Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Armēnijas Republikas

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ašots Hovakimjans

Uzrunājot Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, Armēnijas vēstnieks Dr. Ašots Hovakimjans (Ashot Hovakimian) nodeva sveicienus no Armēnijas prezidenta Roberta Kočerjana un izteica nožēlu, ka aizvadītajos desmit gados gājuši mazumā kādreiz visai ciešie Latvijas un Armēnijas kontakti. "Kaut arī Latvija un Armēnija pieder pie dažādiem Eiropas reģioniem, tomēr tradicionālajām mūsu sadarbības saitēm un savstarpējām simpātijām ir sena vēsture," teica vēstnieks, uzsvērdams, ka viena no galvenajām līdzīgajām iezīmēm ir abu tautu cīņa par savu neatkarīgu valstu nodibināšanu. Vēstnieks atgādināja, ka nākamgad Armēnija atzīmēs savas kristietības 1700 gadu jubileju, un apliecināja Armēnijas uzticību eiropeiskajiem demokrātijas ideāliem.

Vēstnieks arī atgādināja, ka Latvijā ir lielākā armēņu kopiena Baltijas valstīs un atzinīgi izteicās par savu tautiešu iespējām kopt nacionālo kultūru un saglabāt savu tradicionālo reliģiju Latvijā — Rīgā drīz tiks atvērta armēņu apustuliskā baznīca.

Savā atbildes uzrunā Armēnijas vēstniekam Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga teica:

Jūsu ekselence, sveicu jūs kā pirmo Armēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Gadsimtu garumā Latvija kļuvusi par valsti, kuras tauta augstu godā tur savu kultūru un tradīcijas. Vienlaikus Latvijas tauta ir vadījusies pēc atziņas, ka tās pilnvērtīga un harmoniska attīstība ir saistīta ar spēju izprast pasaules kultūras mantojumu. Baltijas jūras tuvums un bieža atrašanās Eiropas svarīgāko notikumu krustpunktos ir stiprinājusi Latvijas centienus iekļauties plašākā ārpolitiskā saskarsmes telpā. No šīs atziņas mēs vadāmies arī tagad, veidojot savas attiecības ar ģeogrāfiski tuvām un tālām valstīm. Laiks pēc mūsu neatkarības atjaunošanas ir pierādījis, ka Latvijas drošība un labklājība ir cieši saistītas ar mūsu spējām līdzdarboties reģionālajos, transatlantiskajos, kā arī globālajos procesos. Latvijas ārpolitiskais mērķis — pilntiesīga dalība Eiropas Savienībā un NATO — apliecina mūsu tautas vēlmi un gatavību ar pilnu atbildību iekļauties starptautiskajā sabiedrībā.

Mūsu tauta ir izvēlējusies iespēju dzīvot demokrātiskā, humānā un tiesiskā valstī. Latvijā ir izveidota demokrātiska sabiedrība un radīta funkcionējoša tirgus ekonomika. Sociāli integrētas sabiedrības izveidošana kļuvusi par Latvijas iekšpolitiskās dzīves vienu no augstākajām proritātēm. Latvija ir ieinteresēta konstruktīvu partnerattiecību pilnīgošanā ar Armēniju. Latvijas un Armēnijas tautas izjūt dziļu savstarpēju cieņu un simpātijas. 20. gadsimtā Latvijas un Armēnijas tautas vienoja pretošanās totalitārajām svešvarām, tautas cīņa par savas nacionālās kultūras vērtību un valodas saglabāšanu. Tagad mūsu tautām dota vēsturiska iespēja iekļauties jaunās Eiropas atkalapvienošanās procesā.

Esmu dziļi pārliecināta, ka mūsu valstīm ir labas iespējas aktivizēt un nostiprināt starpvalstu dialogu. Ir nodibināti kontakti un pastāv priekšnoteikumi dinamiskai sadarbībai starptautiskajās organizācijās. Latvija pozitīvi vērtē Armēnijas centienus iestāties Eiropas Padomē un uzskata, ka mūsu valstīm aktīvāk ir jāizmanto reģionālo un globālo kontaktu priekšrocības. Mūsu valsts ir īpaši ieinteresēta izvērst aktīvu ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību. Tiešu kontaktu veicināšana starp Latvijas un Armēnijas uzņēmējiem ir prioritārs un atbalstāms sadarbības virziens.

Nešaubos, ka jūsu darbs ienesīs jaunu dinamismu Latvijas un Armēnijas sadarbībā.

Jūsu ekselence! Novēlu sekmes un panākumus, veicinot draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm!"

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās arī ar Armēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ašotu Hovakimjanu.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Latvijas un Armēnijas divpusējo attiecību paplašināšanu, kā arī abu valstu virzību uz integrāciju eiropeiskajās struktūrās.

Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka Armēnijas iniciatīva iecelt nerezidējošo vēstnieku Latvijā varētu nodrošināt jau izveidojušos attiecību intensifikāciju, aptverot aizvien jaunas jomas. Tas ir nozīmīgs solis starpvalstu attiecību veidošanā un liecina par Armēnijas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Latviju. Mūsu valsts cer, ka vēstnieka iecelšana veicinās straujāku abu valstu attiecību attīstību, nodrošinot Latvijas un Armēnijas iekšpolitisko un ārpolitisko mērķu sasniegšanu.

Armēnijas vēstnieks pastāstīja, ka gaidāmajā Eiropas Padomes sanāksmē tiks skatīts jautājums par Armēnijas uzņemšanu šajā organizācijā, tāpēc lielas cerības tiek saistītas ar Latviju, kura tajā brīdī būs EP prezidējošā valsts, un tās iespējamo atbalstu šajā balsojumā.

Pārrunājot situāciju Dienvidkaukāza reģionā, A.Hovakimjans uzsvēra, ka tā neesot pārlieku optimistiska, tomēr krietni labāka nekā pirms pusgada. Viņš pieminēja traģiskos notikumus Armēnijas parlamentā pagājušā gada oktobrī, tomēr akcentēja, ka desmit gadu laikā kopš valsts neatkarības atgūšanas Armēnija spējusi izveidot demokrātiskas institūcijas, un tas noticis konstitucionālā ceļā. Stabilitāte valsts iekšienē ļauj pievērsties arī reģionāliem jautājumiem, jo nepieciešams saskaņot arī kaimiņvalstu intereses. Tādēļ parādījusies iniciatīva par Dienvidkaukāza paktu, kurā tiktu iekļautas trīs Kaukāza valstis, ASV, Krievija, Eiropas Padome, kā arī Turcija. Stabilitāte reģionā kalpotu par priekšnoteikumu ekonomikas un tūrisma attīstībai, jo garantētu papildu drošību.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī sabiedrības integrācijas procesa norisi Latvijā. Vēstnieks pauda gandarījumu par šī procesa gaitu, kā arī armēņu baznīcas būvi Latvijā. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas Pilsonības likums paredz liberālus noteikumus naturalizācijas procesa norisei, un tas varētu veicināt gandrīz trīs tūkstošu lielās armēņu kopienas integrāciju Latvijā.

Sarunas nobeigumā Saeimas priekšsēdētājs un Armēnijas vēstnieks Latvijā apsprieda konkrētus abu valstu sadarbības virzienus ekonomikā.

"Latvijas
Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kāds ir jūsu iespaids par sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Man ir ļoti spilgti, neizdzēšami iespaidi. Ne vien par sarunu, bet par visu šo notikumu. Pirmo reizi neatkarīgajā Latvijas valstī akreditēts neatkarīgās Armēnijas valsts vēstnieks. Tas ir ļoti svarīgs notikums arī no vēsturiskās perspektīvas viedokļa. Par jūsu prezidenti varu teikt daudz cildinošu vārdu. Vaira Vīķe–Freiberga patiešām ir diža politiķe un prezidente. Viņa ir arī teicama sarunas biedre. Viss mūsu dialogs bija veltīts Latvijas un Armēnijas sadarbības nākotnei. Un tā bija ļoti konkrēta un ļoti atklāta saruna.

— Kas būs jūsu prioritātes vēstnieka darbībā Latvijā?

— Man būs daudz prioritāšu. Vispirms jau, protams, tās būs abu mūsu valstu divpusējās attiecības. Attiecības ļoti daudzās jomās. Vispirms jau politiskie kontakti, ko mums vajag aktivizēt dažādos līmeņos. Tālāk — ekonomiskās attiecības. Mums atkal jāsaved kopā mūsu komersanti, jāaktivizē viņu tikšanās un kontakti, varbūt mums vajadzētu rīkot kopīgu ekonomikas forumu. Šie cilvēki taču pirms kādiem desmit gadiem pazina cits citu, un agrākā režīma laikā starp mūsu lietišķajiem cilvēkiem pastāvēja cieši kontakti. Tagad mums atliek tikai tos atjaunot par labu abām mūsu valstīm un tautām. Atjaunot mūsu kādreizējos labos kontaktus zinātnē, kultūrā, uzņēmējdarbībā.

Ļoti svarīga sadarbības joma ir arī integrācija Eiropas institūcijās. Mums īpaši nozīmīga būtu Latvijas valsts pieredze šajā jomā, jo mēs tagad tikai sākam šo ceļu, kurā Latvija jau guvusi acīm redzamus panākumus.

Nākamais ļoti būtiskais jautājums ir armēņu kopiena Latvijā, kas ir pati lielākā Baltijas valstīs. Šī kopiena ir ļoti labi organizēta un darbojas dažādās jomās. Tagad viņi būvē savu baznīcu, kas būs vienīgā armēņu baznīca Baltijas valstīs. Svarīgs šīs mūsu kopienas uzdevums ir integrēties Latvijas sabiedrībā. Un svarīgs mūsu uzdevums ir arī palīdzēt šiem cilvēkiem saglabāt saites ar savu tēvzemi.

Dr. Ašots Hovakimjans dzimis 1961. gada 16. novembrī Erevānā. No 1978. līdz 1983. gadam studējis slāvu valodas Maskavas Valsts universitātē, bet pēc tam četrus gadus turpinājis slāvu un Balkānu valodu apgūšanu Zinātņu akadēmijā Maskavā. 1987. gada novembrī ieguvis slāvu un Balkānu filoloģijas doktora grādu.

No 1988. līdz 1992. gadam nākamais vēstnieks strādāja pētniecības darbu Armēnijas Nacionālajā zinātņu akadēmijā Erevānā, bet 1992. gada aprīlī sāka strādāt Armēnijas Ārlietu ministrijā. 1993. gada augustā tika nosūtīts darbā par pagaidu pilnvaroto lietvedi Armēnijas vēstniecībā Atēnās, kur no 1994. gada septembra līdz 1996. gadam strādāja pirmā sekretāra statusā. Šajā laikā Dr. Ašots Hovakimjans tika akreditēts arī Kiprā, Slovēnijā un Horvātijā. No 1996. līdz 1998. gadam Dr. Ašots Hovakimjans atkal strādāja Armēnijas Ārlietu ministrijā Erevānā, Eiropas lietu departamentā. 1998. gadā viņš tika nosūtīts darbā uz Varšavu par Armēnijas pagaidu pilnvaroto lietvedi Polijā. Pērnā gada oktobrī Dr. Ašots Hovakimjans tika akreditēts par Armēnijas vēstnieku Polijā. Viņa rezidence joprojām ir Varšavā.

Dr. Ašots Hovakimjans pārvalda armēņu, krievu, angļu, serbu, horvātu, grieķu un poļu valodu. Publicējis monogrāfiju par armēņu līdzdalību grieķu 1821. gada revolūcijā un vairākus citus zinātniskus darbus. Vēstnieks ir precējies, viņam ir dēls un meita.

Valsts prezidenta preses dienests, Saeimas preses dienests, Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Vakar, 13. jūnijā, Rīgas pilī savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas

Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Libānas Republikas

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ahmeds Ibrahims

Uzrunājot Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, Libānas vēstnieks Ahmeds Ibrahims (Ahmed Ibrahim) atzīmēja Latvijas un Libānas draudzīgās attiecības un nodeva Vairai Vīķei–Freibergai Libānas prezidenta ģenerāļa Emīla Lahuda sveicienus un draudzības apliecinājumus Latvijas Valsts prezidentei un varonīgajai Latvijas tautai. Vēstnieks atzīmēja arī latviešu nācijas mentalitātes un kultūras dziļās saknes.

"Kaut arī Libāna un Latvija atrodas ģeogrāfiski tālu viena no otras, mūsu valstis tomēr vieno daudzi aspekti un kopīgi ideāli," teica Libānas vēstnieks, uzsvērdams privātās iniciatīvas lomu brīvā tirgus apstākļos un mūsu valstu ekonomisko kontaktu padziļināšanas aktualitāti.

Atbildot Libānas vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga teica:

"Jūsu ekselence! Sveicu jūs kā pirmo Libānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir nozīmīgs notikums Latvijas un Libānas starpvalstu attiecību vēsturē. Tas ir vēl viens apliecinājums Latvijas un Libānas tautu abpusējai vēlmei dziļāk iepazīt vienai otru, meklēt kopīgas intereses un iespējas starpvalstu dialogam. Latvija vienmēr ir bijusi atvērta draugiem un sadarbībai.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Laika dinamisms pēc mūsu neatkarības atgūšanas ir pārliecinoši pierādījis, ka Latvijas drošība un iedzīvotāju labklājība ir cieši saistīta ar tās spējām iesaistīties Eiropas, transatlantiskajā un globālajā sadarbībā. Mūsu valsts ir ceļā uz pilntiesīgu līdzdalību Eiropas Savienībā un NATO. Esam dziļi pārliecināti, ka tikai šādā veidā Latvija pilnvērtīgi var līdzdarboties jaunās vienotās Eiropas radīšanā.

Arvien nostiprinoties kā modernai un demokrātiskai Eiropas valstij, Latvija gūst lielākas iespējas paplašināt savu ārpolitisko horizontu. Divpusējo attiecību nostiprināšana ar valstīm mums attālos ģeogrāfiskos reģionos kļūst par aizvien redzamāku Latvijas ārpolitikas vadlīniju. Informātikas laikmeta iespējas un pasaules ekonomiskā globalizācija noārda ģeogrāfisko distanci. Arvien skaidrāk mēs apzināmies, ka efektīva sadarbība ar Vidusjūras un Vidējo Austrumu reģiona valstīm būs abpusēji izdevīgs process. Latvija ir ieinteresēta labu partneratttiecību veidošanā ar Libānu. Mūsu valstu starpā ir daudz iespēju izvērst aktīvu tirdznieciski ekonomisko sadarbību un tūrismu. Latvijā studē daudzi Libānas studenti, un mēs vēlamies attīstīt šo starpvalstu attiecību jomu.

Gribu uzsvērt, ka viens no nozīmīgākajiem mūsdienu starpvalstu politiskās sadarbības veidiem ir sadarbība daudzpusējo struktūru ietvaros. Šeit saredzu plašas iespējas abu valstu attiecību padziļināšanai.

Jūsu ekselence! Vēlreiz sveicu jūs kā Libānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu sekmes šī svarīgā pienākuma veikšanā!"

Pie Saeimas

priekšsēdētāja

Vakar, 13.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Libānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ahmedu Ibrahimu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības iespējas.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume pauda gandarījumu par Libānas valdības lēmumu dot jaunu impulsu abu valstu attiecībās, akreditējot Latvijā savas valsts vēstnieku. "Tas ir labs pamats ciešākai daudzpusējo attiecību veidošanai starp Latviju un Libānu," teica J.Straume. Viņš informēja, ka Latvijas ārpolitiskie mērķi ir integrācija Eiropas Savienībā (ES) un NATO, tomēr mūsu valsts ir ieinteresēta paplašināt un attīstīt ekonomiskos, kultūras un zinātniskos sakarus arī ar Vidējo Austrumu valstīm. Par labas sadarbības iespējamību liecina fakts, ka daudzi Libānas jaunieši izvēlas iegūt izglītību Latvijas augstskolās — Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Universitātē un Latvijas Medicīnas akadēmijā.

Arī Libānas vēstnieks uzsvēra nepieciešamību veidot ciešāku sadarbību starp Latviju un Libānu. Kā būtisku viņš minēja informācijas apmaiņu gan starp abu valstu politiķiem, gan biznesa pārstāvjiem. Laba sadarbība starp abām valstīm varētu veidoties ekonomikā, jo Tuvo Austrumu reģions nozīmē 50 miljonus iedzīvotāju un gandrīz 40% pasaules derīgo izrakteņu, lielākoties naftu.

Tikšanās gaitā pārrunāta arī Tuvo Austrumu miera procesa norise, kam ar lielu uzmanību seko arī Latvija. Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka par būtisku notikumu uzskata Izraēlas karaspēka un militārās tehnikas izvešanu no Dienvidlibānas teritorijas šā gada maijā. Savukārt Libānas vēstnieks pastāstīja, ka savas valsts aizsardzībai Libāna tērē ap 60% no valsts budžeta līdzekļiem. Tas ir vitāli svarīgi, lai gan šie līdzekļi varētu tikt izmantoti izglītības un sociālajā sfērā. Tomēr nestabilitāte reģionā un komplicētā miera procesa norise ir iemesli, kas Libānai liek pievērst pastiprinātu uzmanību tieši aizsardzībai.

Pārrunājot situāciju Krievijā, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka Krievijai būtu vēlams attīstīties demokratizācijas virzienā. "Visa pasaule iet šo ceļu, un arī Krievija ir šīs pasaules daļa, tāpēc tas ir likumsakarīgi," sacīja A.Ibrahims. Savukārt Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijai tas ir svarīgi divu iemeslu dēļ — pirmkārt, Krievija ir mūsu valsts kaimiņš, otrkārt, tas lielā mērā ietekmēs arī attiecības ar Eiropas Savienību.

Tikšanās nobeigumā puses vienojās, ka nepieciešams intensificēt arī abu valstu sadarbību parlamentu līmenī.

Ārlietu ministrijā

Vakar, 13. jūnijā, Libānas Republikas vēstnieks Ahmeds Ibrahims akreditācijas vizītes ietvaros tikās ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Elitu Kuzmu.

Tika pārrunātas Latvijas un Libānas divpusējo attiecību attīstības un aktivizēšanas iespējas pēc Libānas vēstnieka nozīmēšanas, kurš ir pirmais Libānas vēstnieks Latvijā un rezidē Varšavā. Sarunā skarta nepieciešamība nostiprināt sadarbības līgumtiesisko bāzi. Veiksmīgi veidojas sadarbība izglītībā un kultūrā, perspektīva ir tūrisma attīstība, kā arī savstarpējo ekonomisko kontaktu veicināšana. Atzīmēta arī abu valstu sadarbība starptautiskajās organizācijās.

Abas amatpersonas pārrunāja Vidējo Austrumu reģiona attīstības jautājumus, kā arī Tuvo Austrumu miera procesu. Tika izteikta vēlme organizēt politiskās konsultācijas starp abu valstu Ārlietu ministriju ekspertiem.

"Latvijas Vēstnesim"

— Kas būs jūsu vēstnieka darba prioritāte Latvijā?

— Vispirms tā būs sadarbības sekmēšana starp Latviju un Libānu. Šajā jomā vēl ir daudz neizmantotu iespēju. Piemēram, jūsu valstī mācās samērā daudz Libānas jauniešu. Latvijas Universitātē vien ir apmēram trīsdesmit mūsu studentu. Latvijā dzīvo un strādā arī desmit Libānas uzņēmēji. Pastāv arī lielas neizmantotas iespējas paplašināt mūsu ekonomisko un tirdzniecības sadarbību. Lielas perspektīvas Latvijā ir Libānas finansu centram. Mūsu cilvēki ir ļoti prasmīgi biznesā, un mēs varētu sekmīgi izmantot Latvijas ģeogrāfisko situāciju tirdzniecības paplašināšanai starp arābu valstīm un Eiropu. Latvijā ir labas investīciju iespējas, taču Libānā par tām vēl nav pietiekami daudz informācijas. Jūs jau zināt, ka arābu pasaules tirgus ir ļoti liels, tajā ir apmēram 250 miljoni cilvēku. Galvenā arābu pasaules eksporta prece ir nafta. Naftu mums nepieciešams pārdot, lai iegūtu naudu citu preču importam. Arī šis apstāklis padziļina kontaktu nepieciešamību starp mūsu valstīm. Un vēl es gribētu atzīmēt starptautisko tūrismu, kas arī noteikti ir ļoti perspektīva mūsu valstu sadarbības joma. Libāna ir īsta tūrisma valsts ar labi attīstītu tūrisma infrastruktūru. Tā ka sadarbības iespēju mums ir daudz, atliek vien strādāt.

Ahmeds Ibrahims ir diplomēts jurists, 1963. gadā beidzis Libānas universitātes Juridisko fakultāti. Pēc diviem gadiem beidzis arī Nacionālo administrācijas un finansu institūtu.

1965. un 1966. gadā Ahmeds Ibrahims praktizējās Libānas Plānošanas ministrijā, bet no 1966. gada bija Ārlietu ministrijas atašejs. 1968. gadā viņš tika nosūtīts sekretāra darbā uz Libānas vēstniecību Lībijā, kur nostrādāja četrus gadus. 1972. gadā Ahmedu Ibrahimu nosūtīja par sekretāru uz Libānas vēstniecību Zelta Krastā. No 1979. līdz 1982. gadam viņš bija Libānas ģenerālkonsuls Milānā, bet no 1982. līdz 1985. gadam — Libānas vēstnieks Sjerraleonē. Pēc tam viņš trīs gadus bija vēstnieks Senegalā. No 1988. līdz 1990. gadam Ahmeds Ibrahims strādāja Libānas Ārlietu ministrijā par Starptautisko attiecību departamenta direktoru. No 1990. gada viņš bija Libānas vēstnieks Jordānijā, bet 1994. gadā viņš tika norīkots par Libānas vēstnieku Polijā. Arī pašlaik vēstnieka rezidence ir Varšavā.

Valsts prezidenta preses dienests, Saeimas preses dienests, Ārlietu ministrijas preses centrs, Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors