Top deputātu uzvedības priekšraksti

Vakar Saeimas komisijas iepazinās ar deputātu ētikas kodeksa projektu

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas Saeimas jau vairākkārt atbalstītā ideja par deputātu ētikas kodeksa nepieciešamību beidzot ieguvusi reālās aprises — vakar, 14.oktobrī, kopējā Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas un Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas sēdē diskusijām tika nodots Ētikas padomes izstrādātais Latvijas Republikas Saeimas deputātu ētikas kodeksa projekts.

Iepazīstinot komisiju deputātus ar ētikas kodeksa projektu, viena no tā autorēm profesore Skaidrīte Lasmane atgādināja, ka ētikas kodeksu kā tekstu un vēstījumu iespējams dažādi interpretēt, un paredzēja, ka tā arī notiks. Taču Ētikas padome, izstrādājot kodeksu, centusies, lai tas būtu vērsts galvenokārt uz deputātu pašintereses un savtīguma mazināšanu līdz pakāpei, kas netraucētu domāt par valsts un sabiedrības attīstību, vienlaikus vairojot uzticību Saeimai. S.Lasmane atzīmēja, ka šāds mērķis vērtējams kā visai pieticīgs, taču aicināja būt reālistiem un redzēt, ka Saeimas deputāti nav pārcilvēki un ka viņiem šīs savtīgās intereses piemīt, taču demokrātiskā valstī ir jādomā, kā šo interešu ietekmi mazināt.

Vienlaikus S.Lasmane aicināja nepārvērtēt ētikas kodeksa nozīmi. Profesore norādīja, ka kodekss ir vien zināšanu kopums, kurā ietvertas vērtības, normas un principi. Taču ar zināšanām vien nepietiek, noteicošā katrā konkrētā situācijā ir cilvēka izvēle rīkoties vienā vai otrā veidā. Lai izdarītu izvēli saskaņā ar ētikas kodeksā definētajām vērtībām, normām un principiem, ir nepieciešama vingrināšanās. Ja deputāti nevingrināsies atteikties no jau minēto savtīgo interešu ietekmes, ar kodeksiem vien neko nevarēs panākt, uzskata deputāta ētikas kodeksa autori.

Kodeksa ieviešanai būs nolikums

Par vienlīdz svarīgu diskusijām par ētikas kodeksu gan tā autori, gan deputāti atzina arī kodeksa ieviešanas mehānisma apspriešanu. Projektu, kāda varētu būt deputātu ētikas kodeksa īstenošanas procedūra, vakardienas Saeimas komisiju sēdē piedāvāja Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

A.Latkovska izstrādātais projekts, ko viņš pats raksturoja kā labu pamatu diskusiju sākumam, paredz to, ka deputātu ētikas kodekss nav attiecināms uz deputātu privāto dzīvi. Kodeksa kontrolei publiskās dzīves telpā projekts plāno radīt neatkarīgas amatpersonas — ētikas komisāra — posteni Saeimā. Plānots mainīt arī Saeimas Kārtības rulli un piešķirt līdzšinējai Mandātu un iesniegumu komisijai Saeimas ētikas komisijas pilnvaras, vienlaikus pārdēvējot to par Saeimas mandātu un ētikas komisiju.

Ētikas komisāram, kuru ieceļ Saeima, jābūt ar nevainojamu reputāciju, viņam jārada pārliecība par pilnīgu neatkarību no politisko partiju ietekmes, komisāram jābūt izpratnei par ētikas lomu parlamentārajā demokrātijā un ētikas priekšmetu vispār, kā arī kandidāta personiskajām īpašībām un pieredzei jāatbilst amata nozīmīgumam. Ētikas komisāra uzdevumos saskaņā ar projektu ietilptu iesniegumu pieņemšana gan no deputātiem, gan iedzīvotājiem par iespējamiem deputāta ētikas kodeksa pārkāpumiem, kā arī to izvērtēšana, ziņojumu un ieteikumu sniegšana Mandātu un ētikas komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai. Arī pats ētikas komisārs var rosināt izskatīt jautājumus par ētikas kodeksa pārkāpumiem. Gadījumos, kad ētikas komisārs konstatē tādus pārkāpumus, kas saistīti ar likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu, viņš to tālāko izmeklēšanu nodod konkrētām tiesībsargājošām iestādēm. Ētikas komisāram paredzētas tiesības ne tikai pieprasīt un saņemt no visām iesaistītajām pusēm savam darbam nepieciešamo informāciju, bet arī apšaubīt Mandātu un iesniegumu komisijas lēmumus, ja tie radikāli atšķiras no ētikas komisāra ieteikumiem. Tajā pašā laikā ētikas komisāram jāsaglabā konfidencialitāte, ja, izskatot iesniegumu, kādam draud morālā kaitējuma nodarīšana. Projekts paredz, ka ētikas komisāram ir palīgs.

Savukārt Mandātu un ētikas komisijā tiek ievēlēts pa vienam pārstāvim no katras Saeimā pārstāvētās politiskās partijas. Komisija pieņem galalēmumu par ētikas kodeksa pārkāpumiem un piemēro sankcijas. Komisijas lēmums nav pārsūdzams, to var tikai atkārtoti izskatīt, ja lēmumu apšauba ētikas komisārs.

A.Latkovska piedāvātais deputāta ētikas kodeksa īstenošanas procedūras projekts paredz triju veidu sankcijas par kodeksa pārkāpumiem — publisku atvainošanos Saeimai un sabiedrībai, deputāta izslēgšanu no dalības vienā līdz trijās plenārsēdēs, kā arī pieprasījumu deputātam atkāpties no amata Saeimā vai pat nolikt deputāta mandātu.

Kodekss — juridisks dokuments?

Savukārt S.Lasmane aicināja deputātus ļoti uzmanīgi izvērtēt ētikas kodeksa ieviešanas mehānismus un norādīja, ka nekādā gadījumā ētikas kodeksu nevajadzētu pārvērst par juridisku dokumentu, kurā galvenais akcents tiktu likts uz sankcijām par pārkāpumiem. Profesore vairākkārt uzsvēra, ka ētikas kodekss nekad nebūs pabeigts, jo nemitīgi mainās situācijas un līdz ar to jēdzienos ietvertās un kodeksā formulētās vērtības normas un principi ne vienmēr atbilst jaunajiem apstākļiem. Ētikas kodekss nekad nebūs pabeigts arī no tāda viedokļa, ka tajā nekad nebūs normu, ko nevarētu apstrīdēt vai interpretēt citādi. Ētikas kodekss nevar būt juridiski tulkojums teksts, tas drīzāk ir atgādinājums, kas palīdz izdarīt izvēli, izšķirties nedrošības brīžos, atgādināja S.Lasmane.

Saeimas komisiju apvienotā sēde nolēma, ka deputāta ētikas kodekss iesniedzams Saeimas prezidijam un nododams visiem deputātiem apspriešanai. Domājams, ka deputāta ētikas kodeksu pēc diskusijām un priekšlikumu iesniegšanas varētu pieņemt Saeimas lēmuma veidā.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

Projekts. 08.10.2003.

Latvijas valsts Saeimas deputātu ētikas kodekss

Saeimas deputātu ētikas kodekss ir veidots ar mērķi atgādināt un uzturēt spēkā uzticamu, godprātīgu, taisnīgu un atbildīgu domāšanas veidu un rīcību.

Kodeksa uzdevums ir atvieglot deputātiem veikt savus valstiskos pienākumus Saeimā, attiecībās ar vēlētājiem un sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu demokrātisku un rezultatīvu Latvijas valsts pārvaldi.

Šis ētikas kodekss nosaka pareizas uzvedības normas deputātiem un sniedz sabiedrībai instrumentu tās priekšstāvju rīcības vērtēšanai.

Principi un vērtības

1. Uzticība

1.1. Atbilstoši Satversmei un solījumam deputātu darbība balstās uz uzticību un lojalitāti pret Latvijas tautu un valsti. Tās intereses deputāti atzīst par primārām salīdzinājumā ar saistībām pret partiju finansētājiem, privātpersonām, savu partiju vai savām privātajām interesēm.

1.2. Uzticība pret uzticību: deputāti neaizmirst vēlētājiem un sabiedrībai dotos solījumus un rīkojas atbilstoši tautas uzticībai, nepiekrāpjot to un tādējādi veicinot uzticēšanos valstij un tās politikai kopumā.

1.3. Deputāti vienmēr rīkojas tā, lai nostiprinātu un veicinātu pamatotu sabiedrības uzticēšanos Saeimas darbībai.

2. Godprātība

2.1. Nav pieļaujama jebkura lemšana interešu konflikta stāvoklī.

2.2. Deputāti neiesaistās Saeimas izmeklēšanas komisijās, kuru uzdevums ir veikt pārbaudes jomā, kurā pārbaudāmajā periodā ir darbojies attiecīgais deputāts.

2.3. Deputāti neizmanto savu ietekmi, lai kādu lietu valsts pārvaldes iestādēs vai tiesās izlemtu kādas fiziskas vai juridiskas personas labā.

2.4. Deputāti godīgi un pēc iespējas atklātāk informē sabiedrību par Saeimas un savu darbību, veicinot darbības caurskatāmību.

2.5. Deputāti atturas no konfidenciālas informācijas izmantošanas personīga labuma gūšanai.

2.6. Par nosodāmu atzīstama pašmērķīga parādīšanās tautai ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību Saeimas tribīnē.

2.7. Savās runās deputāti tiecas pēc koncentrētības un precizitātes, balstās uz godīgiem racionāliem argumentiem un izvairās no demagoģijas.

2.8. Deputāts vadās tikai pēc kompetences, izvirzot amatu kandidātus, un tikai pēc nopelniem, iesakot kādu personu apbalvojumam.

3. Taisnīgums

3.1. Likumi ir pieņemami tikai un vienīgi valsts un sabiedrības interesēs. Nav pieļaujama likuma vai lēmuma atbalstīšana ar nolūku iegūt kādu finansiālu vai karjeras labumu sev, savai ģimenei, draugiem, partijai, interešu grupai.

3.2. Ievērot taupību: pieticīgi un pēc iespējas racionālāk izmantot piešķirtos valsts līdzekļus.

3.3. Deputāti nedrīkst tiem piešķirtos valsts līdzekļus tērēt citā, privātā, veidā, bet tikai darba nolūkā.

3.4. Deputāti neuzņemas saistības lobiju interesēs, ja tās ir pretrunā ar 3.1.

4. Pienākums un atbildība

4.1. Deputātu pienākums ir atbalstīt demokrātiskās vērtības, rūpēties par tautas labklājību un valsts panākumiem.

4.2. Deputāti atbild vēlētāju priekšā par vēlēšanu solījumu izpildi, kā arī par saviem lēmumiem un rīcību deputātu pilnvaru laikā.

4.3. deputāti uzņemas atbildību ne tikai par Saeimas darbību savu pilnvaru laikā, bet arī atbildīgi paredz lēmumu sekas perspektīvā un turpmākajā valsts vēsturē.

4.4. Deputāti izsver lēmumu pirms tā pieņemšanas un publiskošanas, izslēdzot spontanitāti un uz kaislībām un personiskiem aizvainojumiem balstītu lemšanu.

5. Cieņa un pašcieņa

5.1. Deputāti uztur principiālas un godīgas attiecības ar darba biedriem un līdzcilvēkiem, veicinot cieņas, labvēlības un kultūras gaisotni tuvākajā vidē un sabiedrībā kopumā.

5.2. Ar savu dzīves stilu un uzvedību deputāti apliecina cieņu pret likumiem un morāli, vairojot pamatotu uzticēšanos sev un Saeimai.

5.3. Cienot sevi, deputāti atzīst savas kļūdas un labo tās; par zemisku atzīstamas intrigas un atriebība kā atbilde uz pamatotu kritiku.

5.4. Deputāti ciena otru, kritizējot izvairās no cieņu aizskarošiem apvainojumiem, balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.

5.5. Apstrīdot citas personas viedokli, deputāti balstās uz cilvēktiesībām un argumentācijai neizmanto sava oponenta tautību, dzimumu, reliģisko piederību vai sociālo izcelsmi.

5.6. Par pašcieņas trūkumu atzīstama deputāta pērkamība un ļaušanās sevi izmantot kādu savtīgu interešu nolūkos.

6. Drosme

6.1. Deputāti atzīst drosmi par nepieciešamu nosacījumu godprātīgai un taisnīgai lemšanai un demokrātisku interešu aizstāvībai.

6.2. Par deputāta darbības vērtību atzīst drosmi izvirzīt un aizstāvēt jaunas un konstruktīvas idejas.

6.3. Drosme izkopjama, lai principiāli mazinātu korupciju valstī, kā arī lai nostātos pret jebkuru negodprātību un savtīgumu politikā un valsts pārvaldē.

6.4. Drosme aizstāvēt savu ētisko pozīciju atzīstama par deputāta pilsonisko pienākumu.

7. Pašatdeve/pašpilnveide

7.1. Deputāti pēc iespējas pilnvērtīgāk izmanto savu laiku, lai veicinātu demokrātisku tiesisko kārtību, valsts labklājību un prestižu, izglītību un kultūru, tādējādi sekmējot tās attīstību un lomu Eiropas Savienībā un pasaulē.

7.2. Savu lemšanu un rīcību deputāti balsta uz pašuzraudzību, paškontroli un pašierobežojumiem, atceroties, ka deputāts nav tautas kungs, bet kalps.

7.3. Deputāti pastāvīgi izglītojas, apgūst savas un citu valstu demokrātijas un politiskās kultūras teoriju un pieredzi, lai to radoši izmantotu savā darbā Latvijas valsts un sabiedrības labā.

7.4. Deputāti kopj runas kultūru un valodu, ar savu valodas kultūru apliecinot atbalstu Latvijas nācijai un kultūrai.

Kodeksa īstenošana noteikta “Latvijas valsts Saeimas deputātu ētikas kodeksa īstenošanas procedūras” nolikumā.