Tapusi piemiņas zīme zinātnes pīlāram

Vakar tika atklāts piemineklis ķīmiķim Paulam Valdenam

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Šodien īpaši skaistā un simboliskā veidā — ar pieminekļa atklāšanu — tiek iezīmēta Latvijas zinātnes augstākās raudzes pīlāra, pasaules līmeņa zinātnieka Paula Valdena piemiņa. Viņš ir viens no mūsu zemes dēliem, ar kuriem patiesi lepojamies. Pauls Valdens ir viens no tiem zinātniekiem, kas būvējis Latvijas eksakto zinātņu bāzi, ar kuru mūsu valsts pazīstama visā pasaulē. Viņa dzīves un izglītības ceļš, viņa zinātnieka izaugsme sākās Latvijā, kaut arī kā patiess pasaules gars paguva darboties arī citās zemēs. Rīga un visa Latvija var būt lepna uz šo savu zinātnes laukā pašu dižāko dēlu, kurš tagad pievienojas tam izcilnieku pulkam, kas ir atraduši piemiņas vietu savā zemē.

Pasaules zinātnieku klātbūtne šī pieminekļa atklāšanā liecina par to, ka Paula Valdena devums joprojām tiek augstu novērtēts. Tas ir arī iespēju apliecinājums mūsu jaunajiem zinātniekiem uz esošās Latvijas zinātnes pieredzes, tradīciju, pazīstamības un kontaktu bāzes veidot savu karjeru un pētījumus.

Pielietojamai zinātnei ir liela nozīme, ķīmija un eksaktās zinātnes vienmēr Latvijā ir ieņēmušas nopietnu vietu, ar to Latvijas vārds ir spējis iziet pasaulē. Novēlu jaunajiem zinātniekiem, lai viņi arī spētu nest pasaulē savas dzimtās zemes vārdu tikpat izcili, kā tas ir izdevies Paulam Valdenam.

2003.gada 14.oktobrī

Uzruna Paula Valdena pieminekļa atklāšanā Rīgā 2003. gada 14. oktobrī

LZA prezidents prof. Jānis Stradiņš:

Pieminekli atklājot, uz vecās RPI Ķīmijas fakultātes ieejas kāpnēm (no kreisās): Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viceprezidents Juris Ekmanis, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Senāta priekšsēdētājs Valdis Kampars, Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Vētra, RTU rektors Ivars Knēts, sabiedrības “Itera Latvija” prezidents, LZA goda mecenāts Juris Savickis, bij. Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, LZA prezidents Jānis Stradiņš, Rīgas pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks, LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters, Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” padomes priekšsēdētājs Imants Meierovics, pieminekļa autori – tēlnieks Andris Vārpa un arhitekts Arno Heinrihsons Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Paula Valdena piemiņas zīmes atklāšanai ir simboliska nozīme, kas mūsu apstākļos sniedzas pāri viena zinātnieka mūža un darbības izvērtējumam un pat vienas zinātnes nozares — ķīmijas — nozīmības atzīšanai.

Pauls Valdens bija un joprojām paliek izcilākais latviešu izcelsmes zinātnieks, ķīmiķis, kurš pasaules mērogā licis pamatus divām zinātnes apakšnozarēm — dinamiskajai stereoķīmijai un neūdens šķīdumu elektroķīmijai. Tas ir ticis veikts Rīgā, kur P. Valdens strādājis gandrīz 40 sava mūža gadus kā asistents, profesors, augstskolas rektors, strādājis 19. un 20. gadsimta mijā, tajā pašā laikmetā, kad Rīgā visstraujāk attīstījās rūpniecība un tirdzniecība, ostas, kad te cita pēc citas slējās slavenās jūgendstila ēkas. Par saviem atklājumiem P. Valdens septiņas reizes tika izvirzīts Nobela prēmijai, 1914. gadā būtu to arī saņēmis, ja ne Pirmā pasaules kara izraisīšanās, kura dēļ Nobela komitejai šķita nepiedienīgi balvu piešķirt Krievijas pārstāvim, kāds toreiz bija P. Valdens. Situācija līdzīga tai kā šogad, kad Nobela prēmiju nesaņēma Romas pāvests Jānis Pāvils II, bet mazpazīstama irāņu juriste, cilvēktiesību aizstāve. Taču patiesi diža zinātnieka izvērtējumā ne jau Nobela prēmija vien ir kritērijs, bet gan tas, ko viņš atstājis zinātnē mantojumā uz laikiem.

Gribu uzsvērt vēl trīs momentus.

Pirmkārt, Pauls Valdens piedzima latviešu zemnieku ģimenē kā trīspadsmitais bērns, mācījās Rubenes, Cēsu, Rīgas skolās; tas rāda, ka no pašām tautas dzīlēm ir nākuši un joprojām nāk lieli talanti.

Otrkārt, pieminekli atklājam 14. oktobrī, Rīgas Politehnikuma (tagad Rīgas Tehniskās universitātes) dibināšanas dienā, ko atzīmējam kā Latvijas augstākās izglītības dienu, jo RPI ir vecākā augstskola Latvijā; augstākā izglītība Latvijā allaž ir bijusi ar augstu prestižu.

Treškārt, pieminekli veidojot, vēlējāmies izcelt dabas un eksakto zinātņu vietu sabiedrībā, kas pēdējos gados Latvijā ir mazāk novērtēta. Simbolā iemiesoti ābolskābes molekulārie modeļi, kas attēlo P. Valdena atklātās “Valdena apgriezenības” jēgu. Dabzinātnes Latvijā atkal jāceļ godā, ja Latvija vēlas ieiet Eiropā kā valsts ar attīstītu ražošanu, ar augstajām tehnoloģijām, nevis ar pakalpojumiem, tirdzniecību, tranzītu vien.

Tādēļ šis piemineklis ir zīme ne tik daudz pagātnei, P. Valdenam, bet zīme nākotnei. Mums ir ļoti patīkami, ka šo ideju atzīst progresīvāk domājošie Latvijas uzņēmēji, darījumu vīri. Pieminekli Rīgas pilsētai simboliski dāvina Latvijas Zinātņu akadēmija, taču materiāli un morāli dāvanu ir nodrošinājusi firma “Itera Latvija”, tās prezidents Juris Savickis, kuram šajā vietā lai izskan mūsu visu īpaša pateicība.

Mēs pateicamies pieminekļa autoriem tēlniekam Andrim Vārpam un arhitektam Arno Heinrihsonam, viņu palīgiem, cilvēkiem, kas veidojuši šo zīmi, par viņu izdomu un veikumu. No savas puses gribu pieminēt arī Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas priekšsēdētāju profesoru Imantu Meirovicu par viņa organizatoriskajām rūpēm pieminekļa tapšanas gaitā.

Savulaik P. Valdens šajā ēkā, vecajā Rīgas ķīmijas ēkā, tag. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkā, ir ne tikai strādājis, veicis atklājumus, bet arī palīdzējis ēku projektēt, veidot. Šī zīme lai ir atgādinājums par lielajām lietām, kas pirms gadsimta risinājušās tieši šeit.

Piemineklis simbolizē P. Valdena atklātu dabas parādību — “Valdena apgriezenību”, molekulu struktūras inversiju. Uz tērauda plāksnes ir Paula Valdena portretisks profils pozitīvā un negatīvā skatījumā. Var pieļaut, ka šis piemineklis attēlo arī Rīgas un Latvijas divdabīgo stāvokli mūsdienu pasaulē, — tai jāskatās gan uz Rietumiem, gan uz Austrumiem, jāizmanto savas ģeogrāfiskās, ģeopolitiskās priekšrocības saimniecības un kultūras veidošanā. Bet galvenā tomēr lai paliek Latvijas intelektuālā spēja, spēks, kurš mums jāliek lietā, lai mūsu Dzimtenē taptu jauni valdeni, ostvaldi, canderi, capi, mīlenbahi un endzelīni, lai Latvija būtu un paliktu arī augstas izglītības un zinātnes valsts mūsdienu pasaulē.