Par jauniem principiem budžeta izstrādē

Saeimas deputāte, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Baiba Brigmane:

Foto: A.F.I.

Līdz ar budžeta projekta nodošanu Saeimai ir sākušās diskusijas par 2004.gada Valsts budžeta projektu. Pieņemot budžetu, pieaugs minimālās pensijas, minimālās algas un pabalsti bērniem invalīdiem, darba algas mediķiem, pedagogiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Tāpēc vēlos uzsvērt svarīgāko par nākamā gada budžeta veidošanu, naudas sadalījumu un arī minēt dažus piemērus no konkrētām nozarēm ar summām, kas mainīsies.

Uzreiz jāuzsver valdības jaunā pieeja 2004.gada budžeta projekta sastādīšanā, tā būtiski atšķiras no līdzšinējās prakses — budžets sastādīts, nevis balstoties uz ministriju iesniegtiem vēlmju sarakstiem, bet gan uz reāli pieejamiem līdzekļiem, nodrošinot iekļaušanos plānotajā budžeta deficīta līmenī.

Valdības galvenās prioritātes — Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienībā un NATO — ir nemainīgas, taču šogad īpaša uzmanība tiek veltīta arī sociālās jomas finansēšanai — 5,2 miljonus latu paredzēts novirzīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālo pensiju palielināšanai. Man ir gandarījums, ka esam spējuši palielināt finansējumu gan bērniem, gan strādājošiem vecākiem, gan vecvecākiem — pieaugs pensijas, pabalsti bērniem invalīdiem un minimālā darba alga.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti ilgstoši ir bijuši 30 latu, no nākamā gada tie būs 35 lati mēnesī, un vislielākais pieaugums gaidāms minimālajām pensijām. It kā daži lati, taču es zinu, ko tie nozīmē mūsu cienījamiem pensionāriem, un arī valstiski nebūsim kautrīgi — šis ir lielākais gaidāmais pensiju pieaugums mūsu valstī pēdējos gados.

Ar gandarījumu jāpiebilst, ka vērojama konsekventa politika minimālās darba algas palielināšanā — jau šogad tā pieauga no 60 latiem līdz 70 latiem, un 2004.gada budžetā ir paredzēti 5,9 miljoni latu, lai to palielinātu vēl par 10 latiem un minimālā darba alga būtu 80 latu. Arī šī nav formalitāte statistikas rādītājos, minimālās darba algas pieaugums vispirms jau palielinās sociālās garantijas visos uzņēmumos, kur tiek maksāta minimālā alga — lielāka atlīdzība par slimošanas laiku, atvaļinājuma nauda, un pieaugs arī bezdarbnieka pabalsts.

Par bērniem runājot, valsts pirmo reizi izrādījusi interesi par uzturlīdzekļu nodrošināšanu bērniem, kuri aug nepilnās ģimenēs un viens no vecākiem nemaksā bērniem uzturlīdzekļus (alimentus). Valsts, uzņemoties atbildību par alimentu piedziņu nākotnē no šiem pseidovecākiem, 2004.gada budžetā paredzējusi veidot uzturlīdzekļu fondu ar 2,5 miljoniem latu. Man gribētos atgādināt arī, ka jau no šā gada 1.oktobra ir palielināti bērnu invalīdu pabalsti no 35 latiem mēnesī līdz 50 latiem, attiecīgi nākamajā gadā šim mērķim papildus tiek piešķirti 2,3 miljoni latu. Piecpadsmit latu pieaugums ir būtisks katrā ģimenē, kurā aprūpē bērnus ar īpašām vajadzībām — konkrēta summa konkrētām vajadzībām, nevis solījumi vai nemitīgā gaušanās par naudas trūkumu budžetā bērnu vajadzībām, kā tas bijis agrāk.

Arī uzņēmējiem nākamā gada budžetā ir atrodama laba ziņa — valstī turpinās straujā nodokļu un nodevu samazināšanas politika. Uzņēmumu ienākuma nodoklis šogad tika pazemināts no 22% līdz 19%, bet nākamajā gadā plānots to samazināt līdz 15%. Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme nākamgad nodrošinās papildu līdzekļus investīcijām, uzņēmumu modernizācijai, pakalpojumu un ražošanas paplašināšanai.

Kopējais nodokļu ieņēmumu pieaugums 2004.gadā pret 2003.gadu ir plānots 9,5%, un to nodrošinās nevis nodokļu sloga palielināšana, bet gan nodokļu administrēšanas uzlabošana, apkarojot kontrabandu, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmas un aplokšņu algu izmaksas.

Turpinās valsts 2003.gadā sāktais algu palielinājums vairākām ļoti svarīgām iedzīvotāju grupām — darba algām profesijām, kur šis pieaugums ir aizkavējies. Tieši izglītības, medicīnas un tiesībsargājošajās iestādēs strādājošo atalgojuma sistēmas sakārtošana ir valsts tautsaimniecības attīstības pamats.

2004.gada budžetā vislielākais pieaugums — 25,5 miljoni latu — paredzēti mediķu algu palielinājumam. Tas nodrošinās vidējo algu medicīnas nozarē strādājošajiem līdz 190 latiem mēnesī, kas atbilst mediķu prasībām. Turpinās arī pedagogu algu palielinājums, kam nākamā gada budžetā paredzēti 14,7 miljoni latu. 2003.gadā sāktajam policistu algu palielinājumam valsts budžetā šogad papildus paredzēti 7,9 miljoni latu, bet pārējo tiesībsargājošo institūciju darbinieku, piemēram, tiesnešu, prokuroru, tiesu darbinieku, atalgojumam — 2,3 miljoni latu. Policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju algu reforma tika sākta šogad un izraisīja diskusiju, kurā man neizdevās saklausīt argumentus pret. Pat no opozīcijas!

Uzskatu, ka atalgojuma sakārtošana šajās profesijās ir ne tikai valstisks ieguldījums, lai Latvijas strādājošo algas būtu pienācīgas un kādreiz atbilstošas Eiropas Savienības līmenim, es algu jautājumu saistu arī ar korupcijas apkarošanu un iespējām piesaistīt jaunus kadrus šīm nozarēm.

Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības sekmīgo izaugsmi šogad, budžets veidots, prognozējot 6,1% iekšzemes kopprodukta pieaugumu salīdzināmās cenās. Gan ekonomikas attīstība, gan nodokļu iekasēšanas uzlabojums nākamajā gadā ļauj prognozēt kopējos valsts budžeta ieņēmumus 1,92 miljardu latu apjomā, un plānotie valsts budžeta kopējie izdevumi ir 2,07 miljardi latu. Līdz ar to valsts budžeta deficīts ir noteikts 2% no iekšzemes kopprodukta.

Uzlabojot nodokļu iekasēšanu, palielinot budžeta izdevumu caurskatāmību un nodrošinot budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu, kā arī plānojot līdzekļus ES fondu līdzekļu apguvei un piešķirot ievērojamus papildu līdzekļus sociālajai jomai, valdība ar 2004.gada budžetu ir skaidri definējusi savu fiskālās politikas pozīciju.

“DIENA”; pēc B. Brigmanes raksta “Ar jauniem principiem veidots budžets”