Latvijā jauni ārvalstu vēstnieki

Vakar Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai akreditācijas vēstuli iesniedza Čehijas Republikas vēstnieks Jans Finferle

Vakar, 14. oktobrī, Rīgas pilī savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Čehijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jans Finferle.

Savā uzrunā viņš Latvijas prezidentei apliecināja Čehijas atbalstu Latvijas dalībai NATO un pauda prieku, ka mūsu valstij tik nozīmīgais uzaicinājums iestāties NATO izskanējis tieši Prāgā NATO dalībvalstu vadītāju apspriedē. Vēstnieks uzsvēra arī abu valstu vēsturiskās paralēles, apmēram vienā laikā pēc latviešu un čehu tautām uzspiestiem komunistiskā režīma gadiem atgūstot brīvību un integrējoties Rietumu demokrātijas pasaulē.

Savā atbildes uzrunā Čehijas vēstniekam Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence! Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Mūsu tautu vēsturiskie likteņi ir piedzīvojuši līdzības. Gan Latvija, gan Čehija ir drosmīgi cīnījušās par savu neatkarību un gandrīz vienlaikus to ieguvušas 1918. gadā. Abas mūsu valstis ir pārdzīvojušas vācu nacistu un Padomju Krievijas okupāciju, kā arī piedzīvojušas komunisma apspiestību vairāku gadu desmitu garumā.

Šodien mūsu valstis aktīvi sadarbojas vienotas un brīvas Eiropas nākotnes vārdā kā pilntiesīgas Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. Latvija augstu vērtē Čehijas stingro un neatslābstošo atbalstu Latvijas un citu Baltijas valstu uzņemšanai NATO. Jo īpaši nozīmīgu lomu šai procesā ieņēma bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels. Esam gandarīti, ka tieši Prāgas sammita laikā 2002. gada novembrī Latvija saņēma uzaicinājumu iestāties NATO.

Mūsu abas valstis ir cieši sadarbojušās, kopā ar pārējām astoņām kandidātvalstīm gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā nākamā gada maijā. Augstu vērtēju neseno Čehijas premjerministra Vladimira Špidlas vizīti Latvijā referenduma par iestāšanos ES priekšvakarā. Šī svarīgā vizīte demonstrēja Čehijas atbalstu mūsu valsts vēsturē izšķirošā brīdī.

Esmu gandarīta, ka Latvijas tauta ar pārliecinošu “jā” ir nobalsojusi par iestāšanos Eiropas Savienībā, tāpat kā Čehijas tauta to izdarīja dažus mēnešus iepriekš. Ar šo pārliecinošo balsojumu mūsu valstis ir apliecinājušas savu vēlmi pievienoties Eiropas valstu saimei, ar kurām mūs saista demokrātiska un stabila attīstība nākotnē.

Valstu sekmīgā sadarbība Latvijas ceļā uz NATO un partnerība ES iestāšanās procesos ir tikai daži piemēri lieliskajām Latvijas un Čehijas attiecībām. Esmu pārliecināta, ka mūsu valstis arī turpmāk būs dabiski partneri un sabiedrotie paplašinātajā Eiropā, kā arī Čehijas Republikas prezidenta Vāclava Klausa vizīte Latvijā būtu tam vēl viens apliecinājums.

Ar gandarījumu varam atskatīties uz jau padarīto un secināt, ka aizvadīto gadu laikā, kopš Latvija ir atguvusi savu neatkarību 1991. gadā, mūsu attiecības ir veiksmīgi attīstījušās. Īpaši vēlos atzīmēt militārpolitisko dialogu, kas aizsākās jau 1992. gadā un ir kļuvis par aktīvu divpusējās sadarbības jomu. Attīstīta ir arī mūsu sadarbība pašvaldību, tūrisma, izglītības un kultūras nozarēs. Kārļa Universitātē čehu studenti mācās latviešu valodu, bet Latvijas Universitātē tiek apgūta čehu valoda. Lai arī mūsu valstu starpā ir izveidota plaša un vispusīga līgumtiesiskā bāze, tomēr vēl ir daudz iespēju sadarbības attīstībai, jo īpaši ekonomisko attiecību jomā, kur abu valstu sadarbības potenciāls vēl nav pietiekami izmantots.

Jūsu ekselence!

Esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā būs nozīmīgs impulss mūsu tautu un valstu sadarbības tālākā padziļināšanā. Latvija ir iespējām bagāta, mūsdienīga un dinamiska valsts, kas ar pārliecību raugās nākotnē. Vienlaikus tā tur dziļā cieņā savu nacionālo savdabību, vēsturi un tautas tradīcijas. Esmu pārliecināta, ka jūs iepazīsit Latviju kā atvērtu valsti un uzticamu sadarbības partneri.

Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot šo godpilno un atbildīgo pienākumu!

Sarunā pēc akreditācijas vēstules iesniegšanas tika uzsvērtas abu tautu likteņu līdzības, gan valsti 1918. gadā dibinot, gan arī tagad, sekojot kopīgiem mērķiem — dalībai vienotajā Eiropā un transatlantiskajā telpā. Latvijas Valsts prezidente pauda pateicību par Čehijas atbalstu Latvijai pirmsreferenduma laikā, kā arī aktīvajā sadarbībā politiskajā, militārajā, kultūras un izglītības līmenī, īpaši izsakot prieku par iespējām apgūt čehu valodu Latvijas Universitātē un latviešu valodu Prāgas Kārļa Universitātē. Abas puses bija vienisprātis, ka ciešāk veidojams ekonomiskais dialogs, arī tūrisma jomā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un vēstnieks Jans Finferls pārrunāja aktualitātes, kas saistās ar Eiropas konstitucionālā līguma tapšanu.

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Vakar, 14. oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Janu Finferli, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības un sadarbības paplašināšanas iespējas.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre Latvijas un Čehijas divpusējās attiecības raksturoja kā tradicionāli labas, aktīvas un vispusīgi attīstītas. Viņa norādīja uz parlamentārās sadarbības lomu valstu divpusējo attiecību paplašināšanā un uzsvēra personīgo kontaktu nozīmi, risinot valstīm nozīmīgas problēmas. I.Ūdre ieteica veicināt sadarbību arī politisko partiju līmenī, domājot par sekmīgu darbu Eiropas Savienībā.

Sarunas dalībnieki pārrunāja iespējas sekmēt mazo un vidējo uzņēmēju darbību abās valstīs, kā arī nepieciešamību dalīties pieredzē šajā jomā. Čehijā ir pieņemts likums mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka mazo un vidējo uzņēmumu attīstība ir stabilas valsts ekonomikas pamats, jo ar uzņēmēju palīdzību tiek risinātas, piemēram, sociālās problēmas.

Saeimas priekšsēdētāja arī informēja vēstnieku, ka Saeimai ir iesniegts nākamā gada budžeta projekts, kura galīgā pieņemšana ir nopietns pārbaudījums. Viņa sacīja, ka ir svarīgi ievērot arī budžeta deficīta pieļaujamās robežas — trīs procentus, kas noteikti Māstrihtas kritērijos.

Saeimas priekšsēdētāja un Čehijas Republikas vēstnieks bija vienisprātis par nepieciešamību paplašināt tirdzniecības un ekonomiskos sakarus, kā arī izteica cerību, ka sadarbību veicinās Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības atvēršana Čehijā.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kā jūsu vērtējat Latvijas 20. septembra referenduma rezultātu par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES)?

— Mēs Čehijā esam ļoti iepriecināti par jūsu referenduma ļoti pozitīvo rezultātu. Mēs Čehijā bijām ieinteresēti šādā iznākumā. Ne velti mūsu premjerministrs Vladimirs Špidla referenduma priekšvakarā apmeklēja Latviju, tā paužot mūsu valsts atbalstu Latvijas ceļā uz ES, kas ir arī mūsu ceļš. Man ir patiess prieks, ja mūsu valsts tādējādi ir devusi kaut mazu ieguldījumu Latvijas virzībā uz ES. Jūsu valstī notika pēdējais balsojums kandidātvalstu referendumu ķēdē, taču jums bija viens no vislabākajiem rezultātiem, ņemot vērā konkrēto Latvijas situāciju un apstākļus.

— Kā jūs iztēlojaties mūsu valstu sadarbību ES ietvaros?

— Mums pavērsies daudzas jaunas sadarbības jomas. ES struktūras tam būs plašas iespējas. Mums jau tagad ir vesela virkne kopīgu nostādņu par ES nākotni. Tas tika apliecināts arī mūsu premjerministra vizītes laikā Latvijā septembrī. Čehija un Latvija ir nelielas valstis, un tas tikai palielina mūsu vienotību kopīgo interešu aizsargāšanā ES telpā. Taču es nedomāju, ka mūsu turpmākā sadarbība aprobežosies tikai ar dalību ES nākotnes veidošanā. Ļoti aktuāla būs arī sadarbība ES plašo iespēju izmantošanai. Mūsu valstīm taču ir līdzīga vēsture un pagātnes pieredze, un tas jo īpaši aktualizē mūsu sadarbību kopīgās nākotnes vārdā.

Vakar Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai akreditācijas vēstuli iesniedza Taizemes Karalistes vēstnieks Domedejs Bunnags

Vakar, 14. oktobrī, akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Taizemes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Domedejs Bunnags (Domedej Bunnag). Savā uzrunā Latvijas Valsts prezidentei vēstnieks vispirms nodeva Taizemes karaļa Bumibola Adulideja sveicienus. Vēstnieks izteica gandarījumu par abu valstu attiecību progresu daudzās jomās un pauda apņēmību sekmēt Taizemes un Latvijas attiecību tālāku padziļināšanos.

Atbildot Taizemes vēstniekam, Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence, ar patiesu prieku sveicu jūs kā Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Latvijas un Taizemes starpvalstu attiecību vēsture aizsākās pirms vairāk nekā astoņdesmit gadiem, kad Latvijas Republika un toreizējā Siāmas Karaliste nodibināja diplomātiskās attiecības. Tāpat vēlos atzīmēt, ka 1991.gadā Taizeme bija viena no pirmajām Āzijas valstīm, kas atzina Latvijas atgūto neatkarību.

Zīmīgi, ka jūsu darbības laiks Latvijā un Baltijas jūras reģionā sakrīt ar jaunu tikpat nozīmīgu periodu mūsu valsts vēsturē.

Latvija ir finiša taisnē ceļā uz pilntiesīgas dalībvalsts statusu Eiropas Savienībā un NATO.

Integrējoties Eiropas Savienībā, Latvija iegūst arvien redzamāku vietu starptautiskajā politikā. Šajā kontekstā Latvijas attiecības ar Tālo Austrumu valstīm, tai skaitā Taizemi, mēs uzskatām par perspektīvu sadarbību Dienvidaustrumāzijas reģionā.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā starp Latviju un Taizemi ir izveidojušās labas un draudzīgas attiecības. Ir nodibināti cieši diplomātiskie kontakti, pastāv priekšnoteikumi dinamiskai divpusējo attiecību attīstībai. Mūsu valsts ir īpaši ieinteresēta attīstīt aktīvu ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību. Tādēļ tiešu kontaktu veicināšana starp Latvijas un Taizemes uzņēmējiem ir prioritārs un atbalstāms sadarbības virziens.

Tikpat būtiska mūsu valstu attiecībās ir kultūras, izglītības un tūrisma joma, kur plašāki kontakti veicinātu abpusēju atpazīstamību un zināšanas par reģioniem, pie kuriem mūsu valstis ir piederīgas.

Varam būt gandarīti par Latvijas un Taizemes līdzšinējo sadarbību, mūsu valstu starpā pastāvošo atbalstu starptautisko organizāciju struktūrās. Vienlaikus ceram, ka, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu ES dalībvalsti, mums pavērsies jaunas iespējas stiprināt mūsu abu valstu sadarbību.

Jūsu ekselence! Esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Taizemes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā būs nozīmīgs impulss abu valstu un tautu tālākai sadarbībai. Novēlu sekmes, pildot jums uzticētos Taizemes vēstnieka Latvijā pienākumus.

Sarunā pēc akreditācijas vēstules iesniegšanas abas puses pauda īpašu ieinteresētību attīstīt aktīvu ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību, tādēļ atzina, ka tiešu kontaktu veicināšana starp Latvijas un Taizemes uzņēmējiem ir prioritārs un atbalstāms sadarbības virziens. Prezidente informēja vēstnieku par Latvijas ekonomikas izaugsmes pozitīvajiem rādītājiem un dažādajām ražošanas un tirdzniecības nozarēm sadarbības izvēršanai. Par nozīmīgām starpvalstu attiecību sadarbības jomām Valsts prezidente un vēstnieks atzina kultūru, izglītību un tūrismu, kur plašāki kontakti veicinātu abpusēju atpazīstamību un zināšanas par reģioniem, kuriem mūsu valstis ir piederīgas. Vēstnieks arī informēja prezidenti, ka Taizemes Karaliste gatavojas ieviest goda konsula amatu Rīgā.

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Otrdien, 14.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Domedeju Bunnagu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar sadarbības paplašināšanas iespējas starp abām valstīm.

Taizemes Karalistes vēstnieks atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus, it īpaši demokrātijas un parlamentārisma nostiprināšanā, kā arī to, ka no nākamā gada maija Latvija būs pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka Latvijas iekļaušanās ES veicinās mūsu valsts pievilcību uzņēmēju acīs, jo tādējādi palielināsies preču un pakalpojumu noieta tirgus. Liela uzmanība tiek veltīta arī mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam, kas savukārt varētu labvēlīgi ietekmēt sociālo situāciju valstī.

Puses bija vienisprātis, ka jāpaplašina divpusējā sadarbība, galvenokārt politiskajā līmenī, sekmējot tiešo kontaktu dibināšanu un parlamentāriešu vizīšu apmaiņu. Tāpat iespējama ekonomisko kontaktu padziļināšana un tūrisma sakaru attīstība. Kā efektīva parlamentārās sadarbības forma tika novērtēta arī Starpparlamentu savienība.

Tikšanās nobeigumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Taizemes vēstnieks Latvijā pārrunāja reģionālās sadarbības nozīmi. I.Ūdre uzsvēra triju Baltijas valstu organizācijas — Baltijas asamblejas — darbību, kas devusi būtisku ieguldījumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanas procesā, kā arī minēja kopīgo darbu Eiropas Savienības institūciju ietvaros.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kuri, jūsuprāt, varētu būt visreālākie mūsu valstu sadarbības virzieni, ņemot vērā lielo attālumu starp Latviju un Taizemi?

— Vispirms, es domāju, ļoti aktuāla ir mūsu politiskā sadarbība. Es darīšu visu iespējamo, lai ne vien turpinātu mūsu valstu labās divpusējās attiecības, bet lai tās vēl padziļinātu. Ir plašas iespējas tirdzniecības attiecību paplašināšanai, jo pašlaik mūsu savstarpējās tirdzniecības apjoms ir neliels. Šajā jomā mums vēl ir daudz darāmā. Es no savas puses gribētu sekmēt Latvijas uzņēmēju delegācijas vizīti Taizemē un taizemiešu uzņēmēju viesošanos Latvijā. Šāda delegāciju apmaiņa būtiski sekmētu abu pušu informētību un būtu ļoti nozīmīga mūsu valstu ekonomisko kontaktu paplašināšanai. Es domāju, labas sadarbības iespējas ir arī tūrisma, kā arī kultūras apmaiņas jomā. Ļoti svarīgi ir cilvēku tiešie kontakti, un esmu noskaņots darīt visu iespējamo, lai sekmētu Taizemes un Latvijas attiecības arī šajā aspektā.

— Kā, jūsuprāt, mūsu sadarbību iespaidos Latvijas drīzā iestāšanās Eiropas Savienībā (ES)?

— Latvijas pievienošanās ES būtiski paplašinās mūsu ieinteresētību sadarboties ar Latviju. Stratēģiski Taizeme ir ļoti ieinteresēta iekļauties ES un Āzijas valstu reģionālajā sadarbībā. Latvijas iestāšanās ES pavērs mūsu valstu sadarbībai jaunas, daudz plašākas iespējas un perspektīvas.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai akreditācijas vēstuli iesniedza Malaizijas vēstnieks Jasmi bin Mohds Jusofs

Vakar, 14. oktobrī, Vaira Vīķe-Freiberga saņēma arī Malaizijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Jasmi bin Mohda Jusofa (Jasmi bin Mohd Yusoff) akreditācijas vēstuli. Uzrunājot Latvijas Valsts prezidenti, vēstnieks apliecināja savu apņēmību strādāt abu valstu divpusējo attiecību sekmēšanai, kā arī veicināt Malaizijas un Latvijas labo sadarbību daudzpusējo attiecību jomā.

Atbildot Malaizijas vēstniekam, Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence, ar patiesu prieku sveicu jūs kā Malaizijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir nozīmīgs notikums Latvijas un Malaizijas starpvalstu attiecībās. Tas ir vēl viens apliecinājums Latvijas un malaiziešu tautas abpusējai vēlmei dziļāk iepazīt vienai otru, meklēt kopīgas intereses un iespējas starpvalstu dialogam.

Zīmīgi, ka jūsu darbības laiks Latvijā sakrīt ar jaunu, nozīmīgu periodu mūsu valsts vēsturē, kad tiek pieņemti vēsturiski lēmumi, Latvijai drīz kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti.

Integrējoties Eiropas Savienībā, Latvija iegūst arvien redzamāku vietu starptautiskajā politikā.

Šajā kontekstā Latvijas attiecības ar Tālo Austrumu valstīm, tai skaitā Malaiziju, iegūst pieaugošu nozīmi. Ar patiesu interesi Latvija seko Malaizijas ekonomiskajai attīstībai un šajā kontekstā uzskata Malaiziju par perspektīvu sadarbības partneri Dienvidaustrumāzijas reģionā.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

20. gadsimts Latvijai un Malaizijai ir bijis lielu pārbaudījumu un pavērsienu laiks. Mūsu tautas ir īstenojušas savas pašnoteikšanās tiesības un neatlaidīgi tās aizstāvējušas, kā arī tur augstā godā savu kultūru, valodu un tradīcijas.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā starp Latviju un Malaiziju ir izveidojušās labas, draudzīgas attiecības. Ir nodibināti diplomātiskie kontakti un pastāv priekšnoteikumi divpusējās sadarbības attīstībai. Mūsu valsts ir īpaši ieinteresēta attīstīt ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību.

Tikpat būtiskas mūsu valstu attiecībās ir kultūra un izglītība, kur plašāki kontakti veicinātu abpusēju atpazīstamību un zināšanas par reģioniem, kuriem mūsu valstis ir piederīgas.

Varam būt gandarīti par Latvijas un Taizemes līdzšinējo sadarbību, mūsu valstu starpā pastāvošo atbalstu starptautisko organizāciju struktūrās. Vienlaikus ceram, ka, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu ES dalībvalsti, mums pavērsies jaunas iespējas stiprināt mūsu abu valstu sadarbību.

Jūsu ekselence, ticu, ka jūsu iecelšana šajā amatā jau vistuvākajā nākotnē dos jaunu impulsu abu valstu un tautu sadarbībai. Novēlu sekmes, pildot jums uzticētos Malaizijas vēstnieka Latvijā pienākumus!

Pēc akreditācijas vēstules iesniegšanas abas puses pārrunāja sadarbības iespējas starp Latviju un Malaiziju, atzīstot, ka tūrisms, izglītība un kultūra ir jomas, kurās īpaši veicināma sadarbība starp abām valstīm. Vēstnieks informēja prezidenti par iespējām ārvalstu studentiem studēt Malaizijā, uzsverot, ka Malaizijas valdība ievērojamu ienākumu daļu novirza izglītībai, jo uzskata, ka izglītoti cilvēki ir valsts nākotnes izaugsmes atslēga. Valsts prezidente savukārt informēja vēstnieku par iespējām ārvalstu studentiem studēt Latvijā, īpaši medicīnas un tehnoloģiju jomā, uzsverot, ka laba perspektīva būtu attīstīt studentu un pasniedzēju apmaiņas programmas starp Rīgas Tehnisko universitāti un Malaizijas augsto tehnoloģiju un datorzinātņu nozares augstskolām. Abas puses pārrunāja arī ekonomiskos, investīciju vides apstākļus abās valstīs. Prezidente informēja vēstnieku par apkalpojošās, ražošanas un tranzīta jomas attīstību Latvijā kopš neatkarības atgūšanas.

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre vakar, 14. oktobrī, tikās arī ar Malaizijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jasmi bin Mohdu Jusofu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar sadarbības veicināšanu starp Latviju un Malaiziju.

Malaizijas vēstnieks uzsvēra savu pozitīvo iespaidu par Latvijas galvaspilsētu un sacīja, ka abu valstu sadarbības pamats varētu būt kopīgās intereses, kas saistītas ar nacionālās identitātes un tradīciju saglabāšanu, kā arī ekonomisko kontaktu veicināšanu. Vēstnieks pauda gandarījumu par tautas nobalsošanas par ES rezultātiem Latvijā un izteica cerību, ka Latvijas dalība ES veicinās arī abu valstu sadarbības iespējas.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre atzina, ka Latvijai, kļūstot par ES dalībvalsti, paveras jaunas iespējas visdažādākajās jomās, tostarp piedaloties diskusijās par ES nākotni — konstitūcijas projektu, lēmumu pieņemšanas procesu ES, komisāru skaitu, kā arī ES ārlietu ministra mandātu un ES prezidenta funkcijām. I.Ūdre uzsvēra, ka ES no ekonomiskas savienības kļūst par politisku savienību, kurā valstis saglabā vienlīdzību un suverenitāti.

Malaizijas vēstnieks pastāstīja arī par savas valsts iekārtu — konstitucionālo monarhiju, politisko struktūru, kur likumdošanas vara pieder divpalātu parlamentam, kas sastāv no Senāta un Pārstāvju palātas, kā arī par ekonomikas veidošanas pamatprincipiem — pamatā plānošana uz pieciem gadiem, ekonomikas politikas turpinājums un attīstība.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka Latvijā īsā laikā ir piedzīvota Padomju Savienības sairšana, valsts neatkarības atjaunošana, pievienošanās ES un NATO — pārmaiņas, kas paver jaunas iespējas.

Sarunas nobeigumā Saeimas priekšsēdētāja un Malaizijas vēstnieks Latvijā uzsvēra nepieciešamību veidot ciešākus parlamentāros kontaktus, attīstīt tūrismu, kā arī ekonomisko sadarbību.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kā jūs raksturotu sarunu ar Latvijas prezidenti?

— Man palika ļoti gaišs iespaids. Tā bija patiesi ieinteresēta saruna par mūsu valstu divpusējo attiecību tālāko attīstību un padziļināšanu. Starp Malaiziju un Latviju jau pastāv ļoti labas attiecības, taču dažās jomās, vispirms jau tirdzniecībā, izglītībā un tūrismā, mēs savu sadarbību varētu būtiski paplašināt.

— Kuras mūsu eventuālās sadarbības jomas jums šķiet visperspektīvākās?

— Es domāju, vispirms tā ir ekonomika un tūrisms. Šajās jomās mums vēl ir daudz neizmantotu iespēju.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors,

sadarbībā ar Valsts prezidenta preses dienestu un Saeimas preses dienestu