Par Kriminālprocesa likumprojektu, kuru vēl gaida nozīmīgs darbs

Pāvels Gruziņš, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, Kriminālprocesa likuma projekta izstrādes darba grupas loceklis, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kādi priekšlikumi pēdējā laikā iesniegti Kriminālprocesa likuma (KPL) projekta izstrādes darba grupai, un vai tie ietverti Saeimas izskatītā projekta pirmajā lasījumā?

— Šā gada 19. jūnijā Saeima pieņēma KPL projektu tādā redakcijā, kādā darba grupa bija sagatavojusi, valdība akceptējusi un iesniegusi parlamentam. Taču jau tūlīt pēc pirmā lasījuma darba grupa sāka strādāt pie priekšlikumiem, ko iesūtīja ministrijas, resori un kas tiek gatavoti otrajam lasījumam Saeimā. Arī Augstākajai tiesai (AT) savi ierosinājumi Saeimas apakškomisijai, ko vada deputāte Ingrīda Labucka, jāiesniedz līdz 15. oktobrim (mūsu saruna notika 10. oktobrī — R. B.) Domāju, ka pēc šā datuma regulāri sanāks gan mūsu darba grupa, gan apakškomisija, lai izvērtētu otrajam lasījumam paredzētos priekšlikumus un tos iesniegtu Juridiskajai komisijai tālākvirzībai uz Saeimas kārtējo sēdi.

Ekspertu viedokļi arī var būt subjektīvi

— Atgādiniet, lūdzu, kas strādāja minētā projekta darba grupā un kādi teorētiķi vai eksperti tika pieaicināti! Vai šo ārvalstu ekspertu vērtējums ļoti atšķiras no tiem ekspertu atzinumiem, kādus viņi izteica par iepriekšējo Kriminālprocesa likumprojektu, kuru toreizējā valdība noraidīja?

— Darba grupu vada Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Gunārs Kūtris, tajā ir viņa vietniece tiesu jautājumos Veronika Krūmiņa, bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, Ģenerālprokuratūras pārstāve Sandra Kerno, es no Augstākās tiesas un Līga Cīrule no Valsts policijas. Turklāt projekta izstrādē tika pieaicināti mācību spēki no LU — Juridiskās fakultātes prodekāne Kristīne Strada – Rozenberga, no Policijas akadēmijas — tās rektore Ārija Meikališa, no praktiķiem — Augstākās tiesas tiesnese Aija Branta un Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe. Nākamnedēļ darba grupā apspriedīsim tos priekšlikumus, ko Tieslietu ministrija (TM) saņēmusi no tiesām un tiesnešiem, jo paust savas domas tika aicināti visi. Turklāt pilnu projekta tekstu, kas ir iesniegts Saeimā, var izlasīt TM mājaslapā internetā.

Attiecībā uz ārvalstu ekspertiem jāsaka, ka šoreiz tie ir citi, lielākoties valdību līmenī ieteiktie. Piemēram, ar padomu un pieredzi daudz palīdzēja ASV eksperts Stīvens Tamans, atbalstīja ASV vēstniecība, kā arī Kanādas prokurors Andrejs Bērziņš, no Zviedrijas — speciālisti Kristers Rančs un Anderss Eka, bet no Eiropas Komisijas — Kerolaina Morgana un vēl citi. Viņi piedalījās arī 1. oktobrī Rīgā organizētajā konferencē “Kriminālprocesa modernizācija cilvēktiesību garantēšanai”, kas faktiski bija likumprojekta pirmā plašākā publiskā apspriešana. Protams, referātus tajā nolasīja arī pašmāju krimināltiesību speciālisti. Diskutēt par aktuālajiem jautājumiem bija aicināti Saeimas deputāti, taču manīts gan tika retais, līdzīgi var teikt par advokātiem. Taču, kas attiecas uz ārvalstu ekspertiem, manuprāt, jebkurš no mums, būdams šādā statusā, balstītos vispirms uz savu pieredzi un savas valsts likumdošanu. Tātad zināms subjektīvisms arvien būs jūtams. Tā notika ar iepriekšējā Kriminālprocesa likumprojektu, par ko vairs negribu diskutēt, lai gan to izstrādāja ilgāku laiku un tika ieguldīts patiešām liels darbs. Domāju, ka no ekspertu subjektīvā viedokļa nespējām izvairīties arī šoreiz, lai gan vairākiem ekspertiem zināšanas un pieredze pārsniedz savas valsts robežas, jo ir iepazinušies ar daudzu citu valstu pieredzi un likumdošanu kriminālprocesa jomā.

Steigties... lēnām un pārdomāti

— Plašsaziņas līdzekļos pavīdējusi dažu amatpersonu paustā doma, ka KPL Saeimā jāpieņem jau šogad, lai gan diskusijas juristu vidū tā īsti nav izvērsušās. Kāds ir jūsu viedoklis?

— Nedomāju, ka likuma pieņemšanu būtu noteikti jāsaista ar konkrētu datumu un tas būtu pieņemams obligāti jau šajā gadā. Nedrīkst sasteigt. Es drīzāk atbalstītu domu, ko paudusi Saeimas apakškomisija un, cik man zināms, atbalsta arī Juridiskā komisija, tas ir, jau esošajā Kriminālprocesa kodeksā (KPK) jāievieš paātrinātais vienošanās process, kas tiek paredzēts arī jaunajā likumprojektā. Jāteic, ka spēkā esošais KPK, lai gan daudzreiz lāpīts, var darboties sekmīgi, ja to pareizi piemēro. Atzinīgi tiek vērtēti tie grozījumi KPK, kuri spēkā stājās pagājušajā gadā un zināmā mērā jau aprobēti tiesu praksē. Arī tiem būs sava paliekoša vieta jaunajā KPL. Kā liecina tiesu statistika, pirmajā pusgadā par aptuveni 7,1 procentu paātrinājusies krimināllietu izskatīšana. Novitāte ir ieviestais nepārtrauktības princips. Ja atceraties, agrāk bija tā — tiesnesis nedrīkstēja ķerties pie citas lietas izskatīšanas, kamēr nav pabeigta iesāktā. Tagad šajā ziņā ir izmaiņas, un tas paātrinājis lietu apriti. Un vēl kas. KPK 276.1 pants atļauj tiesai neveikt visu pierādījumu pārbaudīšanu, ja vainīgais tiesā atzīst savu vainu un puses tam piekrīt. Prakse liecina, ka pirmajā instancē tiek izskatīts aptuveni 60 procentu lietu bez pilnas pierādījumu pārbaudes. Kāpēc tērēt līdzekļus, saukt vēlreiz lieciniekus u.tml., ja nav strīda? Protams, tas nenoņem no policijas un prokuratūras pienākumu savākt pārliecinošus pierādījumus un tos nostiprināt. Šis jauninājums attiecas tikai uz tiesu. Protams, var arī tiesai gadīties kļūme, kā to nesen secinājām Augstākās tiesas Senātā, kurā tika pārsūdzēts Rēzeknes tiesas 2003. gada 5. augusta spriedums Jāņa Barkāna apsūdzības lietā pēc Krimināllikuma 260. panta 2. daļas. Tiesa netika uzklausījusi cietušo liecības tiesu debatēs, tāpēc AT Senāts pieņēma lēmumu apmierināt prokurora kasācijas protestu, atcelt Rēzeknes tiesas spriedumu un krimināllietu nodot jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesas sastāvā.

Vēl pērn tika pieņemta tiesību norma, kas atļauj dažas krimināllietas izskatīt tiesnesim vienpersoniski. Arī tas paātrinājis tiesas procesus. Nevietā ir šaubas, vai tikai tiesnesis izlems taisnīgi, — tāpēc jau ir prokurora uzraudzība, apelācijas un kasācijas tiesu instances.

Vainojams nevis likums, bet tā piemērošana

— Vai jums nešķiet, ka mūsu valstī pārāk bieži groza vai maina likumus, ka pat juristi nespēj visam izsekot līdzi, kur nu vēl pārējā sabiedrība?

— Piekrītu, taču — lai cik labs būtu likums, tas nekad nebūs ideāls, un pēc neilga laika, piemērojot to praksē, var pārliecināties par tā nepilnībām. Taču ir arī absurdi — līdzko kāds pants kādai juristu vai sabiedrības daļai nepatīk, nekavējoties jāierosina to grozīt. Manuprāt, lielā mērā ikkatra likuma darbība, efektivitāte ir atkarīga no tā piemērotāja, viņa prasmes to pareizi un taisnīgi piemērot. Katrā gadījumā uzskatu, ka pareizi tika darīts, nododot KPL projektu Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā. Tagad noteikts termiņš priekšlikumu iesniegšanai, taču diskusijām jānotiek daudz aktīvāk, jo, virzot šo projektu uz otro lasījumu, jābūt izdiskutētām daudzām lietām, novēršot pretrunas starp atsevišķām nodaļām vai pantiem. Pēc būtības mūsu darba grupa it kā savu darbu paveikusi, taču apzināmies, ka projekts nav tādā stadijā, lai to varētu virzīt uz otro lasījumu parlamentā. Tāpēc, kā jau sarunas sākumā minēju, darba grupa nejūtas, savas pilnvaras nolikusi, bet strādās un labprāt ieklausīsies priekšlikumos, ko izteiks gan juristi teorētiķi, gan praktiķi, gan citi sabiedrības locekļi.

Par dažām pretrunām un neskaidrībām

— Jūs minējāt iespējamās pretrunas likumprojektā. Kādas tās būtu, nosauciet vismaz dažus piemērus!

— Viena no tām, manā ieskatā, ir tā, ka nedrīkst KPL pieņemt, kamēr nav īsti skaidrs par Tiesu iekārtas likumu, ko arī gatavojas pieņemt nākamgad. Tiesu iekārtas likums ir stūrakmens visiem pārējiem likumiem. Izteikti ierosinājumi likvidēt AT Civillietu tiesu un Krimināllietu tiesu palātu. Augstākās tiesas viedoklis — abas palātas ir jāsaglabā. Nevajadzētu sagraut to, kurā ieguldīts daudz līdzekļu, kur darbs stabilizējies. Turklāt saistībā ar šīm pārmaiņām problēmas var rasties apgabaltiesām. Ja tās atstāj tikai kā apelācijas instanci, pārgrupējot spēkus uz rajonu un pilsētu tiesām, tā būs līdzekļu izšķērdēšana. Un vai tas būtu jādara tāpēc, ka Rietumos kādiem nav saprotama mūsu tiesu sistēma? Uzskatu, ka jānoskaidro neskaidrais, problēmas nopietni jāapspriež, un reāli Kriminālprocesa likums būtu jāpieņem 2004. gadā, pēc Tiesu iekārtas likuma, bet KPL spēkā stāšanās laiks varētu būt 2005. gads. Jo vēlreiz gribu uzsvērt: pašreizējais KPK ar visiem grozījumiem un jauninājumiem ļauj normāli strādāt. Neteikšu, ka perfekti, bet normāli gan. Jūtama tā efektivitāte. Piemēram, mēs Augstākajā tiesā jūtam, ka pieaudzis Krimināllietu tiesu palātā izskatāmo lietu skaits, bet AT Senātā tas pat dubultojies. Jāsāk domāt, vai nepalielināt senatoru skaitu, jo sešiem tiesnešiem slodze divkāršojusies. Dažus jauninājumus ieviesuši šogad 1. oktobrī spēkā stājušies grozījumi KPK, kuri paredz: tiesai jāuzklausa apcietinātās personas viedoklis gadījumos, kad tiesa lemj par apcietinājuma termiņa pagarināšanu ilgāk par pusotra gadu. Veicot šos grozījumus, tika novērsta nepilnība, ka apcietinājuma termiņi jāpagarina AT Senātam, jo tā ir kasācijas instances tiesa un tās uzdevums ir tiesu nolēmumu izskatīšana no kriminālprocesa vai Krimināllikuma normu ievērošanas viedokļa.

Būtiskākās novitātes KPL projektā

— Mūsu sarunas nobeigumā vēlētos uzzināt, ko jūs uzskatāt par svarīgākajiem jauninājumiem Kriminālprocesa likumprojektā?

— Protams, izsmeļoši uz to varētu atbildēt darba grupas vadītājs Gunārs Kūtris, es minēšu tikai dažus no tiem. Pirmais — prokurora priekšraksti par sodu, kas ir īpašs process. Ja izdarīts mazāks kriminālpārkāpums un prokurors, ņemot vērā nodarīto kaitējumu un vainīgās personas raksturojumu, gūst pārliecību, ka nevajag piespriest sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, taču nevar arī nesodīt, uzskata: var izbeigt procesu, sastādot priekšrakstu, bet nesūta lietu uz tiesu. Piemēram, tāds sods var būt samērīgs naudas sods. Šāds process ir Zviedrijā. Otrs, manuprāt, būtisks jauninājums ir paredzamais izmeklēšanas tiesnesis, kas sankcionēs visas procesuālās darbības, īpaši vērtējot cilvēktiesību ievērošanu. Tas būs jauns institūts, tāpēc, iespējams, vajadzēs palielināt tiesnešu skaitu. Par izmeklēšanas tiesnesi rotācijas kārtībā tiesas priekšsēdētājs varētu norīkot kādu no tiesnešiem uz noteiktu laiku, šajā posmā izmeklēšanas tiesnesis nedrīkstētu skatīt lietas, kurās pirms tam pats piedalījies. Protams, ir vēl dažas citas novitātes saistībā ar starptautisko sadarbību, pieskaņojoties Eiropas Savienības rekomendācijām.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”