Daugavas krastā nu atkal stalti stāv Rīgas domes nams

Jau 4.novembrī Rīgas Rātsnams pulcēs domniekus un viesus uz svinīgu atklāšanu, bet 11.novembrī domes deputāti sāks savu pirmo galvaspilsētas varas sēdi

Foto: A.F.I. Rīgas Rātsnams — viens no vecās Rīgas simboliem un Rīgas domes deputātu un amatpersonu jaunā darbavieta

Jau 4. novembrī Rātsnams pulcēs viesus uz svinīgu atklāšanas brīdi, bet 11. novembrī, Lāčplēša dienā, Rīgas domes deputāti sanāks uz pirmo domes sēdi jaunajās telpās. Savukārt nākamnedēļ tiks sākti pārcelšanās priekšdarbi, jo telpas, kas līdz šim bija Rīgas domes rīcībā, līdz 1. decembrim jāatbrīvo. Par to vakar, 14.oktobrī, preses konferencē, kas tika rīkota sakarā ar to, ka valsts komisija pieņēmusi jauno Rīgas domes mājvietu – Rātsnamu, žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss. Preses konferencē piedalījās arī objekta būvniecības darbu izpildītāji.

1994.gadā sāktais kompleksais Rātslaukuma apbūves projekts, kura īstenošanai ir patērēts daudz laika, darba un naudas, uzskatāms par gandrīz pabeigtu. Melngalvju nama, Rātsnama, Švābes, Kamarina namu un citu projektā ietilpstošo ēku atjaunošanā un būvniecībā ir pagājuši deviņi gadi, rīkoti neskaitāmi konkursi, to skaitā pirmā ēkas digitālā modelēšana. Rātsnamā būvdarbus veica līgumsabiedrība “Pilna sabiedrība Kalnozols RRB Moduls”, bet būvdarbu izpildē tika iesaistīti vēl apmēram 20 apakšuzņēmēji. Šobrīd par pabeigtām uzskatāmas trīs Rātslaukuma puses, neskaidrības ir ar Okupācijas muzeja ēku, kas atrodas laukuma ceturtajā pusē. Rātsnama būvniecībai un telpu aprīkošanai iztērēti 10 miljoni 339 tūkstoši latu, un šādi līdzekļi bija tam ieplānoti. Jaunajā būvē kopumā ir nedaudz mazāk kā 11,4 tūkstoši kvadrātmetru.

Jaunajai Rīgas domes ēkai ir vēsturiskā daļa, kas tapusi tādā apjomā, kāda tā bijusi pirms kara, kā arī mūsdienīga piebūve. Par šādu projekta variantu izšķīrās toreizējā konkursa komisija. Uzņēmuma “Kalnozols celtniecība” direktors Ojārs Bite stāstīja, ka Rātsnama celtniecības gaitā bijuši dažādi sarežģījumi, kā arī celtniecības gaitā ticis palielināts ēkas apjoms. Izbūvējot Rātsnamu, ir atjaunota caur ēku caurstaigājama Jaunavu ielas līnija, kura pēc Otrā pasaules kara bija zudusi. Jaunavu ielā ir iecerēts izvietot suvenīru veikalu un sabiedriskās ēdināšanas tīklu. Bet par vēsturi šajā iebūvētajā ielā atgādina savdabīgs interjera elements – trīsarpus tūkstošus gadu veca ozola daļa, kas atrasta, veicot pamatu rakšanas darbus Rātslaukuma teritorijā.

Šobrīd vēl darbinieku un politiķu neapdzīvotās darba telpas ir plašas, gaišas, ar neuzbāzīgiem, bet mūsdienīgiem telpu dizaina un būvniecības interjera elementiem. Visu vadošo amatpersonu kabinetu mēbeles un gaismas ķermeņi ir stilistiski vienādi, vienotā stilā ieturēts arī darbinieku telpu aprīkojums. Lai rīdzinieki varētu apmeklēt domes sēdes, izbūvēts īpašs balkons. Savukārt moderno tehnoloģiju iespējas nodrošinās Rīgas domes sēžu tiešraidi internetā. Domes sēžu telpa aprīkota ar modernām balsošanas iekārtām un tulkošanas kabīnēm, ko varēs lietot nepieciešamības gadījumā. Ēkā atrodas arī divas strūklakas, viena – ap savu asi rotējošā – Rātsnama pirmā stāva vestibilā, otra – pasāžā visas ēkas sienas augstumā. Vēl tiek domāts par elastīgu caurlaižu sistēmu. Sākotnēji Rīgas iedzīvotājiem, lai apmeklētu Rātsnamu, pēc Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Aivara Kreitusa teiktā, būs jāreģistrējas un jāizņem caurlaides.

Rātsnama apsaimniekotāju – SIA “Rīgas nami” – vārdā tās direktors Andris Lācis pauda pārliecību, ka, neraugoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo arhitektu kritiku, paši rīdzinieki tieši Melngalvju namu un jauno Rātsnamu atzīst par šobrīd skaistākajām Rīgas ēkām. Runātājs arī atzina, ka gados vecāki cilvēki atjaunotajā Rātslaukumā nepārprotami spēs ieraudzīt bērnībā skatītos vēsturiskos simbolus.

Zaida Kalniņa, Saeimas un pašvaldību lietu redaktore