Baltijas un Ziemeļvalstu pozīcijās nav būtisku atšķirību

10.oktobrī Ministru prezidents Einars Repše Helsinkos piedalījās trīs Baltijas valstu un trīs Ziemeļvalstu — Dānijas, Zviedrijas un Somijas — valdību vadītāju sanāksmē

Foto: A.F.I. Helsinkos 10.oktobrī: Latvijas Ministru prezidents Einars Repše, Zviedrijas premjerministrs Jērans Pēršons, Igaunijas premjerministrs Juhans Partss, Somijas premjerministrs Mati Vanhanens, Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks un Dānijas premjerministra pārstāvis, Dānijas valsts sekretārs Nilss Bernšteins

Piektdien, 10.oktobrī, Helsinkos Ministru prezidents Einars Repše piedalījās trīs Baltijas valstu — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas — un trīs Eiropas Savienības (ES) Ziemeļvalstu — Dānijas, Zviedrijas un Somijas — valdību vadītāju sanāksmē.

Sanāksme Helsinkos ir turpinājums šā gada jūnijā Zviedrijas premjerministra ierosinātajai tradīcijai rīkot kopīgas Baltijas un ES Ziemeļvalstu valdības vadītāju tikšanās pirms ES Padomes sanāksmēm.

Tikšanās laikā pārrunāti 16. un 17.oktobra ES Padomes darba kārtības jautājumi, tai skaitā Romā 4.oktobrī atklātā Starpvaldību konference par ES konstitucionālā līguma projektu un tajā veicamajām izmaiņām.

Valdību vadītāji apsprieda Romas sanāksmes secinājumus, kā arī izteica vērtējumu par turpmāko Starpvaldību konferences gaitu. Tikšanās laikā uzsvērts, ka nav lielu atšķirību šo sešu valstu pozīcijās. Šobrīd ir Starpvaldību konferences sākumposms, tādēļ ir būtiski uzturēt ļoti ciešu informācijas saikni un dialogu starp Baltijas un ES Ziemeļvalstīm, lai meklētu visiem pieņemamu kompromisu konferencē izskatāmajos jautājumos.

Valdību vadītāji atbalstīja E.Repšes izteikto viedokli, ka Starpvaldību konferences rezultātu kvalitāte ir svarīgāka par jautājumu izskatīšanas ātrumu.

Tikšanās laikā tika pārrunāts ES Padomes darba kārtības jautājums par Eiropas ekonomikas izaugsmes veicināšanu. Valdību vadītāji uzsvēra transporta un enerģētikas infrastruktūras projektu nozīmi, īpaši Baltijas valstīs (“Rail Baltica”, “Via Baltica”), kā arī nepieciešamību investēt izglītībā un pētniecībā.

Pārrunāti robežu jautājumi un izteikts atbalsts kopējas Eiropas ārējās robežas pārvaldības aģentūras izveidei — ar nosacījumu, ka aģentūra nepārņems nacionālo robežsargu funkcijas. Aģentūras mērķim jābūt operacionālās sadarbības pilnveidošanai.

Nākamā Baltijas valstu un ES Ziemeļvalstu valdību vadītāju tikšanās paredzēta Helsinkos pirms 12. — 13. decembra ES Padomes.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas  Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks