Par grozījumiem 2003.gada budžetā un lauksaimniekiem nelabvēlīgo situāciju

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir neizpratnē par Ministru kabineta akceptētajiem grozījumiem šā gada valsts budžetā, un 15.oktobrī LOSP sēdē noteikti tiks pieņemts lēmums par lauksaimniekiem nelabvēlīgās situācijas tālāku risināšanu.

Valdība neatbalstīja Zemkopības ministrijas iesniegtos priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2003. gadam”, kuri paredzēja, ka kopējais lauksaimniekiem nepieciešamais līdzekļu apjoms ir 9,07 miljoni latu.

Valsts varas pārstāvji prasīto 9,07 miljonu vietā lauksaimniecības nozarei atvēlēja tikai 0,6 miljonus latu, kas tiks novirzīti lauksaimnieku subsīdijām. Šiem līdzekļiem pievienojot klāt Zemkopības ministrijas budžetā atrastos 1,7 miljonus latu, tiks atdoti subsīdijām iztrūkstošie līdzekļi, kas gada sākumā tika novirzīti vairāku lauksaimniecības nozaru stabilizācijas pasākumiem.

Lauksaimnieki jūtas apbēdināti un sarūgtināti par valdības nenopietno attieksmi pret lauksaimniecības nozari, kas kārtējo reizi apliecina, ka lauksaimnieku domas un vajadzības netiek respektētas. Ar nožēlu jāatzīst, ka vēl aizvien attieksme pret lauksaimniecību ir kā pret neperspektīvu nozari, kurā nav vērts ieguldīt valsts finanses, jo nebūs pietiekamas atdeves.

Savukārt visdrūmākajā situācijā patlaban atrodas ilgstošajās lietavās cietušie graudu audzētāji, kuru zaudējumu kompensācijām valdība pagaidām nepiešķīra nevienu latu. Tas savukārt nozīmē, ka daudzas lietavās cietušās saimniecības nonāks nopietnās finansiālās grūtībās, kā rezultātā tās nespēs sekmīgi turpināt savu lauksaimniecisko darbību. Kopumā 2003.gada klimatisko apstākļu radītie zaudējumi ir katastrofāli iedragājuši lauksaimniecības sektora attīstību.

“Šodien zemniekiem tika sagrauta pēdējā cerība. Katras saimniecības attīstībā tas ir liels solis atpakaļ. Valdība skaidri parāda, ka lauksaimniecības sektora attīstība tiek apzināti bremzēta, nevis veicināta. Tas rada bažas arī par nākamgad nepieciešamo valsts atbalstu, kad Latvijas zemniekiem būs jāieiet Eiropas Savienībā,” norāda LOSP priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Nelabvēlīgie laika apstākļi ne tikai ievērojami samazināja plānoto ražas apjomu, bet arī būtiski pazemināja novākto graudu kvalitāti un samazināja pārtikas kvalitātes prasībām atbilstošu graudu realizācijas ieņēmumus, savukārt izmaksas, kas saistītas ar ražas novākšanu un pirmapstrādi, palielinājās.

Pavisam atklāts paliek jautājums, kā zemnieki spēs norēķināties ar savu kreditoru prasībām, nemaz nerunājot par iespējamajiem zemnieku saimniecību bankrotiem. Lauksaimnieku kreditori noteikti būtu pretimnākošāki pret saviem klientiem, ja redzētu, ka grūtībās nonākušajiem saimniecību īpašniekiem ir pieejams valsts atbalsts.

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja M.Dzelzkalēja, komentējot Ministru kabineta 14. oktobrī pieņemto lēmumu, teica: “Cerams, ka kreditori pagaidīs un ņems piemēru no lauksaimniekiem, kuri astoņus mēnešus gaidīja valdības apsolītos līdzekļus 2,3 miljonu latu apmērā.”

LOSP uzskata, ka valdības rīcība, nepiešķirot lauksaimniekiem vajadzīgos finanšu līdzekļus, ir bijusi nepārdomāta un aplama, jo paredzamās sekas turpmākai lauksaimniecības nozares attīstībai ir biedējošas.

Lauksaimnieku organizāciju  sadarbības padomes birojs