Par Rīgu bez sociālās spriedzes

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs:

Kā jums šķiet, vai pilsētā ir izdevies mazināt sociālo spriedzi, kopš pie varas ir sociāldemokrāti?

Man šķiet, ka ir izdevies. Sociālā budžeta apjomi ar katru gadu ievērojami pieaug — par 15, 20 procentiem. Vēl jāstrādā ar sabiedrisko transportu, izglītību. Ne tik daudz ar izglītības programmām, bet investīcijām, lai skolās būtu jaunas virtuves, sporta zāles. Papildu iespējas bērniem arī samazina šo sociālo spriedzi.

Paldies Dievam, Rīgā nav liela bezdarba — tas turas 3,5 procentu līmenī — zem optimālā rādītāja. Pasaulē par veselīgu tiek uzskatīta piecu procentu robeža, lai ir konkurence uz darba vietām. Mēs ar darba vietām nodrošinām 34 procentus strādājošo no citām administratīvajām teritorijām. Visā Latvijā nav neviena pagasta, kurš nesaņem iedzīvotāja ienākuma nodokli no darbavietas Rīgā. Mēs kļūstam par Baltijas mēroga metropoli.

Kas ir tie plusi un mīnusi, kurus parasti pamana augstas ārvalstu amatpersonas un citu pilsētu mēri?

Visbiežāk tiek teikts, ka Rīga ir vistīrākā pilsēta, ko viņi ir redzējuši. Tas mums pašiem ir pārsteidzoši. Bieži arī tiek jautāts, kā mēs to panākam. Dīvaini, bet neviens nekad nav sūdzējies par satiksmes sastrēgumiem, jo Eiropā šī problēma ir daudz aktuālāka.

Protams, ka sevišķa sajūsma ir par mūsu vēsturisko mantojumu. Mēs paši gan sevi kritizējam un strīdamies, bet tas ir labi, jo acīmredzot ir izdevies sasniegt sabalansētu rezultātu starp jauno attīstību un seno mantojumu. Ļoti daudziem, kas uz Rīgu atbrauc pirmo reizi, tā ir atklājums. Savukārt tiem, kas te ir bijuši vairākkārt — pirms septiņiem, trim gadiem — lielais izbrīns ir par pilsētas attīstības tempiem. Mīnusus ciemiņi parasti nemin, un es, atklāti sakot, tos neesmu dzirdējis. Mīnusus mēs paši ļoti labi zinām, tie ir līdzīgi visās kandidātvalstu galvaspilsētās — padomju laika mantojums, apbūve, dzīvokļu problēmas.

Jūs nesen ļoti atzinīgi izteicāties par Maskavas forštates attīstību.

Ne tikai es, bet arī daudzi starptautiskie speciālisti uzskata, ka tas ir viens no perspektīvākajiem pilsētas rajoniem, tā saucamais tuvais centrs, kur var izveidot gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu māju rajonu. Visur pasaulē nevis pats pilsētas centrs, bet tieši šāda veida vietas ir visdārgākās. Jāņem vērā arī tas, ka Maskavas forštatē ir daudz kultūras un vēstures pieminekļu, sena koka apbūve. Te koncentrējas arī sociālās problēmas — narkomānija, noziedzība. Tāpēc janvārī paredzēts starptautisks plenērs par Maskavas forštates attīstību.

Vai skvērs pie Dailes teātra tomēr tiks apbūvēts un tur taps Šarlotes centrs?

Sabiedrība un arī deputāti īsti nesaprot, ko nozīmē detālplānojuma uzsākšana. Tas nenozīmē, ka kaut kas tiks būvēts. Domāju, ka nekāds centrs netiks celts. Šai vietai tiks uzlikti ļoti nopietni nosacījumi. Tas gan nenozīmē, ka te nav ko uzlabot. Piemēram, priekš kam ir vajadzīga šautuve?

Nesen bijāt konferencē Romā, kur prezentējāt projektu “e–Rīga”, tajā piedalījās arī Itālijas premjers Berluskoni, miljonārs Bils Geitss... Vai izdevās tikties?

Geits klāt bija virtuāli. Pa satelītkanālu viņam varēja uzdot jautājumus. Klāt bija “Microsoft” prezidents, ar kuru vairākkārt tikāmies, bijām vakariņās. Tas bija augstākā līmeņa pasākums, kur piedalījās valdību vadītāji un ministri. Man bija tas gods pārstāvēt Latviju, kaut gan ielūgumi bija izsūtīti arī mūsu valsts vadītājiem un attiecīgajiem ministriem.

“Microsoft” prezidents savā 20 minūšu garajā runā vismaz trīs minūtes runāja par Rīgu — gan par pilsētu, gan projektu. Par ko daudzi bija stipri vien pārsteigti. Tā ir milzīga reklāma pasaules līmenī. Jo “Microsoft” ir tāda korporācija, kas parasti domā tādās kategorijās — Eiropa, Āzija, Amerika...

Rīga tika izdalīta īpaši. Kāpēc? Pirms gada augustā mēs parakstījām sadarbības līgumu. “Microsoft”, “Hewlett Packard” un “Ernst Young” — šāds konsorcijs tika izvēlēts par stratēģisko partneri, kas palīdz mums sakārtot e–lietas. Arī oktobrī mēs sāksim izjust rezultātus, jo pirmie pakalpojumi būs pieejami elektroniskā veidā. Vairākām iedzīvotāju grupām šie pakalpojumi atvieglos dzīvi. Piemēram, mēs saslēdzām kopā divas datu bāzes. Lai tiktu pie bērnu dzimšanas pabalsta, nebūs jāsaņem izziņas desmit dažādās vietās. Man šķiet, ka tam būtu jādarbojas tā — bērnam piedzimstot, viņu slimnīcā apmeklē atbildīgā pašvaldības persona un palīdz reģistrēties elektroniski. Jau šomēnes vai novembrī mēs šo pakalpojumu jutīsim.

“JAUNĀ AVĪZE”; pēc A. Pastalnieka intervijas “Rīgā varētu iecelt gubernatoru...”