"Mēs arī turpmāk palīdzēsim Latvijai ceļā uz NATO"

Vakar, 13. jūnijā, Latvijas un Turcijas aizsardzības ministru kopējā preses konferencē

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Apmainoties ar līgumiem: Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Turcijas nacionālās aizsardzības ministrs Sabahatins Čakmanoglu

Vakar, 13. jūnijā, Latvijas Aizsardzības ministrijā tika parakstīts "Latvijas Republikas un Turcijas Republikas līgums par rūpniecisko sadarbību aizsardzības jomā". Līgumu parakstīja Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Turcijas nacionālās aizsardzības ministrs Sabahatins Čakmanoglu.

Tūlīt pēc līguma parakstīšanas notika abu ministru preses konference, ko ievadīja Ģirts Valdis Kristovskis, žurnālistiem pavēstot:

— Man ir gods būt jūsu priekšā ar Turcijas aizsardzības ministru un viņa delegācijas locekļiem. Man bija iespēja būt kopā ar ministru arī dažādos viņa vizītes pasākumos, gan arī kopā ar Turcijas aizsardzības ministru apmeklēt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus. Domāju, ka šī vizīte ir bijusi vērtīga, tā ir beigusies ar nule parakstīto sadarbības līgumu militārās rūpniecības jomā. Man arī pašam bija iespēja sīkāk iepazīties ar ministra kunga domām par Latvijas nākotni NATO un arī saņemt ministra apliecināto atbalstu Latvijas centieniem kļūt par NATO dalībvalsti. Mums izdevās runāt ne tikai par NATO, bet arī par Eiropas Savienību un par Eiropas drošības stratēģijas un drošības identitātes jautājumiem.

Gribu uzsvērt, ka Turcijas aizsardzības ministrs apmeklēja visas mūsu valsts augstākās amatpersonas, kas ir atbildīgas par Latvijas virzību uz NATO, un apliecināja, cik liela vērība aizsardzības jautājumiem tiek veltīta Turcijas valstī. Kāds ir politiskais atbalsts aizsardzības jautājumiem Turcijā, — to mūsu valsts amatpersonām bija ļoti svarīgi dzirdēt.

Šis ir jau trešais Latvijas līgums ar Turciju aizsardzības jomā. Pirmais bija līgums par vispārējo militāro sadarbību, kas tika noslēgts 1997. gadā. Pērn tika noslēgts līgums par militāro mācību jautājumiem, un arī pašlaik Turcijā mācās vairākas mūsu militārpersonas. Šādas iespējas Latvijai būs arī nākotnē. Šis jaunais līgums paver iespējas sadarbībai militārās rūpniecības jomā, jo Turcijai pēdējos 15–20 gados ir izdevies apgūt sarežģītas tehnoloģijas dažādās aizsardzības rūpniecības nozarēs, un sarunās mēs konstatējām, ka ar Turcijas atbalstu mums nākotnē varētu pavērties iespēja attīstīt arī sadarbības projektus militārās rūpniecības jomā.

Turcijas aizsardzības ministrs Sabahatins Čakmanoglu žurnālistiem teica:

— Mūsu vizīte Latvijā šodien beidzas, un es ar tās rezultātiem esmu ļoti apmierināts. Galvenais vizītes notikums, protams, bija šī līguma parakstīšana. Es priecājos par šī līguma parakstīšanu, jo tas paver jaunas iespējas mūsu valstu draudzīgo attiecību tālākai attīstīšanai. Es gribu izteikt cieņu Latvijas sabiedrībai un pateikties par mums veltīto uzmanību. Labas attiecības starp mūsu valstīm bija jau Latvijas pirmajā neatkarības laikā pirms Otrā pasaules kara. Daudzi šodien pat nezina, ka jau 1925. gadā starp mūsu valstīm tika parakstīts Draudzības un sadarbības līgums.

Vizītes laikā mēs apspriedām Eiropas aizsardzības jautājumus un drošības identitāti. Mēs apspriedām arī Latvijas aktivitātes NATO virzienā, īpaši jūsu darbību NATO programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros. Turcija jau 50 gadus ir NATO valsts, un šīs vizītes laikā mēs atkal apliecinājām savu atbalstu Latvijai jūsu centienos iestāties NATO. Mēs apliecinājām, ka arī turpmāk palīdzēsim Latvijai ceļā uz NATO. Mēs arī atkārtoti apliecinājām savu pārliecību, ka NATO ir Eiropas galvenais drošības faktors. NATO spēj nodrošināt ilgstošu mieru. Mēs arī uzskatām, ka Baltijas valstu integrēšana NATO stiprinās Transatlantijas Savienību.

Labu iespaidu uz mani atstāja Baltijas bataljona apmeklējums. Mēs Turcijā uzskatām, ka mūsu reģions uzskatāms par paaugstināta riska zonu, tāpēc mēs jau ilgstoši pievēršam lielu uzmanību savu aizsardzības spēku kvalitātei. Ja negribam karu, mums jābūt stipriem. Turcijas princips ir stiprināt mieru miera laikā. Tāpēc Turcija jau ilgāku laiku veltī lielu uzmanību savai aizsardzības rūpniecībai. Mēs šajā jomā esam apguvuši vismodernākās tehnoloģijas. Piemēram, Turcijā var ražot modernas militārās un mācību lidmašīnas, militāro sakaru sistēmas, bruņumašīnas un karakuģus. Es vēlreiz apliecinu, ka Turcija arī turpmāk ir gatava palīdzēt Latvijai jūsu virzībā uz NATO.

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums Turcijas nacionālās aizsardzības ministram: kā jūs vērtējat Latvijas bruņoto spēku personāla sagatavotību, vadoties pēc NATO standartiem?

S.Čakmanoglu: — No redzētā es varu teikt, ka zināmā mērā Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos jau ir izveidota infrastruktūra. Mūsu jaunais līgums paredz sadarbību, un te paveras plašs iespēju spektrs. Runa ir par sabalansētu sadarbību. NATO programma "Partnerattiecības mieram", kurā Latvija aktīvi piedalās, paredz arī bruņoto spēku pielāgošanu NATO standartiem. Kā jau tika minēts, Turcijā ir militāro apmācību centrs, kurā mācās arī latviešu kursanti.

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums Latvijas aizsardzības ministram: kā praktiski varētu materializēties šis jaunais līgums? Vai mēs varētu iepirkt Turcijā ražotu bruņojumu? Arī padomju okupācijas laikā Latvijā tika izgatavotas sarežģītas elektroniskās iekārtas militārām vajadzībām. Varbūt Turcijas interesi varētu izraisīt šis ražošanas potenciāls, kas, cik zinu, daļēji ir saglabājies un kas ar ārvalstu investīcijām eventuāli varētu tikt atkal izmantots.

Ģ.V.Kristovskis: — Tas, kāda varētu būt un cik sekmīga mūsu sadarbība militārās ražošanas jomā, atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Pirmkārt, šogad mums ir jāizdiskutē un jāgūst pilnīga skaidrība par Latvijas bruņoto spēku attīstības plānu ilgākā perspektīvā. Tad arī varēsim izdarīt kopsavilkumu, kādiem bruņojuma veidiem un ar kādām prioritātēm mēs veltīsim līdzekļus, ko mūsu valdība atvēl bruņoto spēku attīstībai. Šis līgums dod iespēju, un vizīte parādīja, ka mūsu speciālistiem ir visas iespējas izstrādāt konkrētus sadarbības projektus, veidojot atsevišķas ražotnes mūsu bruņoto spēku vajadzību nodrošināšanai ar ekipējumu. Piemēram, tā varētu būt strēlnieku ieroču vai patronu, varbūt prettanku ieroču, varbūt arī militārā transporta līdzekļu ražošana. Bet svarīgākais ir tas, ka Turcija pašlaik uz šo sadarbību neraugās no finansiālā viedokļa, bet raugās, lai šī sadarbība būtu izdevīga abām pusēm.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors