Par EK akceptu Latvijas Attīstības plānam

Pagājušajā nedēļā Briselē turpinājās Latvijas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par Latvijas Attīstības plānu, tā komentāriem un nepieciešamajiem papildinājumiem. EK kopumā nav būtisku iebildumu pret Attīstības plānu un tā nostādnēm, un EK ir pamatā akceptējusi struktūrfondu līdzekļu proporcionālo sadalījumu starp Attīstības plānā iekļautajām prioritātēm un līdzekļu vispusīgu reģionālo pieejamību ar mērķi mazināt reģionālās attīstības atšķirības Latvijā.

Nākamās sarunas ar EK par Attīstības plānu notiks vēl 30.oktobrī, un paredzams, ka Vienotais programmdokuments, ko EK sagatavo uz akceptēta Attīstības plāna bāzes un kas ir pamats struktūrfondu līdzekļu piešķiršanai ES dalībvalstij, tiks apstiprināts līdz šā gada beigām.

Latvijas galvenie mērķi, kas definēti Attīstības plānā, ir līdzsvarotas valsts attīstības veicināšana, infrastruktūras attīstība, biznesa vides un cilvēkresursu attīstība.

Kļūstot par ES dalībvalsti, Latvija pretendēs saņemt ES struktūrfondu līdzekļus — finansējumu sociālekonomisko apstākļu izlīdzināšanai valstī no visiem četriem ES struktūrfondiem: — Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta.

EK ir akceptējusi Latvijas piedāvāto finansējuma sadalījumu starp prioritātēm.

Sarunās ar EK Latvija ir apņēmusies līdz 2004.gada 1.janvārim saskaņot nacionālo valsts pasūtījuma likumdošanu ar ES valsts pasūtījuma direktīvām, tāpēc nav formālu šķēršļu no ES struktūrfondiem līdzfinansēto projektu ieviešanai saskaņā ar atbilstības noteikumiem.

Saskaņā ar acquis ir sākta arī Vienotajā programmdokumentā iekļauto valsts atbalsta shēmu notifikācija, kas tiks pabeigta, pielietojot pārejas procedūras, līdz brīdim, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā.

Turklāt Latvija ir uzsākusi 2003.gada 8.septembrī apstiprinātā Cilvēkresursu attīstības plāna īstenošanu, lai veicinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības administratīvo kapacitāti, līdz ar to 2004.gada budžetā ir plānots papildu finansējums jaunu darbinieku pieņemšanai un apmācībai institūcijās, kuras būs iesaistītas ES struktūrfondu ieviešanā.

Attīstības plāns ir programmēšanas dokuments ES struktūrfondu finansējuma saņemšanai laikā no 2004. līdz 2006.gadam, kurā ietverta Latvijas valdības stratēģija un prioritātes, kurām novirzāmi struktūrfondu līdzekļi. Attīstības plāns kalpos par projektu Vienotajam programmdokumentam, uz kā pamata tiks piešķirts ES finansējums un ko vienpusēji apstiprinās Eiropas Komisija.

Attīstības plāna pamatā ir detalizēta un vispusīga Latvijas pašreizējās situācijas analīze — gan makroekonomiskā griezumā, gan pēc ekonomikas nozarēm, gan reģionālā izvērsumā. Tādējādi tiek noteiktas Latvijas stiprās un vājās puses, attīstības iespējas un draudi attīstībai.

Latvijas stabilā makroekonomiskā vide kalpo par pamatu Attīstības plāna stratēģisko mērķu noteikšanai un īstenošanai. Latvijas spēja nodrošināt ekonomikas izaugsmi, apjomīgas ārvalstu tiešo investīciju plūsmas, zems valsts parāda līmenis un zema inflācija nodrošina bāzi arī turpmākai ekonomikas izaugsmei. Tomēr, neraugoties uz straujo ekonomikas pieauguma tempu, būtu jāveicina arī nodarbinātības pieaugums un sociālekonomisko apstākļu izlīdzināšana visā valsts teritorijā. Kā vadošie sektori Latvijā tiek identificēti divi — kokrūpniecība un pakalpojumi. Arī Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis, labi attīstītais transporta tīkls, cilvēkresursi un dabas resursi nodrošina labas uzņēmējdarbības attīstības iespējas, ar nosacījumu, ka tiek novērsti trūkumi, kas kavē konkurētspēju.

Attīstības plānā iekļautās prioritātes un atbalstāmie pasākumi:

1. prioritāte.

Līdzsvarotas attīstības veicināšana: vides infrastruktūras un tūrisma attīstības iespēju uzlabošana; pieejamības un transporta sistēmas attīstība; informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība; izglītības, veselības aprūpes un sociālās infrastruktūras attīstība.

2. prioritāte.

Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana: pasākumi pielietojamo pētījumu, inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanai uzņēmumos; uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība; mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu stiprināšana; pieeja finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem; valsts pētījumu attīstība.

3. prioritāte.

Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana: nodarbinātības veicināšana; izglītības un tālākizglītības attīstība; sociālās izstumtības apkarošana.

4. prioritāte.

Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana: investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos; atbalsts jaunajiem zemniekiem; lauksaimniecības produktu pārstrādes uzlabošana; lauku teritorijiu adaptācijas un attīstības veicināšana; mežsaimniecības attīstība; vietējās kapacitātes attīstīšana, atbalstot ilgtspējīgas lauku kopienas (LEADER veida pasākums); apmācības.

5. prioritāte.

Ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana: zvejas intensitātes sabalansēšana; flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana; zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga, zvejas ostu aprīkojuma un akvakultūras attīstība; neliela apjoma piekrastes zvejas attīstība, sociālekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām.

6. prioritāte.

Tehniskā palīdzība.

Finanšu ministrijas preses dienests