• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu ministrs: Preses konferencē par budžeta izpildi šā gada deviņos mēnešos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.10.2003., Nr. 144 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79968

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas ekonomiskās situācijas vērtējumu

Vēl šajā numurā

16.10.2003., Nr. 144

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finanšu ministrs:

Preses konferencē par budžeta izpildi šā gada deviņos mēnešos

DOMBROVSKIS.JPG (19755 bytes)
Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis
Foto: A.F.I.

Vakar, 15.oktobrī, pēc Valsts kases oficiālā pārskata saņemšanas par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada deviņos mēnešos Finanšu ministrija rīkoja preses konferenci. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis ar gandarījumu pastāstīja, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem 2003. gada pirmajos deviņos mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā nav fiskālā deficīta, bet — tieši pretēji — ir fiskālais pārpalikums 9,22 miljoni latu. Ministrs norādīja, ka 2002.gada deviņos mēnešos valsts kopbudžetā ir bijis 19,853 latus liels deficīts, bet 2001.gadā deficīts bija 43, 625 lati.

Kopbudžeta, ko veido valsts pamatbudžets, speciālie budžeti un pašvaldību budžeti, kopējie ieņēmumi šogad šajā laika posmā bijuši 1,54 miljardi latu, un tas ir par 153 miljoniem latu jeb 11% vairāk nekā pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos. Kopbudžeta izdevumi bijuši 1,53 miljardi latu. Kā ieņēmumus veicinoši iemesli tika minēti veiksmīga nodokļu administrēšana un tās rādītāji. Valsts ieņēmumu dienesta administrējamie ieņēmumi kopā deviņos mēnešos par 1,4% pārsnieguši plānoto. Tieši septembrī īpaši augsti bijuši divu nodokļu ieņēmumu rādītāji — pievienotās vērtības nodoklim (PVN) un akcīzes nodoklim. Akcīzes nodokļa iekasētās summas paaugstinājums saistīts galvenokārt ar akcīzi naftas produktiem, jo ir izdevies veiksmīgi no vairumtirdzniecības tirgus izskaust tos uzņēmumus, kas tirgoja nezināmas izcelsmes degvielu. Savukārt PVN nodokļa iekasēšanas kāpumu sekmēja valdības uzsāktā aktīvā cīņa pret šā nodokļa krāpniekiem, veicot grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. V.Dombrovskis izteica pārliecību, ka sasniegtais liecina — gada plāns nodokļu ieņēmumos tiks pārpildīts.

Septembrī arī lielākajā valsts speciālajā — sociālās apdrošināšanas — budžetā ir saglabājušās pozitīvas tendences. Deviņos mēnešos ieņemts par 14 miljoniem latu vairāk, nekā bija plānots, un par 30,4 miljoniem latu vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā. Sociālajā budžetā pēc šā gada deviņiem mēnešiem ir izveidojies ievērojams līdzekļu pārpalikums — 29,5 miljoni latu. Šis pozitīvais fakts devis iespēju agrāk, nekā bija iecerēts, palielināt gan minimālās pensijas, gan nodrošināt straujāku pensiju indeksāciju. Sākotnēji minimālo pensiju palielinājums bija plānots ar 2004.gada janvāri, bet šobrīd valdībā ir apstiprināta pensiju palielināšana jau ar šā gada 1.decembri. Pensiju palielinājums būs vidēji par 6,5 latiem.

Arī autoceļu fonds deviņos mēnešos saņēmis 67,13 miljonus latu, un tas ir par 12,8 miljoniem latu vairāk nekā pagājušajā gadā attiecīgajā laika posmā.

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis īpaši nepaskaidroja valsts parādsaistību stāvokli, kas bija minēts Finanšu ministrijas apkopotajā informācijā. Valsts parāds septembra beigās bija 864,1 miljons latu, kas ir par 108 miljoniem latu vairāk nekā 2002. gada beigās. No tā iekšējais parāds ir 405,45 miljoni latu, kas ir par 113,9 miljoniem vairāk nekā pērnā gada beigās. Savukārt no kopējā parāda ārējais parāds ir 458,65 miljoni latu, kas ir par 5,9 miljoniem latu mazāk nekā pērnā gada nogalē.

Pēc tam finanšu ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

 

“LV” jautājums: — Jūs iezīmējāt šā gada valsts konsolidētā kopbudžeta un atsevišķu nodokļu ieņēmumu pozitīvās tendences. Vai visās pozīcijās ir gājis tik gludi?

V.Dombrovskis: — Nodokļu ieņēmumu kritums šajā laika posmā uzrādās uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) un dabas resursu nodokļa iekasēšanā. UIN ieņēmumu samazinājums saistīts ar šā nodokļa likmes samazinājumu no 22 uz 19%. Virkne lielo uzņēmumu pagājušo gadu beidza ar mazāku peļņu. Bez tam tika veikti maksājumi gan VAS “Latvenergo” saistībā ar aizvadītā gada sauso vasaru, gan pārskaitīti līdzekļi “Ventspils naftai” par naftas vada dīkstāvi. Savukārt dabas resursu nodokļa kritums objektīvi saistīts ar to, ka daudzi uzņēmumi slēdz līgumus ar “Zaļo punktu” un “Zaļo jostu” par videi draudzīgu produkcijas izstrādi un pārstrādi, tad tiek slēgti līgumi ar Vides ministriju par atlaižu piešķiršanu. Tas iespaido dabas resursu nodokļa ieņēmumus.

Ministrs komentēja arī Finanšu ministrijas nostāju attiecībā uz kompensāciju piešķiršanu zemniekiem par lietavu radītajiem zaudējumiem.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!