Lai Eiropas nauda kalpotu Latvijai

Par kvalitatīvu vidi veselībai un reģionu attīstību

Anita Bišofa, Vides ministrijas Investīciju departamenta ES fondu nodaļas vadītāja, — “LV”

Sakārtota vides infrastruktūra ir viens no vides aizsardzības politikas mērķiem, jo, nodrošinot valsts ekonomisko izaugsmi un uzlabojot iedzīvotāju materiālo labklājību, nedrīkst radīt pārmērīgu dabas resursu samazināšanos, vides piesārņojuma palielināšanos, bioloģiskās daudzveidības zudumu, kas var apdraudēt ilgtspējīgu valsts attīstību. Kvalitatīva dzīves vide un pakalpojumu pieejamība ir priekšnoteikums arī reģionu attīstībai un sekmīgas uzņēmējdarbības nodrošināšanai.

Latvija, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā (ES), ir apņēmusies sakārtot vides aizsardzības infrastruktūru atbilstoši ES direktīvu prasībām. Konkrēti ūdenssaimniecībā to esam apņēmušies paveikt līdz 2015.gadam, sadzīves atkritumu apsaimniekošanā līdz 2009.gadam (atkritumu izgāztuves slēgsim līdz 2012.gadam) un bīstamo atkritumu apsaimniekošanā līdz 2004.gadam.

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijai būs pieejami ES Kohēzijas fonda līdzekļi, kas laikā no 2004.līdz 2006.gadam sasniegs 240 miljonus eiro vides aizsardzībai. Tie ir paredzēti finansiāli lielu vides aizsardzības projektu līdzfinansēšanai.

Sākumā ieskicēšu problēmas, pēc kurām vadoties esam noteikuši Kohēzijas fonda prioritātes Latvijas vides sektorā.

Cilvēku saimnieciskā darbība palielina biogēno vielu pieplūdumu Latvijas ezeros un upēs, kā arī Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā. Deviņdesmito gadu sākumā Baltijas jūras apvienotās paplašinātās vides rīcības programmas ietvaros trīs Latvijas lielākās pilsētas — Rīga, Daugavpils un Liepāja — tika identificētas kā būtiskākie neattīrīto notekūdeņu radītā piesārņojuma avoti. Arī daudzās Latvijas mazajās un vidējās pilsētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas neatbilst mūsdienu prasībām, tādēļ notiek vides piesārņošana un iedzīvotājiem netiek sniegti kvalitatīvi pakalpojumi notekūdeņu savākšanā.

Lai arī galvenais dzeramā ūdens avots Latvijā ir pazemes ūdeņi, kam gandrīz nav mikrobioloģiskā piesārņojuma, tā ķīmisko kvalitāti pazemina paaugstinātais dzelzs un mangāna saturs. Turklāt dzeramā ūdens mikrobioloģisko un ķīmisko kvalitāti būtiski ietekmē ūdensapgādes tīklu neapmierinošais tehniskais stāvoklis. Latvijā 2002.gadā ūdensvada tīklos dzeramā ūdens neatbilstība pēc fizikāli ķīmiskajiem rādītājiem bija 56 procenti, pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem 3,1 procents. Viszemākā fizikāli ķīmisko un mikrobioloģisko rādītāju neatbilstība tika noteikta Rīgā (17,3 procenti) un Rīgas reģionā (0,2 procenti). Šobrīd tikai 35 procentiem Latvijas iedzīvotāju ir nodrošināts dzeramais ūdens, kas atbilst ES direktīvai par dzeramā ūdens kvalitāti.

Latvijā nav arī vienotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, kuras pakalpojumi būtu pieejami ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam. Šādus pakalpojumus saņem aptuveni 80 procenti pilsētu iedzīvotāju un tikai 20 procenti lauku iedzīvotāju. Taču ik gadu Latvijā tiek radīti apmēram 600–700 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem savākti tiek tikai 50–60 procenti. Mums nav attīstīta šķiroto atkritumu pārstrāde. Ievērojama daļa otrreiz izmantojamo, pārstrādājamo un bīstamo atkritumu nonāk sadzīves atkritumu izgāztuvēs, jo dalītās sadzīves atkritumu savākšanas, kā arī iepakojumu un pārstrādāšanas sistēmas vēl tikai veido. Savukārt vides aizsardzības prasībām neatbilstošās atkritumu izgāztuves rada pazemes un virszemes ūdeņu piesārņojumu, augsnes un ainavas degradāciju.

Vides aizsardzības infrastruktūras sakārtošana

Latvijai no Kohēzijas fonda trīs gadu periodā — no 2004. līdz 2006.gadam — būs pieejami 240 miljoni eiro. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu Kohēzijas fonds finansējumu piešķir tikai lieliem projektiem, kuru izmaksas ir vismaz 10 miljonu eiro. Taču attiecībā uz Latviju ir pieņemts lēmums par elastīgu pieeju attiecībā uz projektu izmaksām, jo mums vides aizsardzības, sevišķi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, projektu izmaksas ir mazākas par 10 miljoniem eiro.

Trijos gados — no 2004. līdz 2006.gadam — esam izvirzījuši četras prioritātes, lai nodrošinātu atbilstību likumdošanas prasībām tajos sektoros, kur šī ieviešana izmaksā visdārgāk, proti, ūdensapgādē, notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā, sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, bīstamo atkritumu apsaimniekošanā un arī militāro vai rūpniecisko piesārņoto vietu sanācijā.

Desmit iespēju nākotnē

Pirmā prioritāte — ūdenssaimniecības attīstība

Pašlaik sagatavošanā ir desmit projekti 67 pašvaldību ūdenssaimniecības attīstībai, kas paredzēti iesniegšanai Eiropas Komisijā no 2004. līdz 2006.gadam. To realizēšanai plānots pieprasīt Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 85 procentu apmērā no projekta kopējām izmaksām, un 15 procenti līdzfinansējuma ir jānodrošina Latvijas pusei.

1.projekts — ūdenssaimniecības attīstība Rīgā. 3. kārta

Rīgā pašlaik tiek realizēts no ISPA fonda finansēts ūdenssaimniecības attīstības II kārtas investīciju projekts. III kārtas projekta realizēšanai ir paredzēti 108 miljoni eiro, no kuriem Kohēzijas fonda finansējums plānots 91,8 miljoni eiro, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt 16,2 miljoni eiro, ko pilnībā segs Rīgas pašvaldība un pašvaldības ūdenssaimniecības uzņēmums “Rīgas ūdens”. Šim projektam ir veikta finanšu un ekonomiskā analīze, kurā izvērtēta gan pašvaldības, gan tās uzņēmuma spēja līdzfinansēt projektu.

Galvenokārt šā projekta ietvaros tiks veikta ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu atjaunošana un arī paplašināšana. Kanalizācijas ierīkošana un pieslēgšana pie pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ir paredzēta Dārzciema rajonā, Šampēterī, Bolderājā, Katlakalnā un Mārupē. Ļoti liela šā projekta daļa ir vērsta uz ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu atjaunošanu. Daudzi no kanalizācijas tīkliem un ūdensvadiem ir vairākus desmitus gadu veci, it īpaši Rīgas Centra rajonā. Ir noteikti prioritārie posmi, kuri tiks atjaunoti. Projekta ietvaros paredzētas arī vairākas tehniskas izpētes, kas palīdzēs optimāli ekspluatēt un attīstīt ūdenssaimniecības pakalpojumus Rīgā.

2.projekts — ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī. 2. kārta

Ventspilī pašlaik tiek realizēts no ISPA fonda finansēts ūdenssaimniecības attīstības investīciju projekts. II kārtas projekta izmaksas ir aptuveni 44 miljoni eiro, no tiem Kohēzijas fonda līdzfinansējums plānots 37,4 miljoni eiro, un Latvijas līdzfinansējumam jābūt 6,6 miljoni eiro, kurus segs Ventspils pašvaldība un tās ūdenssaimniecības uzņēmums “Ūdeka”.

Šā projekta, tāpat kā Rīgas projekta, ietvaros tiks veikta ievērojama ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu atjaunošana un paplašināšana, nodrošinot iespēju saņemt centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus visā pilsētas teritorijā. Tiks veiktas arī tehniskās izpētes, lai sagatavotu tālākos sistēmas rekonstrukcijas projektus.

3.projekts — ūdenssaimniecības attīstība Liepājā

Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas aptuveni 28,5 miljoni eiro, no kuriem Kohēzijas fonda līdzfinansējums plānots 24,1 miljoni eiro, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt 4,4 miljoni eiro, kurus segs Liepājas pašvaldības ūdenssaimniecības uzņēmums “Liepājas ūdens”. Projekta ietvaros tiks sakārtota dzeramā ūdens ieguve, transportēšana un uzglabāšana, kā arī veiktas izpētes un iegādātas iekārtas ūdensapgādes sistēmas darbības optimizācijai un uzturēšanai, rekonstruēti ūdensapgādes tīkli un nodrošināta kvalitatīva dzeramā ūdens piegāde Medzē. Tāpat tiek paredzēti darbi notekūdeņu savākšanas sistēmas darbības optimizācijai un rekonstrukcijai, notekūdeņu dūņu apstrādes nodrošināšanai. Projekta ietvaros paredzēts izpētīt krasta noskalošanas procesu ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un sagatavot stratēģiju turpmākai to ekspluatācijai.

4.projekts — ūdenssaimniecības attīstība Daugavpilī

Projekta kopējās izmaksas ir 23 miljoni eiro, no tiem Kohēzijas fonda līdzfinansējums plānots 19,5 miljoni eiro, un Latvijas pusei ir jānodrošina līdzfinansējums 3,5miljoni eiro, kurus segs Daugavpils pašvaldības uzņēmums “Daugavpils ūdens”. Tiks rekonstruēti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi tiks nodrošināti daļai iedzīvotāju, kam šobrīd tie nav pieejami. Vairākas projektā paredzētās aktivitātes sekmēs ūdenssaimniecības sistēmas ekspluatācijas optimizāciju, tiks sakārtots Kalkūnu ūdens ieguves un sagatavošanas komplekss, uzlabota pazemes ūdeņu monitoringa sistēma, kā arī nodrošināta biogēno vielu atbilstoša attīrīšana un dūņu apstrāde notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.

5.projekts — ūdenssaimniecības attīstība Olainē un Jaunolainē

Projekta kopējās izmaksas ir 12,8 miljoni eiro, no tiem Kohēzijas fonda līdzfinansējums plānots 10,8 miljoni eiro, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt 2 miljoniem eiro, kurus segs Olaines pilsētas dome un Olaines pagasta padome.

Projektā iekļauta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve Olainē un Jaunolainē, kā arī dzeramā ūdens sistēmas (ūdens ieguve un attīrīšana) sakārtošana Jaunolainē. Līdztekus paredzēta centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu īpatsvara palielināšana pilsētās, izbūvējot jaunus tīklus, kā arī rekonstruējot esošos.

6.projekts — Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldību ūdenssaimniecības attīstība. 2.kārta

Šajā projektā ir apvienotas 19 pašvaldības: Madona (kopā ar Lazdonas ciematu), Aizkraukle (kopā ar Aizkraukles ciematu), Gulbene (kopā ar Stradu pagasta Ceļmalām, Stāķiem, Šķieneriem un Palienu), Jēkabpils, Krāslava, Balvi, Baldone, Vangaži, Ikšķile, Skrīveri, Koknese, Carnikava, Mazsalaca, Aloja, Rūjiena, Liepa, Varakļāni, Jaunpiebalga un Ērgļi.

Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas aptuveni 80,1 miljons eiro, no tiem Kohēzijas fonda līdzfinansējums plānots 68,1 miljons eiro, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt 12 miljoni eiro, kurus segs gan no valsts budžeta, gan minēto pašvaldību budžetiem, izvērtējot katras pašvaldības spēju līdzfinansēt šo projektu.

Mazo pašvaldību atbalsta projektos parasti valsts nodrošina piecus procentus līdzfinansējuma un pašvaldības desmit procentus. Tāds pats procentuālais līdzfinansējuma sadalījums attieksies uz turpmāk minētajiem projektiem, kur apvienotas mazās pašvaldības.

Līdzīgi kā iepriekš aprakstītajos projektos, viena no aktivitātēm būs ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu palielināšana, izbūvējot jaunus tīklus gan ūdensapgādes gan kanalizācijas sistēmās. Tiek pievērsta uzmanība pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai, rekonstruējot esošās sistēmas un izbūvējot jaunas dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas, kā arī rekonstruējot ūdens sadales tīklus. Piesārņojuma apjoma samazināšanai tiks realizētas tādas aktivitātes kā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu celtniecība vai rekonstrukcija, kā arī kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, lai novērstu piesārņojuma noplūdi no bojātiem cauruļvadiem. Katrā pilsētā ir izstrādāti individuāli projekti.

7.projekts — Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldību ūdenssaimniecības attīstība. 3.kārta

Šajā projektā ir apvienotas 15 pašvaldības: Ludza, Zilupe, Ilūkste, Malta, Viļāni, Viļaka, Kārsava, Lubāna, Pļaviņas, Līgatne, Mālpils, Saulkrasti, Ulbroka, Ādaži, Baloži.

Projekta kopējās izmaksas tiek indikatīvi lēstas ap 40 miljoni eiro, no tiem Kohēzijas fonda līdzfinansējums plānots 34 miljoni eiro, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt aptuveni 6 miljoni eiro, kurus segs gan no valsts budžeta, gan minēto pašvaldību budžetiem.

Projekts vēl ir sagatavošanas stadijā, tomēr kopumā projekta komponentes būs līdzīgas iepriekš aprakstītajam Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldību ūdenssaimniecības attīstības 2. kārtas projektam. Atšķirībā no iepriekšējiem projektiem, šajā projektā iekļautas pārsvarā nelielas pilsētas un apdzīvotās vietas, kas arī nosaka salīdzinoši nelielo projekta apjomu. Tas saistīts arī ar pašvaldību iespējām nodrošināt līdzfinansējumu, kā arī turpmākajos gados uzturēt projektā radītos infrastruktūras objektus.

8.projekts — ūdenssaimniecības attīstība Kurzemes reģiona pašvaldībās

Šajā projektā ir apvienotas 14 pašvaldības: Kuldīga, Skrunda, Brocēni, Saldus, Dundaga, Roja, Stende, Talsi, Kandava, Ugāle, Grobiņa, Aizpute, Priekule, Vaiņode.

Šā projekta īstenošana tiks sākta vēlāk — 2005.—2006.gadā. Tā izmaksas indikatīvi tiek lēstas 64,7 miljoni eiro, no tiem Kohēzijas fonda līdzfinansējums plānots 55 miljoni eiro, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt 9,7 miljoniem eiro, kurus segs gan no valsts budžeta, gan šo pašvaldību līdzekļiem, izvērtējot katras pašvaldības iespējas.

Projekts ir sagatavošanas stadijā, tāpēc nav iespējams precīzi definēt paredzamās aktivitātes, taču sagaidāms, ka tās būs līdzīgas iepriekš aprakstītajiem ūdenssaimniecības projektiem pašvaldību grupām.

9.projekts — Zemgales reģiona pašvaldību ūdenssaimniecības attīstība

Tajā ir apvienotas 12 pašvaldības: Auce, Babīte, Bauska, Dobele, Iecava, Īslīce, Kalnciems, Mārupe, Ozolnieki, Tukums, Vecumnieki un Viesīte.

Šā projekta izpēte vēl nav sākta, tādēļ izmaksas iespējams lēst ļoti aptuveni. Pavisam varētu būt nepieciešami 48 miljoni eiro, no kuriem Kohēzijas fonda līdzfinansējums plānots 40,8 miljoni eiro, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt 8,8 miljoniem eiro, ko segs no valsts un pašvaldību budžetiem, izvērtējot katras pašvaldības iespējas.

Šā projekta sagatavošanai ir pieprasīts finansējums no ES ISPA fonda līdzekļiem, un paredzams, ka projekta sagatavošana sāksies 2004.gada beigās. Daļai no projektā iekļautajām pilsētām jau uzlabota ūdenssaimniecības infrastruktūra, tādēļ šajā projektā iekļaujamie darbi būs atkarīgi no izvērtējuma par līdz šim paveikto. Tāpat kā iepriekšējos projektos, arī šajā paredzams, ka lielāko investīciju daļu veidos dzeramā ūdens sagatavošanas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve, bet pilsētās, kur investīcijas šiem mērķiem jau ir saņemtas, galvenokārt tiks akcentēta ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu sakārtošana un paplašināšana.

10.projekts — Jelgavas ūdenssaimniecības attīstība. 2. kārta

Jelgavā pašlaik tiek realizēts no ISPA fonda finansēts investīciju projekts. 2. kārtas projekta ietvaros veicamo pasākumu izpētei ir pieprasīts finansējums no ISPA fonda. Viena no prioritātēm Jelgavas ūdenssaimniecības attīstības projekta 2. kārtai būs dzeramā ūdens ieguves paplašināšana un attīrīšana, jo šis jautājums netiek skarts ISPA projekta ietvaros. Lielas investīcijas vēl nepieciešamas pakalpojumu pieejamības palielināšanai un tīklu rekonstrukcijai, kas arī varētu tikt iekļauts 2. kārtas projektā.

Šā projekta kopējās izmaksas aptuveni varētu būt 21 miljons eiro, no kuriem Kohēzijas fonda līdzfinansējums plānots 18 miljoni eiro, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt 3 miljoniem eiro, ko segs Jelgavas pašvaldība un tās ūdenssaimniecības uzņēmums SIA “Jelgavas ūdens”.

Otrā prioritāte — četri projekti sadzīves atkritumu apsaimniekošanā

Šīs prioritātes ietvaros plānojam īstenot četrus projektus, kuri pašlaik ir sagatavošanas stadijā.

1.projekts — sadzīves atkritumu apsaimniekošana Malienas reģionā

Tā kopējās izmaksas ir aptuveni 5,2 miljoni eiro, no kuriem plānots pieprasīt Kohēzijas fonda līdzfinansējumu līdz 4,4 miljoniem eiro, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt 0,8 miljoniem eiro, kurus segs pašvaldības. Jāpiebilst, ka šajā projektā līdzdarbojas ļoti daudz pašvaldību, kas aptver Alūksnes, Balvu, Gulbenes un daļēji Madonas rajonu, un līdzfinansējums tiks noteikts atbilstoši katras pašvaldības iespējām.

2.projekts — piejūras sadzīves atkritumu apsaimniekošana

Tas aptver Jūrmalas pilsētu, Tukuma un Talsu rajonu. Projekta kopējās izmaksas ir 7 miljoni eiro, no kuriem Kohēzijas fonds plāno piešķirt 6 miljonus eiro, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt 1 miljonam eiro, ko segs pašvaldības.

3. projekts — Zemgales reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošana

Tas aptver Bauskas, Jelgavas un Dobeles rajonu. Projekta izmaksas indikatīvi ir tādas pašas kā iepriekšējam projektam.

4. projekts — Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošana

Tas aptver Jēkabpils, Aizkraukles, daļēji Madonas un daļēji Ogres rajonu, un arī izmaksas tiek lēstas tādas pašas kā 2.un 3.projektam.

Visu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu ietvaros ir paredzēts veikt visām likumdošanas prasībām atbilstošu sadzīves atkritumu poligonu izbūvi un ar to saistītās infrastruktūras izveidi, kā arī likumdošanas prasībām neatbilstošo, veselībai bīstamo vai potenciāli bīstamo veco izgāztuvju slēgšanu un rekultivāciju. Paredzēta arī dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide.

Trešā prioritāte — bīstamo atkritumu apsaimniekošana

Šīs prioritātes ietvaros plānots viens projekts — bīstamo atkritumu apglabāšanas poligonu izveide.

Tā ir plānota Dobeles rajona Zebrenes pagastā, balstoties uz ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem un arī uz Zebrenes pagasta lēmumu par atļauju savā pagastā celt bīstamo atkritumu poligonu. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 12,1 miljons eiro, plānots pieprasīt līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda 10,3 miljonus eiro, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt 1,8 miljoniem eiro, kurus segs no valsts budžeta līdzekļiem.

Pašlaik ar Finanšu ministriju un Eiropas Komisiju tiek saskaņots darba uzdevums konkursa dokumentācijas izstrādāšanai, tiek gatavots arī pieteikums finansējuma saņemšanai šim investīciju projektam. Poligona celtniecība varētu tikt sākta 2005.gadā.

Ceturtā prioritāte — Piesārņoto vietu sanācija

Tās ietvaros pašlaik sagatavošanas stadijā ir viens projekts — Liepājas ostas Karostas kanāla piesārņojuma likvidēšana.

Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 10,1 miljons eiro. 85 procentus no nepieciešamā finansējuma jeb 8,6 miljonus eiro plānots pieprasīt no ES Kohēzijas fonda, savukārt 1,5 miljonus eiro segs Liepājas pašvaldība un Liepājas speciālā ekonomiskā zona.

Šā projekta ietvaros ir paredzēts iztīrīt Karostas kanālu, kurā ilgus gadus krājies piesārņojums, pārsvarā naftas produkti, un piesārņojumu apglabāt tam speciāli uzbūvētā novietnē. Pagaidām šis vēsturiskais piesārņojums ir inerts, jo nogulsnējies kanāla dibenā, bet, ņemot vērā to, ka kanāls tiek saimnieciski izmantots, tomēr pastāv potenciāls risks apkārtējai videi. Projekta iesniedzējs ir Liepājas speciālā ekonomiskā zona.

Atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 27. marta rīkojumam Nr.101 Vides ministrija ir noteikta par ES Kohēzijas fonda ieviešanas institūciju vides aizsardzības jomā.

Pašlaik esam iesnieguši Eiropas Komisijā finansējuma pieprasījumu arī tehniskās palīdzības projektiem, kurus paredzēts finansēt no ISPA fonda un kuru īstenošana nodrošinās projektu sagatavošanu finansējuma saņemšanai no Kohēzijas fonda. Līdz ar to ir plānots, ka nākamajā gadā tiks sākta konkursu dokumentācijas sagatavošana minētajiem lielajiem projektiem, kas saistīti ar ūdenssaimniecības attīstību Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī un Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldību ūdenssaimniecības attīstības 2.kārtas projektā. Projektu sagatavošana noris ļoti intensīvi, tā ka esam pārliecināti, ka Eiropas Komisijas līdzekļus apgūsim. Protams, daudz kas lielā mērā būs atkarīgs no pašvaldību spējas nodrošināt līdzfinansējumu, kā arī projektu ieviešanu.

Uz visu projektu realizēšanu tiks izsludināti starptautiski konkursi, tas nozīmē, ka pieteikties varēs arī ārvalstu kompānijas.

Ar ES Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem vides sakārtošanā

Latvijas Attīstības plānā noteiktās prioritātes “Līdzsvarotas attīstības veicināšana” ietvaros Vides ministrijas kompetencē ir vides un infrastruktūras kvalitātes uzlabošana, kuram trīs gadu periodā no 2004. līdz 2006.gadam būs pieejams finansējums no ES Reģionālās attīstības fonda 46,91 miljona eiro apmērā, no kuriem 25 procenti jeb apmēram 14 miljoni eiro ir jānodrošina Latvijas pusei. Šā pasākuma ietvaros Vides ministrijas pārziņā ir piecas aktivitātes:

1. aktivitāte — ūdenssaimniecības attīstība pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu zem diviem tūkstošiem. Šīs aktivitātes ietvaros ir paredzēts uzlabot ūdenssaimniecības pakalpojumus pašvaldībās, atjaunot ūdensapgādi un kanalizāciju, kā arī paplašināt to teritorijās, kur tā vēl nav ieviesta; rekonstruēt vai izbūvēt no jauna notekūdeņu attīrīšanas iekārtas u.tml.

2. aktivitāte — sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu izveide. Tās ietvaros paredzēta sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu iekārtu piegāde un to uzstādīšana, sabiedrības informēšanas kampaņa, lai veicinātu šo dalīto sadzīves atkritumu vākšanu.

3.aktivitāte — sadzīves atkritumu pārstrādes tehnoloģiju attīstība. Tā kā Latvijā līdz šim nav īpaši attīstīta otrreizējā atkritumu pārstrāde, no Eiropas fonda līdzekļiem ir paredzēts atbalsts arī atkārtotas izmantošanas pārstrādes tehnoloģiju attīstībai. 2. un 3.aktivitāte ir savstarpēji saistītas. Uz šiem projektiem būs atklāts konkurss, kurā varēs pieteikties atkritumu pārstrādes pašvaldību uzņēmumi un arī privātuzņēmēji. Privātie uzņēmēji varēs saņemt līdz 50 procentiem līdzfinansējuma no ES fonda projekta realizēšanai.

4. aktivitāte — likumdošanas prasībām neatbilstošo atkritumu izgāztuvju slēgšana un rekultivācija. Tās būs izgāztuves, kuras nav iekļautas pašreiz ISPA līdzfinansētajā projektā Ziemeļvidzemes reģionā, kā arī atkritumu izgāztuves Rīgas reģionā — kopumā 75 atkritumu izgāztuves.

5.aktivitāte — tūrisma infrastruktūras attīstība īpaši aizsargājamajās teritorijās. Tā ir vērsta uz ekotūrisma veicināšanu, piemēram, tiks izveidoti informācijas centri, celiņi, norādes utt. Ņemot vērā ierobežoto laiku, kurā jāsagatavo projektu idejas un jārealizē projekti, sākotnēji tūrisma infrastruktūra tiks attīstīta lielajās īpaši aizsargājamās teritorijās, kurām ir sava administrācija, tas ir, Gaujas Nacionālajā parkā, Ķemeru Nacionālajā parkā un Teiču dabas rezervātā.

Gribu piebilst, ka sarunu procesā ar Eiropas Komisiju šīs aktivitātes var arī mainīties.

Saskaņā ar izstrādāto ES struktūrfondu ieviešanas shēmu Vides ministrija ir atbildīga par aktivitāšu plānošanu, atbalsta sniegšanu projektu sagatavošanā, konkursu organizēšanu, projektu pieteikumu izvērtēšanu un apstiprināšanu, kā arī nodrošina aktivitāšu ieviešanas uzraudzību.

Ņemot vērā, ka tikai 2.septembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus “Par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institucionālo sistēmu”, ir atlicis ļoti maz laika, lai nodrošinātu visu plānoto aktivitāšu savlaicīgu izpildi. Paralēli noris arī sarunas ar Eiropas Komisiju par Attīstības plānā ietverto aktivitāšu un pasākumu apstiprināšanu, un vēl ir diezgan daudz neskaidrību. Lai pilnā apjomā apgūtu 2004. gadā pieejamos ERAF līdzekļus, nepieciešams intensīvs darbs un aktīva visu atbildīgo institūciju (vides sektorā tās ir galvenokārt ministrijas un pašvaldības) sadarbība un iesaistīšanās projektu sagatavošanā.

Sagatavoja Dace Pumpure