Ministru prezidenta biedrs:
Pārstāvot Latvijas valdību ANO Attīstības programmas Investīciju sammitā
No 13. līdz 16. oktobrim notika Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera darba vizīte Rumānijā, kurā viņš pārstāvēja Latvijas valdību ANO Attīstības programmas (UNDP) un laikraksta “International Herald Tribune” rīkotajā Austrumeiropas reģionālajā investīciju sammitā Bukarestē, kurā ar mērķi veicināt politiķu un uzņēmēju sadarbību investīciju piesaistē ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai piedalījās 23 valstu valdību, biznesa aprindu un starptautisko institūciju pārstāvji.
Sammita laikā Ministru prezidenta biedrs uzsvēra mūsu valsts panākumus ES integrācijas procesā un gatavību dalīties pieredzē, akcentējot Latvijas vietu un lomu jaunajā Eiropā – kā tiltam starp ES un Krieviju un NVS valstīm. Aicināts dalīties Baltijas reģiona panākumu pieredzē, A.Šlesers uzsvēra, ka ir svarīgi ne tikai cīnīties ar problēmām, bet jābūt skaidri definētiem valsts ekonomiskās attīstības mērķiem un stratēģijai.
Kā atzīmē A.Šlesers, viens no šīs sanāksmes ieguvumiem ir labāka izpratne par dažādos Eiropas reģionos, it īpaši Balkānu reģionā, notiekošo attīstību, sadarbības un problēmu risinājumu iespējām. Ministru prezidenta biedrs vēlreiz guva apstiprinājumu tam, ka Latvijas tauta ir izdarījusi pareizo izvēli, atbalstot pievienošanos Eiropas Savienībai, jo — kā apliecināja vairāki sammita dalībnieki – “valstis, kas pagaidām palikušas ārpus ES, joprojām spiestas taisnoties par paveikto situācijas uzlabošanā un ar skaudību raugās uz Baltijas valstīm, kuru ekonomiskos panākumus lielā mērā veicinājusi sekmīgā integrācija ES”.
Viena no galvenajām pasākuma organizētājām – “International Herald Tribune” — reģionālā padomniece princese Marina Sturdza, pateicoties par Ministru prezidenta biedra ieguldījumu sammita darbā, izteica cerību par Latvijas valdības dalību arī nākamajā Austrumeiropas investīciju lielsanāksmē, kas paredzēta pēc diviem gadiem.
Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers tikās ar augstākajām Rumānijas amatpersonām. Gan sarunā ar Rumānijas prezidentu Jonu Ilijesku, gan ar premjerministru Adrianu Nastasi Ministru prezidenta biedrs informēja par Latvijas pieredzi un saņēma Rumānijas puses apsveikumus par pārliecinošo rezultātu referendumā par pievienošanos ES. Vienojoties par turpmāku abu valstu sadarbības veicināšanu, Ministru prezidenta biedrs apliecināja Latvijas valdības atbalstu Rumānijai eirointegrācijas procesā.
Tiekoties ar Rumānijas ekonomikas un tirdzniecības ministru Danu Joanu Popesku, pārrunātas iespējas uzlabot Latvijas un Rumānijas divpusējo ekonomisko sadarbību (šobrīd gan Latvijas eksports uz Rumāniju, gan Rumānijas imports Latvijā ir ne vairāk par 0,03%, ierindojot Rumāniju 61. vietā eksporta valstu sarakstā un 57. vietā importētājvalstu sarakstā).
Ministrs D.J.Popesku atzīmēja lielo Rumānijas puses interesi attīstīt kopējus projektus ar Latviju, kā iespējamās sadarbības nozares minot mēbeļu rūpniecību, tekstilrūpniecību, naftas un ķīmijas produkcijas rūpniecību, kā arī lauksaimniecību. Viņš arī aicināja Latvijas pusi plašākā vizītē apmeklēt dažādus Rumānijas reģionus un klātienē iepazīties ar tās uzņēmumu darbu.
Lai arī lielais attālums, kas šķir abas valstis, un izdevīgu transporta savienojumu trūkums rada būtiskus šķēršļus sadarbībai, abas puses vienojās par nepieciešamību atbalstīt uzņēmēju apmaiņas, tādējādi veicinot gan Rumānijas uzņēmēju klātbūtni Latvijā, gan Latvijas uzņēmēju klātbūtni Rumānijā un Dienvidaustrumeiropas reģionā.
Ministrs pieņēma A.Šlesera uzaicinājumu apmeklēt Rīgu, lai turpinātu sarunu par konkrētiem abu valstu sadarbības virzieniem un projektiem.
Vizītes laikā Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers tikās arī ar Hoencollernas-Feringenas princi Radu – Rumānijas valdības īpašo pārstāvi integrācijas, sadarbības un attīstības atbalsta veicināšanas jautājumos, turpinot Rīgā prinča vizītes laikā aizsākto sarunu par Latvijas un Rumānijas sadarbības nozīmi Eiropas integrācijas stiprināšanā.
Sarunās vairākkārt tika uzsvērtas Latvijas un Rumānijas ģeopolitiskās situācijas līdzības – abas valstis atrodas nozīmīgu tranzītceļu krustpunktā un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā gan Latvija, gan eventuāli arī Rumānija kļūs par ārējo ES robežu ar Krieviju un NVS valstīm. Tādēļ Rumānijas pusei jo īpaši nozīmīgs šķiet Latvijas atbalsts un pieredzes apgūšana.
Vizītes laikā Bukarestē, Rumānijā Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers tikās ar ANO ģenerālsekretāra vietnieku, ANO Attīstības programmas Eiropas un NVS reģionālā biroja direktoru Kālmanu Mižei un vienojās par turpmāko Latvijas un ANO Attīstības programmas sadarbību, ņemot vērā Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).
Tikšanās laikā pārrunāta un salīdzināta attīstības un reformu norises gaita Baltijas valstīs, Austrumeiropas un Viduseiropas, kā arī Balkānu reģiona valstīs, novērtējot ANO Attīstības programmas lomu šo valstu pārejā uz demokrātiju un tirgus ekonomiku.
Sarunā īpaša uzmanība tika pievērsta Latgales reģiona attīstības perspektīvām un Latvijas un Krievijas attiecību nākotnei, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Ministru prezidenta biedrs uzsvēra, ka pievienošanās Eiropas Savienībai padara Latgali par stratēģisku un investorus interesējošu ES un Krievijas pierobežas zonu, kuras attīstībai būs liela nozīme drošības, atklātuma un stabilitātes stiprināšanai šajā reģionā.
Runājot par paplašinātās Eiropas Savienības nākotni, Attīstības programmas direktors aicināja Latviju kopā ar citām jaunajām ES dalībvalstīm aktīvi iestāties par lielāku subsidiaritāti lēmumu pieņemšanā. K.Mižei arī apliecināja ANO Attīstības programmas gatavību palīdzēt Latvijas pašvaldībām celt administratīvo kapacitāti ES fondu apgūšanai.
Savukārt A.Šlesers atbalstīja Attīstības programmas aicinājumu izmantot Latvijas pieredzi un ekspertīzi darbā ar NVS valstīm. K. Mižei uzsvēra, ka Latvijai, tāpat kā pārējām Baltijas valstīm, ir īpaši priekšnoteikumi sekmīgam darbam ar Krieviju un NVS valstīm – šo valstu nesenā vēsturiskā kopība, valodas zināšanas, kā arī sekmīgas un kvalitatīvi īstenotas reformas.
Inga Pelša, Ministru prezidenta biedra padomniece,
Ministru
prezidenta biedra birojs