Pēc 2003.gada 9.oktobra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija): Šodien Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti atbalstīja budžetu nākamajam gadam pirmajā lasījumā. Protams, budžeta pieņemšana ir būtisks notikums ikvienas Saeimas darbā, tādēļ pārējie likumprojekti, kas tika pieņemti vakar un šodien, protams, nav ar tik lielu nozīmi kā budžeta projekts.

Jāsaka, ka no rīta kvoruma trūkuma dēļ sēde tika pārtraukta, bet es gribētu šeit paskaidrot, ko nozīmē kvoruma trūkums. Tas nenozīmē, ka deputāti nebija zālē, bet gan to, ka zālē esošie deputāti, kuri pārstāvēja opozīciju, nepiedalījās balsojumā. Līdz ar to sēde bija jāpārtrauc. Savukārt tas nozīmē, ka pozīcijas pārstāvji bija kļuvuši neuzmanīgi un bija palaiduši garām brīdi, ka viņu skaits zālē ir nepietiekams, lai varētu pieņemt lēmumu. Taču šādi notiek, un ne tikai Latvijas parlamentā vien. Tas ir savdabīgs cīņas paņēmiens, ko deputāti kādreiz lieto. Tāpēc to nevajadzētu uztvert pārāk traģiski — vienkārši pozīcijas deputātiem jābūt uzmanīgākiem savā darbā.

Otra lieta, ko es gribu pateikt, ka arī šajā reizē tika nodoti izskatīšanai virkne likumprojektu, kuri paredz speciālo budžetu iekļaušanu valsts budžetā. Arī šos likumprojektus Zaļo un zemnieku savienība atbalstīja, jo speciālie budžeti tiek saglabāti kā atsevišķas budžeta programmas, tāpēc nauda neiet zudumā — tā tiks piešķirta gan vides aizsardzībai, gan ceļiem, gan zivsaimniecībai, gan citiem speciālajiem mērķiem. Taču administratīvi tas tiks iekļauts kopējā valsts budžetā, un tam ir arī labā puse — piemēram, zemniekiem tas nozīmē, ka 3% apjoms subsīdijām, kas noteikts ar likumu, pieaugs, jo šī nauda papildina budžeta kopējo summu, līdz ar to šie 3% kļūst krietni svarīgāki.

Tātad šī darba diena bija grūta un sarežģīta, bet galu galā mēs esam lēmumu pieņēmuši. Es ceru, ka politisko kultūru mēs arī visai drīz iemācīsimies.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Pēdējās dienās bija pietiekami daudz notikumu. Budžets, kā jau to varēja prognozēt, pirmajā lasījumā tika pieņemts reizē ar visiem to pavadošajiem dokumentiem. Tagad, protams, deputātiem nopietns darbs — kopā ar saviem ministriem izvērtēt, kādi priekšlikumi būtu vajadzīgi otrajam lasījumam. Un pirmām kārtām jālūkojas uz to, lai budžetā būtu pietiekama summa Eiropas Savienības līdzfinansējuma nodrošināšanai, jo pretējā gadījumā Latvija nevarēs pilnā mērā izmantot tos augļus, par ko tā pati nobalsojusi 20.septembrī. Acīmredzot būs jāizvērtē dažādi priekšlikumi nelielu investīciju atbalstīšanai pašvaldībās, kas pārsvarā saistīti ar izglītības, kultūras iestāžu, sociālo projektu atbalstīšanu. Mūsu frakcija ir aicinājusi veselības ministri I.Circeni uz sarunu par vairākām ar veselības budžetu saistītām lietām, jo sakarā ar jauno plānu ieviešanu un lauku un mazpilsētu slimnīcu finansējuma daļēju pārlikšanu uz pašvaldību pleciem vairākām pašvaldībām radies nopietns satraukums, jo šīs pilsētas ir vienīgās slimnīcas lielā rādiusā. Tātad jautājums: kā šī problēma tiks risināta un kā tā ietekmēs medikamentu pieejamību, it sevišķi valsts obligāti apmaksātos medikamentus, jo tiem ir paaugstināta pievienotās vērtības nodokļa likme.

Protams, mūsu frakcijas deputāti aktīvi piedalīsies priekšlikumu apspriešanā par ostu likuma otrreizēju caurlūkošanu Saeimā, kur acīmredzot būtu rūpīgi jāizvērtē visas Valsts prezidentes iesniegtās, es gribētu teikt, ne tik daudz kritikas, cik korekcijas, jo droši vien jāmeklē lielāks līdzsvars starp tiem mērķiem, kas ir sasniedzami, tātad — likt šķēršļus dažādiem pārkāpumiem Rīgas ostā, un pārāk lieliem grozījumiem, kas varētu ilgstoši ietekmēt ostu darbību gadījumā, ja, teiksim, PCTVL un sociāldemokrāti Rīgā pēc kāda gada vai pēc pusotra vairs nebūs pie varas.

Un vēl viens jautājums, kam acīmredzot būs spiestas pievērsties gan visas partijas, gan Saeimas Korupcijas apkarošanas komisija, gan darba apakšgrupa, tas ir, par partiju finansēšanu un aģitāciju. Tie ir pēdējie gadījumi ar vairāku, tai skaitā — valdības partiju ziedotājiem, kas tomēr jārisina likumdošanas kārtībā, nosakot šo cilvēku atbildību, ja viņi pārkāpj likumu, vai vēl vairāk — ja viņi ir kādi provokatori vai meļi. Jāizvērtē arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja daudzie priekšlikumi. Bet es personīgi, būdams klāt šajās diskusijās, redzu, ka pirmām kārtām valstij ar likumu jāuzliek stingra robeža ziedotājiem, kuri ziedo partijām lielas summas, vienalga, vai tās būtu fiziskas vai juridiskas personas, un ka šīm personām jāsaņem Valsts ieņēmumu dienesta atbilstoša atļauja, ka viņiem ir tiesības ziedot, jo viņiem ir īpašumi un legāli ienākumi. Otrkārt, nopietni jārunā par reklāmas ierobežošanu un aizliegšanu masu saziņas līdzekļos, jo reklāmas būtībā ir tās, kas dzen politiskās partijas uz katrām vēlēšanām tērēt arvien lielākas summas un tādējādi veicina partiju tāda vai cita veida pārāk ciešu saikņu veidošanos ar ekonomiskajiem grupējumiem, kas valstī tiek saukts par politisko korupciju. Pret to jācīnās visām partijām, vēl pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām meklējot efektīvus līdzekļus vēlēšanu izdevumu nesamērīgas augšanas ierobežošanai likumīgā kārtā un visiem saprotamā veidā.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija”): Jūs laikam labi atceraties 20.septembra, tas ir, referenduma vakaru, kad Ē.Jēkabsons, Latvijas Pirmās partijas līderis, nosauca E.Repšes kungu par diktatoru, bet Ministru prezidents E.Repše valdošās koalīcijas deputātus nodēvēja par korumpantiem, tātad faktiski — par zagļiem. Tā kā neviena puse neatvainojās otrai līdz šai baltajai dienai, nav atsaukti arī apvainojumi, lai cik skumīgi tas arī būtu, bet jāsecina, ka mēs dzīvojam diktatoru un korumpatoru valdības laikos. Un ne mēs, opozīcijas deputāti, viņus tā nosaucām, bet viņi paši. Man pat gribas teikt: “Cilvēki, esiet modri!” Uzskatu, ka tas ir bīstami.

Es aicinu jūs sekot politiķu ķīviņiem! Bet, ja jūs nenodarbojaties ar politiku, mums jāzina, ka politika jebkurā gadījumā nodarbojas ar jums.

Par 2004.gada budžeta projekta konceptuālu izskatīšanu. Diemžēl es uzskatu, ka budžeta mērķim un prioritātei jābūt tautas labklājībai, bet valdība un Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja B.Brigmanes kundze tomēr deklarēja, ka budžeta prioritāte ir iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Manuprāt, tas varētu būt līdzeklis, instruments, bet nekādā gadījumā ne mērķis. Jā, es esmu opozīcijas deputāts un man faktiski obligāti jākritizē budžets. Ideālu budžetu nav! Tomēr, manuprāt, ļoti lieli līdzekļi budžetā tiek veltīti valsts aizsardzībai, jo, paldies Dievam, ne krievi, ne baltkrievi mums netaisās uzbrukt un mēs viņiem arī ne, bet nepietiekami līdzekļi atvēlēti pensijām, pabalstiem, izglītībai un veselības aizsardzībai.

Neapšaubāmi, B.Brigmanes kundze teiks, ka tomēr drusciņ vairāk ir un par to mums arī jāpriecājas. Gandrīz 30 miljonu latu pieaugums valdības dienestiem. Tātad nāks klāt tūkstošiem ierēdņu, bet gandrīz par 7 miljoniem latu samazināti līdzekļi kultūrai un sportam, un es neuzskatu, ka tas ir labi.

Starp citu, arī izglītībai, ja ņemtu par pamatu iekšējo kopproduktu vai procentuāli no pagājušā gada un šogad, paldies, drusciņ pieliks algu un tas turpināsies nākamajā gadā, bet gribētos daudz vairāk. Un žēl, ka izglītības informātikas programmai arī līdzekļi gandrīz nav atvēlēti.

Starp citu, arī Eiroparlamenta vēlēšanām mēs nevaram atrast vismaz to 1 miljonu latu, kas ir vajadzīgs. Es nedomāju, ka valdību un valdošo koalīciju šie jautājumi neinteresē, un ceru, ka pie budžeta, kas šodien pieņemts konceptuāli, vēl var strādāt otrajā lasījumā.

O.Deņisovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija): Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā es gribu šodien pievērst uzmanību šādiem jautājumiem:

Pirmkārt, novērtēt nākamā gada budžetu. Tas paredz palielinājumu sociālajām vajadzībām par vienu trešdaļu, plānots arī palielināt summu, kas paredzēta pensijām — no 5,5% līdz 5,7%. No vienas puses, tas ir labi, bet mēs uzskatām, ka tas nav pietiekami. Aizsardzības ministrijas budžetu plānots palielināt par 9,5 miljoniem latu, kas, mūsuprāt, nav nepieciešams, jo Latvijai nav ienaidnieku, no kuriem vajadzētu aizsargāties.

Tajā pašā laikā izglītības vajadzībām paredzēti tikai 7000 latu. Mēs uzskatām, ka no līdzekļiem, kas paredzēti militārajām vajadzībām, 2 miljonus latu varētu novirzīt pensiju palielināšanai, 3000 latu — mācību grāmatu latviešu valodā iegādei krievu skolām, lai atbalstītu minoritāšu integrāciju, un 10 miljonus latu — lai atdotu atpakaļ zaudēto naudu tiem ieguldītājiem, kuri to zaudēja bankas “Baltija” bankrotēšanas rezultātā.

Mūsu valdības makroekonomikas rezultāti ir tādi, ka Latvijas iekšējais parāds pusgada laikā sasniedzis 3 miljonus latu — šādu summu mēs zaudējām valūtas kursa atšķirības dēļ.

Starp citu, Ekonomikas ministrijas budžeta summa atšķiras no zaudējuma līdzekļiem par 1 miljonu latu. Ja tā būs arī turpmāk, mums drīzumā būs jāsamazina ministriju skaits.

Gribētu pievērst uzmanību arī likumprojektiem “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” un “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Šos grozījumus piedāvāja izdarīt mūsu kolēģi no Tautas saskaņas partijas, un mūsu frakcija pilnībā tos atbalstīja, jo likumiem, kas skar sociālo sfēru, jāaizsargā sociāli neaizsargātās personas. Ja grozījumu būtība ir virzīta uz to, lai uzlabotu šo personu dzīves apstākļus, mēs uzskatām par savu pienākumu tos atbalstīt.

Pirmajā gadījumā grozījumi paredzēja pagarināt tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju personām, kam uz to ir tiesības, otrajā gadījumā — pagarināt tiesības saņemt vecuma pensiju, bet minētie likumprojekti netika pieņemti.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija): Es gribu jums izstāstīt par to, kā šodien deputāti no Tautas saskaņas frakcijas gribēja uzlabot likumu par sociālo palīdzību un pagarināt termiņu, lai cilvēkiem būtu tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju. Gribu uzsvērt, ka no šā gada 31.decembra tādu tiesību vairāk nebūs — neviens pensionārs, represētais vai invalīds nevarēs pierakstīties pašvaldībās un saņemt rehabilitāciju par valsts naudu. Ļoti žēl, ka budžetā neatradās 300 tūkstoši latu, lai šo programmu turpinātu. Es zinu, ka ļoti daudzi cilvēki jau pierakstījās pašvaldībās un gaida gadu un vairāk, lai saņemtu šo ceļazīmi aizbraukt uz Jūrmalu vai Tērveti un saņemt tur sociālo rehabilitāciju. Mēs nerunājam par tiem lielajiem sociālajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, kuri izmaksā dārgi; mēs runājam tikai par tiem pakalpojumiem, kuri ļoti vajadzīgi trūcīgajiem cilvēkiem, tiem, kuri šodien nevar atļauties nopirkt šo ceļazīmi par savu naudu. Bet, neskatoties uz to, ka valdošā koalīcija visu laiku runā par sociālajām problēmām, ka tā tērē daudz naudas, bet šo programmu diemžēl likvidēja. Šo priekšlikumu mums solīja atbalstīt Zaļo un zemnieku savienība un Tautas partija, bet “Jaunais laiks” un Latvijas Pirmā partija to neatbalstīja.

Es nedomāju, ka šodien ir vērts runāt ar viņiem par to, lai šī programma tiktu saglabāta, bet jūs varat aiziet uz savām pašvaldībām, griezties pie sociālajiem darbiniekiem un palūgt viņus uzrakstīt vēstuli, motivējot, piemēram, Saeimas Budžeta komisiju vai Sociālo un darba lietu komisiju, kāpēc šī programma Latvijā vairāk nav vajadzīga — vai tāpēc, ka mēs dzīvojam labāk, vai tāpēc, ka mūsu prioritātes ir citas, jo atkal tērēsim miljonus Aizsardzības ministrijai, atkal audzināsim ierēdņus ārzemēs, bet reāls mūsu cilvēks, kurš nostrādāja visu mūžu Latvijas labā, nesaņems šo mazo prieku — divdesmit vienu dienu divu gadu laikā būt Jūrmalā.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks): Šodien tiešām Saeimā bija īpaša diena, jo nu jau pirmajā lasījumā pieņemts nākamajam gadam paredzētais valsts budžets. Šodien Saeimā uzstājās arī Ministru prezidents, un viņš bija tas, kurš atgādināja mums — ja netiek pieņemts budžets pirmajā vai otrajā lasījumā, tad automātiski tas nozīmē valdības krišana. Tā to paredz likumi.

Pēc apspriešanas, pēc nopietnas finanšu ministra ziņojuma izvērtēšanas, pēc Ministru prezidenta biedra A.Šlesera kunga runas noklausīšanās un arī pārējo kolēģu uzstāšanās debatēs balsojums bija ļoti pārliecinošs. Visi koalīcijas partneri nobalsoja par šo budžetu, un tātad ir skaidrs, ka ne par kādu nopietnu krīzi šobrīd mēs runāt nevaram. Un tas ir ļoti patīkami, jo mēs varam runāt par labām lietām.

Kā jau J.Plinera kungs teica, ideāla budžeta nav, un arī mūsu budžets nav ideāls. Bet es gribētu teikt, ka tas ir ļoti labs, jo šajā budžetā valdība paredzējusi 2% budžeta deficītu, un šis rādītājs, protams, jau nozīmē, ka mēs ieejam attīstības fāzē. Mums būs lielāka uzticība gan no ārzemju investoriem, gan arī tas rādīs mūsu spēju plānot līdzekļu izlietojumu un saņemšanu. Un izlietojums ir pats labākais, par ko es gribētu šodien runāt, jo valdība paredzēju vienu trešo daļu no tiem novirzīt sociālajai nodrošināšanai.

Jau ir skaidrs, ka tie, kuri saņēma minimālo pensiju ar darba stāžu līdz 20 gadiem, nākamgad saņems papildus 5,5 latus esošajai pensijai; tie, kuriem darba stāžs bija līdz 30 gadiem, papildus saņems 6,5 latus pie pensijas, un tie, kuriem bija virs 30 gadu, pat 7,5 latus vairāk.

Tāpat ir apsveicams tas, ka no 1.janvāra mūsu minimālā darba alga palielināsies no 70 līdz 80 latiem. Ja atceramies, šajā gadā minimālo algu mēs palielinājām no 60 līdz 70 latiem. Un ir cerības, ka mūsu iedzīvotāji prasīs, lai darba devējs maksā šo minimālo algu un par to maksā arī nodokļus. Tad varbūt kopumā mēs iegūsim arī labākus nodokļu iekasēšanas rādītājus.

Nākamajā gadā gan tie ir prognozēti ļoti labi — vairāk nekā 9,5% nodokļu iekasēšanas pieaugums. Un tas ir apstākļos, kad mēs samazinām lielo, tas ir, uzņēmumu ienākuma nodokli, no šobrīd esošajiem 19% uz 15% ar mērķi, ka nākotnē tas dos daudz lielāku atdevi un uzņēmējdarbība pie mums attīstīsies daudz aktīvāk un plašāk. Loģiski, ja attīstās uzņēmējdarbība, tad mums ir vairāk darbavietu un mēs spējam arī labāk dzīvot.

Bet es gribētu pieminēt vēl vienu lietu, ka beidzot būs pielikums arī bērnu invalīdu pabalstam — no 30 līdz 50 latiem.

Noslēgumā gribu pateikt paldies visiem, kuri atbalstījuši šajā ļoti grūtajā laikā partiju “Jaunais laiks”, un tagad aicinu sekot līdzi tam, kā līdz otrajam lasījumam tiek formēts budžets, jo mūsu priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir paziņots, un mēs gatavojamies pieņemt budžetu otrajā lasījumā 13.novembrī.

Saeimas preses dienests