No 1999.gada 21. līdz 27. oktobrim Parīzē Francijas Nacionālā asambleja un Apvienoto Nāciju izglītības un kultūras organizācija (UNESCO) uz Pasaules bērnu parlamenta pirmo tikšanos kopā pulcēja 350 jauniešus no 175 valstīm. Latviju Pasaules bērnu parlamentā pārstāvēja Uģis Gailis no Rīgas un Aleksejs Prokofjevs no Krāslavas.

ANO ir pasludinājusi 2000.gadu par Starptautisko miera kultūras gadu, tādēļ bērni un jaunieši no daudzām pasaules valstīm izteica savu viedokli par miera aizsardzību, solidaritāti, izglītību un kultūru, ekonomisko un cilvēkresursu attīstību un dabas aizsardzību, pieņemot Jaunatnes manifestu XXI gadsimtam.

Manifestu ar saviem parakstiem apliecinājuši Lorāns Fabius, Francijas Nacionālās asamblejas prezidents, un Federiko Majors, UNESCO eksģenerāldirektors.

Pirmo reizi publiski Manifests tika nolasīts UNESCO Ģenerālajā asamblejā 1999.gada 26.oktobrī un nosūtīts visiem valstu vadītājiem, kā arī parlamentu spīkeriem, un 2000.gada rudenī tiks oficiāli iesniegts Apvienoto Nāciju Organizācijai.

Inese Brūvere, izglītības un jaunatnes programmu direktore UNESCO LNK

Jaunatnes manifests XXI gadsimtam

Mēs, 175 valstu jaunie pilsoņi, kas sapulcējušies Pasaules bērnu parlamentā Parīzē no 1999.gada 21.līdz 27.oktobrim, esam pieņēmuši šādu manifestu:

I. Miers un nevardarbība

Mēs, XXI gadsimta jaunieši, gribam, lai šis gadsimts nestu mieru starp nācijām.

Pasaules dažādajām civilizācijām, kultūrām un reliģijām ir vienots mērķis cilvēces un miera labā. Tā ir pamatfilozofija, kas jāapgūst visām nācijām. Izanalizējot pagātnes notikumus, no kuriem mēs varam gūt mācību nākotnei, mums jāpievēršas tagadnes kļūdu labošanai.

Ir kategoriski nepieciešams, lai pasaule censtos sasniegt mieru ar diplomātijas, dialoga, sabiedrisko kampaņu palīdzību vai jebkuriem citiem rezultatīviem līdzekļiem. Miers nav tikai sapnis. Tas ir mērķis. Ja starptautiskā sabiedrība būs patiesa savā vēlmē saglabāt mieru, tas kļūs par realitāti, ko iespējams sasniegt. Tā ir pasaules vienīgā cerība izdzīvot.

Karš ir lielākā slimība, ko izraisījuši pasaules līderi, neredzēdami un neapzinādamies to, ka ar savu darbību viņi sagrauj mūsu nākotni un zem gruvešiem aprok mūsu tiesības dzīvot un zelt. Kā cēlonis jāmin arī nevienlīdzīgā bagātības sadale, ko nosaka rasu, ticības, dzimuma vai nacionālās piederības aizspriedumi un nedemokrātiskas, autoritāras valsts pārvaldes sistēmas.

Ņemot vērā šo situāciju, mēs ierosinām:

— neraugoties uz barjerām, kas mūs varētu šķirt, izmantot savas tiesības uz vienlīdzīgu, cieņas pilnu attieksmi un vienlīdzīgām iespējām;

— caur formālo un neformālo izglītību veicināt miera kultūru, nevardarbības filosofiju un savstarpēju visu veidu atšķirību respektēšanu. Piemēram, papildus skolēnu apmaiņai būtu jāatbalsta arī skolotāju apmaiņa, kā arī sabiedriskās domas veidošana ar masu saziņas līdzekļu vai publisku paziņojumu palīdzību, kas veicinātu mieru un mācītu konfliktu atrisināšanu;

— novirzīt militāriem mērķiem paredzētos līdzekļus programmām, kas veicina mieru un novērš vardarbību;

— organizēt starptautiskus sporta pasākumus, kur katras komandas sastāvā būtu dažādu valstu jaunieši.

Mūsu vārdi, uzvārdi, tautība, valoda, reliģija un ādas krāsa var atšķirties, bet būtībā mēs visi esam vienādi, visi esam cilvēki.

II. Izglītība

Mēs stāvam uz XXI gadsimta sliekšņa. Mūsu atslēga uz to ir izglītība.

Mēs atzīstam tādas izglītības nepieciešamību, ko var atļauties un kas ir pieejama katram cilvēkam neatkarīgi no viņa rases, dzimuma, ekonomiskā stāvokļa, reliģiskās pārliecības vai kultūras piederības.

Mēs esam pārliecināti, ka izglītība ir ne tikai skolotāju un skolēnu, bet arī visas sabiedrības atbildība, proti, vecāku, valsts institūciju, biznesa pasaules, nevalstisko organizāciju un mediju atbildība un ka starptautiskajai sabiedrībai ir tiem jāpalīdz, kad vien tas nepieciešams.

Mēs apzināmies, ka izglītībai jādod mums iespēja:

— kļūt par radošu un brīvi domājošu personību ar augstām morāles vērtībām;

— attīstīt ne tikai savas intelektuālās, bet arī praktiskās un sociālās spējas;

— veidot sapratni starp nācijām un cieņu starp indivīdiem;

— stiprināt nacionālās un starpnacionālās saites;

— izprast pasauli, kurā dzīvojam, un mācīties no tās;

— palīdzēt saglabāt un attīstīt vienlīdzību un demokrātiju.

Mūs satrauc tas, ka daudziem cilvēkiem pasaulē joprojām ir liegta iespēja apmeklēt skolu un nav atbilstošu apstākļu kvalitatīvas izglītības ieguvei.

Mēs aicinām nācijas un starptautisko sabiedrību:

— palielināt finansējumu izglītībai, ieskaitot mācību maksas samazināšanu un stipendijas;

— uzlabot skolotāju profesionālo kvalifikāciju;

— samazināt skolotāju un skolēnu proporcijas;

— dažādot mācību procesu un pielāgot to dažādiem spēju līmeņiem.

Mēs ierosinām attiecīgajām institūcijām:

— palielināt sadarbību ar visiem partneriem;

— nodrošināt atbilstošu vadību un konsultācijas;

— palielināt mācību programmu elastību un periodiski atjaunot mācību plānus;

— uzticēt vairāk atbildības pašiem skolēniem savu skolu pārvaldē.

Mēs apņemamies:

— vairāk iesaistīties skolas un sociālajos pasākumos;

— īstenot projektus un piesaistīt līdzekļus savām skolām un vietējai sabiedrībai;

— palīdzēt savstarpēji un dot ieguldījumu citu izglītībā;

— bez diskriminācijas vai aizspriedumiem respektēt citu cilvēku dzīvi un godu.

III. Vide

Pirmoreiz cilvēces vēsturē progresam uz planētas var būt neatgriezeniskas, negatīvas sekas, kuras cilvēki nespēj paredzēt (klimata izmaiņas, atomkatastrofas, gēnu inženierija, faunas un floras izzušana).

Taču cilvēki, pieraduši pie zināma dzīvesveida, turpina rīkoties tuvredzīgi gan kā ražotāji, gan kā patērētāji, par ko liecina rūpnieciskais piesārņojums, dabiskās ainavas izpostīšana, atkritumi utt.

Pasaules iedzīvotāju skaits pieaug, un dabas resursu vairs nepietiek, tas palielina konfliktu iespējamību starp cilvēkiem.

Trešā gadu tūkstoša priekšvakarā mēs, pasaules jaunieši, ņemot vērā šos novērojumus, ierosinām:

— vērsties pie citiem jauniešiem, caur dialogu un pasākumiem mājās, skolā un uz ielas aicinot viņus respektēt apkārtējo vidi un būt informētiem par briesmām, ko var radīt iejaukšanās dabā;

— aicināt:

- asociācijas paust sabiedrisko domu un meklēt problēmu risinājumus,

- medijus informēt cilvēkus un likt viņiem apzināties pastāvošās problēmas,

- pilsētas organizēt efektīvu atkritumu savākšanu to pārstrādei, veicināt videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstību, izveidot vairāk zaļo zonu,

- parlamentus pieņemt un nostiprināt likumus, kas aizsargā vidi,

- valdības nodrošināt pietiekamu finansējumu šo likumu izpildei, videi draudzīgu tehniku ieviešanai un ekoloģijas iekļaušanai skolu mācību programmās,

- valstu vadītājus veikt konkrētus pasākumus, lai ieviestu praksē Riodežaneiro pasaules samita rekomendācijas,

- UNESCO koordinēt un informēt pasaules valstis, it īpaši jaunattīstības valstis,

- ANO izveidot starptautisku fondu piesārņojuma pētījumu veikšanai, atjaunojamo resursu attīstībai un nacionālo un reģionālo iniciatīvu atbalstīšanai Zemes saglabāšanai nākamajām paaudzēm.

IV. Ekonomiskā un cilvēkresursu attīstība

Mēs gribam, lai tiktu apmierinātas cilvēku pamatvajadzības, proti, veselība, izglītība, pienācīga pārtika, labs dzīves līmenis, un tiktu izbeigta diskriminācija. Pamatvajadzību apmierināšana ir svarīga izdzīvošanai un konfliktu novēršanai. Šo pamatvajadzību nodrošināšanu var panākt vairākos veidos: ar runas brīvību, brīvu domāšanu, atšķirīgu viedokļu un reliģiju akceptēšanu. Visām valdībām būtu nopietni jāsoda tie, kas neievēro šīs pamattiesības.

Valdībām jānosaka prioritātes, pamatojoties uz pašreizējo situāciju, kas ļautu izvairīties no iespējamām negatīvajām sekām. Viena no prioritātēm būtu starptautiskas pret narkotiku lietošanu vērstas kampaņas sarīkošana, lai nodrošinātu veselīgāku nākotni pasaules iedzīvotājiem. Citām prioritātēm jāiekļauj ģimenes plānošana, dzimumu līdztiesība, izglītība utt., kas palīdzētu veidot mierpilnu nākotni. To varētu radīt, apzinoties un veicinot mierpilnu attieksmi. Daudz uzmanības vajadzētu veltīt tam, lai izvairītos no konfliktiem, pirms tie ir izraisījušies. Mēs, visu kontinetu jaunieši, gribam radīt pasauli, kurā nebūtu karojošu bērnu, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču.

Lai samazinātu problēmas, ko radījušas augstās procentu likmes un kreditoru manipulācijas ar jaunattīstības valstīm, mēs ierosinām izveidot starptautisku organizāciju, kas palīdzētu monitorēt aizdevumus un ziedojumus, pazeminātu procentu likmes un dzēstu to valstu parādus, kuras nav spējīgas tos atmaksāt. Lai izvairītos no nevienmērīga varas sadalījuma starp valstīm, mēs ierosinām panākt globālu ekonomisko vienlīdzību, kas sekmētu globālas ekonomiskās varas sabalansētību. Tāpat mums ir jāveicina vienmērīga tehnoloģiju attīstība, savstarpēji daloties savās zināšanās. Lai izvairītos no konfliktiem, mēs uzskatām, ka valdībām un cilvēkiem jāatzīst par prioritāti globālā mijiedarbība.

V. Solidaritāte

Mēs uzskatām, ka solidaritāte nozīmē rūpēties par citiem un viņus cienīt. Tas nozīmē palīdzēt citiem kā savas ģimenes locekļiem. Tas nozīmē darīt citiem to, ko tu vēlētos, lai citi dara tev, nesagaidot neko pretī. Solidaritāte nozīmē strādāt kopā vienotam mērķim, darot to vai nu individuāli, vai kolektīvi.

Tādēļ mums, jauniešiem, jāpalīdz, jāciena un jārūpējas par tiem, kuriem tas ir nepieciešams, neatkarīgi no viņu sociālās, rasu, kultūras vai reliģiskajām atšķirībām.

Iespējamie pasākumi solidaritātes veicināšanai:

— uzlabot jauniešu un pieaugušo komunikāciju skolās;

— mācīties par citiem cilvēkiem un viņu kultūru, lai varētu viņus saprast un cienīt;

— palīdzēt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, veciem ļaudīm, invalīdiem, cilvēkiem ar fiziskās un garīgās veselības traucējumiem, cilvēkiem ar atkarības problēmām;

— organizēt kampaņas, lai palīdzētu bērniem bāreņiem, bezpajumtniekiem, mazgadīgajiem noziedzniekiem;

— piedalīties vietējo un nacionālo lēmējinstitūciju darbā, piemēram, likumdošanas institūcijās;

— veicināt jaunatnes iesaistīšanos pasaules mēroga organizācijās, piemēram, Pasaules bērnu parlamentā.

VI. Kultūra, komunikācija un starpkultūru dialogs

XX gadsimta beigās ir svarīgi saglabāt mūsu kultūru, mācīties no citām kultūrām, veicināt starpkultūru dialogu un sekmēt komunikāciju mieram un attīstības stiprināšanai visā pasaulē.

Kultūra ļauj mums apzināties savu identitāti un dzīves jēgu.

Mūsu sabiedrības strauji mainās, tādēļ ir būtiski saglabāt mūsu kultūras mantojumu.

Tādēļ mēs, pasaules jaunieši:

— aicinām valdības nodrošināt inventāru, subsīdijas un vietas jauniešu kultūras, mākslas un sporta pasākumu atbalstīšanai, kas mums palīdzētu saglabāt savas saknes;

— lūdzam sniegt palīdzību nabadzīgākajām valstīm, lai tiktu aizsargāts to dabas un kultūras mantojums;

— lūdzam, lai kultūras objekti, kuru izcelsme vai īpašuma tiesības nav noskaidrotas, būtu pieejami apskatei visu nāciju pārstāvjiem.

Komunikācija dod mums iespēju labāk iepazīt vienam otru, apmainīties ar domām, uzskatiem un pieredzi, panākt vienotību starp pasaules jauniešiem un atrisināt problēmas mierīgā ceļā.

Masu saziņas līdzekļi un modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ļauj jauniešiem vairāk izteikt sevi. Tādēļ tiem jābūt pieejamiem visiem jauniešiem visās pasaules valstīs.

Apvienoto Nāciju Organizācijai ar daudznacionālo kompāniju, bagāto valstu un vietējo varas orgānu palīdzību jānoorganizē kampaņa inventāra sagādāšanai interneta un elektroniskā pasta ieviešanai.

Bez tam mēs ierosinām izveidot atraktīvu, ar kultūru saistītu interneta mājaslapu jaunatnei.

Mēs ierosinām ieviest īpašas interneta abonentu cenu atlaides jauniešiem un skolām.

Mēs vēlamies izdot paši savu nacionāla un starptautiska mēroga avīzi un vēlamies, lai to lasītu arī mūsu vecāki un viņu paaudze.

Tā kā komunikācija ir atkarīga no valodu zināšanām, mēs gribam, lai mūsu valdības pieņemtu lēmumus, kas ļautu uzsākt valodu apguvi tik agri, cik iespējams, gan skolās, gan ārpus tām.

Vēsture un pašreizējie pasaules notikumi pierāda, ka ir iespējams izvairīties no kariem, etniskās tīrīšanas, visu veidu diskriminācijas un represijām, ja ir attīstīts starpkultūru dialogs, jo tas veicina labāku citu kultūru izpratni un savstarpēju cieņu un palīdz novērst aizspriedumus un stereotipus.

Mēs, pasaules jaunieši, apņemamies respektēt citu cilvēku uzskatus un ticību.

Mēs vēlamies, lai pašvaldības organizētu starptautiskās dienas, kas dotu iespēju citu kultūru pārstāvjiem parādīt pārējiem jauniešiem, kā viņi dzīvo.

Mēs lūdzam UNESCO sniegt savu palīdzību pastāvīga Pasaules bērnu parlamenta izveidei, lai jaunieši varētu vairāk sadarboties un saglabāt visu nāciju kultūru, etniskās minoritātes un vietējos iedzīvotājus.