Par Latvijas Valsts prezidenti un viņas darbu

11.oktobrī Frankfurtes grāmatu gadatirgū tika atvērts Ausmas Cimdiņas grāmatas par Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu “Brīvības vārdā” tulkojums angļu valodā

Pērs Stenmarks, Eiropas Parlamenta deputāts, Šūmaņa fonda amatpārstāvis:

Uzruna Ausmas Cimdiņas grāmatas “Brīvības vārdā” — par Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu — atvēršanas svētkos Frankfurtes grāmatu gadatirgū 2003.gada 11.oktobrī

Ekselences! Dāmas un kungi! Es jūtos pagodināts, ka šodien esmu Frankfurtē un varu piedalīties Ausmas Cimdiņas lieliskās grāmatas par Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu “Brīvības vārdā”, kas publicēta angļu valodā, atvēršanas svētkos.

Es esmu Pērs Stenmarks, Eiropas Parlamenta loceklis no Zviedrijas. Bet šodien es esmu šeit kā Robēra Šūmana fonda valdes loceklis. Šis fonds tika nodibināts pirms daudziem gadiem, lai suminātu vienu no Eiropas Savienības vēsturē ievērojamākajām personībām, tās pamatlicēju.

Par Robēru Šūmanu kādreiz ir teikts, “ka viņš ir dzimis Luksemburgā, izglītību ieguvis Vācijā, vienmēr ir piederējis pie Romas Katoļu baznīcas, bet savā sirdī ir francūzis. Tāpēc viņam bija lemts kļūt par vienu no Eiropas prinčiem”. Un viņa vārdā fonds cita starpā sponsorē Austrumeiropas valstu jauniešu politisko izglītošanu, konferences un seminārus par demokrātiju, tirgus ekonomiku un cilvēktiesību aizsardzību, kā arī dažādu grāmatu publicēšanu.

Pirms dažiem gadiem es iegāju kādā grāmatu veikalā Rīgā, lai nopirktu grāmatas, ko mēs šodien prezentējam, tulkojumu angļu valodā. Man teica, ka grāmata nav tulkota angļu valodā. Tad es palūdzu kādu pazīstamu latvieti, lai viņa izlasa šo grāmatu. Viņa man pavēstīja, ka ar šo grāmatu ir jāiepazīstina plašāka sabiedrība.

Ir acīmredzams, ka mums ir jāiepazīstina sabiedrība ar politiķi, kas ir ne tikai Latvijas prezidente, bet arī, kā es to saprotu, viena no nākotnes Eiropas Savienības visievērojamākajām politiķēm. Īpaši tagad, kad Latvija — pēc pārliecinošā pozitīvā balsojuma referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā pirms dažām nedēļām — nākamā gada pirmajā maijā kļūs par vienu no jaunajām ES dalībvalstīm. Tas ir jādara arī viņas pašas dēļ, viņas padarītā darba un vērtību dēļ.

Tas viss ir atspoguļots Ausmas Cimdiņas grāmatā par Vairu Vīķi-Freibergu.

Es lūdzu fonda valdi finansiāli atbalstīt šīs grāmatas tulkojuma publicēšanu. Tagad grāmata ir publicēta, un Žaks Santērs, Robēra Šūmana fonda priekšsēdētājs, bijušais Eiropas Komisijas prezidents, ir uzrakstījis tai priekšvārdu.

Es vēlos izteikt pateicību grāmatas autorei profesorei Ausmai Cimdiņai par lieliski paveikto darbu. Lai sagatavotu grāmatas, kas oriģinālā publicēta 2001.gadā, izdošanu angļu valodā, autore uzrakstīja vēl vienu nodaļu, lai iekļautu tajā nesenā pagātnē notikušo. Šajā nodaļā profesore Cimdiņa ir iekļāvusi dažas prezidentes nesen teiktās runas par pievienošanos NATO aliansei, ES līgumu parakstīšanu Atēnās 2003.gada aprīlī un runu Latvijas Saeimā, kad prezidente atkārtoti tika ievēlēta uz otru termiņu.

Es vēlos arī izteikt pateicību Kārlim Streipam par grāmatas tulkojumu angļu valodā. Es pateicos arī apgādam “Jumava” un it īpaši Zigrīdai Krauzei un Jurim Visockim. Un, protams, prezidentei un viņas dzīvesbiedram Imantam Freibergam.

Pēc sammita Kopenhāgenā 2002.gada decembrī, kas bija viens no spilgtākajiem brīžiem Eiropas Savienības vairāk nekā 50 gadus ilgajā vēsturē, sekoja ES pievienošanās līgumu parakstīšana Atēnās 16.aprīlī, un visās kandidātvalstīs ir notikuši referendumi ar daudz lielāku pozitīvu balsojumu, nekā tika paredzēts. Beidzot ir pāršķirta jauna lappuse vēsturē.

Latvija ilgus gadus bija okupēta Padomju Savienības daļa. Kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā Latvijā ir notikusi daudz straujāka attīstība nekā dažās citās valstīs. Pēc Starptautiskā valūtas fonda datiem, iekšzemes kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā ir palielinājies par 50 procentiem kopš 1995.gada, kas, iespējams, ir vairāk nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Pēc tikai nedaudz vairāk nekā desmit gadiem Latvija ir uzaicināta pievienoties NATO aliansei un tagad ir arī nākamā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Vēl tikai pirms nedaudz gadiem ļoti maz cilvēku domāja, ka Latvijai būs iespējams kopā ar citām Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm pievienoties ES šajā pirmajā paplašināšanās kārtā, jo Latvija pat nebija viena no pirmajām valstīm, kas iesāka sarunas ar ES. Izrādījās, ka tas tomēr ir iespējams, pateicoties politiķu un Latvijas iedzīvotāju lielajam paveiktajam darbam. Un sevišķi jāatzīmē Latvijas prezidentes lielais ieguldījums. Šajā vasarā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atkārtoti tika ievēlēta par Latvijas prezidenti uz otru termiņu. Viņa saņēma ļoti liela Saeimas vairākuma atbalstu balsojumā, 88 balsis “par” un 6 “pret”, kas nepārprotami ir uzticības apliecinājums.

Šajā grāmatā autore sniedz informatīvu, aizraujošu un interesantu Vairas Vīķes-Freibergas dzīves un sasniegumu aprakstu, kas ietver laiku, kad viņai vajadzēja atstāt savu kara plosīto Dzimteni, daudzus trimdā pavadītos gadus dažādās valstīs, kā Vācijā, Marokā un Kanādā, kas viņai ir palīdzējis iemācīties tekoši runāt angļu, franču, vācu un spāņu valodā.

Kad Vaira Vīķe-Freiberga pēc daudziem gadiem atgriezās Latvijā, viņai jau bija spoži panākumi profesionālajā akadēmiskajā darbā, cita starpā viņa jau bija kļuvusi par psiholoģijas zinātnes profesori Monreālas universitātē. Atgriežoties Latvijā, viņa kļuva par Latvijas institūta direktori Rīgā, bet pēc gada viņu ievēlēja par Valsts prezidenti.

Raugoties no ārējas perspektīvas, jāatzīmē, ka tieši prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas skaidrajai nostājai ārpolitikas jautājumos ir bijusi vislielākā ietekme. Bet viņas kā valsts vadītājas loma iekšpolitikā arī ir bijusi ļoti nozīmīga. Viņas ļoti skaidrajai nostājai morāles un ētikas jautājumos ir ļoti svarīga nozīme gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā.

Es domāju, ka daudz cilvēku ar lielu interesi lasīs par Latvijas un tās lieliskās prezidentes sasniegumiem.

Nobeigumā, pirms dot vārdu Latvijas prezidentei, es vēlos atzīmēt, ka Latvijas Triju Zvaigžņu ordenī latīņu valodā ir iegravēts “per aspera ad astra”, kas nozīmē “caur grūtībām uz zvaigznēm”. Prezidentes kundze, kad jūs pirms divām dienām Briselē teicāt uzrunu Eiropas Parlamentā, jūs minējāt, ka jūsu valsts ir pieredzējusi šausmīgus laikus. Tas ir fakts, ko neviens nevar noliegt. Atļaujiet man arī citēt Eiropas Parlamenta prezidenta Pata Koksa vārdus: “Brīvības vārdā mēs sirsnīgi sveicam jūs un jūsu valsti Eiropas Savienībā.”

Paldies!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas