Par Latvijas un Francijas kopinteresēm

Francijas senators Seržs Lagošs:

Kādus vērojumus Latvijā aprakstīsiet ziņojumā Francijas Senātam un Nacionālajai asamblejai?

Esmu pārliecinājies, ka Latvijā ir vērojams labs progress un spēcīga politiskā vēlme pilnvērtīgi integrēties ES. Protams, pie sasniegtā nevar apstāties, un tas viss ir jāturpina. Tāpat ziņojumā runāšu par ekonomiskajiem jautājumiem, piemēram, Latvijas veiksmīgo monetāro politiku. Nedrīkst arī aizmirst par aspektiem, kas ir īpaši raksturīgi Latvijai, — sabiedrības integrāciju un nepilsoņu problēmas. Arī šajā jomā ir sasniegts atzīstams progress. Protams, runājot par šiem jautājumiem, arvien prātā jāpatur jūsu valsts sarežģītā vēsturiskā situācija un tas, ka neatkarību esat atguvuši tikai nedaudz vairāk kā pirms desmit gadiem. Pie risināmajām problēmām šobrīd varu minēt divas. Pirmkārt, šobrīd nepilsoņu bērni pilsonību automātiski neiegūst, bet ir nepieciešams vecāku pieteikums, kas šo procesu padara daudz lēnāku. Otrkārt, domāju, ka gados vecākajiem nepilsoņiem nevajadzētu izvirzīt pārāk augstas naturalizācijas eksāmenu prasības. Mēs tiešām vēlamies, lai Latvijā integrācija noritētu veiksmīgi. Viens no nozīmīgākajiem mana ziņojuma punktiem būs par veiksmīgo referenduma norisi Latvijā. Tie ir nozīmīgi jūsu valsts panākumi!

Tā kā jūs Latvijā esat bijis jau pirms diviem un trim gadiem, sakiet, kādas būtiskākās problēmas bija toreiz un kas ir mainījies?

Viens no problēmjautājumiem bija rūpniecība. Apmeklējot jūsu uzņēmumus, ievēroju, ka atšķirības, salīdzinot ar ES dalībvalstu ražotnēm, ir milzīgas. Tomēr arī šajā jomā ir vērojama izaugsme, ko apliecina izmaiņas likumdošanā. Es zinu, ka ievērojamas grūtības sagādā ES normatīvu ievērošana lauksaimniecībā. Kaut gan, godīgi sakot, tas nav vienkārši arī nevienai no pašreizējām dalībvalstīm. Cits man aktuāls jautājums ir Francijas uzņēmumi Latvijā. Manuprāt, to šobrīd ir pārāk maz. Tomēr ekonomiskās situācijas un monetārās politikas stabilitāte noteikti veicinās Francijas investīciju un uzņēmumu ienākšanu Latvijā. Visbeidzot trešā problemātiskā tēma ir naftas tranzīts. Sarunas ar Krieviju nenoris īpaši veiksmīgi. Tomēr šo jautājumu nedrīkst novērtēt par zemu. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES attiecībās ar Krieviju Eiropa nodrošinās jūsu valsts interešu aizsardzību, no otras — raudzīsies, lai Latvijas ekonomika būtu atvērta. Lai arī jūsu valstij ir labi ekonomiskie sakari ar Rietumiem, jūs tomēr nedrīkstat aizmirst par lielo kaimiņvalsti.

Latvija vēlas panākt zināmas izmaiņas ES konstitūcijā, bet Francija ne. Kādēļ?

Mēs patiešām vēlamies, lai konstitūcijas projekts, ko izstrādāja Žiskāra d’Estēna vadībā, nepiedzīvotu lielas izmaiņas. Tomēr Francija tāpat kā Latvija uzskata, ka katrai valstij ir nepieciešams savs komisārs. Tuvākajā laikā mūsu uzdevums ir iepazīt citam citu — esošajām ES dalībvalstīm un jaunajām. To izdarīsim, kopīgi strādājot. Pēc tam visi kopā redzēsim, kādas izmaiņas varētu būt nepieciešamas, lai konstitūciju padarītu efektīvāku.

Francija ir pragmatiska. Runājot, piemēram, par ES lēmumu pieņemšanu, ir ļoti grūti panākt, lai visu valstu starpā valdītu vienprātība. Tāpēc šis princips būtu jāattiecina tikai uz pašiem nozīmīgākajiem jautājumiem. Savukārt ikdienas darbā, mūsuprāt, pietiktu vienkārši ar kvalificēto vairākumu.

Latvijas iedzīvotāji ir diezgan aktīvi politiskajā dzīvē. Cik aktuālas politiskās norises ir Francijas pilsoņiem?

Politika manas valsts iedzīvotājus ļoti interesē — tam ir zināms vēsturisks iemesls. Jautājumi par pensijām, izglītības problēmām, veselības aprūpi ir izraisījuši ne vien dedzīgas diskusijas, bet arī plašas manifestācijas. Varētu teikt, ka franči reaģē asi, ja kaut kas no politiskās virzības viņiem nav pieņemams. Jāuzsver, ka agrāk vara Francijā bija ļoti centralizēta, bet šobrīd reformu rezultātā tieši otrādi — decentralizēta. Tādējādi varas pārstāvji kļūst tuvāki saviem vēlētājiem. Tagad ir daudz vienkāršāk politiķus uzraudzīt, kontaktēties ar viņiem un ietekmēt viņu lēmumus — pat to, kas notiek, teiksim, manā ielā, ciemā vai pilsētā.

Vai Francijas politiķu darba dienas plūst liegā ritmā vai tajās virmo arī spēcīgas kaislības?

Vispirms gribu teikt, ka senatoriem ir ļoti garas darba dienas — darbs komitejās, tikšanās ar pilsoņiem, debates Senātā. Dažkārt mēs savus viedokļus paužam diezgan asā formā. Tomēr Senātā, atšķirībā no Nacionālās padomes, kur deputāti savos izteikumos pārkāpj pieļaujamās robežas, darbs notiek mierīgā gaisotnē. Mēs vēlamies pierādīt iedzīvotājiem, ka svarīgākais ir argumenti, nevis skaļa balss.

Viss, kas notiek Senātā un Nacionālajā padomē, ir vērojams televīzijā, jo šim nolūkam ir izveidots īpašs TV kanāls. Lai arī to pārsvarā skatās dažādu jomu profesionāļi, kad apspriežam visiem aktuālus jautājumus, piemēram, narkotiku apkarošana, mums ir plaša auditorija. Turklāt tas ir vēl viens veids, kā sabiedrība seko līdzi politiķu gaitām.

“LAUKU AVĪZE”; pēc L. Krūmiņas intervijas “Francijas senators vērtē Latviju”