam murgam, jāsaka, ka arī jūsu dzīve nav bijusi viegla, un latīņu teiciens “per aspera ad astra”, kas ir iekļauts Latvijas Triju Zvaigžņu ordenī, ir cienīgs pārstāvēt arī šo stāstu – caur ērkšķiem uz zvaigznēm ir gājusi gan Vairas Vīķes-Freibergas, gan Latvijas dzīve,” sacīja P.Stenmarks.

Valsts prezidente, uzrunājot klātesošos, sacīja, ka šis ir stāsts par kāda cilvēka dzīvi, kas netieši atspoguļo arī savas valsts likteni. Viņa sacīja, ka par daudzām interesantām dzīvēm tā arī paliek neuzrakstīts, bet, Valsts prezidenta amatā esot, citā gaismā tiek celta katra personība, un tiek uzdots jautājums, kā veidojusies šī personība, kam savā ceļā viņa gājusi cauri. Prezidente sacīja, ka grāmatas autore Ausma Cimdiņa ir mēģinājusi rast atbildi uz šiem jautājumiem un autores milzīgs ieguldījums ir tas, ka prezidentes stāsts ir iekļauts kopējā Latvijas un Eiropas vēstures kontekstā. V.Vīķe-Freiberga arī atzīmēja, ka šis stāsts atšķirībā no daudziem citiem biogrāfiskiem stāstiem beidzas ar laimīgām beigām, un arī šobrīd Latvijai ir priekšā visas iespējas veidot savu nākotni tieši tā, kā tā vēlas, un izbaudīt tās iespējas, ko šobrīd piedāvā šī laimīgā vēstures lappuse.

Grāmatas atklāšanā latviešu mūziku spēlēja Valdis Muktupāvels, un tika radīts videoklips “Welcome to Latvia”.

Valsts prezidenta preses dienests