Kas ir, kur un kā strādā Eiropas Parlaments

Kas ir Eiropas Parlaments? Kas ir tā ikdienas darbs? Kur norit galvenais darbs — plenārsēdēs vai komitejās?

Uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem otrdien, 14. oktobrī, atbildi saņēma skolēni un pedagogi no Latvijas skolu Eiropas klubiem. Turklāt visi klātesošie simulācijas spēles gaitā varēja iejusties eiroparlamentārieša lomā.

Netiek akcentēta valstiskā piederība

Pirms simulācijas spēles EP informācijas biroja Latvijā vadītājs Filips Kamaris klātesošajiem pastāstīja, kā ikdienā norit EP darbs. Viņš skaidroja, ka EP ir pārstāvētas ļoti daudzas politiskās partijas, kas apvienojušās politiskās frakcijās (šobrīd ir astoņas frakcijas) — tās ietver visu politisko ideoloģiju spektru. Turklāt EP īpaši netiek akcentēta nacionālā piederība, bet gan piederība parlamentārajai grupai. Tomēr F. Kamaris atzina, ka atsevišķos gadījumos kādas valsts pārstāvjiem ir atļauts balsot atšķirīgi no politiskās grupas. Piemēram, Eiropas Tautas partijas — Eiropas demokrātu rindās nereti atšķirīgs, konservatīvāks — viedoklis ir Lielbritānijas pārstāvjiem, kuri dažkārt arī balso atšķirīgi. Tāpēc pilnībā nacionālās piederības jautājumu, pēc F. Kamaris domām, nevarot atzīt par nenozīmīgu. Turklāt vienmēr EP pirmsvēlēšanu kampaņās tiekot akcentēti nacionālie, nevis Eiropas mēroga jautājumi.

Galvenais darbs noris komitejās

F. Kamaris uzsvēra, ka galvenokārt EP darbs notiek nevis lielajās plenārsēdēs, bet gan komitejās. Komiteju darbs ir svarīgs, lai sagatavotu EP plenārsēdes, jo parasti Parlamentā priekšlikums nonāk caur kādu no komitejām. Komitejās arī iespējams vienkāršāk panākt kādas izmaiņas izskatāmajā dokumentā. “Daudz vienkāršāk ir panākt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo atbalstītāju skaitu komitejā, kurā parasti darbojas ne vairāk kā 40 cilvēku, nekā vairāku simtu atbalstu plenārsēdē,” jauniešiem skaidroja F. Kamaris. Turklāt plenārsēdē parasti ir ļoti ierobežots laiks diskusijām, līdz ar to ir nelielas iespējas panākt citu deputātu atbalstu.

Cik saņem EP deputāts

Tuvojoties brīdim, kad arī Latvijai būs jāvēlē savi deputāti EP, arvien biežāk aktualizējas arī jautājums par EP deputāta algām. Proti, pastāv viedoklis, ka daudzi Saeimas deputāti labprāt kļūtu par EP deputātiem un tur saņemtu Eiropas līmeņa atalgojumu, kas daudzkārt pārsniedz Saeimas deputāta darba algu. F. Kamaris skaidroja, ka EP deputātiem samaksa par darbu ir atšķirīga — tas atkarīgs no valsts, kuru viņš pārstāv. “EP deputāta algu veido divi maksājumi — alga no nacionālā parlamenta, kas ir tieši saistīta ar to, cik lielu algu saņem deputāti konkrētajā valstī, un kompensācijas par ceļa izdevumiem, ko sedz EP,” teica F. Kamaris. Lai arī jau vairāk nekā divdesmit gadus Eiropas parlamentārieši ir lūguši ES Padomi izskatīt šo jautājumu un noteikt visu valstu deputātiem vienādu atalgojumu, vēl šāds lēmums nav pieņemts, atzīst F. Kamaris. Līdz ar to daudzviet izskanējusī informācija par ļoti lielajām algām, kuras varēs saņemt tie Latvijas pilsoņi, kas tiks ievēlēti EP, nav pamatota. Ņemot vērā vispārējās dzīves līmeņa atšķirības pašreizējās ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs, ir skaidrs, ka jauno dalībvalstu EP deputāti, visticamāk, saņems mazāku atalgojumu nekā viņu kolēģi no tā sauktajām vecajām dalībvalstīm.

Ilze Sedliņa, “LV” korespondente