Par sekmīgu Federatīvās Vācijas attīstību

Vācijas Federatīvās Republikas Hesenes federālās zemes Ministru prezidents Rolands Kohs:

Kādas, jūsuprāt, ir pašreizējās Šrēdera sociāldemokrātu un zaļo koalīcijas izredzes noturēties līdz nākamajām vēlēšanām?

Pašlaik Vācijā laikam nav bijis dienas, kad kanclers nebūtu draudējis ar atkāpšanos, lai īstenotu savas reformas VSP. Tas rada ļoti nepievilcīgu iespaidu par iekšējo situāciju valdības koalīcijā. «Pateicoties» sarkani zaļajai koalīcijai, Vācija atrodas ļoti sarežģītā situācijā. Trīs gadu laikā valstī nav bijis ekonomiskā pieauguma, kas sagādājis negatīvas sekas. Izmaiņas varēs sasniegt vienīgi citas politikas rezultātā, bet tam esošajai koalīcijai nav spēka. Tāpēc sarkani zaļā koalīcija Vācijā, protams, mēģinās kaut kā izgrozīties. Otrreiz kancleram pirms vēlēšanām neizdosies maldināt cilvēkus.

Ja Šrēdera valdība krīt, kādas, jūsuprāt, ir izredzes izveidot lielo koalīciju starp sociāldemokrātiem un kristīgajiem demokrātiem?

Vācijā mums ir nepieciešams pārliecinošs vairākums un pēc iespējas gan Bundestāgā, gan federālo zemju pārstāvniecībā, Bundesrātā. Lielā koalīcija nav iespējama, jo abu lielo partiju nostādnes pamatpozīcijās ir ļoti atšķirīgas. Tie, kas šajās nedēļās seko valdības koalīcijas iekšējām debatēm, jo īpaši pašas SPD iekšējām debatēm, atzīs — konceptuāli federālā valdība sevi ir izsmēlusi. Tāpēc būtu vēlams, ja federālais kanclers atbrīvotu ceļu jaunām (ārkārtas) vēlēšanām Vācijā.

Ja jūs būtu premjers, ko jūs darītu, lai iedarbinātu Eiropas lielākās ekonomikas motoru?

Esmu Hesenes Ministru prezidents ar visu sirdi un dvēseli, amatā ievēlēts līdz 2008.gadam — tāpēc varu teikt tikai to, ko KDS uzskata par pareizu: ekonomisko augšupeju var sasniegt vienīgi tad, ja galvenie nosacījumi uzņēmumu darbībai tiek veidoti, veicinot saimnieciskā klimata uzlabošanos un investīciju piesaisti. Pašreizējai federālajai valdībai jau pašos pamatos tas nav izdevies! Ekonomiskie rādītāji runā skaidru valodu. Tā nevar turpināties. Ir nepieciešamas fundamentālas reformas. Federālā valdība beidzot cenšas rast izeju no šā posta. Ja valdība to nespēs, pilsoņiem ārkārtas vēlēšanās jāizvēlas, kuru ceļu turpmāk tie ir gatavi iet. Tieši KDS/KSS pēdējā laikā ir izteikusi pietiekami daudz priekšlikumu, kā Vācijai sekmīgi attīstīties tālāk. Īpaši mēs vēlamies radīt apvienības darbam uzņēmumu līmenī, lai rastu iespēju katra atsevišķa uzņēmuma darba devējiem un darba ņēmējiem veidot nosacījumus savā uzņēmumā. Šādi varētu novērst tūkstošiem bankrotu, kā arī nebūtu zaudētas desmitiem tūkstošu darba vietu.

Irākas karš iezīmēja plaisu pasaules uzskatos gan starp Vāciju un ASV, gan starp Vāciju un vairākām jaunām ES dalībvalstīm. Kā, jūsuprāt, šādas domstarpības iespējams pārvarēt?

Ar savu kategorisko noliegumu kā galējo līdzekli miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai izmantot militāro spēku federālā valdība rīkojās, ne tikai neievērojot diplomātijas pamatnormas, bet arī būtiski kavējot vienotas eiropiešu reakcijas noformulēšanu un skaidras ANO rezolūcijas pieņemšanu. Tomēr tā jau ir pagātne, un arī vācu politikai nākotnē būtu jāmācās no savām kļūdām. Mēs vairs nedrīkstam pieļaut tādu konfliktu atkārtošanos. Tikai, eiropiešiem un amerikāņiem sadarbojoties, tiks radīti priekšnosacījumi rīcībspējīgai Ziemeļatlantijas aliansei un efektīvai Apvienoto Nāciju Organizācijai. Tas ir arī labākais, ko mēs varam darīt, rūpējoties par mieru un starptautisko drošību. Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst, ka tikai eiropiešiem un amerikāņiem ir kopējas saknes un kopējas vērtības.

Nākamgad Eiropas Savienībā iestāsies 10 jaunas dalībvalstis, to skaitā arī Latvija. Daži cer, ka tas padarīs ES dinamiskāku, citi baidās, ka būs grūtāk atrast kopēju viedokli. Kā, jūsuprāt, jaunās dalībvalstis izmainīs ES?

ES paplašināšana ir pašsaprotama, tas ir loģisks solis Eiropas apvienošanās procesā, un tā atgūst to, kas bija politiski liegts garajos aukstā kara gados. Gaidāmā Eiropas atkalapvienošanās nozīmē lielas iespējas gan jaunajām, gan arī esošajām dalībvalstīm. Tā veicinās bagātā Ziemeļu, Austrumu, Vidus un Dienvidu Eiropas kultūras mantojuma apzināšanos un kā katra paplašināšanās nozīmēs jaunas vēsmas. Būtu iluzori ticēt, ka Eiropas Savienība ar 25 dalībvalstīm varēs funkcionēt pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā Eiropas Savienība ar 15 dalībvalstīm. Nākotnē noteikti būs grūtāk pieņemt arī kopējus lēmumus. Palielināsies spiediens rīkoties, bet līdz ar to automātiski arī nepieciešamība rast kompromisus. Šā iemesla dēļ būs nepieciešama lielāka piekāpšanās gan Eiropas Savienības vecajām, gan jaunajām dalībvalstīm. Bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka kopumā ieguvumi, jaunā dinamika ļoti lielā mērā padarīs nenozīmīgas nenovēršami gadāmās grūtības.

“DIENA”;  pēc intervijas “Nepieciešamas fundamentālas reformas”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas un “LV” redakcijas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, — saīsinājumā.