Kā mūsu bankas attīstīsies Eiropas Savienībā

Pēc nedēļas, 27. un 28. oktobrī, Rīgā jau devīto gadu risināsies starptautiskā konference “Bankas un finanses Baltijā 2003”. Gatavojoties konferencei, vakar, 20. oktobrī, Finanšu ministrijā notika diskusija par jautājumiem, kas saistīti ar banku darbības stratēģiju un attīstības plāniem Eiropas Savienības (ES) kontekstā. Tajā piedalījās finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Helmūts Ancāns, kā arī banku sektora pārstāvji.

Banku attīstību sekmējusi arī valsts

Jau vairākus gadus banku sektors dinamiski attīstās, un domājams, ka izaugsme turpināsies. “Sagaidāms, ka pieaugs banku aktīvi, pašu kapitāls, kreditēšanas apjomi un samazināsies procentu likmes,” uzsvēra V. Dombrovskis. Ekonomikas un līdz ar to arī banku sektora tālāku attīstību prognozēja arī U. Cērps.

Diskusijā izskanēja viedoklis, ka banku sektora stabilo darbību un straujo attīstību ietekmējusi arī valsts. “Ir radīti labvēlīgi apstākļi finanšu sektora attīstībai — ir izveidota piemērota nodokļu sistēma,” teica V. Dombrovskis. Kā zināms, nākamgad uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks samazināts no 19% līdz 15%, un finanšu ministrs izteica cerību, ka banku sektors nodokļu sloga samazinājumu izjutīs pozitīvi. U. Cērps uzsvēra, ka būtiska loma banku sektora stabilitātē un attīstībā ir bijusi arī ES un tās prasību ieviešanai.

“Sistemātiska ES direktīvu pārņemšana un ieviešana ir nodrošinājusi to, ka banku sektorā pēdējos gados nav bijuši nepatīkami pārsteigumi. Mēs jūtamies droši un stabili,” stāstīja U. Cērps.

Klātesošie banku pārstāvji atzina, ka arī turpmākajos gados redz banku sektora attīstību — salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā ļoti maz mājsaimniecību un uzņēmēju izmanto kredītus.

Šis nav sprints, bet maratons

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, iestājoties ES, ir pāreja uz vienoto Eiropas valūtu eiro. H. Ancāns diskusijā pozitīvi novērtēja pilsoņu izvēli, referendumā apliecinot vēlmi pievienoties ES un līdz ar to sakot “jā” eiro ieviešanai. Pirmais solis ceļā uz eiro ieviešanu gaidāms jau visai drīz, kad 2005. gada 1. janvārī plānots latu piesaistīt eiro līdzšinējā SDR valūtas groza vietā, kā arī plānota Latvijas pievienošanās tā sauktajam valūtas kursa II mehānismam, kas palīdz izvērtēt valsts gatavību pievienoties eirozonai, stāstīja H. Ancāns. Lai pilnībā pievienotos eirozonai, valstij jāatbilst Māstrihtas līgumā noteiktajiem pieciem konverģences kritērijiem: valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta, inflācija nedrīkst pārsniegt triju ES dalībvalstu ar visaugstāko cenu stabilitāti vairāk par 1,5%; budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta; valdības ilgtermiņa vērtspapīru procentu likmes nedrīkst pārsniegt vairāk nekā par 2% triju labāko ES dalībvalstu (pēc inflācijas rādītāja) vidējo līmeni; valstij divus gadus jāpiedalās Eiropas monetārajā sistēmā, un šajā laikā nacionālās valūtas maiņas kursa svārstība pret eiro nedrīkst pārsniegt 15%.

Kā stāstīja H. Ancāns, pašlaik Latvija atbilst gandrīz visiem konverģences kritērijiem, un ir svarīgi noturēt savu attīstības tempu. Tāpēc H. Ancāns izteica cerību, ka Latvijas attīstība turpināsies vienmērīgi, bez īpašiem satricinājumiem, jo “mums jāatceras, ka mēs skrienam nevis sprintu, bet maratonu”. Pēc lata piesaistes eiro valūtai divu gadu laikā ES institūcijas vērtēs, vai Latvija pilda Māstrihtas kritērijus. Sagaidāms, ka 2007. gada pirmajā pusē ES sniegs ziņojumu par Latvijas atbilstību konverģences kritērijiem un gatavību pievienoties eirozonai. Pozitīva ziņojuma gadījumā Latvijā 2008. gada 1. janvārī kā likumīgu maksāšanas līdzekli skaidras naudas norēķinos varēs izmantot eiro, prognozēja H. Ancāns.

Bankas kā palīgi, lai apgūtu ES naudu

H. Ancāns norādīja, ka ES varētu sniegt vairāk ieguvumus nekā zaudējumus. Tomēr Latvijas Bankas pārstāvis atgādināja, ka “viss ir atkarīgs no mums pašiem — kā spēsim izmantot Eiropas piedāvātos strukturālos fondus, kā spēsim konkurēt vienotajā tirgū”. Arī citi diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka Latvijai ir piedāvāta vienreizēja iespēja apgūt ES kohēzijas un struktūrfondu naudu un tādējādi sekmēt tautsaimniecības attīstību. Gan “Unibankas”, gan “Hansabankas”, gan “Pareksa bankas” pārstāvji apliecināja, ka ir gatavi piedalīties struktūrfondu apgūšanā, piedāvājot saviem klientiem gan konsultācijas naudas apgūšanai, gan kredītus. Tajā pašā laikā banku pārstāvji uzsvēra, ka konsultāciju sniegšana būs tikai papildu pakalpojums, tas nekļūs par vienu no galvenajiem banku peļņas avotiem.

Bez bailēm no lielajām Eiropas bankām

Bieži Latvijas dalība ES tiek saistīta ar konkurences palielināšanos, nereti izskanējis arī viedoklis, ka Latvijas tirgū varētu parādīties jauni dalībnieki — lielās Eiropas bankas. Diskusijā gan šāds viedoklis neguva atbalstu — tika atzīts, ka Latvijas tirgus, lai arī ir intensīvs, ar tendenci attīstīties, tomēr lielajām Eiropas bankām ir pārlieku mazs. “Unibankas” valdes priekšsēdētāja vietnieks un vecākais viceprezidents Viesturs Neimanis uzsvēra, ka jau pašlaik Latvijā banku sektorā ir jūtama stipra konkurence un Latvijas bankām, domājot par iespējamo konkurenci nākotnē, ir būtiskas priekšrocības — tās pārzina vietējos apstākļus, pazīst savus klientus. “Hansabankas” valdes priekšsēdētājas vietnieks Uģis Zemturis atzina, ka ārvalstu bankas varētu būt ieinteresētas tā saukto lielo darījumu finansēšanā. Šādos gadījumos darījumu apjomi būs ļoti lieli un ārvalstu bankas varētu piedāvāt izdevīgākus kredītnosacījumus, piemēram, zemākus procentus.

Latvija kā tilts starp Austrumiem un Rietumiem

Diskusijas dalībnieki vairākkārt atzīmēja, ka Latvijas bankām ir būtiski tāpat kā līdz šim saglabāt konkurētspēju nerezidentu (cilvēki, kas pastāvīgi nedzīvo Latvijā) apkalpošanā. U. Cērps norādīja, ka Latvijas banku apkalpotie nerezidenti nav Rietumeiropā, bet gan Austrumos dzīvojošie, kuru valstis ir nestabilākas un to attīstība nav tik prognozējama. “Tas arī ir noteicošais faktors, kāpēc priekšroka tiek dota Latvijas bankām,” teica U. Cērps. Savukārt “Pareksa bankas” asistējošais viceprezidents Gatis Kokins norādīja, ka nerezidenti izvēlas Latvijas bankas, jo šeit norēķini tiek veikti precīzi un ātri, turklāt mūsu bankas ir labi saistītas ar Rietumeiropas bankām — “šajā gadījumā mēs kalpojam kā tilts starp Rietumiem un Austrumiem”. Savukārt aspekts, kas varētu mainīties, G. Kokina skatījumā, ir Latvijas liberālā likumdošana, kas nenoliedzami ir būtiska ārvalstniekiem, izvēloties valsti ieguldījumiem. “Tomēr kopumā esmu pārliecināts, ka mūsu bankas arī turpmāk nerezidentiem būs pievilcīgas,” uzsvēra G. Kokins.

Ilze Sedliņa, “LV” korespondente