Pāvests lūdz Dievu par visiem, arī par mums

Šodien, 16.oktobrī, Svētā Krēsla (Vatikāna) valsts svētki: Viņa svētības pāvesta Jāņa Pāvila II pontifikāta inaugurācijas diena (1978)

Arhibīskaps Peters Stefans Curbrigens, Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs, — “Latvijas Vēstnesim”

Pāvests Jānis Pāvils II Foto: A.F.I./epa

— Jūsu ekselence, kā jūs raksturotu šo visas pasaules katoļiem tik nozīmīgo dienu?

— Kā zināms, Svētais Krēsls ir īpašs veidojums, balstīts Katoļu baznīcas misijā. Saskaņā ar tās dibinātāja Kunga Jēzus Kristus gribu baznīca savas darbības centrā ieceļ cilvēcisku būtni jeb personību. Mūsdienu sabiedrībā Svētā Krēsla misija ir strādāt visai cilvēka attīstībai — ķermenī, domās un garā. Šajā nolūkā Svētais Krēsls un, protams, Katoļu baznīca visā pasaulē daudz dara ar izglītības, sociālo un veselības aizsardzības institūciju starpniecību. Svētais Krēsls tādējādi cenšas starptautiskajā sabiedrībā sekmēt harmoniskas attiecības un solidaritāti starp tautām, īpaši starp bagātajām un nabagajām, ieskaitot parādu samazināšanu, kā arī cilvēka tiesību aizsardzību, domstarpību un potenciālo konfliktu mierīgu atrisināšanu.

— Katoļi ir viena no Latvijas lielākajām kristīgās baznīcas konfesijām. Kā jūs raksturotu Latvijas un Vatikāna divpusējās valstiskās attiecības?

— Attiecības starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu ir ļoti labas, to apliecina abu pušu 2000. gada 8. novembrī Rīgā parakstītā un 2002. gada 25. oktobrī Vatikānā ratificētā vienošanās. Šā gada maijā Alberts Sarkaņa kungs, Latvijas Republikas vēstnieks pie Svētā Krēsla, iesniedza Svētajam tēvam savu akreditācijas vēstuli, un man bijis gods jau vairākkārt ar viņu tikties neseno reliģisko svētku laikā Latvijā.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Arhibīskaps Peters Stefans Curbrigens Rīgā 2002.gada 11.aprīlī

— Vatikāns, kā zināms, seko līdzi arī politiskajai attīstībai mūsdienu pasaulē. Šajā kontekstā Latvija iezīmējusies ar mērķtiecīgu virzību uz Eiropas Savienību (ES), kas jau nākamā gada maijā noslēgsies ar dalībvalsts statusu šajā ietekmīgajā organizācijā. Kā šos Latvijas centienus vērtē Vatikāns?

— Kā jau minēju, Svētais Krēsls sekmē harmoniskākas attiecības starp tautām, jo karš nevar būt problēmu atrisinājums. Ik gadu 1. janvārī katoļu baznīca atzīmē Pasaules miera dienu ar Svētā tēva īpašu vēstījumu. Svētais Krēsls atbalsta starptautiskās struktūras, kā Eiropas Savienību un it īpaši ANO — kā instrumentus cilvēces attīstības sekmēšanai un solidaritātes veicināšanai starp tautām. Svētais tēvs neskaitāmas reizes runājis par Eiropas Savienības paplašināšanu, pavisam nesen viņš izvirzīja nepieciešamību atzīt Eiropas Kristīgās saknes.

— Kādas ir jūsu subjektīvās izjūtas un pieredze, pārstāvot Svēto Krēslu arī mūsu valstī? Jūsu rezidence, kā zināms, ir Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

— Kā Svētā Krēsla pārstāvim Latvijā man bijusi iespēja un arī patiess prieks šogad vien piedalīties veselos divos nozīmīgos notikumos.

Pirmais bija Latvijas Katoļu baznīcas organizētā jauniešu diena 20. jūlijā Madonā. Es jutos patiesi laimīgs, redzot jauno cilvēku entuziasmu un viņu dziļo ticību un mīlestību uz Dievu. Tas ir ļoti nozīmīgi, jo viņi meklē jēgpilnu dzīves ceļu.

Otrs nozīmīgs notikums bija pāvesta Jāņa Pāvila II pastorālās vizītes desmitās gadadienas svinīgā atzīmēšana 9. septembrī Aglonā. Kardināla Jāņa Pujata, Rīgas arhibīskapa, kā arī Jelgavas, Liepājas un Rēzeknes–Aglonas bīskapu vadībā priesteri un daudzi jo daudzi ticīgie pateicās Dievam par svētības izpausmēm, ko viņi pieredzējuši pēc šīs vizītes.

Šodien, kad svinam pāvesta Jāņa Pāvila II ievēlēšanas pontifikātā 25. gadadienu, Latvijas katoļiem ir iespēja vienoties ar ticības brāļiem un māsām visā pasaulē kopīgās lūgšanās par Svētā tēva centieniem, lai dotu viņam spēku turpināt uzticēto misiju. Noslēgumā atļaujiet man citēt pāvesta Jāņa Pāvila II vēstījuma vārdus jau minētās pastorālās vizītes Latvijā desmitās gadadienas sakarā: “Es lūdzu Dievu, lai viņš latviešu nācijai ļauj sasniegt ilgotos mērķus pacelt dzīves līmeni materiālā un morālā ziņā, augstu vērtējot cieņu pret cilvēka personu.”

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors

Pirms 25 gadiem, 1978.gada 16.oktobrī, Krakovas kardināls Karols Vojtila tika ievēlēts par Romas Katoļu baznīcas vadītāju, pieņemot Jāņa Pāvila II vārdu. Pāvesta pontifikātam ir milzīga nozīme pasaulē 20.gadsimta otrajā pusē un gadsimtu mijā, jo nenoliedzami Jānis Pāvils II tālejoši ietekmējis vēsturiskās gaitas, īpaši Eiropā. Ir acīmredzama pāvesta un visa Vatikāna aktīvā iesaiste miera procesu veicināšanā, starpreliģiju un kristīgo starpkonfesiju sadarbības atbalstīšanā, Eiropas identitātes un vienotības sekmēšanā, un tās ir dažas no pāvesta pontifikāta prioritātēm.

Latvija pāvesta Jāņa Pāvila II pontifikāta laikā ir sagaidījusi apustulisko vizīti 1993.gadā, pašai savu kardinālu Julijana Vaivoda un Jāņa Pujata iecelšanu, diplomātisko attiecību atjaunošanu un starpvalstu līguma noslēgšanu ar Svēto Krēslu, kas stājās spēkā 2002.gadā. Svētā Krēsla īpaša labvēlība pausta, dāvinot Vatikāna paviljonu “Expo–2000” Liepājas

Pāvests Jānis Pāvils II Baltijas valstu — Lietuvas, Latvijas un Igaunijas — apmeklējuma laikā 1993.gada 7.septembrī

diecēzei. Latvija dāsni saņēmusi arī garīgo un morālo atbalstu savā Eiropas integrācijas ceļā.

Latvijas Republikas vēstniecība  pie Svētā Krēsla

Latvijas valsts vadītāji — Jānim Pāvilam II

Šodien, 16.oktobrī, aprit 25.gadadiena kopš pāvesta Jāņa Pāvila II pontifikāta. Pastāv vēsturiska tradīcija, ka pāvesta pontifikāta inaugurācijas diena ir arī Vatikāna valsts svētki. Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks pie Svētā Krēsla Alberts Sarkanis, piedalīdamies pontifikāta jubilejas oficiālajās svinībās, Vatikānā nodeva Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas apsveikuma vēstuli Jānim Pāvilam II. “Es izsaku atzinību Jūsu nenogurstošajām rūpēm par mieru pasaulē un Jūsu ekumeniskajām iniciatīvām mūsu planētas daudzo un dažādo tautu un kultūru šķirtņu pārvarēšanā. Jūsu šā gada apustuliskais pamudinājums Ecclesia in Europa ir Eiropas cerību avots ar savu redzējumu un gaidām visu mūsu kopējā Eiropas ceļā. Mūsu Kunga mīlestība acīmredzami apvij Jūsu personību un dod iedvesmu miljoniem cilvēku visā pasaulē, īpaši tiem, kas cieš no vardarbības un izsalkuma, nabadzības un dabas katastrofām. Lai Kungs dod Jums veselību un izturību turpināt unikālo misiju kalpot visas pasaules cilvēku labā,” raksta Valsts prezidente.

Sveicinājuma vēstuli Jānim Pāvilam II nosūtījusi arī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Vatikāna valsts sekretāram kardinālam Andželo Sodano apsveikumu nosūtījis Ministru prezidents Einars Repše. Ārlietu ministre Sandra Kalniete apsveikumu pontifikāta jubilejā un sakarā ar ievēlēšanu kardināla godā nosūtījusi Vatikāna ārlietu sekretāram kardinālam Žanam Luisam Torānam.

Latvijas Republikas vēstniecība pie Svētā Krēsla

Par Saeimas priekšsēdētājas biedra un pāvesta Jāņa Pāvila II tikšanos Vatikānā

Otrdien, 14.oktobrī, Jānis Pāvils II Vatikānā tikās ar Latvijas Saeimas priekšsēdētājas biedru Ēriku Jēkabsonu. Latvijas pārstāvis pateicās pāvestam par viņa ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā un attīstībā. Šajās dienās Vatikānā notiek arī vairāki pasākumi, kas veltīti Jāņa Pāvila II 25 gadu kalpojumam pāvesta amatā.

Personiskās tikšanās laikā Ē.Jēkabsons pateicās pāvestam par to, ko viņš ir darījis Latvijas labā, kā arī par to, ka līdzdarbojies totalitāra režīma krišanā Austrumeiropā pagājušā gadsimta 80. un 90. gados. Ē.Jēkabsons uz Romu devās Latvijas delegācijas sastāvā, kas tika rīkota saistībā ar jautājumiem par reliģisko brīvību.

Par pasākumiem sakarā ar Jāņa Pāvila II 25 gadu kalpojumu pāvesta amatā

Pēc Svētā Krēsla preses dienesta informācijas, Vatikānā notiks šādi pasākumi:

15. oktobrī aizsāksies četru dienu Kardinālu kolēģijas sapulce, kurā piedalīsies kardināli no visas pasaules. Viņiem pievienosies bīskapu konferenču vadītāji no dažādām valstīm, Romas Kūrijas nodaļu vadītāji un austrumu rita katoliskās Baznīcas patriarhi.

16. oktobrī plkst. 18 Sv. Pētera laukumā notiks svinīga Svētā mise, pieminot Jāņa Pāvila II ievēlēšanu amatā 1978. gadā.

17. oktobrī Pāvila VI zālē notiks koncerts, kas būs veltīts pāvestam Jānim Pāvilam II, piedalīsies koris un orķestris no Leipcigas. Koncertā tiks atskaņota Bēthovena 9. simfonija un A.Bruknera skaņdarbi.

18. oktobrī Kardinālu kolēģijas sapulce, kurā piedalīsies arī kardināls Jānis Pujats, noslēgsies ar uzrunu pāvestam un paša pāvesta uzrunu.

19. oktobrī, — svētdiena, kad noslēgsies nedēļa, kas veltīta misijām pasaulē. No rīta tiks svinēta Svētā mise Sv. Pētera laukumā un Māte Terēze no Kalkutas tiks pasludināta par svētīgo.

Latvijā 16. oktobrī

Visās Romas Katoļu baznīcās tiks svinēti pateicības dievkalpojumi par pāvestu Jāni Pāvilu II un viņa kalpojumu Dievam un cilvēcei, kā arī notiks aizlūgumi par viņa veselību.

Rēzeknes — Aglonas diecēzē plkst. 11 Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē notiks svinīgs pateicības dievkalpojums (Svētā mise) par pāvestu, kurā piedalīsies visi Rēzeknes — Aglonas diecēzes (Latgales novada) priesteri.

Liepājas diecēzē (Kurzemes novadā) visos Romas Katoļu baznīcas dievnamos arī tiks svinēti pateicības dievkalpojumi.

Jelgavas katedrālē plkst. 18 — jubilejas pateicības dievkalpojums par Svētā tēva Jāņa Pāvila II 25 gadu pontifikātu. Arī pārējās Jelgavas diecēzes (Zemgales novada) Romas katoļu draudzēs notiks pateicības dievkalpojumi.

Rīgas arhidiecēzes Romas katoļu draudzēs (Vidzemes novadā) arī tiks svinēti pateicības dievkalpojumi par pāvesta Jāņa Pāvila II 25 gadu kalpojumu.

Katoliskās baznīcas informācijas centrs