Par paplašinātu partnerību Ziemeļeiropā

ASV vēstnieks Braiens Karlsons:

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Amerikas Savienotās Valstis 1997. gadā saskaņā ar Baltijas hartu sāka realizēt politisku projektu, sauktu par Ziemeļeiropas iniciatīvu. Mēs solījāmies palīdzēt Lietuvai, Igaunijai un Latvijai pēc iespējas labāk sagatavoties dalībai NATO un Eiropas Savienībā. Mēs apņēmāmies veicināt sadarbību un integrāciju starp visām Baltijas valstīm un Krieviju. Mēs arī aizsākām virkni palīdzības programmu un politisku iniciatīvu. Šīs programmas ietvēra sevī taustāmu palīdzību Latvijas ekonomiskajām un politiskajām reformām, tehnisku palīdzību policijai, tiesnešiem un prokuroriem likumu varas nostiprināšanai, kā arī atbalstu Latvijas Tuberkulozes centram. Tika veicināta sabiedrības vienotība, sniedzot arī atbalstu latviešu valodas apguves programmām un Naturalizācijas pārvaldei.

Kad mēs sākām realizēt Ziemeļeiropas iniciatīvu, nebija skaidrs, vai Igaunija, Latvija un Lietuva spēs pievienoties NATO un ES. Tagad, pateicoties šo valstu smagajam darbam un zināmai palīdzībai no ASV un ziemeļvalstīm, Latvija un tās Baltijas kaimiņvalstis ir gatavas kļūt par divu šo lielisko organizāciju pilntiesīgām un aktīvām dalībniecēm.

Šie pagātnes notikumi lika mums paraudzīties nākotnē. Mēs atskatījāmies uz ASV, Latvijas un citu reģiona valstu paveikto, pateicoties šai partnerībai. Pašlaik aktuāli ir: kas būs tālāk?

Mūsu galvenais secinājums ir tāds, ka ASV un Baltijas jūras reģiona valstīm ir kopējas intereses, kuras mēs varētu kopīgi sekmēt. Mēs vēlamies palikt par šajā reģionā pēdējos desmit gados izveidojušās daudzpusējās sadarbības sistēmas sastāvdaļu. Mēs vēlamies risināt reģiona atlikušās problēmas. Mēs vēlamies strādāt kopā ar saviem draugiem, lai sekmīgi palīdzētu attīstīties valstīm ārpus jaunajām NATO un ES robežām.

Mūsuprāt, jautājumus, kas mums jārisina, var iedalīt trīs vispārējās kategorijās. Pirmā ir politiskā drošība, kas ietver sevī gan vēršanos pret terorismu, gan masu iznīcināšanas ieroču kontroli, gan darbību NATO, lai attīstītu militārās spējas, kas nepieciešamas mūsu kopējai aizsardzībai. Otrā joma, ko mēs dēvējam tā — “vesela sabiedrība, veseli kaimiņi” un kurā jārisina jautājumi, kas apdraud valstisko un reģionālo stabilitāti, piemēram, slimības, cilvēku tirdzniecība un korupcija. Visbeidzot mēs vēlamies veicināt savstarpējo tirdzniecību, investīcijas, ekonomiskos un biznesa sakarus, veidojot sakarus starp ASV un komercuzņēmumiem Ziemeļu un Baltijas reģionā, kā arī sekmējot uzņēmējdarbību.

Šī paplašinātā partnerība neaizvietos pašreizējos sadarbības mehānismus. Mēs, piemēram, turpināsim sadarboties ar Baltijas jūras valstu padomi. Mēs ceram, ka šogad tiks pabeigts Eiropas Savienības otrais Ziemeļu dimensijas darbības plāns. Mūsu divpusējās attiecības neapšaubāmi turpināsies, kā tas ir noticis kopš Latvija atguva neatkarību 1991. gadā. Sadarbība kļūs ciešāka, Latvijai nākamgad pievienojoties NATO.

Vašingtona ir ievērojusi, ka Ziemeļu un Baltijas reģions bauda tādu stabilitāti, izaugsmi un pārticību, kādu varētu apskaust daudzas valstis. Latvijai, tās Ziemeļu un Baltijas kaimiņiem un ASV ir kopīgas vērtības un daudzi kopīgi mērķi. Balstoties uz šo paplašināto partnerību Ziemeļeiropā, mēs tagad meklējam papildu ceļus, lai noteiktu kopējās prioritātes, saskaņotu plānus un turpinātu attīstīties, balstoties uz iepriekšējiem panākumiem. Kopā esam daudz paveikuši, un mēs ceram saglabāt šīs īpašās attiecības, kas mūsu tautām sniegs drošu nākotni arī turpmāk.

“DIENA”; pēc B. Karlsona raksta “Balstoties uz panākumiem: paplašināta partnerība Ziemeļeiropā”