Domājot par katras valsts un visas Eiropas attīstību

18.oktobrī Portugālē tikās Latvijas, Somijas, Vācijas, Ungārijas, Polijas un Portugāles prezidenti

Sešu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un kandidātvalstu prezidenti, tostarp Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, sestdien, 18. oktobrī, neformāli tiekoties Portugāles dienvidu pilsētā Arrajolušā, aicināja stiprināt sabiedrības atbalstu Eiropas Savienībai “svārstīšanās un šaubu” laikā. Neformālās tikšanās dalībnieki bija V.Vīķe-Freiberga, Somijas prezidente Tarja Halonena, Vācijas prezidents Johanness Raus, Ungārijas prezidents Ferencs Madls, Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis un Portugāles prezidents Žorži Sampaiju.

Sešu valstu vadītāji tikšanās laikā aicināja uz “lielāku saskaņotību starp monetārās politikas, ekonomisko sasniegumu un sociālā taisnīguma mērķiem”. Viņi pauda uzskatu, ka jaunajam ES konstitūcijas līgumam, kas tiks izstrādāts diskusijās, jānodrošina “labāks līdzsvars starp ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem (..) un lielāka kompetence ekonomiskās politikas un nodarbinātības politikas koordinācijā dalībvalstīs”. Seši prezidenti arī sacīja, ka nākamgad paredzētā ES paplašināšanās būs izaicinājums, kas “atnesīs savienībai visu tās vēsturisko un kulturālo bagātību, bet palielinās atšķirības starp attīstības līmeņiem un pārveidos iekšējo līdzsvaru”.

Runājot par Eiropas kopējo attīstību, īpaša uzmanība tika veltīta sociālajai jomai. Prezidenti uzsvēra, ka tieši darba, veselības aprūpes un izglītības nodrošināšana palīdzētu Eiropas

Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis, Ungārijas prezidents Ferencs Madls, Somijas prezidente Tarja Halonena, Portugāles prezidents Žorži Sampaiju, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Vācijas federālais prezidents Johanness Raus (augšējā attēlā); Ferencs Madls un Vaira Vīķe–Freiberga; Latvijas un Somijas prezidentes Foto: Aiva Rozenberga — “Latvijas Vēstnesim”

pilsoņiem justies piederīgiem vienotai Eiropas idejai, turklāt tas izlīdzinātu atšķirības starp bagātām un ne tik bagātām valstīm. Latvijas prezidente norādīja, ka šai paaudzei ir iespēja veidot tādu Eiropu, par kuru iepriekšējās paaudzes varēja vien sapņot. Šai paaudzei ir iespēja savienot tās bagātības, ko dod Eiropas vēsture un kultūras mantojums, ar šodienas izaicinājumiem.

Svētdien, 19.oktobrī, Portugāles, Latvijas, Somijas, Ungārijas un Polijas prezidenti tikās ar aptuveni 200 studentiem no 25 pasaules, galvenokārt Eiropas, valstīm, lai atbildētu uz jautājumiem un apspriestos par to, kādai jābūt jaunajai Eiropai un augstākajai izglītībai Eiropā.

Latvijas prezidente, uzrunājot studentus, stāstīja par Latvijas vēsturi Eiropas 20.gadsimta kontekstā, uzsverot, ka šai paaudzei ir iespēja radīt Eiropu bez dalījuma līnijām, demokrātisku, brīvu un pārticīgu.

Polijas prezidents A.Kvasņevskis sacīja: “Mēs īstenojām pārmaiņas savā valstī, panācām demokrātisku iekārtu, izveidojām integrētu Eiropu, bet jaunās paplašinātās Eiropas kvalitāte ir jūsu paaudzes uzdevums.” Portugāles un Somijas prezidenti pauda prieku par šodienas augstākās izglītības iespējām, kuras īstenojot studenti var iepazīt citas kultūras. Ž.Sampaiju novēlēja būt spēcīgiem savas tautas identitātē, līdztekus attīstot vērtības, kas liecina par eiropieša identitāti.

Prezidenti novēlēja arī studentiem apzināties, ka citās valstīs viņi tiek uztverti zināmā mērā kā savas valsts vēstnieki, pēc kuriem spriež par viņu zemi un tautu, un aicināja viņus izglītoties, lai veidotu stabilu un drošu Eiropu.

Valsts prezidenta preses dienests