Iekšlietu ministrijā:

Par Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes darba izvērtēšanu

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis ceturtdien, 16. oktobrī, pēc iepazīšanās ar Jelgavas rajona iekšlietu iestāžu darbu uzdeva Jelgavas rajona un pilsētas policijas pārvaldei (JRPPP) trīs mēnešu laikā uzlabot noziedzības apkarošanu šajā rajonā.

Ministra preses sekretāre Maija Celmiņa informē, ka ministrs izteicis neapmierinātību ar Jelgavas policijas veikumu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā — šis rādītājs Jelgavā šogad ir viens no zemākajiem valsī. 2003. gada deviņos mēnešos Jelgavas rajonā atklāti 36,7% noziegumu, bet Jelgavas pilsētā — 31,9%, kas ir attiecīgi piektais un trešais zemākais rādītājs valstī. Visaugstākais noziegumu atklāšanas līmenis ir Daugavpils rajonā, kur šā gada deviņos mēnešos atklāti 74,9% noziegumu, bet vidēji Latvijā šogad noziegumu atklāšanas līmenis ir 41,3%. Jelgavas pilsētā šogad deviņos mēnešos uz 10 000 iedzīvotājiem reģistrēti 167,3 noziedzīgi nodarījumi, Jelgavas rajonā — 133,7. Visaugstākais noziedzības līmenis šogad fiksēts Ventspils rajonā (241noziedzīgi nodarījumi uz 10 000 iedzīvotājiem), bet Latvijas vidējais noziedzības līmenis ir 161,2.

Ministrs arī uzskata, ka Jelgavas policijai būtu jāpievērš vairāk uzmanības preventīvajiem pasākumiem, īpaši ceļu policijas jomā, jo cauri Jelgavai ved intensīvi satiksmes ceļi, tāpēc bieži tiek fiksēti satiksmes noteikumu pārkāpumi, piemēram, braukšana alkohola reibumā, kā arī notiek ceļu satiksmes negadījumi. Ministrs uzteica labo sadarbību, kas Jelgavā izveidojusies starp valsts un pašvaldības policiju. Tāpat ministrs pozitīvi vērtēja faktu, ka Jelgavas policijā ir ievērojami palielinājies to darbinieku skaits, kas studē augstākajās mācību iestādēs.

Jelgavas policijas pārstāvji iepazīstināja ministru ar problēmām, kas saistītas ar policijas sakaru līdzekļiem.

Savukārt Jelgavas mērs Andris Rāviņš un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes pārstāvji pievērsa ministra uzmanību problēmām, ko var radīt VUGD nepietiekamais materiāltehniskais nodrošinājums. Viņi informēja, ka rajonā ir liels avāriju risks, jo tam cauri iet dzelzceļš, pa kuru tiek pārvadātas tranzītkravas, tostarp arī ar ķīmiskām vielām, bet VUGD Jelgavas brigādes rīcībā ir tikai trīs spectērpi un trūkst tehnikas šādu avāriju seku novēršanai. A. Rāviņš uzskata, ka šo jautājumu varētu risināt, piešķirot līdzekļus no valsts investīciju programmām.

VUGD pārstāvji arī informēja par problēmām, ko dienestam rada viltus zvanītāji, kas nelietderīgi noslogo ārkārtējo situāciju tālruņa līniju 112. Gada laikā dienests saņemot 3 līdz 5 tūkstošus viltus zvanu. M. Gulbis uzdeva policijai sadarbībā ar VUGD aktīvāk pievērsties viltus zvanītāju atklāšanai un sodīšanai.

Savukārt Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldē ministrs skaidroja robežsardzes galvenos uzdevumus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Ministrs uzsvēra, ka nav pamata bažām par daudzu robežsargu atbrīvošanu no darba pēc pievienošanās ES, jo Latvijas uzdevums būs aizsargāt ES ārējo robežu, kas prasīs augsti kvalificētus un profesionālus darbiniekus. Ministrs aicināja robežsargus pilnveidot profesionālās un valodu zināšanas, lai sagatavotos jaunajiem uzdevumiem ES ārējās robežas aizsargāšanā.

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis ierosinājis Valsts policijas priekšniekam Jānim Zaščirinskim izvērtēt Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes (JPRPP) priekšnieka policijas pulkveža Haralda Dauginoviča atbilstību ieņemamajam amatam.

Ministra preses sekretāre Maija Celmiņa informē, ka šādu ierosinājumu ministrs izteicis pēc tam, kad Iekšlietu ministrijas Galvenās inspekcijas veiktajā pārbaudē naktī no ceturtdienas, 16. oktobra, uz piektdienu, 17. oktobri, JPRPP dežūrdaļā konstatēti nopietni pārkāpumi. Ministrs norāda, ka Jelgavas policijā pārkāpumi pieļauti sistemātiski, vairāku gadu garumā.

IeM Galvenās inspekcijas pārbaudē atklāts, ka JPRPP ierosināto krimināllietu noformēšana ir pavirša, atsevišķos gadījumos pat pieļauti rupji kriminālprocesuālo normu pārkāpumi. Dežūrdaļas lietvedībā esošā dokumentācija un tās aizpildīšanas kvalitāte neatbilst noteiktajām prasībām un nepilda tai paredzētās funkcijas – nenodrošina informācijas pārskatāmību un sistēmiskumu. Konstatēts, ka dokumentu pārbaudes JPRPP vadība veic pavirši un formāli, atzīmju saturs rada aizdomas, ka nav veiktas dienesta norīkojumu pārbaudes ārpus darba laika. Šie un citi trūkumi dokumentos konstatēti ilgākā laika posmā, kas liecina par pastāvīgu paviršību dežūrdaļas darba organizēšanā.

Iekšlietu ministrs ceturtdien, 16. oktobrī, apmeklēja Jelgavu un izteica kritiku par policijas veikumu noziedzības novēršanā, uzdodot triju mēnešu laikā novērst trūkumus. 2003. gada deviņos mēnešos Jelgavas rajonā atklāti 36,7% noziegumu, bet Jelgavas pilsētā – 31,9%, kas ir attiecīgi piektais un trešais zemākais rādītājs valstī. Visaugstākais noziegumu atklāšanas līmenis ir Daugavpils rajonā, kur šā gada deviņos mēnešos atklāti 74,9% noziegumu, bet vidēji Latvijā šogad noziegumu atklāšanas līmenis ir 41,3%. Jelgavas pilsētā šogad deviņos mēnešos, rēķinot uz 10 000 iedzīvotāju, reģistrēti 167,3 noziedzīgi nodarījumi, Jelgavas rajonā – 133,7. Visaugstākais noziedzības līmenis šogad fiksēts Ventspils rajonā (241noziedzīgs nodarījums uz 10 000 iedzīvotājiem), bet Latvijas vidējais noziedzības līmenis ir 161,2.

Par atjaunoto ugunsdzēsības posteni Sabilē

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Aivars Straume un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis Andrejs Radzevičs piektdien, 17. oktobrī, Sabilē atklāja atjaunoto VUGD Sabiles posteni.

Sabiles posteņa atjaunošanai Iekšlietu ministrija (IeM) šogad no iekšējām rezervēm piešķīra sešus tūkstošus latu. Par šiem līdzekļiem pilsētas vēsturiskajā centrā esošajai ēkai veikts fasādes remonts, kā arī nomainīts jumts un logi.

Sabiles domes priekšsēdētāja Lolita Neilande uzsvēra, ka VUGD posteņa atrašanās pilsētā ir nozīmīgs iedzīvotāju drošības garants. Amatpersonas atzina, ka ir jāatbalsta mazo VUGD posteņu pastāvēšana lauku reģionos. Iekšlietu ministrs Māris Gulbis uzsvēra, ka jāinvestē līdzekļi VUGD materiāltehniskajā nodrošinājumā – transporta līdzekļos un depo, jo tas būtiski uzlabotu dienesta spējas reaģēt uz nelaimes gadījumiem. VUGD priekšnieks Aivars Straume norādīja, ka lauku reģionos papildus jau esošajiem 45 mazajiem posteņiem būtu nepieciešami aptuveni 25 – 30 jauni, lai ugunsdzēsēji varētu ierasties negadījuma vietā normatīvos paredzēto 15 minūšu laikā. VUGD priekšnieks pauda gandarījumu, ka šogad būs iespējams nodrošināt deviņas ugunsdzēsības mašīnas lauku VUGD posteņiem, savukārt, ja nākamā gada budžetā VUGD tiks piešķirti solītie papildu līdzekļi, plānots iegādāties 10 – 15 modernus ar speciālajām glābšanas ierīcēm aprīkotus auto pilsētu VUGD nodaļām.

Saeimas deputāts A. Radzevičs solīja, ka investīcijas un līdzekļu piešķiršana VUGD vajadzībām tiks atbalstīta.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

Par jauno Juridiskā departamenta direktoru

No 20. oktobra Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora amata pienākumus pilda Mārtiņš Rāzna.

M. Rāzna dzimis 1975. gadā. Ieguvis juridisko zinātņu bakalaura grādu Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajā fakultātē un tiesību zinātņu maģistra grādu LU Starptautisko attiecību institūtā. Līdz šim bijis Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas Juridiskās daļas vadītāja vietnieks. IeM Juridiskā departamenta direktora amatā apstiprināts 14. oktobrī pēc Iekšlietu ministrijas personāla atlases konkursa. Konkurss uz šo amatu tika izsludināts vasaras vidū, jo pēc iepriekšējās Juridiskā departamenta vadītājas Regīnas Eizes pāriešanas citā amatā civildienestā direktora pienākumus ilgstoši pildīja direktora vietniece Inese Šnepsta.

Iekšlietu ministrijas Preses un  sabiedrisko attiecību departaments