Ministru kabineta noteikumi Nr. 296

Rīgā 1996. gada 6. augustā (prot. nr. 40, 9. §)

Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” teritorijā

Izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā

1. Atsavināt valsts vajadzībām bijušo īpašnieku un to mantinieku zemes īpašumu 171,2381 hektāra platībā, kas atrodas valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” teritorijā, minētā uzņēmuma uzturēšanai, kā arī darbības un attīstības nodrošināšanai (1. un 2. pielikums).

2. Satiksmes ministrijai šo noteikumu 1. punktā minēto nekustamo īpašumu noteiktā kārtībā reģistrēt zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.

3. Noteikumi stājas spēkā ar to pieņemšanas dienu.

Ministru prezidents A. Šķēle

Satiksmes ministrs V. Krištopans

1. pielikums

Bijušie īpašnieki un to mantinieki, kuru zemes īpašums tiek atsavināts

Satiksmes ministrs V. Krištopans

Par dokumentu

Satiksmes ministrija, pamatojoties uz Latvijas Republikas 1992. gada 15. septembra likumu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” un lēmumu par minētā likuma spēkā stāšanās kārtību, lūdz izņēmuma kārtā atsavināt valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” (turpmāk – VLU “Rīga”) darbībai un attīstībai nepieciešamo zemi 171,2381 ha platībā saskaņā ar noteikumu projekta 1., 2. pielikumu.

Satiksmes ministrija, vienojoties ar īpašniekiem, minēto īpašumu nevar iegūt.

VLU "Rīga” ir vienīgā starptautiskā lidosta Latvijā. Tās pamatdarbība ir gaisa transporta pasažieru, lidmašīnu un kravas apkalpošana.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 1995. gadā pasažieru kopējā skaita pieaugums bija 25%, tāds pat pieaugums bija arī 1994. gadā. Tas liecina par stabilu attīstības dinamiku un pierāda, ka izvēlētais VLU “Rīga” modernizācijas un pilnveidošanas kurss ir pareizs.

VLU "Rīga” saņem Starptautiskās lidostu padomes (ACI) atbalstu, par kuras pastāvīgo locekli tā kļuva 1992. gadā. Aktīva līdzdalība tās darbā devusi ļoti vērtīgu pieredzi lidostas dienesta darba organizācijā, kā arī iespēju reprezentēt Rīgas vārdu pasaulē.

Mūsu mērķis ir panākt, lai VLU “Rīga” kļūtu par nozīmīgu tranzītmezglu starptautiskajā aviotransportā. Pēc speciālistu prognozēm apmēram puse no Eiropas starptautiskajām lidostām tuvākajos gados būs pārslogotas. VLU “Rīga” caurlaides spējas, kas līdz ar rekonstrukciju vēl pieaugs, pašlaik tiek izmantotas tikai daļēji. Bez tam visai plašā jūras osta, kas atrodas tikai nedaudz kilometru attālumā no lidostas, ir nozīmīgs faktors, lai attīstītos kravas aviopārvadājumi. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka VLU “Rīga” ir visai liela pieredze ne tikai sadarbībā ar Krievijas, bet arī citu bijušo PSRS republiku lidostām un nacionālajām aviosabiedrībām.

1993. gadā VLU “Rīga” saņēma Latvijas valsts garantētu kredītu no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas 10,5 milj. ASV dolāru apmērā skrejceļa rehabilitācijai un gaismas sistēmas nomaiņai. Līdz šim VLU “Rīga” ir pildījis savas saistības pret ERAB, atmaksājot kredīta pamatsummas un kredīta procentus.

Uz bijušo zemes īpašnieku (mantinieku) zemes atrodas stratēģiski svarīgi objekti – pasažieru termināls, skrejceļš, perons un citas ražošanai nepieciešamas būves un ēkas, kas nodrošina lidostas normālu darbību.

Pārējās zemes platības, kas atrodas VLU “Rīga” apstiprinātā plāna robežās, ir paredzētas jauna pasažieru termināla, jauna kravas termināla un skrejceļa pagarinājuma realizācijai.

Nenokārtotais zemes jautājums kavē:

1) investīciju, tajā skaitā arī ārzemju ieguldījumu, ieplūšanu, bez kā lidostas tālākā attīstība nav iespējama;

2) spēju konkurēt Baltijas reģionā starp citām lidostām.