Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 16.oktobra sanāksmē

Ārlietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu realizācijas mehānismu Latvijā saistībā ar finanšu aktīvu un ekonomisko resursu iesaldēšanu un šādu aktīvu un resursu plūsmas ierobežošanu”.

Koncepciju izstrādājusi darba grupa, kuras sastāvā darbojušies pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī eksperti no Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un Valsts cilvēktiesību biroja.

Koncepcija izstrādāta ar mērķi uzlabot pašreiz Latvijā darbojošos mehānismu attiecībā uz starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu ieviešanu, īpašu uzmanību veltot finanšu aktīvu un ekonomisko resursu iesaldēšanas regulējumam. Latvijai kā starptautisko organizāciju dalībvalstij ir pienākums ieviest šo organizāciju noteiktos sankciju režīmus savā teritorijā. Šobrīd starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu ieviešanu Latvijā regulē 2000.gada 16.marta likums “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā”, kurš nosaka vispārēju sankciju režīmu ieviešanas struktūru, proti, Ministru kabineta un Ārlietu ministrijas lomu šādu režīmu ieviešanai, kā arī nosaka, ka noteikumos norādītās institūcijas ir atbildīgas par tā praktisko ieviešanu. Papildus tam likums ietver vispārīgu formulējumu par personas juridisko atbildību par šādu sankciju režīmu pārkāpšanu.

Tomēr pašreizējais mehānisms nenodrošina sankciju režīmu efektīvu un ātru ieviešanu, kā arī attiecībā uz ekonomisko resursu iesaldēšanu pastāv tiesiskās kapacitātes trūkums – proti, Latvijas tiesību sistēmā par finanšu, kredītiestāžu un ekonomisko resursu plūsmu atbildīgajām institūcijām nav noteikts deleģējums veikt nepieciešamos pasākumus šādu resursu plūsmu ierobežošanai vai pārtraukšanai. Tādēļ izstrādāta koncepcija, kurā, ietverto risinājumu iestrādājot attiecīgajos tiesību aktos, tiktu panākti uzlabojumi gan sankciju režīmu ieviešanas efektivitātē, gan tiesiskajā bāzē.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) konsultatīvo padomi” un noteikumu projektu “Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) konsultatīvās padomes nolikumu”.

Rīkojuma projekts paredz pārveidot “Starpministriju konsultatīvo padomi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OCED) Baltijas reģionālās programmas koordinācijai” par “Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) konsultatīvo padomi”, kā arī nozīmēt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) konsultatīvo padomi par Latvijas nacionālo kontaktpersonu sadarbībai ar OECD Starptautisko investīciju un multinacionālo uzņēmumu (CIME) komiteju. Noteikts, ka Ārlietu ministrija informē OECD centru sadarbībai ar nedalībvalstīm par Ministru kabineta pieņemto lēmumu Starpministriju konsultatīvās padomes Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OCED) Baltijas reģionālās programmas koordinācijai statusa maiņu.

Izstrādātais noteikumu projekts “Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) konsultatīvās padomes nolikumu” paredz, ka OECD konsultatīvās padomes sastāvs tiek paplašināts, iekļaujot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvjus. Tiek paplašinātas arī OECD konsultatīvās padomes funkcijas, to skaitā iekļaujot sadarbības koordinēšanu ar OECD Baltijas reģionālo programmu, sadarbības koordinēšanu ar CIME un citām OECD komitejām, darba grupām un programmām.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Latvijas Bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 22.oktobrim.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””.

Pašreiz Valkas pilsētā dzīvo liels skaits Igaunijas pilsoņu, kas ir saistīti ar Latviju radnieciskām, saimnieciskām un vēsturiskām saitēm. Valkā dzīvojošiem Igaunijas pilsoņiem pašreiz nav iespēju iegūt savā īpašumā zemi, uz kuras tie dzīvo, jo Latvijā spēkā esošā normatīvā bāze neparedz ārvalstniekiem iegūt īpašumā zemi, kas atrodas pierobežas joslā.

Ir bieži gadījumi, kad Valgā dzīvojošie Igaunijas pilsoņi manto Valkā esošus zemes gabalus, kurus faktiski tie nevar iegūt savā īpašumā. Priekšlikumu par likuma grozījumu ir izteikusi Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas pārrobežu sadarbības veicināšanas darba grupa.

Likumprojekts nosaka izņēmumu zemes iegūšanai īpašumā pierobežas joslā, t.i., zemi Valkas pilsētā, kas atrodas pierobežas joslā, varēs iegūt īpašumā Valkā un Valgā dzīvojoši Igaunijas pilsoņi.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 24.oktobrim.

Tieslietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek sagatavota un apstiprināta Latvijas nostāja un nodrošināta Latvijas pārstāvība Eiropas Kopienu tiesā”.

Pēc 2004.gada 1.maija valdībai jānodrošina jautājuma par dalību Eiropas Kopienu tiesā izskatāmajās lietās izskatīšana, kā arī nepieciešamības gadījumā Latvijas interešu aizstāvība Eiropas Kopienu tiesā, ja prasība celta pret Latvijas valsti. Šobrīd Latvija nav iesaistījusies nevienā tiesas procesā, kurš notiek Eiropas Kopienu tiesā (līdz šim un turpmāk atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam Pirmās instances tiesa tiek uzskatīta par Eiropas Kopienu tiesas sastāvdaļu).

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā ministrijas un citas valsts iestādes savstarpēji sadarbojas nostājas sagatavošanā un kādā valstī tiek veidots pārstāvības mehānisms tiesā, un nodrošināta pati pārstāvība.

Atbildīgās ministrijas būs atbildīgas par priekšlikumu sniegšanu nostāju sagatavošanai, savukārt Tieslietu ministrija veiks nostāju sagatavošanas darbu (tās tehnisku noformēšanu atbilstoši procesuālajiem dokumentiem, kas regulē tiesas darbu). Nostājas apstiprināšanu paredzēts atstāt Ministru kabineta kompetencē (LR Satversmes 61.pants).

Kā pārstāvi tiesā paredzēts virzīt personu, kuru pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā amatā ieceļ tieslietu ministrs. Pārstāvis būtu civildienesta ierēdnis, kas strādātu atsevišķā Tieslietu ministrijā izveidotā struktūrvienībā, kura strādātu ar visiem jautājumiem, kas skar tiesu. Izvēlētais pārstāvības modelis salīdzinājumā ar advokāta biroju būtiski ekonomē līdzekļus, kas tērējami pārstāvības nodrošināšanai. Vienlaikus tiek nodrošināta maksimāla iesaistīto resursu izmantošana profesionāla, kvalitatīva un efektīva pārstāvības modeļa izveidošanā un funkcionēšanas nodrošināšanā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Ņemot vērā 2003.gada 20.septembra tautas nobalsošanas par dalību Eiropas Savienībā rezultātus, nepieciešams veikt grozījumus vairākos Latvijas normatīvajos aktos, arī Latvijas Republikas Satversmē (Satversme), lai nodrošinātu Latvijas konstitucionālās sistēmas saderību ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām.

Ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotā darba grupa secināja, ka Satversmē ir tikai viens – 101. — pants, kuru nepieciešams grozīt, Latvijai pievienojoties ES.

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 19.panta pirmā daļa paredz ikvienam ES pilsonim, kas pastāvīgi uzturas kādā dalībvalstī, bet nav tās pilsonis, tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās šajā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem. Arī Eiropas starpvaldību konferencē apspriežamajā Konstitucionālā līguma projekta 8.pantā ir iekļauta līdzīga norma. Tāpēc Satversmes 101.pants, kurš paredz tiesības vēlēt pašvaldības tikai Latvijas pilsoņiem, nav savietojams ar minētajiem ES dokumentiem.

Darba grupa apsprieda vēl tādus nozīmīgus jautājumus kā ES tiesību saistošais raksturs un to pārākums pār nacionālajām tiesībām, jautājumu par tiesu varas pamatprincipiem saistībā ar Eiropas Kopienu tiesas prejudiciālā nolēmuma saistošo raksturu nacionālajām tiesām, kā arī noteikumus par to, kā valdība informē Saeimu par jautājumiem, kas ir saistīti ar ES.

Tika izsvērta arī iespēja iekļaut Satversmē pantu par Latvijas tiesību normu hierarhiju. Tomēr, ņemot vērā Satversmes lakonisko stilu un to, ka dažās ES dalībvalstīs šie jautājumi ir regulēti konstitūcijā, bet citās nav, darba grupa konstatēja, ka iepriekšminētie jautājumi jāregulē ar likumu, nevis ar Satversmes normām.

Grozījumu projekts paredz Satversmes 101.pantam izveidot trīs daļas. Pirmās divas daļas būs veidotas pēc tiesību subjektu principa, t.i., pirmajā daļā noteiktas Latvijas pilsoņu tiesības, bet otrajā daļā – citu ES dalībvalstu pilsoņu tiesības. Abas daļas formulētas līdzīgi.

Likumprojekts nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Likumprojekts nosaka, ka ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kurš pastāvīgi uzturas Latvijā, bet nav Latvijas pilsonis, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā.

101.panta trešais teikums saglabāts nemainītā veidā un veidos panta trešo daļu, nosakot, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā”.

Atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam, Valsts zemes dienests var saņemt informāciju par tirgus cenām darījumos ar nekustamo īpašumu un to nomas maksām arī no zvērinātiem notāriem. Tā kā spēkā esošā Notariāta likumā šādas darbības nav paredzētas, ir nepieciešams veikt attiecīgus minētā likuma grozījumus.

Grozījums papildina likumu ar nosacījumu, ka zvērinātam notāram ir pienākums reizi ceturksnī informēt Valsts zemes dienestu par tirgus cenām darījumos ar nekustamo īpašumu un nomas maksām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Zemkopības ministrijā, Valsts kancelejā.

Veselības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā”.

Likumprojekts paredz, ka Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija ir Veselības ministrijas pakļautībā esoša tiešā valsts pārvaldes iestāde. Turklāt, ņemot vērā to, ka tiešo valsts pārvaldes iestāžu nolikumus ir paredzēts izdot uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.panta pamata, likumprojektā ir svītrota atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”.

Likumprojekts paredz, ka Valsts sanitārā inspekcija ir Veselības ministrijas pakļautībā esoša tiešā valsts pārvaldes iestāde, savukārt Sabiedrības veselības aģentūra ir Veselības ministrijas pārraudzībā esoša tiešā valsts pārvaldes iestāde. Likumprojekts paredz arī svītrot Sabiedrības veselības aģentūras noteiktās funkcijas, jo tās ir atrunātas Sabiedrības veselības aģentūras nolikumā.

Likumprojekts paredz noteikt, ka vakcinācijas izraisītās komplikācijas izmeklē Sabiedrības veselības aģentūras epidemiologi, bet ārstniecības personu darbību vērtē Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija, kas ir Veselības ministrijas pakļautībā esoša tiešā valsts pārvaldes iestāde.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Valsts kancelejā.

Vides ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras izveidošanu”.

Rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Publisko aģentūru likuma 8.panta pirmo daļu, tas paredz bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RAPA” reorganizāciju un Radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras izveidošanu.

Vides ministrija ir izvērtējusi BO valsts SIA “RAPA” funkcijas, galvenos politikas un darbības rezultātus. Galvenie politikas rezultāti, ko ietekmē BO valsts SIA “RAPA”, ir no kodolmateriāliem un radioaktīvajiem atkritumiem brīva vide, Salaspils kodolreaktora likvidācija. BO valsts SIA “RAPA” ir tieši atbildīga par radioaktīvo atkritumu un kodolmateriālu pārvaldību atbilstoši ES standartiem. BO valsts SIA “RAPA” galvenie darbības rezultāti:

1) radioaktīvo atkritumu glabātuves “Radons” droša uzturēšana un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana valsts apakšprogrammas “Radioaktīvo vielu apsaimniekošana” ietvaros. Rezultatīvais rādītājs – 6000 kiriji gadā;

2) Salaspils kodolreaktora droša uzturēšana un apsaimniekošana valsts apakšprogrammas “Radioaktīvo vielu apsaimniekošana” ietvaros;

3) spectērpu un individuālo aizsardzības līdzekļu dezaktivācija. Klienti — uzņēmumi. Rezultatīvais rādītājs – 3000 kg gadā;

4) radioaktīvo atkritumu savākšana, transportēšana, pārstrāde un apglabāšana. Klienti – uzņēmumi. Rezultatīvais rādītājs – 10 betona konteineri (7,2 m3) gadā;

5) valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu kontroles programmas izpilde. Rezultatīvais rādītājs – atskaite par programmas izpildi;

6) Salaspils kodolreaktora un radioaktīvo atkritumu glabātavas “Radons” fiziskās aizsardzības uzlabošana. Rezultatīvais rādītājs – uzstādītas 2 perimetra aizsardzības sistēmas;

7) radioaktīvo atkritumu pārvaldes sistēmas uzlabošana. Rezultatīvais rādītājs — sagatavoti un iesniegti 2 investīciju projekti.

Ievērojot to, ka funkciju izpilde ir saistīta ar specifisku un dārgu iekārtu un tehnoloģiju izmantošanu, kuru ieviešanai visbiežāk ir nepieciešama starptautisko institūciju palīdzība, kas tiek sniegta tikai valsts iestādēm, kā arī funkciju ilglaicīgumu, tad nav prognozējama līdzīgu pakalpojumu sniegšana privātajā sektorā. Līdz ar to ir nepieciešams pārveidot BO valsts SIA “RAPA” par Radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts aģentūru. Līdz ar to efektīvāk tiktu nodalīta politikas plānošana no politikas ieviešanas radiācijas drošības jomā, kā arī BO valsts SIA “RAPA” tiktu pārveidota par izpildvaras institūciju, kas piešķirtu lielāku autoritāti tās darbībai un atvieglotu sadarbību ar ES un starptautiskajām ar radioaktīvo atkritumu pārvaldību saistītajām institūcijām.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Veselības ministrijā, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība”.

Deleģējums izdot noteikumus ir ietverts likumā “Par vides aizsardzību”. Šobrīd atsevišķi normatīvie akti nosaka prasības hidrotehnisko būvju būvniecībai, ostu hidrotehnisko būvju būvniecībai, kā arī tiesisko regulējumu zaudējumu aprēķināšanai zivju resursiem un par videi nodarīto kaitējumu. Šobrīd tiesiskais regulējums jautājumā par virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtību ir nepilnīgs, jo nav noteiktas prasības šādu darbību veikšanai. Problēmas ir arī gadījumos, ja, tīrot un padziļinot virszemes ūdensobjektu, ir paredzēts iegūt derīgos izrakteņus. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai pēc iespējas novērstu zaudējumus dabas resursiem un bioloģiskajai daudzveidībai, ir nepieciešams izdot atsevišķus Ministru kabineta noteikumus par virszemes ūdensobjektu tīrīšanu un padziļināšanu.

Noteikumu projektā noteikts, ka pirms virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas sākšanas ir jāsaņem reģionālās vides pārvaldes izdoti tehniskie noteikumi. Gadījumos, kad, tīrot un padziļinot virszemes ūdensobjektus, paredzēts iegūt derīgos izrakteņus, reģionālās vides pārvaldes tehniskos noteikumus virszemes ūdensobjektu tīrīšanai un padziļināšanai izsniedz tikai pēc zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministra kabineta noteikumu projekts paredz nosacījumus, kuri reģionālajām vides pārvaldēm ir jāiekļauj tehniskajos noteikumos papildus citos normatīvajos aktos noteiktajām vides aizsardzības prasībām.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

— pieteica izskatīšanai “Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmas 2004.—2007.gadam” projektu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmas 2004.–2007.gadam projektu izstrādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu, kurš nosaka, ka birojs izstrādā korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts programmu, ko apstiprina Ministru kabinets.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programma ir vidēja termiņa (četriem gadiem) politikas dokuments korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kas nosaka rīcības virzienus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus korupcijas novēršanā un apkarošanā un kas ir izstrādāts pamatnostādņu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģija 2004.—2008.gadam” īstenošanai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas programmā ietverto uzdevumu raksturs, to izpildei nepieciešamā laika plānojums nosaka prasību šo politikas dokumentu izstrādāt četriem gadiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātām pamatnostādnēm “Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģija 2004.—2008.gadam”, to īstenošanas mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotāju uzticību likuma varai, saimniecisku attīstību un labklājību, veidojot godīgu, demokrātisku valsti, kurā tie, kam ir uzticēta vara, atbildīgi kalpo sabiedrībai.

Atbilstoši pamatnostādņu mērķiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmas pamatmērķi ir:

• panākt, ka tie, kam ir uzticēta vara, atbildīgi kalpo valsts un sabiedrības interesēm;

• samazināt korupciju;

• panākt, lai korupcija pēc iespējas mazāk ietekmētu ekonomiku un demokrātiju;

• stiprināt nacionālo drošību.

Savukārt programmas īstenošanas mērķi ir:

• panākt korupcijas novēršanas un apkarošanas vispusīgu, ilglaicīgu un kompleksu raksturu;

• iedzīvināt ratificētās starptautiskās konvencijas korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā;

• stiprināt tiesību aizsardzības iestāžu un citu valsts institūciju sistēmu, nodrošināt to sadarbību ar sabiedriskajām organizācijām;

• nepieļaut, ka tie, kam ir uzticēta vara, atrastos interešu konfliktā;

• nodrošināt atklātu valsts un pašvaldību iepirkumu procesu;

• nodrošināt politisko organizāciju finanšu efektīvu kontroli, kā arī katra saņemtā ziedojuma patiesuma un likumības noteikšanu;

• finansiāli un administratīvi nodrošināt patiesu informācijas pieejamību visos publiskās pārvaldes līmeņos;

• attīstīt un nostiprināt starptautisko sadarbību korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā;

• nostiprināt valsts institūciju sadarbību ar nevalstiskām organizācijām korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā;

• nostiprināt sabiedrības apziņā uzskatu, ka korupcija ir negatīva un nepieņemama sociāla parādība;

• ieviest sabiedrībā izpratni par interešu konfliktu un tā deklarēšanas principiem;

• nodrošināt ētikas principu ievērošanu valsts pārvaldē un pašvaldībās.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks